Landlord wins eviction and debt recovery for tenant's three-month non-payment of rent and utilities.

Lietas Nr.C29306122

Lietas arhīva Nr. C-3668-22/81

ECLI:LV:RPT:2022:0929.C29306122.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 29.septembrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnesis U.Apsītis,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, dzīvojamās telpas atbrīvošanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022.gada 18.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (pēc tiesu apvienošanas – Rīgas pilsētas tiesa) saņemts prasītāja /pers. A/

prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, dzīvojamās telpas atbrīvošanu un parāda 8219,05 EUR

apmērā piedziņu.

Prasībā norādīts, ka prasītājam pieder nekustamais īpašums /adrese/.

2004.gada 5.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas īres līgums, ar ko atbildētājam izīrēts dzīvoklis Nr./adrese/.

Īres maksa noteikta 23,38 LVL (kopš 2014.gada 1.janvāra 33.27 EUR). Līgumā noteikts, ka citus maksājumus, tai skaitā maksājumus par

komunālajiem pakalpojumiem, īrnieks maksā izīrētājam kopā ar īres maksu un komunālo maksājumu apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā dzīvoklī faktiski

dzīvojošo cilvēku skaitu.

Kopš 2011.gada janvāra īrnieks nav veicis ne īres maksas, ne komunālo pakalpojumu maksas samaksu. Atbildētāja parāds par laiku no

2012.gada maija līdz 2022.gada martam sastāda 8219,05 EUR.

Ar 2021.gada 24.novembra brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu /pers. B/ brīdināts, ka gadījumā, ja viena mēneša laikā netiks

nokārtotas parādsaistības par neapmaksāto īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta pirmo

daļu tiks iesniegts pieteikums tiesā par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu.

Brīdinājumu atbildētājs ir saņēmis, ko apstiprina /pers. B/ 2021.gada 6.decembra iesniegums, kurā atbildētājs atsaucies uz dažiem it kā veiktiem

maksājumiem, piedāvā anulēt brīdinājumā uzrādīto parādu un pēc atbrīvošanās turpināt īrnieka un izīrētāja līgumsaistības.

Prasītājs atsaucies uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24.pantu, norādījis, ka atbilstoši līguma 4.1.3.2.punktam izīrētajam ir tiesības izbeigt īres līgumu,

ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar šo līgumu un normatīvajiem

aktiem, vai īrnieks nepilda citus pienākumus pēc šī līguma.

Atbildētājs nav ievērojis savas uzņemtās saistības un normatīvo aktu prasības.

Ar līguma 3.2.3.punktu īrnieks uzņēmies pienākumu neveikt dzīvokļa un palīgtelpu pārbūvi un pārplānošanu bez izīrētāja piekrišanas. Prasītājs nav

devis piekrišanu norādīto darbu veikšanai.

Ar Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša 2022.gada 14.marta aktu Nr.00043/053/2022-AKT par fakta fiksēšanu veikta

izīrētā dzīvokļa sienu fotofiksācija, no kuras izriet, ka īrnieks nav ievērojis līguma nosacījumus un pārkāpis likuma prasības. Konstatēts, ka ir veikta

nesankcionēta starpsienas nojaukšana starp telpām Nr.1 un Nr.3 pretī ieejai dzīvoklī, nesošās sienas demontāža telpā Nr.4.

Prasītājs atsaucies uz Dzīvojamo telpu īres likuma 22.panta 1.punktu.

Prasība pamatota ar Dzīvojamo telpu īres likuma 17.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu, 22.panta 1.punktu, 24.panta pirmo daļu, 29.panta

pirmo daļu.

Prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2004.gada 5.aprīļa dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa Nr./adrese/, īri, atbrīvot dzīvojamo telpu, izliekot /pers. B/

kopā ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, kā arī piedzīt no atbildētāja parādu 8219,05 EUR. Tāpat lūgts piedzīt no atbildētāja

tiesāšanās izdevumus.

[2] 2022.gada 19.aprīlī tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs pilnībā piekrīt prasībā norādītajam,

vienlaikus norādot, ka lūdz prasītāju pēc īres līguma izbeigšanas saglabāt atbildētājam piederošās mantas līdz brīdim, kad atbildētājs atbrīvosies no

ieslodzījuma.

[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt

lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa

laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Lietas dalībniekiem noteikts termiņš papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai ne vēlāk kā līdz 2022.gada 16.septembrim.

Par lietas izskatīšanu prasītājam paziņots, 2021.gada 10.martā nosūtot paziņojumu uz prasītāja norādīto elektroniskā pasta adresi.

Atbildētājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots, nosūtot paziņojumu uz brīvības atņemšanas vietu. Faktu, ka atbildētājs tiesas

paziņojumu ir saņēmis 2022.gada 28.februārī, apstiprina lietā esošā paraksta veidlapa.

Līdz lietas izskatīšanai papildu paskaidrojumi un pierādījumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti. Noraidījumi tiesai nav

pieteikti.

Motīvu daļa

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Atbilstoši

Civillikuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Tā kā dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas laikā spēkā bija likums “Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021.gada 31.aprīlim), bet laikā, kad

celta prasība, spēkā ir Dzīvojamo telpu īres likums, tiesa, izskatot prasību, vadās no abu minēto normatīvo aktu noteikumiem.

[5] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka starp prasīju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku 2004.gada 5.aprīlī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums,

saskaņā ar ko atbildētājam izīrēts dzīvoklis Nr./adrese/, nosakot īres maksu 23,38 LVL mēnesī. Puses vienojušās, ka īres maksa maksājama līdz katra

mēneša 5.datumam. Citus maksājumus, tajā skaitā maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, īrnieks maksā izīrētājam kopā ar īres maksu.

Komunālo maksājumu apmērs tiek aprēķināts, ņemt vērā dzīvoklī faktiski dzīvojošo cilvēku skaitu.

[6] Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja pamatparādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem 8219,05 EUR apmērā par laiku no

2012.gada maija līdz 2022.gada martam.

Civillikuma 2112.pantā noteikts, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –

īre.

Civillikuma 2124.pants noteic, ka tiklīdz abas puses vienojas par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par priekšmetu un maksu, līgums

uzskatāms par noslēgtu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai

valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa paredz, ka

dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Dzīvojamo telpu īres likuma 3.pantā noteikts dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Dzīvojamo telpu īres likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksu nosaka, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības, nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1425.pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Prasītāja aprēķināto īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu apliecina prasības pieteikumam pievienotie prasītāja sagatavotie rēķini.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības vai cēlis pamatotus iebildumus par to apmēru.

Atbildētājs tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norādījis, ka atbildētājs pilnībā piekrīt prasības pieteikumā norādītajam, tādējādi atzīstot prasību.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams īres maksas parāds un parāds par komunālajiem pakalpojumiem

8219,05 EUR par laika periodu no 2012.gada maija līdz 2022.gada martam.

[7] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā

ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres

maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu

mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 27.panta trešo daļu izīrētājs par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā brīdina īrnieku vismaz

vienu mēnesi iepriekš.

2004.gada 5.aprīlī noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 4.1.3.2.punktā paredzēts, ka izīrētājs var vienpusēji izbeigt īres līgumu, ja īrnieks vairāk

kā trīs mēnešus nemaksā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem.

Ar prasības pieteikumam pievienotajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētājs īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kavējumu ir pieļāvis

vairāku gadu garumā. Lietā nav ziņu, ka atbildētājam nebūtu nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu vai izmantot pamatpakalpojumus.

Lietā iesniegts prasītāja 2021.gada 24.novembra brīdinājums, ka gadījumā, ja netiks veikta nomas maksas un komunālo pakalpojumu parāda

8108,34 EUR apmērā samaksa, tiesā tiks iesniegts pieteikums par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un dzīvojamās telpas

atbrīvošanu. Apstākli, ka atbildētājs brīdinājumu ir saņēmis, apstiprina atbildētāja 2021.gada 6.decembra iesniegums prasītājam.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka atbildētājs ir atzinis prasītāja celto prasību.

Tādējādi tiesa atzīst, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas un Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkta

tiesiskais sastāvs sakrīt ar lietā pierādītajiem apstākļiem un var iestāties šajā normā paredzētās sekas, tas ir, izbeidzamas starp prasītāju un atbildētāju

2004.gada 5.aprīlī noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī atbildētājs ar visām no viņam atkarīgām personām un mantām ir izliekams no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

[8] Prasītājs prasībā norādījis, ka atbildētājs ir veicis nesankcionētu starpsienas nojaukšanu telpā, kā arī demontējis nesošo sienu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu

bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai

arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas.

Dzīvojamo telpu īres likuma 22.panta 1.punktā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai

citas iemitinātās personas bojā dzīvojamo telpu (arī tās iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres

līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas, pārkāpj līgumā paredzēto uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu,

veikšanas noteikumus, degradē vidi.

Pušu starpā noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 3.2.3.punktā noteikts īrnieka pienākums neveikt dzīvokļa un palīgtelpu pārbūvi un pārplānošanu

bez izīrētāja piekrišanas.

Lietā iesniegts zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša 2022.gada 14.marta akts par fakta fiksēšanu, kurā fiksēts, ka /adrese/, ir veikta

nesankcionēta starpsienas nojaukšana starp telpām Nr.1 un Nr.3 pretī ieejai dzīvoklī, kā arī veikta nesošās sienas demontāža telpā Nr.4.

Tādējādi tiesa konstatē, ka atbildētājs ir pārkāpis dzīvojamās telpas īres līgumā noteikto remontdarbu veikšanas noteikumus, jo telpu pārbūve

veikta bez izīrētāja piekrišanas, kas ir pamats īres līguma izbeigšanai, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta 1.punktu un Dzīvojamo

telpu īres likuma 22.pantu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Ceļot prasību tiesā, prasītājs samaksājis valsts nodevu 593,69 EUR par prasības celšanu.

Tiesa atzīst, ka, apmierinot prasītāja celto prasību pilnībā, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama tā samaksātā valsts nodeva 593,68

EUR.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā norādīto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja

6% gadā no piedzītās summas 8812,74 EUR par laiku no nākamās dienas pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu (sk. arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmuma lietā Nr.C28283311, SKC-

1331/2016).

[11] Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 11,00 EUR, ko veido izdevumi par lietas materiālu digitalizāciju, prasības pieteikuma un

paziņojumu nosūtīšanu.

Ņemot vērā minēto, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,00 EUR apmērā ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 1. un 5. punktu.

[12] Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta otrajai daļai sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 92.-97.pantu, 190., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas 2004.gada 5.aprīlī noslēgts starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods

/personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, īres maksas un saņemto pakalpojumu

pamatparādu 8219,05 EUR apmērā par laiku no 2012.gada maija līdz 2022.gada martam, un tiesas izdevumus 593,69 EUR, kopā piedzenot 8812,74

EUR (astoņi tūkstoši astoņi simti divpadsmit euro un 74 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontu AS “Citadele banka”, konta Nr./konta numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma

procentus 6% apmērā gadā no piedzītās summas (8812,74 EUR) par laiku no nākamās dienas pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa

izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 EUR (vienpadsmit euro). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami, norādot maksājumā šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi lietā Nr. C29306122.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnesis U.Apsītis

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.