Appeal court dismisses appeal against administrative fine for public urination, upholding first instance verdict.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a first-instance court ruling that convicted him of minor hooliganism for urinating in public. The appellant admitted guilt but argued for a warning instead of a fine due to lack of public toilets and low income. The court held that while mitigating factors are considered, the statutory fine range must be respected, and the first instance court correctly imposed the minimum penalty.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 167. un 32. panti; The court must impose administrative penalties within the statutory range defined by the relevant regulation, considering mitigating circumstances only within those limits.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
NORAKSTS Lietas Nr.114001107 143/AA43-1425-07/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2007.gada 30.novembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs U.Bērziņš, tiesneši A.Laviņš un A.Šteinberga, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par S.J., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta, sakarā ar S.J. apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas tiesneses 2007.gada 2.janvāra lēmumu.
Aprakstošā daļa [1] 2007.gada 28.decembrī Ventspils pilsētas pašvaldības policijas kārtībnieks sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZZ 801577 par to, ka 2006.gada 28.decembrī pulksten 0035 Ventspilī, pie Lielā prospekta mājas Nr.56, S.J. kārtoja savas dabiskās vajadzības (urinēja), nepievēršot uzmanību garāmgājējiem. Administratīvā pārkāpuma protokolā secināts, ka S.J. izdarījis pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā. [2] Ventspils tiesas tiesnese ar 2007.gada 2.janvāra lēmumu atzina S.J. par vainīgu LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar naudas sodu Ls 25 apmērā. [3] Par Ventspils tiesas tiesnese ar 2007.gada 2.janvāra lēmumu S.J. ir iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot samazināt viņam uzlikto soda naudu uz brīdinājumu. Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk minēto. [3.1] Savu vainu S.J. atzīst un nožēlo. [3.2] S.J. lūdzis spēļu kluba „Joker” apsargam ielaist viņu tualetē, bet apsargs uz to atbildējis, ka tad ir arī jāspēlē uz spēļu automātiem. [3.3] Maksas tualetes Ventspilī naktī nav atrodamas. [3.4] S.J. šī ir pirmā reize, kad sodīts, un viņa ienākumi ir tikai minimālā alga.
[4] Uz tiesas sēdi S.J. nebija ieradies. Par tiesas sēdes laiku viņam paziņots likuma noteiktajā kārtībā. 2007.gada 24.oktobrī saņemts S.J. iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma izskatīt lietu bez pieteicējas klātbūtnes. Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma. [6] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Savukārt, LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [7] Lietā nav strīda par to, ka S.J. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.
Savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā S.J. atzina gan pirmās instances tiesā, gan savā apelācijas sūdzībā. S.J. lūdz grozīt viņam uzlikto naudas sodu. [8] Saskaņā ar LAPK 167.pantu par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka dabisko vajadzību kārtošana publiskā vietā uz zālāja, ir pretrunā ar sabiedriskās kārtības izpratni un atzīstama par sīko huligānismu. [9] LAPK 32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā no LAPK 32. panta ir secināms, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar LAPK 32. pantu ir ņemami vērā, piemērojot administratīvo sodu, ietekmē piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros. Līdz ar to apelācijas sūdzībā norādītie argumenti par atbildību mīkstinošiem apstākļiem nevar būt par pamatu, lai noteiktu sodu par administratīvo pārkāpumu ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts. [10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir izvērtējusi S.J. atbildību mīkstinošos apstākļus, proti, ka savu vainu S.J. vaļsirdīgi atzina un izdarīto nožēloja. Ventspils tiesas tiesnese ar 2006.gada 2.janvāra lēmumu sodīja S.J. ar naudas sodu Ls 25 apmērā. Par administratīvo pārkāpumu uzlikts minimālais sods, ietvaros, ko nosaka LAPK 167.pants, līdz ar to Ventspils tiesas tiesneses 2006.gada 2.janvāra lēmums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: S.J. apelācijas sūdzību noraidīt. Ventspils tiesas tiesneses 2007.gada 2.janvāra lēmumu atstāt negrozītu. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) U.Bērziņš
Tiesneši (paraksts) A.Laviņs
(paraksts) A.Šteinberga NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis U.Bērziņš Rīgā, 2007.gada 30.novembrī