Court orders fine for company officer ignoring enforcement order due to lack of valid excuse.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to comply with an enforcement order and ordered a 550 EUR fine against the company officer. The officer ignored a mailed directive without providing valid reasons or objections to the enforcement officer. Since no objective justification was found, the court ruled the non-compliance punishable under the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law s. 551; s. 204.1: A company officer is liable for a fine if they fail to comply with an enforcement officer's order without providing an objective, justifying reason.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3812-24/1
ECLI:LV:VRT:2024:1119.C71381224.2.S
Lietas Nr. C71381224 C-3812-24/1
LĒMUMS
Cēsīs 2024. gada 19. novembrī
Vidzemes rajona tiesas
tiesnese A. Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri K. Dambīti
atklātā tiesas sēdē izskatīja zvērinātas tiesu izpildītājas Indras Andrejevas pieteikumu par SIA “/Nosaukums/” amatpersonas /pers. D/
saukšanu pie atbildības par tiesu izpildītāja rīkojuma nepildīšanu.
Aprakstošā daļa
2024. gada 11. oktobrī tiesā saņemts Zemgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Indras Andrejevas pieteikums par SIA
“/Nosaukums/” amatpersonas /pers. D/ saukšanu pie atbildības par tiesu izpildītāja rīkojuma nepildīšanu.
Veicot datu pārbaudi Izpildu lietu reģistrā tika konstatēts, ka parādnieks /pers. E/ personas kods /personas kods/, ir nodarbināts
uzņēmumā Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kopš 2017. gada 21. jūnija. 2024. gada 5.
martā ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtīts rīkojums darba devējam – Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, uz juridisko adresi /adrese A/ (/numurs A/). Latvijas pasta mājaslapā sadaļā “Sūtījumu izsekošana ”ievadot ierakstītā sūtījuma numuru /numurs/
redzams, ka ierakstītais sūtījums piegādāts 2024. gada 22. martā.
2024. gada 8. maijā nosūtīts pieprasījums sniegt paskaidrojumu kādēļ netiek pildīts tiesu izpildītāja rīkojums no 2024. gada 5. marta
(dokuments Nr. /numurs B/). Pieprasījums nosūtīts vienkāršā pasta sūtījumā uz Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” juridisko adresi
/adrese A/.
Paziņošanas likums noteic dokumenta saņemšanas prezumpciju, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, ir paziņots
septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Šo prezumpciju adresāts var atspēkot, norādot objektīvus iemeslus, kas bijuši par šķērsli dokumenta
saņemšanai. Tomēr jāņem vērā, ka dokumenta paziņošanā spēkā ir adresāta līdzdarbības princips. Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums
līdzdarboties dokumentu apritē, piemēram, nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes kartību, rūpējoties
par
dokumentu saņemošo personālu. Līdzdarbības pienākuma nepildīšanas gadījumā adresāts, iespējams, var izvairīties no dokumentu faktiskas
saņemšanas, bet nevar izvairīties no dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē (Paziņošanas likuma 8. panta trešā daļā un 3. panta piektā daļa).
Civilprocesa likuma 551. panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus,
ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Spriedumu un citu nolēmumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju valsts
iestādes zvērinātam tiesu izpildītājam sniedz bez maksas. Tādējādi personām jārēķinās ar negatīvām sekām, kuras paredz likums sakarā ar tiesu izpildītāja
rīkojuma nepildīšanu.
Civilprocesa likuma 551. panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda
aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību.
Civilprocesa likuma 551. panta 2. daļa neparedz naudas soda piemērošanu juridiskai personai. Saskaņā ar Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra sniegtajiem datiem SIA /Nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, amatpersona ir /pers. D/, personas kods /personas
kods/.
Pieteikums pamatots ar Civilprocesa likuma 551.panta pirmo un otro daļu.
Tiesu izpildītāja lūdz piemērot naudas sodu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, amatpersonai /pers. D/, personas kods /personas kods/, par rīkojuma nepildīšanu. Lūgts pieteikumu izskatīt bez tiesu izpildītājas piedalīšanās
tiesas sēdē.
SIA “/Nosaukums/” amatpersona /pers. D/ nav sniegusi paskaidrojumu.
Parādnieks /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradies.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai
paziņots likumā noteiktā kārtībā nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas juridisko un deklarēto dzīves vietas adresi.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi pieteikumu, kā arī lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
No lietas materiāliem redzams, ka Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 110 zvērinātas tiesu izpildītājas Indras Andrejevas lietvedībā
2023. gada 9. maijā reģistrēta izpildu lieta Nr./numurs D/ par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no /pers. E/ darba algas par labu Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijai. Tiesu izpildītājas rīkojums nosūtīts SIA “/Nosaukums/” uz juridisko adresi 05.03.2024. un 08.05. 2024. atkārtoti nosūtīts SIA
“/Nosaukums/” tiesu izpildītājas rīkojums. Ieturējumus SIA “/Nosaukums/” neveica.
2024. gada 11. oktobrī tiesu izpildītāja sastādīja aktu Nr. /numurs C/par tiesu izpildītājas rīkojuma nepildīšanu un vērsās tiesā ar
pieteikumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 551. panta pirmajai daļai tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus
nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Komerclikuma 169.panta pirmā daļa noteic, ka valdes un padomes
loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Tiesa secina, ka zvērināta tiesu izpildītāja ir veikusi Civilprocesa likumā noteiktās darbības parāda piedziņai. Tomēr amatpersona, kura
ir atbildīga par zvērinātas tiesu izpildītājas rīkojuma izpildi, to nav darījusi, nav norādījusi uz objektīviem iemesliem, kas liedza šo rīkojumu izpildīt. NO
VSAA reģistra redzams, ka SIA “/Nosaukums/” darbiniekam /pers. E/ ir bijuši ienākumi darba alga, bet ieturējumi no tās atbilstoši Civilprocesa likumam
netika izdarīti.
Norādītie apstākļi liecina par iesniegtā pieteikuma pamatotību un vērtējami kā pietiekams pamats Civilprocesa likumā paredzēto
procesuālo sankciju piemērošanai par zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nepildīšanu. No LR Uzņēmuma reģistrā pieejamas informācijas secināms, ka
SIA ” /Nosaukums/” valdes priekšsēdētāja ir /pers. D/, kura ir bijusi atbildīga par sabiedrības parādiem un darbību.
Tiesu izpildītāju likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un dotie rīkojumi, veicot amata
darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.
Civilprocesa likuma 551.panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir
obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā (..).
,,Prasības un rīkojumi” tulkojami plašākā nozīmē, saprotot ar tiem visus tiesu izpildītāja sastādītos dokumentus, kas satur tā adresātiem izteiktu
prasību, rīkojumu, aicinājumu vai uzdevumu un kam nav informējošs vai rekomendējošs raksturs. Par izvirzīto prasību vai doto rīkojumu pamatotību un
atbilstību likumam atbild tiesu izpildītājs (Civilprocesa likuma komentāri. III daļa, Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā
redakcijā, Rīga, TNA, 2014, 268.lpp.).
Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa paredz, ka, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz
komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs
dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.
No Uzņēmumu reģistra izziņas redzams, ka SIA “/Nosaukums/” valdes priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir /pers.
D/.
Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, atzīstams, ka valdes loceklis var tikt atbrīvots no atbildības, vienīgi atbilstoši Komerclikuma
169.panta trešajai daļai pierādot, ka rīkojies, kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību. Komerclikuma 169.pants
neparedz pienākumu sabiedrībai pierādīt valdes locekļa vainu, bet, gluži pretēji, tas noteic šīs amatpersonas vainas prezumpciju (LR Augstākās tiesas
Civillietu departamenta 2016.gada 18.maija spriedums lietā Nr.C19069109 8.6.punkts).
Sabiedrības amatpersonām savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, tai skaitā, izpildot zvērināta tiesu izpildītāja
dotos rīkojumus atbilstoši Civilprocesa likuma 551.pantam.
Tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšana var aizskart piedzinēja vai parādnieka tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Līdz ar
to fiziskajām un juridiskajām personām ir jārēķinās ar negatīvām sekām, kuras paredz likums sakarā ar tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšanu.
Nosūtot rīkojumu, tiesu izpildītājs izpilda Tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru tiesu izpildītājs pēc savas
iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu
institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.
Minētās tiesību normas piešķir tiesu izpildītāja prasībām un rīkojumiem saistošu spēku, un visām personām ir pienākums izpildīt tiesu
izpildītāja prasības un rīkojumus, jo tie vērsti uz tiesas sprieduma piespiedu izpildīšanu. Savukārt personām jārēķinās ar negatīvām sekām, kuras paredz
likums sakarā ar tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšanu.
Civilprocesa likuma 68.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.
Civilprocesa likuma 551.panta otrās daļas noteikumi paredz, ka ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par
to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu: fiziskajai personai līdz 360
euro, bet amatpersonai — līdz 750 euro.
Tiesu praksē atzīts, ka minētā norma uzliek par pienākumu tiesai, izlemjot tiesu izpildītāja pieteikumu par naudas soda uzlikšanu sakarā ar
tiesu izpildītāja rīkojuma neizpildi, pārliecināties par to, vai persona, kurai lūgts uzlikt naudas sodu, ir vai nav vainojama tiesu izpildītāja rīkojuma
neizpildīšanā. Tiesai jānoskaidro un jāgūst pārliecība, ka persona, kurai tiesu izpildītājs lūdz uzlikt naudas sodu sakarā ar tiesu izpildītāja rīkojuma
neizpildi, šo rīkojumu nav izpildījusi bez attaisnojuma vai arī rīkojuma neizpildei ir objektīvs attaisnojošs iemesls.
Ievērojot to, ka persona, kurai lūgts uzlikt naudas sodu, nav iesniegusi tiesā paskaidrojumus vai iebildumus un nav apstrīdējusi tiesu
izpildītāja norādīto, tiesai ir pamats atzīt, ka tai nav pamatotu iebildumu pret pieteikumu.
Tādējādi tiesa nekonstatē pamatus, kas ļautu uzskatīt, ka minētā persona rīkojumu nav izpildījusi attaisnojušu iemeslu dēļ vai zvērināta
tiesu izpildītāja rīkojuma izpildi kavējuši kādi objektīvi iemesli.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma neizpildei nav objektīvā, attaisnojošā iemesla un šāda rīcība ir sodāma.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums/” amatpersona ir saucama pie atbildības uzliekot naudas sodu.
Tiesa norāda, ka naudas soda mērķis ir ne tikai sodīt par izdarīto pārkāpumu, bet arī panākt, lai persona turpmāk atturētos no darbībām,
kas kavē zvērinātu tiesu izpildītāju uzaicinājumu ignorēšanu.
Nosakot naudas soda apmēru, tiesa ņem vērā ar tiesu izpildītājas rīkojumiem uzliktā pienākuma svarīgumu, kā arī laika posmu, kurā
netika pildītas tiesu izpildītājas likumīgās prasības.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka SIA “/Nosaukums/” amatpersona ir ignorējusi tiesu izpildītāja aicinājumu atkārtoti un ka amatpersonai
arī iepriekš ir bijuši līdzīgi pārkāpumi, tiesa atzīst, ka naudas sods nosakāms 550 EUR apmērā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, 551.panta otro daļu, tiesa
nolēma:
pieteikumu apmierināt.
Uzlikt SIA “/Nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, valdes loceklei /pers. D/, personas kods /personas kods/, naudas sodu 550
EUR (piecsimt piecdesmit EUR), par zvērinātas tiesu izpildītājas Indras Andrejevas rīkojumā uzlikto pienākumu nepildīšanu.
Naudas soda samaksa veicama: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods
TRELLV22, iemaksas mērķī norādot datus lietas identificēšanai.
Noteikt termiņu lēmuma daļā par naudas soda samaksu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lai
netiktu uzsākta lēmuma izpilde piespiedu kārtā, naudas soda samaksu apliecinošs maksājuma dokuments iesniedzams Vidzemes rajona tiesā.
Lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā, iesniedzot blakus sūdzību Vidzemes rajona tiesā
iemaksājot drošības naudu 70,00 euro Valsts kases norēķinu kontā Nr. LV37TREL819045808400B.
Vidzemes rajona tiesas tiesnese A. Bērziņa
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU