Appeal court reduced sentence by excluding prior sentence credit due to conflicting detention status.

Krimināllieta Nr. 13905000421

Lietas arhīva Nr. KA06-0157-23/4

ECLI:LV:ZAT:2023:0911.13905000421.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2023. gada 11. septembrī

Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inga Akmeņlauka,

tiesneši Anita Misiuna un Aigars Sniedzītis,

piedaloties prokuroram Martinam Jurjānam,

aizstāvei Petrai Janulei,

izskatīja apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176. panta

otrās daļas sakarā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurores Montas Mozertas apelācijas protestu, apsūdzētā /pers. A/ un viņa aizstāves

Petras Janules apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumu /pers. A/ tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176. panta otrajā daļā

paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu pēc spriedumu kopības, noteikto sodu pilnīgi saskaitot ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada

9. decembra lēmumā noteikto sodu, galīgais sods /pers. A/ tika noteikts – brīvības atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem 16 dienām un ar probācijas

uzraudzība uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā tika ieskaitīts izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Zemgales

rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmuma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2021. gada

19. decembra līdz spriedums stāsies spēkā.

Drošības līdzeklis – apcietinājums – /pers. A/ atstāts negrozīts.

No /pers. A/ cietušā /pers. B/ labā piedzīta kaitējuma kompensācija 55 euro par mantisko zaudējumu un 1500 euro morālo aizskārumu, nosakot

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanu.

Cietušā /pers. B/ pieteiktā kaitējuma kompensācija 1500 euro par morālo aizskārumu netika noteikta.

N o /pers. A/ valsts labā piedzīti 437 euro procesuālie izdevumi par aizstāvja darbu pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā, nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ notiesāts par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarījis svešas

kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšana), šādos apstākļos.

2020. gada 1. februārī līdz plkst. 01.00 /pers. A/ un cita persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts (turpmāk – cita persona), /adrese/ kopā ar

/pers. B/ un citām personām lietoja alkoholiskos dzērienus. Notiekošā laikā /pers. A/ un cita persona ievēroja /pers. B/ piederošo mobilo telefonu, ko

nolēma nolaupīt. Ap plkst. 01.00 /pers. B/ izgāja no dzīvokļa pie mājas kāpņu telpas uzsmēķēt. /pers. A/ un cita persona, būdami alkohola ietekmē, lai

izdarītu /pers. B/ piederošā mobilā telefona nolaupīšanu, pielietojot vardarbību, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās savstarpēji saskaņoti rīkojās

šādi: abi devās laukā no minētā dzīvokļa, kur pie mājas kāpņu telpas /pers. A/ pirmais piegāja pie /pers. B/ un, neko nesakot, ar dūri vienu reizi tīši iesita

viņam pa kreisajiem sāniem un vienu reizi pa sejas kreiso pusi. Tad /pers. A/ prettiesiskajām darbībām pievienojās cita persona un abi, lai izslēgtu /pers.

B/ iespējamo pretošanos, tīši ne mazāk kā sešas reizes ar dūrēm un kājām sita un spēra viņam pa dažādām ķermeņa daļām. Tā rezultātā /pers. B/ nokrita

zemē un cita persona izrāva viņam no virsjakas iekškabatas tam piederošo mobilo telefonu „Caterpillar S41” 384 euro vērtībā.

Turpinot noziedzīgās darbības, /pers. A/ un cita persona tīši ne mazāk kā 10 reizes spēra uz zemes gulošajam /pers. B/ pa galvu un pa ķermeni.

Pēc tā /pers. A/ ar vienu roku saķēra /pers. B/ aiz jakas kabatas, kur atradās mobilā telefona ārējās uzlādes ierīce/akumulators, bet ar otru roku ar dūri

sita /pers. B/ pa seju. /pers. B/, izrādot pretošanos, mēģināja aizturēt mobilā telefona nolaupīšanu, bet cita persona, lai paralizētu viņa pretošanos, tīši

vienu reizi ar kāju iespēra tam pa krūšu kurvi, bet /pers. A/ norāva /pers. B/ virsjaku 25 euro vērtībā, kurā atradās tam piederošā mobilā telefona ārējās

uzlādes ierīce/akumulators 30 euro vērtībā, ko kopā ar citu personu aiznesa no notikuma vietas un izmantoja savām vajadzībām.

Tādējādi /pers. A/ un cita persona personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, pielietojot vardarbību, nolaupīja svešu, /pers. B/ piederošu kustamu

mantu 439 euro vērtībā. /pers. A/ un citas personas laupīšanas, pielietojot vardarbību, rezultātā /pers. B/ tika nodarīti miesas bojājumi, kas pēc sava

rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisīja īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku no 7 līdz 21 dienai.

Tiesa atzinusi, ka ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176. panta otrajā daļā.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore Monta Mozerta,

apelācijas sūdzības iesniedza apsūdzētais /pers. A/ un viņa aizstāve Petra Janule.

[4] Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore M. Mozerta apelācijas protestā lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par /pers.

A/ noteikto pamatsoda un papildsoda mēru pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas, daļā par noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma

50. panta piekto daļu un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu.

Prokurore lūdza par Krimināllikuma 176. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzēto sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un

ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc

Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmuma, ar kuru aizstāti neizciestie sodi pēc Zemgales rajona tiesas 2019. gada 9. aprīļa sprieduma,

Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta sprieduma, Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. augusta sprieduma (Vidzemes rajona tiesas

2019. gada 24. oktobra lēmums), prokurore lūdza galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 4 gadiem 4 mēnešiem un ar probācijas

uzraudzību uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā prokurore lūdza ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku

no 2021. gada 19. decembra līdz spriedums stāsies spēkā.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu prokurore lūdza atstāt negrozītu.

[4.1] Prokurore norādīja, ka, nosakot galīgo sodu, pirmās instances tiesa nepamatoti piemērojusi Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteikto

sodu pilnīgi saskaitot ar sodu pēc Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmuma.

Prokurore citē Krimināllikuma 50. panta piektās daļas un 51. panta pirmās daļas nosacījumus un vērš uzmanību uz to, ka /pers. A/ kriminālprocesā

Nr. 11200059815 notiesāts ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 9. aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, Krimināllikuma

15. panta ceturtās daļas un 175. panta trešās daļas, kuram saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana

uz 3 gadiem 2 mēnešiem 23 dienām, piespiedu darbs uz 360 stundām un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem, spriedums stājās spēkā 2019. gada

27. aprīlī.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta spriedumu kriminālprocesā Nr. 11200022015 /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma

176. panta otrās daļas un Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas, kura, saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu galīgais sods noteikts

– brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem 15 dienām ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, spriedums stājās spēkā 2020. gada 3. janvārī.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. augusta spriedumu kriminālprocesā Nr. 11200048216 /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma

175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, kuram saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu galīgais sods

noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem un 17 dienām, piespiedu darbu uz 120 stundām, spriedums stājies spēkā 2019. gada 6. septembrī.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 24. oktobra lēmumu, pēc Zemgales rajona tiesas 2019. gada 9. aprīļa sprieduma un Zemgales rajona tiesas

2019. gada 26. augusta sprieduma, /pers. A/ noteikts galīgais sods – piespiedu darbs 300 stundas, ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 20. februāra lēmumu, pēc Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta sprieduma un Vidzemes rajona

tiesas 2019. gada 24. oktobra lēmuma, /pers. A/ noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem 15 dienām, piespiedu darbs 300 stundas, ar

probācijas uzraudzību uz 3 gadiem 6 mēnešiem.

Ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu Zemgales rajona tiesas 2020. gada 20. februāra lēmumā noteiktā galīgā soda

neizciestā soda daļa – 234 piespiedu darba stundas – aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 28 dienām, un neizciestais papildsods –

probācijas uzraudzība aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem 18 dienām.

Prokurore vērš uzmanību uz to, ka izskatāmajā kriminālprocesā apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis 2020. gada 1. februārī, pēc

kriminālprocesos Nr. 11200059815, Nr. 11200022015, Nr. 11200048216 spriedumu spēkā stāšanās, tas ir, laikā, kad bija jāizcieš pamatsods –

sabiedriskais darbs un papildsods – probācijas uzraudzība.

Līdz ar to prokurore uzskata, ka apsūdzētajam galīgais sods nosakāms pēc spriedumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu.

Augstākā tiesa 2021. gada 29. jūlija lēmumā lietā Nr. 11221123519 (SKK186/2021) paudusi atziņu, ka, izlemjot, vai galīgais sods nosakāms

atbilstoši Krimināllikuma 50. pantam vai 51. pantam, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks attiecībā pret spēkā stājušos spriedumu vai

prokurora priekšrakstu par sodu. Ja persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pēc sprieduma spēkā stāšanās, laikā, kad viņai bija jāizcieš papildsods –

probācijas uzraudzība, nav izšķirošas nozīmes faktam, ka neizciestais papildsods ar lēmumu sprieduma taisīšanas dienā pirmajā instancē bija aizstāts ar

brīvības atņemšanu un bija uzsākta tā izciešana, un galīgais sods jaunajā spriedumā nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta un 52. panta

noteikumiem.

[5] Apsūdzētais/pers. A/ apelācijas sūdzībā lūdza samazināt brīvības atņemšanas sodu, kā arī probācijas uzraudzību, jo vēlas pēc iespējas ātrāk

doties peļņā uz ārzemēm, bet lielā soda mēra dēļ to būšot grūti izdarīt.

Atsaucoties uz Zemgales rajona tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumā un 2020. gada 9. decembra lēmumā noteiktajiem soda mēriem,

apsūdzētais norādīja, ka šajā kriminālprocesā noteiktais sods ir pārāk bargs, jo viņa uzvedība pēdējo gadu laikā esot būtiski mainījusies, jaunus

noziedzīgus nodarījumus nav izdarījis, uzsācis likumpaklausīgu dzīvi, sapratis, ka pareizi ir strādāt algotu darbu un pelnīt pašam, nevis iegūt to, nodarot

kādam pāri vai citādi pārkāpjot likumu.

Apsūdzētais norāda, ka prokurors pirmās instances tiesā lūdzis noteikt viņam brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem, taču pirmās instances

tiesa noteikusi lielāku sodu, ko apsūdzētais uzskata par bargu.

[6] Aizstāve Petra Janule apelācijas sūdzībā lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. A/ noteikto sodu un to

mīkstināt, samazinot apsūdzētajam brīvības atņemšanas soda termiņu. Aizstāve norādīja, ka apsūdzētais piespriesto sodu – brīvības atņemšanu uz 1 gadu

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu uzskata par pārāk bargu, tāpēc šāds sods nesasniegs Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi.

[7] Ar Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumu Zemgales rajona tiesas 2022. gada 16. februāra spriedums atcelts daļā par /pers.

A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas un daļā par noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu.

/pers. A/ sodīts pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu pēc spriedumu kopības, noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitot ar Zemgales rajona tiesas

2020. gada 9.decembra lēmumu noteikto sodu, galīgais sods /pers. A/ noteikts - brīvības atņemšana uz 4 gadiem 6 mēnešiem 16 dienām un ar

probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. Pārējā daļā pirmās instances spriedumu atstāts negrozīts.

[8] Par Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumu kasācijas protestu iesniedza Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore

Monta Mozerta, kurā lūdza atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta

piekto daļu un šajā daļā lūdza lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Prokurore kasācijas protestā norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu, nepareizi piemērojusi un interpretējusi

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta 1. punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, kā arī

pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas un 512. panta pirmās daļas pārkāpumus, kas atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem

pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē.

[9] Ar Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 4. aprīļa lēmumu Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedums atcelts daļā par /pers. A/

noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai

izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Pārējā daļā Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedums atstāts negrozīts.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta 1. punktā paredzēto pārkāpumu, tas ir, nepareizi

piemērojusi Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, kas ir pamats sprieduma atcelšanai daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu.

Ņemot vērā, ka Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedums atceļams daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par piemēroto Krimināllikuma 52. panta

ceturto daļu, atbilstoši kurai soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīts apcietinājums no 2021. gada 19. decembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[10] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ un aizstāve P. Janule lūdza noteikt apsūdzētajam iespējami mīkstāku soda termiņu,

mīkstinot galīgo sodu.

Apsūdzētais /pers. A/ apelācijas instances tiesas sēdē lūdza ieskaitīt soda termiņā apcietinājumu no 2021. gada 19. decembra, jo kopš šā laika

atrodas apcietinājumā /vieta/ slēgtā tipa kamerā. Apsūdzētais norādīja, ka sapratis savas kļūdas, vēlas ātrāk atgriezties brīvībā, lūdz noteikt mīkstāku

sodu.

[11] Valsts apsūdzētājs Martins Jurjāns apelācijas instances tiesas sēdē lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par galīgā soda

noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, un noteikt galīgo sodu /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu – brīvības atņemšanu

uz 4 gadiem 4 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitāms pēc Zemgales

rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmuma noteiktais un pilnībā izciestais sods 1 gads 6 mēneši 16 dienas. Ievērojot to, ka vienlaicīgi nevar izciest gan

brīvības atņemšanas sodu, gan apcietinājumu, prokurors uzskata, ka jāņem vērā Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu un esošajā soda termiņā

ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no 2023. gada 5. jūlija līdz 11. septembrim.

Motīvu daļa

[12] Pārbaudījusi lietas materiālus un pierādījumus par apsūdzētā /pers. A/ personību, apgabaltiesa atzīst, ka Zemgales rajona tiesas 2022. gada

16. februāra spriedums jāatceļ daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un apcietinājuma ieskaitīšanu

soda laikā saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, un šajā daļā taisāms jauns spriedums.

[13] Ar Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumu, izskatot lietu apelācijas kārtībā, tika atcelts Zemgales rajona tiesas 2022. gada

16. februāra spriedums daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu.

Ar 2023. gada 4. aprīļa Senāta lēmumu tika atzīts, ka apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma

50. panta piekto daļu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta 1. punktā norādīto pārkāpumu, jo nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 50. panta

piekto daļu. Ņemot vērā, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam noteikto galīgo sodu, Senāts atzina, ka apelācijas

instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par apcietinājuma ieskaitīšanu soda termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu. Senāts atzina,

ka pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Apgabaltiesa ņem vērā Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 4. aprīļa lēmumā norādīto, kādā apjomā un robežās izskatāma lieta apelācijas

instances tiesā, proti, par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un daļā par piemēroto Krimināllikuma 52. panta

ceturto daļu. Pārējā daļā apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts, un, izskatot lietu kasācijas instances tiesas norādītajā apjomā, apgabaltiesa atzīst,

ka nav pamata pārsniegt izskatīšanas robežas.

[14] Krimināllikuma 51. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas

izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā

sprieduma.

Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ izskatāmajā lietā noziedzīgo nodarījumu izdarījis 2020. gada 1. februārī, tas ir, pēc

spriedumu spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgi izcietis sodus, kad bija jāizcieš pamatsods – sabiedriskais darbs un papildsods – probācijas uzraudzība, kas

noteikti ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 9. aprīļa spriedumu, kas stājies spēkā 2019. gada 27. aprīlī; ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada

26. augusta spriedumu, kas stājies spēkā 2019. gada 6. septembrī, un ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta spriedumu, kas stājies spēkā

2020. gada 3. janvārī.

Minētajos spriedumos noteiktie sodi saskaitīti ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 24. oktobra lēmumu un Zemgales rajona tiesas 2020. gada

20. februāra lēmumu.

Ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu Zemgales rajona tiesas 2020. gada 20. februāra lēmumā galīgā soda neizciestā daļa –

234 piespiedu darba stundas – /pers. A/ aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 28 dienām. Ar minēto lēmumu neizciestā probācijas

uzraudzība – 2 gadi 9 mēneši 7 dienas aizstātas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem 18 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta septīto

daļu aizstātie sodi pilnībā saskaitīti un galīgais sods /pers. A/ noteikts – brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem 16 dienām.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ izskatāmajā lietā noziedzīgo nodarījumu izdarījis 2020. gada 1. februārī, tas ir, pēc iepriekšējos spriedumos

noteiktajiem un pilnībā neizciestajiem sodiem, līdz ar to Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms atbilstoši

Krimināllikuma 51. panta pirmajai daļai, Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumā noteiktajam sodam pēc Krimināllikuma 176. panta

otrās daļas – brīvības atņemšanai uz 3 gadiem un probācijas uzraudzībai uz 3 gadiem – daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Zemgales rajona tiesas

2020. gada 9. decembra lēmuma.

Ievērojot minēto, Zemgales rajona tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto

daļu, un galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu, ņemot vērā konstatētos apstākļus.

[15] Apgabaltiesa ņem vērā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu un raksturu, par kuriem viņš tika notiesāts un kas ņemami vērā

galīgā soda noteikšanā saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 9. aprīļa spriedumu /pers. A/ tika notiesāts pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, Krimināllikuma

15. panta ceturtās daļas un 175. panta trešās daļas, tas ir, par mazāk smagu noziegumu un par smaga nozieguma mēģinājumu.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta spriedumu /pers. A/ tika notiesāts pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas un Krimināllikuma

269. panta pirmās daļas, tas ir, par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. augusta spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas, tas ir, par smagu un mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu.

Izskatāmajā lietā /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas, kas ir smags noziedzīgs nodarījums.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ tika notiesāts par vairāku smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, vairāki no tiem bija vērsti uz svešas kustamas mantas

nolaupīšanu, tika pielietota arī vardarbība, līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka ar Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumu noteiktajam

sodam daļēji pievienojams neizciestais sods, kas tika noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmumu.

Nosakot galīgo sodu, apgabaltiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 51. panta 1.1 panta nosacījumus, proti, ka, nosakot sodu pēc vairākiem

spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja persona, kura sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neizciestā

soda laikā izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs.

[16] Pārbaudot lietas materiālus, apgabaltiesa konstatē, ka /pers. A/ drošības līdzeklis izskatāmajā kriminālprocesā tika grozīts uz apcietinājumu ar

Zemgales rajona tiesas 2021. gada 22. jūlija lēmumu.

Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 3. novembra lēmumu kriminālprocess tika sadalīts un apturēts līdz /pers. A/ atrašanai un apcietināšanai.

/pers. A/ tika aizturēts 2021. gada 19. decembrī, pamatojoties uz lēmumiem šajā kriminālprocesā un procesā, kas saistīts ar soda izpildi, /pers. A/

tika ievietots /vieta/, pēc tam pēc reģionālās piekritības 2022. gada 11. janvārī pārvests uz /vieta/.

Apsūdzētais /pers. A/ apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka pēc apcietināšanas 2021. gada 19. decembrī tika pārvests uz /vieta/, kur

visu šo laiku atradās slēgtā tipa kamerā, nevis soda izciešanas vietā, kur viņam būtu bijis vieglāks soda izciešanas režīms.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā kriminālprocesā drošības līdzeklis - apcietinājums apsūdzētajam /pers. A/ nav atcelts un ar pirmās instances tiesas

spriedumu tika nolemts to turpināt, līdz ar to apgabaltiesa nepievienojas apelācijas instances tiesas sēdē prokurora paustajam viedoklim, ka apsūdzētais

no aizturēšanas brīža 2021. gada 19. decembra līdz 2023. gada 5. jūlijam būtu izcietis nolēmumā soda izpildes lietā noteikto sodu – 1 gadu 6 mēnešus

16 dienas. Atzīstot, ka /pers. A/ jau izcietis soda izpildes lietā noteikto sodu, apgabaltiesas ieskatā, nebūtu pamata vairs piemērot Krimināllikuma

51. panta nosacījumus, turklāt būtu pilnībā izciešams arī piespriestais sods izskatāmajā lietā, un šāda situācija pasliktinātu /pers. A/ stāvokli.

Apgabaltiesa ņem vērā judikatūrā paustās atziņas, ka apcietinājumam un brīvības atņemšanai ir atšķirīgi mērķi un personas vienlaicīgu atrašanos

apcietinātā un notiesātā statusos likums neparedz. Līdz ar to izskatāmajā lietā /pers. A/ piemērotais apcietinājums ir prioritārs attiecībā pār soda izpildes

lietā pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas soda izpildi.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ soda laikā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no

2021. gada 19. decembra līdz spriedums stāsies spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3. punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Zemgales rajona tiesas 2022. gada 16. februāra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta

piekto daļu un Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu ar Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 14. jūnija spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienot

neizciesto sodu pēc Zemgales rajona tiesas 2020. gada 9. decembra lēmuma, ar kuru aizstāti neizciestie sodi pēc Zemgales rajona tiesas 2019. gada

9. aprīļa sprieduma, Zemgales rajona tiesas 2019. gada 22. augusta sprieduma, Zemgales rajona tiesas 2019. gada 26. augusta sprieduma (Vidzemes

rajona tiesas 2019. gada 24. oktobra lēmums), un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda laikā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2021. gada 19. decembra līdz spriedums

stāsies spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajai tiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams 2023. gada 19. septembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I. Akmeņlauka

Tiesnese A. Misiuna

Tiesnesis A. Sniedzītis