Court fully allows child support claim and orders defendant to pay court costs from state income.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for child support and ordered the defendant to pay court costs from their state income. Although the defendant failed to submit a written explanation, the court confirmed that proper notification was sent to the detention facility, making the lack of response irrelevant to the judgment. Consequently, the plaintiff was awarded monthly payments starting at 80 EUR and increasing to 90 EUR, along with a specific order to pay the calculated court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts; 35. panta 1. punkta 3. punkts; 42. panta 1. punkts: Court costs in child support cases are deducted from the defendant's state income, and failure to respond to service in detention does not preclude judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. C11120314
C-0474-15
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2015. gada 6. martā
Cēsu rajona tiesa:
tiesnese D. Ročāne
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Tiesā 2014. gada 17. decembrī saņemta prasītājas /pers. A/ (turpmāk-prasītāja) maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk-
atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzimusi /datums/, uzturam.
Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka pušu kopdzīves laikā dzimusi meita /pers. C/. Bērna tēvs ir atbildētājs. Kopš 2009. gada oktobra
nedzīvo kopā ar atbildētāju un līdz šim atbildētājs nav maksājis uzturlīdzekļus vai citādi palīdzējis.
Prasītāja lūgusi no atbildētāja meitas uzturam piedzīt uzturlīdzekļus 80 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālo
uzturlīdzekļu apmērā līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt. Prasītāja lūgusi sprieduma izpildi noteikt nekavējošu ar prasības iesniegšanas
dienu. Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem uz ieslodzījuma vietu un deklarēto dzīvesvietu 2014. gada
19. decembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2015. gada 19.
janvārim.
Ar tiesneses 2015. gada 28. janvāra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2015. gada 6. marts, kad sprieduma
noraksts saņemams tiesas kancelejā.
Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2015. gada 28. janvāra paziņojumu paziņots par sprieduma
noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā.
Tiesā 2015. gada 2. februārī kā neizsniegts saņemts atpakaļ no deklarētās dzīvesvietas atbildētājam sūtītais prasības pieteikuma noraksts ar
uzziņu, ka atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.
Tiesas sūtītos dokumentus – prasības pieteikuma norakstu, paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, sprieduma noraksta
saņemšanu atbildētājs ieslodzījuma vietā saņēmis attiecīgi 2014. gada 30. decembrī un 2015. gada 3. februārī, ko apliecina atbildētāji paraksti (lietas
13., 19. lapa).
Tiesā ne līdz noteiktajam termiņam, ne lietas izskatīšanai nav saņemts atbildētāja paskaidrojums par celto prasību.
Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam par celto prasību un sprieduma noraksta
saņemšanu ir paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
M o t ī v u d a ļ a
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par uzturlīdzekļu piedziņu meitas
/pers. C/ uzturam ir pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā tālāk minēto apsvērumu dēļ.
Ar prasības pieteikumam pievienoto meitas /pers. C/ dzimšanas apliecības kopiju (lietas 6. lapa) prasītāja pierādījusi, ka meita uz lietas
izskatīšanas dienu ir sešus gadus veca.
No minētās dzimšanas apliecības kopijas konstatējams, ka par bērna māti ir reģistrēta /pers. A/, bet par bērna tēvu ir reģistrēts atbildētājs.
Ar lietā esošo laulības apliecības kopiju (lietas 12. lapa) prasītāja pierādījusi, ka, dodoties laulībā, viņa mainījusi uzvārdu no /Nosaukums A/ uz
/Nosaukums B/
Tiesai nav šaubu par to, ka meita šobrīd dzīvo kopā ar prasītāju, tādējādi atrodoties viņas aprūpē un uzraudzībā, jo atbildētājs nav cēlis
iebildumus pret minēto faktu.
Tiesa atzīst, ka visi iepriekš minētie, lietā konstatētie fakti veido likumīgu un pietiekošu pamatu prasītājas tiesībām uz prasījumu par
uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, jo saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem vecāku pienākums ir samērā ar
viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu un pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem. Bet minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un
mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar 2013. gada 27. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” 2. punktu sākot ar 2014. gada 1. janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros noteikta 320 euro.
Savukārt saskaņā 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 734 „Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta
noteikumos Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”” sākot no 2015. gada 1. janvāra minimālā mēneša
darba alga normāla darba laika ietvaros noteikta 360 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 1. jūlija noteikumiem Nr. 348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katram
vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt ik mēnesi minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam
līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi pēc matemātiska aprēķina (25 % no 320 EUR =0,25x 320 EUR = 80 EUR, 25 % no 360 EUR=0,25x360EUR=90 EUR) bērnam
līdz septiņu gadu vecumam mēnesī maksājamais minimālais uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no vecāka spējām uzturēt bērnu un mantiskā stāvokļa sākot
ar 2014. gada 1. janvāri līdz 2014. gada 31. decembrim ir 80 EUR, bet sākot ar 2015. gada 1. janvāri – 90 EUR.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja meitas uzturam valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus ik mēnesi. Tādēļ tiesa uzskata, ka nav tiesiskas
nozīmes atbildētāja spēju uzturēt bērnu un viņa mantiskā stāvokļa izvērtējumam, un no atbildētāja nosakāmais uzturlīdzekļu apmērs nepilngadīgās
meitas uzturam nav saistāms un samērojams ne ar atbildētāja mantisko stāvokli, ne atbildētāja spējām uzturēt bērnu, ne ar bērna vajadzībām.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētājs uzturlīdzekļus meitas uzturam nemaksā, jo atbildētājs pēc prasības pieteikuma saņemšanas nav
pierādījis, ka nodrošina meitu ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru ik mēnesi, nav cēlis iebildumus pret prasībā norādīto, ka uzturlīdzekļus meitas uzturam
nemaksā.
Tiesa atzīst, ka pie minētiem apstākļiem, izvērtējot lietā esošos un pārbaudītos rakstveida pierādījumus to kopumā, prasītājas prasība ir
apmierināma pilnībā. No atbildētāja prasītājas labā bērna – meitas /pers. C/ uzturam piedzenami uzturlīdzekļi līdz 2014. gada 31. decembrim 80 EUR
apmērā mēnesī, bet sākot ar 2015. gada 1. janvāri 90 EUR apmērā ik mēnesi līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, bet ne mazāk par Ministru
kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Pēc prasītājas lūguma un saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama
nekavējoši ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā 2014. gada 17. decembri.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas
izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir
maksājumu kopsumma par vienu gadu. Konkrētajā gadījumā valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a”
apakšpunktu un matemātisku aprēķinu ir nosakāma 160,50 EUR apmērā (80 EURx1 mēn.=80 EUR; 90 EURx11 mēn.=990 EUR; 80
EUR+990 EUR=1070 EUR; 15 % no 1070=0,15x1070 EUR =160,50 EUR), bet izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu
to faktiskajā apmērā lietā ir 6,78 EUR (lietas 2. lapa). Tādējādi no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva
160,50 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 6,78 EUR, kopā
167,28 EUR, jo prasītāja no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkta
noteikumiem ir atbrīvota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par valsts
ienākumos piedzītajiem tiesas izdevumiem 167,28 EUR apmērā – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 177., 179. pantu, Civilprocesa likuma 8. pantu, 34. panta pirmās daļas 1. punkta a)
apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 42. panta pirmo daļu, 45., 97., 193., 204.1 pantu, 205. panta pirmās daļas 1. punktu, 250.27 panta
pirmo, otro daļu, 440. 2, 440. 3 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
apmierināt pilnībā prasītājas /pers. A/ maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.
Piedzīt no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/ uzturlīdzekļus bērna – meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzimusi
/datums/, uzturam līdz 2014. gada 31. decembrim 80 EUR (astoņdesmit euro) mēnesī, bet sākot ar 2015. gada 1. janvāri 90 EUR (deviņdesmit euro)
ik mēnesi līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Uzturlīdzekļu piedziņu uzsākt nekavējoši, sākot ar 2014. gada 17. decembri.
Piedzīt no atbildētāja /pers. B/ valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 160,50 EUR (simt sešdesmit euro 50 centus) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 6,78 EUR (sešus euro 78 centus), kopā
167,28 EUR (simt sešdesmit septiņus euro 28 centus).
Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos – 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu var pārsūdzēt puses, bet spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos var
pārsūdzēt atbildētājs Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne
NORAKSTS PAREIZS
Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne
Cēsīs 06. 03. 2015.