Court fully allows small claims suit for maintenance fees, awarding principal debt, costs, and interest.

Lietas Nr. C28300015

Lietas arhīva Nr. C-0391-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2015.gada 30.novembrī

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

konstatēja:

Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” 2015.gada 6.jūlijā cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra

prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

2015.gada 7.jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

2015.gada 18.augustā nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 29.lapa). Ar Alūksnes rajona tiesas tiesnese s 2015.gada

31.augusta lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1999.gada 4.maijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.446.

Atbilstoši līguma noteikumiem atbildētājs ir uzdevis prasītājai un prasītāja apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot māju /adrese/, savukārt, atbildētājs

apņēmās segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa Nr.18 lielumam

atbilstoši izdevumu daļai.

Atbildētājs 2010.gada 1.-30.aprīlim nav veicis maksājumus prasītājai, tai pašā laikā atbildētājs arī nav apstrīdējis prasītājas sagatavoto attiecīgo

rēķinu, tādejādi apliecinot, ka neiebilst rēķinā norādītajai maksai.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652. pantu, likuma Par dzīvokļa īpašumu 8., 12.pntu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10., 13.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.

Prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai 166,87 EUR, kas sastāv no pamatparāda 166,87 EUR;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai samaksātos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 258,25 EUR;

- noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2015.gada 8.jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa prasības pieteikuma norakstu nosūtījusi atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi,

nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par iesniegto prasību līdz 2015.gada 7.augustam (lietas 27.lapa).

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav sniedzis, nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

31.augustā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 12.oktobrī (lietas 33.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

No lietas 11.-13.lapā esošā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka

nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.18, /adrese/, ar kadastra Nr./numurs B/īpašnieks no 2002.gada 8.jūlija ir atbildētājs.

Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta septīto daļu, Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam

vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma

51.panta otro daļu.

No lietas 17.-19.lapā esošā 1999.gada 4.maija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.446 kopijas redzams, ka Majoru

namsaimniecības rajons uzņēmusies atbildētājam, pamatojoties uz 1999.gada 1.aprīļa Domes lēmumu Nr.300 kā īpašniekam līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, piederošā dzīvokļa pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet atbildētājs apņēmās segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa Nr.18 lielumam atbilstoši izdevumu daļai (līguma 1.punkts) par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša 10.datumam (līguma 3.1.punkts) un maksājumu kavējumu gadījumā par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,1 % apmērā no kopējās

parādu summas (3.4.punkts).

No 43.-76.lapā esošā Jūrmalas pilsētas domes 1998.gada lēmuma Nr.1223 redzams, ka Jūrmalas pilsētas dome nodevusi sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” pārvaldīšanā Jūrmalas pašvaldības nekustamos īpašumus, tajā skaitā daudzdzīvokļu māju /adrese/.

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2014.gada 23.decembra lēmuma Nr.6-12/201671 redzams, ka firma

mainīta no Privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”

(lietas 20.lapa).

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu

regulatora lēmumiem.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma

1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmā daļā noteica visu dzīvokļu īpašnieku pienākumu piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

Kā izriet no lietā esošajām atskaitēm par apsaimniekošanas maksu 2010.gada aprīlī (lietas 14.-15.lapa) norēķinu pārskata (lietas 16.lapa),

atbildētāja parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 30.aprīlim ir 166,87 EUR, ko

prasītāja arī lūdz piedzīt.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā

ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par

maksājumu parāda 166,87 EUR piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā

noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā atbildētājs pieļāvis maksājumu samaksas nokavējumu un likums paredz šādu procentu maksājumu, prasītājai ir tiesības līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda summas 166,87 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 9.-10.lapa – maksājuma uzdevumi).

Prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 5,73 EUR (izziņa – lietas

2.lapa). Starpība starp nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem ir 1,03

EUR. Šī summa piedzenama no atbildētāja valsts labā (Civilprocesa likuma 42.pants).

Lietas 23.-24.lapā atrodas 2014.gada 9.decembra rēķins Nr.ZvAdvLZ Nr.73 un lietas 25.lapā atrodas 2015.gada 15.maija orderis Nr.93266.

Minētie dokumenti apliecina, ka zvērināta advokāte Valsts amatpersona ir sniegusi advokāta palīdzību šajā prasībā.

Prasītāja samaksājusi ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 213,43 EUR (maksājuma uzdevums – lietas 79.lapa, rēķins –

23.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa

nepārsniedz 8500 euro ir atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas, atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja prasība izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta 166,87 EUR apmērā un lieta izskatīta tikai pirmās instances tiesā, maksimāli atlīdzināmā ar lietas vešanu

saistīto izdevumu summa ir 25,03 EUR (50% no (30% no 166,87 EUR) = 50% no 50,06 EUR = 25,03 EUR), līdz ar ko no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 25,03 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantu

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

Pilnīgi apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Jūrmalas namsaimnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) parādu 166,87 EUR (viens simts sešdesmit seši euro 87

centi).

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Jūrmalas namsaimnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) tiesāšanās izdevumus 75,84 EUR septiņdesmit pieci euro

84 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (četri euro 70

centi).

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Jūrmalas namsaimnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) ar lietas vešanu saistītos izdevumus 25,03 EUR (divdesmit

pieci euro 03 centi).

Piedzītās summas iemaksājamas prasītājas norēķinu kontā LV79UNLA0010010467768 – AS “SEB banka”, SWIFT kods UNLALV2X.

Atzīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ 6% (sešus procentus) gadā no

neatmaksātās pamatparāda summas 166,87 EUR (viens simts sešdesmit seši euro 87 centi) par no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma

pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/), par labu valstij tiesāšanās izdevumus 1,03 EUR

(viens euro 03 centi) – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (1,03 EUR) jānomaksā: Valsts kase, konts LV51TREL2190458019000, Tiesu administrācija NMR

90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kods 21499 (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2015.gada 30.novembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese I.Puriņa