Court recognizes property rights via long-term possession against Ministry of Finance, dismissing their claim of inadmissibility.
Legislator summary
AI generatedThe court recognized the plaintiff's property rights to a garage based on continuous possession for ten years, despite the defendant's argument that the claim was inadmissible. While the plaintiff successfully proved the necessary conditions for acquiring ownership through long-term use, the court found no evidence that the Ministry of Finance had infringed upon the plaintiff's rights. Consequently, the court granted the property claim but dismissed the request for cost recovery from the state agency.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1018., 1024. panti; Likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 22. pants: Long-term possession establishes ownership rights, and the state's lack of fault precludes cost recovery even when property is recognized.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C 02057714
SPR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2015.gada 2.martā
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
tiesnese R.VĪVA
ar tiesas sēdes sekretāri K.LOGINU
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret LR Finanšu ministriju, ar trešo personu Brocēnu novada pašvaldību, par īpašuma tiesību
atzīšanu uz būvju nekustamo īpašumu.
Tiesa tiesas sēdē
k o ns t a t ē j a :
2014.gada 20.oktobrī /pers. B/ cēlusi tiesā prasību pret LR Finanšu ministriju, ar trešo personu Brocēnu novada pašvaldību, lūdzot atzīt īpašuma tiesības
uz būvju nekustamo īpašumu – individuālo garāžu, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un piešķirto adresi /adrese/. Prasība pamatota ar Civillikuma 701.,
998.-1022., 1024., 1030., 1031.panta pirmo daļu, 1044., 1060., 1061.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta
6.punktu, 22.pantu un Civilprocesa likuma 1., 23., 25.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 9.punktu, 80.pantu.
Atbildētāja LR Finanšu ministrija iesniegusi paskaidrojumus norādot, ka prasību neatzīst, jo atbilstoši Civillikuma 1060.panta otrajai daļai, lietā
nav iesniegti pierādījumi par /pers. C/ īpašuma tiesībām. Prasītāja nav norādījusi nevienu no izņēmuma nosacījumiem, kas minēti likuma “Par atjaunotā
Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā un pieļauj garāžas
kā pastāvīga īpašuma objekta pastāvēšanu. No lietas materiāliem nav secināms kā tieši atbildētāja aizskar vai ir vainojama prasītāja tiesību vai likumisko
interešu aizskārumā, tādēļ uzskata, ka prasība pret LR Finanšu ministriju celta nepamatoti.
Trešā persona Brocēnu novada dome iesniegusi paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību atzīst. Prasības pieteikumā ir norādīti apstākļi, kas
apliecina, ka prasītāja garāžu ieguvusi tiesiski. Garāža ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ nav iegrāmatota Brocēnu novada pašvaldības uzskaites
dokumentos un uzrādīta bilancē. Starp Brocēnu novada domi un /pers. B/ ir noslēgts zemes nomas līgums. Norāda, ka Brocēnu novada pašvaldība
nepretendē uz nekustamo īpašumu - garāžu ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un piešķirto adresi /adrese/.
Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pilnvarotā pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un paskaidroja, ka strīdus garāžu
prasītāja /pers. B/ ieguva mantojuma ceļā no sava laulātā /pers. C/, kurš garāžu savulaik uzcēla pēc paju sabiedrības “/nosaukums/” izstrādātā daba
projekta. Brocēnu novada dome 2010.gada 20.septembrī piešķīra zemi garāžas uzturēšanai. 2006.gada 19.oktobrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests devis slēdzienu, ka objektu var pieņemt ekspluatācijā. Dokumenti netika nokārtoti, jo zemes reformas laikā nebija skaidrība par zemes
īpašnieku. Tādējādi uzskata, ka garāžu /pers. C/ un vēlāk /pers. B/ ieguvuši tiesiski un to valda labā ticībā, apsaimnieko un maksā nekustamā īpašuma
nodokli, tāpēc lūdz atzīt īpašuma tiesības ar ieilgumu.
Atbildētājs - LR Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis tiesa sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka konkrētā lietā LR Finanšu ministrijai nav
jābūt atbildētājam, bet prasība bija jāceļ pret Brocēnu novada pašvaldību, kurai ir piekritīga zeme zem strīdus garāžas un kura tādējādi var pretendēt uz
šo īpašumu.
Trešās personas Brocēnu novada pašvaldības pilnvarotais pārstāvis tiesa sēdē neieradās, paskaidrojumos lūdzis skatīt lietu bez pārstāvja
piedalīšanās
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa lietu izskata bez neieradušās trešās personas klātbūtnes.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus un pušu paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ prasība ir apmierināma.
Prasība celta par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu – būvi, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kas atrodas /adrese/, ar ieilgumu.
Civillikuma 998.pants nosaka, ka ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā
savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus, bet Civillikuma 999.pants nosaka, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu,
ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005.p.); 2) tiesisks pamats (1006.-1012.p.); 3) valdītāja laba ticība
(1013.-1017.p.); 4) nepārtraukts valdījums (l018.-1022.p.); 5) noteiktā laika notecējums (1023. un 1024.p.); 6) lietas īpašnieka
tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029.p.).
Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts īpašuma iegūšanas tiesiskais pamats.
2013.gada 10.jūnijā prasītājai apstiprinātas mantojuma tiesības uz /pers. C/ atstāto mantojumu, tostarp nekustamo īpašumu – garāžu, ar kadastra
numuru /numurs A/, kas atrodas /adrese/(lpp.21).
Civillikuma 1060.pants nosaka, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību
tiesīgā kārtā, pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav īpašnieks. Ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā nodotu vai mantotu no cita, tad
viņam arī jāpierāda, ka viņa priekšgājējs bijis tās īpašnieks.
Brocēnu novada būvvaldes izziņa Nr.1 apliecina, ka, /adrese/ ar kadastra numuru /numurs A/būvējis /pers. C/ pēc paju
sabiedrības /nosaukums/ 1995.gadā izstrādātā darba projekta (lpp.20).
Brocēnu pilsētas dome 2000.gada 20.septembrī nolēmusi mainīt garāžas numuru un adresi garāžu īpašniekam /pers. C/,
piešķirot adresi /adrese/ (lpp.13).
2013.gada 22.maijā Brocēnu novada pašvaldības dome nolēmusi noteikt garāžas /adrese/, kā pastāvīga īpašuma objekta
uzturēšanai zemi (lpp.17).
Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Liepājas filiāle atzinumā par objekta (būves) gatavību ekspluatācijai
Nr.98 norādījusi, ka objekta individuālā garāža /adrese/ īpašnieks ir /pers. C/ (lpp.15).
Brocēnu novada pašvaldība, kurai ir piekritīgs zemes gabals zem strīdus garāžas, atzīst, ka garāžu /pers. B/ ieguvusi tiesiski
un uz šo īpašumu nepretendē.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka garāžu /adrese/ ir uzcēlis /pers. C/ un tas apstāklis, ka nav atrodams lēmums par zemes piešķiršanu garāžas
celtniecībai, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka strīdus garāžu /pers. C/ uzcēlis nelikumīgi.
LR Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālā nodaļa 2006.gada 7.decembrī, pamatojoties uz likuma “Par zemes
reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10.pantu, likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 15.pantu un /pers. C/ izpirkšanas
pieprasījumu, nolēmusi, ka /pers. C/ ir tiesības izpirkt īpašumā zemi /adrese/(lpp.16).
Civillikuma 1018.pants nosaka, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajag pa visu likumā noteikto laiku nepārtraukti un netraucēti valdīt
iegūstamo priekšmetu (876.p.1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam.
Tiesa no Brocēnu novada pašvaldības izziņas, konstatē, ka prasītāja maksā nomas maksu par garāžu /adrese/(lpp.25), kas apliecina viņas
valdījumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas pārtrauktu prasītājas valdījumu uz strīdus būvi, un tiesa arī atzīst par pierādītu likumā noteikto ieilguma termiņu,
kas nekustamajam īpašumam ir 10 gadi (Civillikuma 1024.pants).
2014.gada 7.jūlijā starp Brocēnu novada pašvaldību un prasītāju noslēgts zemes nomas līgums par garāžu
/adrese/(lpp.22).
Novērtējot šos apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka ir pierādīti visi nepieciešamie priekšnoteikumu, lai valdījums nodibinātu
īpašumu ar ieilgumu.
Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pants nosaka – ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21.pantā
minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa
publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.
2014.gada 7.novembra LR oficiālā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, saskaņā ar šo likumu publicēts sludinājums ar uzaicinājumu visām personām,
kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā. Iebildumi pret prasību tiesā nav iesniegti.
Atbildētāja – Latvijas Republikas Finanšu ministrijas iebildumi, ka no lietas materiāliem nevar secināt, kā tieši atbildētājs aizskar vai ir vainojams
prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā, tādēļ uzskatāms, ka prasība pret Finanšu ministriju celta nepamatoti, nevar būt par pamatu
prasības noraidīšanai, jo atbildētājs nav tikai persona, kura aizskārusi vai pārkāpusi kādu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interesi, bet arī
persona, no kuras var sagaidīt iebildumus par celto prasību. Valsts ir vienīgā persona, kurai var piekrist nekustamais īpašums un no kuras var sagaidīt
iebildumus pret celto prasību, jo līdz prasības celšanai strīdus būvju īpašnieks nav konstatēts, un Finanšu ministrija pārstāv valsti šajā lietā.
Pie šādiem apstākļiem prasība par īpašuma tiesību atzīšanu ir apmierināma, taču tiesas izdevumu piedziņai no atbildētāja nav pamata, jo
konkrētais atbildētājs nav veicis vainojamu prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto likumīgo interešu aizskārumu.
Saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu tiesa
n o s p r i e d a:
Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz individuālo garāžu /adrese/, ar kadastra apzīmējumu /numurs A/.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesnese R.Vīva