Court partially allowed insurance agency's claim for damages and court costs against uninsured driver.

Lietas Nr.C10070314

Lietvedības Nr. C0207-15/06

S P RIE DUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 17.martā, Bauskā,

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā : tiesnese I.Bogdanova,

rakstveida procesā izskatīja Zaļā ielā 12, Bauskā, civillietu Biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu un

kons tatē ja:

Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, vienotais reģistrācijas Nr.40008084453, turpmāk – prasītājs, kuras vārdā darbojas tās

pilnvarotais pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija”, cēla Bauskas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/,

turpmāk – atbildētājs, par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 01.jūnijā, plkst.22.30., notika ceļu satiksmes negadījums, turpmāk - CSNg, - atbildētājs bez

autovadītāja tiesībām un, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā, vadot /pers. D/ piederošo transportlīdzekli TOYOTA COROLLA ar valsts reģistrācijas

Nr./TL numurs/, netika galā ar automašīnas vadību, nobrauca no brauktuves un apgāzās. Par šo CSNg faktu tika izsniegta Ceļu policijas izziņa par ceļu

satiksmes negadījumu. Par vainīgo Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanā un CSNg izraisīšanā tika atzīts atbildētājs, kas apstiprināts ar Jelgavas tiesas

2004.gada 29.jūnija spriedumu krimināllietā Nr.32230003004 (K15-358/04).

CSNg tika cietuši (ievainoti) transportlīdzekļa TOYOTA COROLLA ar valsts reģ.Nr./TL numurs/, pasažieri /pers. E/, personas kods /personas

kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, kuri ir saņēmuši pirmo neatliekamo palīdzību no Jelgavas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas un

turpmāk ārstējušies BO SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” un SIA “Bauskas slimnīca”. Pamatojoties uz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras

(VOAVA) 2005.gada 07.jūnija iesniegumu Nr.2354 par apdrošināšanas atlīdzības Ls 492,75 izmaksu, AAS “ERGO LATVIJA” 2005.gada 06.jūlijā

pieņēma lēmumus Nr.C28600C un Nr.C28568C par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un 2005.gada 12.jūlijā veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu

VOAVA Ls 492,75 kopsummā, kas ir apstiprināts ar maksājuma uzdevumu Nr.3-24766.

Pamatojoties uz Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” datiem, uz CSNg datumu transportlīdzekļa TOYOTA COROLLA, ar

valsts reģ.Nr./TL numurs/, īpašnieks nebija apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodrošina apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Pamatojoties uz AAS “ERGO LATVIJA” 2005.gada 14.jūlija pieprasījumiem Nr.3.2-C28600C un Nr.3.2-C28568C, kā arī uz rēķinu Nr.3.2.-

ADM/06-2005, izskatot atlīdzību lietas materiālus, prasītājs 2005.gada 25.oktobrī pieņēmis lēmumus Nr.1008/S-127/2005 un Nr.1008/S-128/2005

atlīdzināt AAS “ERGO LATVIJA” izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības summu Ls 630,56 (897,21 euro) kopsummā, t.sk., par VOAVA izmaksāto

atlīdzību Ls 492,75 (Ls 445,24 par /pers. E/ un Ls 47,51 par /pers. F/) un apdrošināšanas lietas administrēšanas izdevumus Ls 137,81 (Ls 78,81+ Ls

59,00).

Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta pirmās daļas 1. punktu,

20.panta pirmo daļu, 31.panta pirmo un devīto daļu, 44.panta otrās daļas 2.punktu, 51.panta pirmās daļas 1.punktu, Ministru kabineta noteikumu

Nr.209 “Kārtība, kādā izmaksājama zaudējuma atlīdzība slimokasēm un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam sakarā ar ceļu

satiksmes negadījumā cietušo personu ārstēšanu”, kā arī uz 2005.gada 28.februāra līgumu Nr.TAB-SAD-1 “Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu

administrēšanā”, prasītājs 2005.gada 27.oktobrī un 16.novembrī pārskaitīja AAS “ERGO LATVIJA” augstāk minēto summu Ls 630,56 (897,21 euro)

apmērā, kas ir apstiprināts ar maksājuma uzdevumiem Nr.1077, Nr.1078 un Nr.1141, t.sk., ADM Ls 137,81, maksājuma detalizācija rēķinā Nr.3.2.-

ADM/06-2005.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas l.punktā ir teikts, ka

“Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību,

vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju”.

Likums nenosaka solidārās atbildības pienākumu, kā rezultātā nepamatoti ir vērsties ar prasību pret īpašnieku, neizmantojot piedziņas iespēju pret

transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju – vadītāju, kurš bijis arī vainīgā persona CSNg izraisīšanā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 44.panta otro daļu “par

transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums

radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu

atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību”. Savukārt, minētā likuma 44.panta trešā daļa nosaka, ka “gadījumos, kad transportlīdzeklis ir

nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību”.

Prasītājs 2007.gada 19.aprīlī, 2007.gada 14.jūnijā, 2010.gada 05.februārī, 2012.gada 09.augustā nosūtīja atbildētājam pretenzijas par zaudējumu

atlīdzināšanu lietās Nr.S-127/2005 un Nr.S-128/2005 ar lūgumu veikt samaksu līdz 2010.gada 19.februārim (saskaņā ar 2010.gada 05.februāra

atkārtoto pretenziju), brīdinot atbildētāju par vēršanos tiesā. Atbildētājs zaudējumus nav sedzis, līdz ar ko prasītājs kopš 2010.gada 19.februāra

aprēķināja atbildētājam likumiskos procentus, kas atbilstoši Civillikuma 1765.pantam ir 6 % gadā un sastāda 237,03 euro.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši 2008.gada 03.novembra Sadarbības līguma Nr.00910-10-08

nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekšminētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājam

ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas Ls 60,50 jeb 86,08 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā

vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana), kas ir apstiprināts ar

Pakalpojuma cenrādi pie sadarbības līguma, SIA “Julianus Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma uzdevumu. Ņemot vērā minēto un

pamatojoties uz Civillikuma 1779., 1784.pantu nosacījumiem, prasītājs uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā.

SIA “Julianus Inkasso Latvija” no savas puses 2012.gada 31.oktobrī nosūtīja atbildētājam pretenziju par parādsaistību atmaksu, norādot, ka

pretējā gadījumā pret atbildētāju tiks celta prasība par zaudējumu summas, likumisko procentu un ar zaudējumu piedziņu saistīto izdevumu un tiesas

izdevumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tomēr apmaksa nav veikta līdz šim brīdim.

Galvenais parāds 983,29 euro sastāv no zaudējumu pamatsummas 897,21 euro saskaņā ar lēmumiem par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un

papildus zaudējumiem fiksētas maksas apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 86,08 euro.

Likumiskie procenti 237,03 euro aprēķināti par zaudējumu apmaksas kavējumu atbilstoši Civillikuma 1765.pantam kā 6 % gadā. Likumiskie

procenti aprēķināti par periodu no 2010.gada 19.februāra līdz 2014.gada 16.jūlijam (par 1607 kavētām dienām), reiznot zaudējumu pamatsummu

897,21 euro ar kavēto dienu skaitu (1607 dienas) un reizinot ar 0.01644/100.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja minētos zaudējumus un likumiskos procentius kopsummā 1220,32 euro, tiesas izdevumus, kā arī noteikt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda.

Prasība ir pamatota uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas

1.punktu, Ceļu satiksmes likuma 44.panta otro un trešo daļu, Civillikuma (turpmāk – CL) 3., 1190., 1191., 1765., 1775., 1779., 1784.panta.

Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstītu vēstuli uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētās dzīvesvietas

adrese. Atbildētājs neiesniedza rakstveida paskaidrojumu par prasību. Atbildētājam izskaidrota Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL, 250.21 panta otrā

daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka

atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbildētājs nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

CPL 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā.

Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2015.gada 17.martā, pusēm paziņots rakstveidā 2015.gada 16.janvārī (l.l.72,73). Puses nav

pieteikušas noraidījumu tiesnesei, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar CL 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina.

CL 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Ceļu satiksmes likuma 20.pants nosaka transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumus un tiesības, to starpā, saskaņā ar panta ceturto

daļu minētām personām ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un

citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā

nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina. Saskaņā ar minētā panta otro daļu par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild

transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas

neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Šī panta ceturtā daļa paredz, ka gadījumā,

ja transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, valdītāja vai turētāja valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību rezultātā,

par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja arī īpašnieka, valdītāja vai turētāja uzvedībai nav attaisnojuma, nodarītos zaudējumus atlīdzināt var prasīt kā

no personas, kas lietojusi transportlīdzekli, tā arī no īpašnieka, valdītāja vai turētāja atbilstoši katra vainas pakāpei. Atbilstoši minētā panta piektajai daļai

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās

atbildības obligāto apdrošināšanu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18.pants nosaka, ka, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā

novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka ceļu

satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 20.panta pirmā daļa nosaka, ka zaudējumi sakarā ar

cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju

ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas

apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko

palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta otrā daļa paredz, kas CSNg rezultātā

nodarītos zaudējumus atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Saskaņā ar 31.panta desmito daļu, ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir

atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka

civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā

noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmā daļa paredz, ka apdrošinātāji

izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu

segšanai, kurus nodarījis, tai skaitā, transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas

prettiesisku darbību dēļ (51.panta pirmās daļas 4.punkts).

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs regresa prasību var celt pret transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko

dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā (a)apakšpunkts), vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās

kategorijas transportlīdzekli (b) apakšpunkts).

Ar Jelgavas tiesas 2004.gada 29.jūnija spriedumu krimināllietā Nr.32230003004 (K15-358/04) (l.l.74-76) un 2005.gada 23.februāra izziņu par

ceļu satiksmes negadījumu (l.l.12) ir pierādīts, ka 2004.gada 01.jūnijā, ap plkst.22.30., Jelgavas rajonā, Elejas pagastā, atbildētājs, būdams alkoholisko

dzērienu iespaidā un bez vadītāja apliecības, kuras viņam vispār nav, vadīja transportlīdzekli TOYOTA COROLLA, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,

kas pieder /pers. D/, netika galā ar automašīnas vadību, nobrauca no brauktuves, kā rezultātā automašīna apgāzās un tika ievainoti pasažieri /pers. E/,

personas kods /personas kods/, un pasažieris /pers. F/, personas kods /personas kods/. Ar minēto Jelgavas tiesas spriedumu, kas stājies spēkā

2004.gada 10.jūlijā, /pers. B/ tika atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

No Jelgavas pilsētas slimnīcas 2005.gada 01.jūnija izdrukas no pacienta /pers. E/ stacionāra kartes (l.l.21) redzams, ka pacienta kopējais

hospitalizācijas ilgums bija 35 dienas, kopējo ārstēšanas izmaksu apmērs ir Ls 424,33. No SIA “Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas”

2005.gada 01.jūnija signāltalona (l.l.20) ir redzams, ka cietušā /pers. E/ ārstēšanas izdevumi sastāda Ls 20,91. Kopā šī cietušā ārstēšanas izdevumi

sastādīja Ls 445,24 jeb 633,52 euro.

No Jelgavas pilsētas slimnīcas 2005.gada 01.jūnija izdrukas no pacienta /pers. F/ stacionāra kartes (l.l.25) redzams, ka pacienta kopējais

hospitalizācijas ilgums bija 2 dienas, kopējo izmaksu apmērs ir Ls 26,60. No SIA “Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas” 2005.gada

01.jūnija signāltalona (l.l.24) ir redzams, ka cietušā /pers. F/ ārstēšanas izdevumi sastāda Ls 20,91. Kopā šī cietušā ārstēšanas izdevumi sastādīja Ls

47,51 jeb 67,60 euro.

Tādējādi, ar minētiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka atbildētāja rīcības rezultātā 2004.gada 01.jūnijā tika nodarīts kaitējums /pers. E/ un

/pers. F/ veselībai, kuru ārstēšanas izdevumi sastādīja kopsummā Ls 492,75.

Lietas materiālos atrodas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras, turpmāk – VOAVA, 2005.gada 07.jūnija iesniegums (l.l.18) AAS

“ERGO Latvija” par apdrošināšanas atlīdzības Ls 492,75 izmaksu, kurā norādīts, ka VOAVA kopā samaksāja ārstniecības iestādēm par /pers. E/ un

/pers. F/ ārstēšanu Ls 492,75 un lūdz izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību VOAVA minētajā summā.

AAS „ERGO Latvija” 2005.gada 06.jūlija lēmumi Nr.Nr.C28600C, C28568C (l.l.31, 32), slēdzieni (l.l.31,32) un AAS „ERGO Latvija”

2005.gada 12.jūlija maksājuma uzdevums (l.l.33) pierāda, ka AAS „ERGO Latvija” izmaksāja VOAVA apdrošināšanas atlīdzību par CSNg rezultātā

cietušo personu ārstēšanu kopā Ls 492,75 apmērā.

Pamatojoties uz AAS „ERGO Latvija” pārstāvja apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumiem Nr.3.2-C28600C un Nr.3.2-C28568C (l.l.34,35),

prasītājs 2005.gada 25.oktobrī pieņēma lēmumus Nr.1008/S-127/2005, Nr.1009/S-128/2005 (l.l.37, 38) par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu AAS

„ERGO Latvija” par /pers. E/ un /pers. F/ ārstēšanas izdevumiem attiecīgi Ls 445,24 un Ls 47,51 apmērā. Veiktās izmaksas apliecina prasītāja

2005.gada 27.oktobra maksājuma uzdevums Nr.1077 (l.l.39) par summas Ls 445,24 pārskaitīšanu AAS “ERGO Latvija” un 2005.gada 27.oktobra

maksājuma uzdevums Nr.1078 (l.l.40) par summas Ls 47,51 pārskaitīšanu AAS “ERGO Latvija”.

Saskaņā ar AAS “ERGO Latvija” 2005.gada 10.novembra rēķinu Nr.3.2.-ADM/06-2005 (l.l.36) un 2005.gada 28.februāra līgumu Nr.TAB-

SAD-1 (l.l.55-57) prasītājs samaksājis minētam apdrošinātājam atlīdzības par lietu administrēšanu attiecīgi Ls 78,81 un Ls 59 apmērā, ko pierāda

2005.gada 16.novembra maksājuma uzdevums Nr.1141 (l.l.41) par summas Ls 1815,36 pārskaitīšanu AAS “ERGO Latvija”, kurā ir iekļautas

minētajās lietās norādītās atlīdzības par lietu administrēšanu izmaksas.

Atbildētāja vadītā un /pers. D/ piederošā transportlīdzekļa TOYOTA COROLLA, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, īpašnieka civiltiesiskā

atbildība CSNg brīdī nebija apdrošināta, ko apliecina izdruka no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes (l.l.17). Zaudējumus (cietušo

ārstēšanas izdevumus) VOAVA atlīdzināja AAS „ERGO Latvija”, savukārt, saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta desmito daļu, 51.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs no Garantijas fonda atlīdzināja AAS „ERGO Latvija”

apdrošināšanas atlīdzību un lietas administrēšanas izdevumus kopsummā Ls 630,56 jeb 897,21 euro.

Uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta a) un b)

apakšpunkta pamata prasītājs ieguva tiesības regresa kārtībā prasīt zaudējumu segšanai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību no atbildētāja kā ceļu

satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju, kurš šo transportlīdzekli vadīja bez autovadītāja apliecības, kura viņam nebija

izsniegta, un alkoholisko dzērienu iespaidā.

Saskaņā ar CL 1838.pantu pierādījumi par samaksas veikšanu jāiesniedz tam, kas apgalvo, ka samaksa ir veikta. Atbildētājs tiesai paskaidrojumu

nav iesniedzis, kā arī nav iesniedzis tiesai jebkādus pierādījumus tam, ka viņš ir atlīdzinājis prasītājam regresa kārtībā zaudējumus. Līdz ar to tiesa atzīst

par pierādītu faktu, ka atbildētājs nav atlīdzinājis prasītājam regresa kārtībā 2004.gada 01.jūnijā notikušā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radītos

zaudējumus kopējā summā Ls 630,56 jeb 897,21 euro, kādēļ prasība šajā daļā ir apmierināma.

Daļā par likumisko nokavējuma procentu 237,03 euro piedziņu tiesa atzina sekojošo.

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

CL 1829.pants nosaka, ka, ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors var to prasīt katrā laikā, bet parādnieks var katrā piemērotā laikā

izpildīt.

CL 1.punkts nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 237,03 euro apmērā, kas aprēķināti par laika posmu no 2010.gada 19.februāra līdz

2014.gada 16.jūlijam, pamatojoties uz 2010.gada 05.februāra pretenziju, kurā tika noteikts samaksas termiņš 2010.gada 19.februāris, un kavējumu

aprēķinot no pretenzijā norādītā samaksas termiņa.

Lietā ir iesniegta prasītāja 2010.gada 05.februāra pretenzija atbildētājam (l.l.49), taču nav iesniegti pierādījumi par šīs pretenzijas faktisko

nosūtīšanu atbildētājam. 2015.gada 16.janvārī tiesa saskaņā ar CPL 149.panta ceturto daļu pieprasīja prasītāja pārstāvim iesniegt paskaidrojumus par to,

kādi pierādījumi apliecina, ka prasītājs nosūtīja atbildētājam 2010.gada 05.februāra pretenziju vai citu pieprasījumu par zaudējumu atmaksu (l.l.72). Līdz

lietas izskatīšanas dienai paskaidrojumi un pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Ņemot vērā, ka lietā ir iesniegta cita prasītāja pretenzija atbildētājam, kas sastādīta 2007.gada 14.jūnijā un kurā pieprasīts segt zaudējumus Ls

630,56 apmērā līdz 2007.gada 06.jūlijam (l.l.44-46), un pierādījumi par to, ka minētā pretenzija ir izsniegta atbildētājam 2007.gada 18.jūnijā (l.l.47),

tiesa atzīst, ka zaudējumu samaksas termiņš atbildētājam iestājās jau 2007.gada 06.jūlijā, secīgi ir pamats piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par

prasītāja norādīto periodu no 2010.gada 19.februāra līdz 2014.gada 16.jūlijam, ieskaitot. Procenti par minēto periodu sastāda Ls 166,57 jeb 237,01

euro, nevis 237,03 euro kā norādīts prasības pieteikumā. Šādā apmērā ir pamats piedzīt minēto maksājumu no atbildētāja. Pārējā daļā prasība par

likumisko procentu 0,02 euro apmērā piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, CL 1765.panta pirmās un ceturtās daļas normas, tiesa atzīst par pamatotu arī lūgumu atzīt prasītājam tiesības

saņemt 6 % gadā no nesamaksāto zaudējumu summas par turpmāku periodu – līdz sprieduma izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus.

Daļā par zaudējumu 86,08 euro piedziņu prasība ir noraidāma sekojošo iemeslu dēļ.

CL 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Juridiskajā literatūrā un

judikatūrā ir vairākkārt norādīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību un tās pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība,

2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (skat. piemēram K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,

246.lpp.).

CL 1773.pants nosaka, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas

cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. CL 1775.pants nosaka, ka

katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Prasītājs kā pierādījumus prasībai šajā daļā iesniedzis sekojošus pierādījumus: 1) 2008.gada 03.novembra sadarbības līgumu Nr.00910-10-08 un

tā pielikumu – pakalpojumu cenrādi, no kura izriet, ka prasītājs maksā SIA “Julianus Inkasso Latvija” fiksētu maksu Ls 50 (71,14 euro), kopā ar

pievienotās vērtības nodokli (PVN) – Ls 60,50 (86,08 euro) par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā (l.l.58-63) , 2)

2013.gada 02.decembra pilnvaru Nr.02-15/357 (l.l.51), ar ko prasītājs pilnvaro SIA “Julianus Inkasso Latvija” veikt, tai skaitā, procesuālas darbības

prasītāja vārdā, 3) SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2014.gada 16.jūlija rēķinu Nr.12155 (l.l.66), kurā no prasītāja ir pieprasīts samaksāt par tiesvedības

pakalpojumiem, tostarp lietā pret atbildētāju, 4) prasītāja 2014.gada 22.jūlija maksājuma uzdevums Nr.387 par minētā rēķina apmaksu (l.l.67).

Atbildētāja rīcības dēļ, notiekot CSNg, cieta divi pasažieri /pers. E/ un /pers. F/, kā rezultātā tika nodarīti zaudējumi ārstniecības iestādēm sakarā

ar cietušo ārstēšanu, starp atbildētāja rīcību un minētajiem zaudējumiem ir konstatējams tiešs cēloniskais sakars. Prasītājs nav persona, kurai atbildētāja

prettiesiskās rīcības rezultātā ir nodarīts zaudējums, bet gan persona, kas ir izveidota saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likumu ar mērķi administrēt apdrošināšanas kompāniju izveidoto Garantijas fondu. Šo funkciju veikšanai prasītājam,

cita starpā, ir piešķirtas arī tiesības regresa kārtībā piedzīt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību no minētā likumā norādītajām personām. Ja prasītājs šo

funkciju veikšanai pats izvēlās nevis nodarbināt savu darba spēku, bet piesaistīt citas personas, kurām ar līgumu uzņēmās samaksāt par pakalpojumiem

sakarā ar izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu regresa kārtībā, tad izdevumi, kas tādēļ rodas prasītājam, nav uzskatāmi par prasītāja mantas

samazinājumu, kas būtu tiešā vai netiešā cēloniskā sakarā ar atbildētāja prettiesisko rīcību.

Turklāt, no prasības pieteikumā norādītā un 2014.gada 16.jūlija rēķina Nr.12155 izriet, ka minētie izdevumi attiecas uz darbību veikšanu

tiesvedības procesā saistībā ar dokumentu izprasīšanu, apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu, tātad, juridiskās palīdzības sniegšanu

prasītājam sakarā ar strīda risināšanu tiesā. Tātad, ir secināms, ka faktiski šādi izdevumi pēc savas dabas atbilst procesuāliem izdevumiem, kas saistīti ar

lietas vešanu, un kuru atlīdzināšanas priekšnoteikumi paredzēti CPL 44.pantā. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, “Apšaubāma ir iespēja piemērot

materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām” (V.Bukovskis. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933.,421.lpp).

Tiesa atzīst, ka šāda rakstura izdevumi nav atzīstami par prasītāja zaudējumiem materiāltiesiskajā izpratnē, un to atlīdzināšanai nav piemērojamas

materiālo tiesību normas. Kā procesuālie izdevumi var tikt atlīdzināti izdevumi, kuri radušies konkrētas lietas ietvaros. Saskaņā ar CPL 44.pantu tie var

būt izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, kas atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, izdevumi advokāta palīdzības apmaksai. Prasītāja iesniegtie

pierādījumi nepierāda, cik lieli izdevumi prasītājam radušies saistībā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu konkrētajā lietā, savukārt izdevumi advokāta

palīdzības samaksai saskaņā ar CPL 44.pantu un pastāvošo aktuālo tiesu praksi atlīdzināmi tikai par zvērināta advokāta sniegtu palīdzību konkrētā lietā,

par ko nav atzīstams prasītāja pārstāvis.

Uz to, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi kā procesuālie izdevumi un tikai tad, kad juridisko palīdzību lietas dalībniekam sniedza

zvērināts advokāts, turklāt materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietu

vešanai, ir vairākkārt norādīts arī Augstākās tiesas Senāta nolēmumos, piemēram, 2012.gada 23.maija spriedumā lietā Nr.SKC – 200/2012

(Nr.C11085909), 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-377, 2011.gada 06.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143, 2011.gada 20.aprīļa

spriedumā lietā Nr.SKC-163, 2000.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-6.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam šādā gadījumā nevar būt saistošas iespējamas izmaksas par procesuālu darbību veikšanu saistībā ar dokumentu

sagatavošanu tiesvedībai, kas noteiktas prasītāja un tā pilnvarotās personas savstarpēji noslēgta pakalpojumu līguma cenrādī, un šādas izmaksas, ja arī

tās veiktas, nav atzīstamas par zaudējumiem CL 1779.panta izpratnē, kas būtu radušās atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ.

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar CPL 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta

pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un

tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 183,05 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (l.l.9-11). Proporcionāli

apmierināto prasījumu apmēram no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 170,13 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,37 euro, kopsummā tiesas izdevumi 174,50 euro apmērā.

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204.1 panta, 250.26

panta, 250.27 panta, tiesa

nos prie da:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt par labu Biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, vienotais reģistrācijas Nr.40008084453, no /pers. B/ (/pers.

B/), personas kods /personas kods/, zaudējumus 897,21 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2010.gada 19.februāra līdz

2014.gada 16.jūlijam, ieskaitot, 237,01 euro, kopsummā 1134,22 euro (viens tūkstotis viens simts trīsdesmit četri euro 22 centi), un tiesas izdevumus

174,50 euro (viens simts septiņdesmit četri euro 50 centi).

Atzīt Biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, vienotais reģistrācijas Nr.40008084453, tiesības saņemt no atbildētāja

/pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksāto zaudējumu summas par laika posmu līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

Pārējā daļā, par likumisko procentu 0,02 euro un zaudējumu 86,08 euro apmērā, kopsummā 86,10 euro piedzinu, prasību noraidīt.

Prasītāja labā piedzītā summa 1308,72 euro iemaksājama sekojošā kontā : saņēmējs – biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs”, vienotais reģistrācijas Nr.40008084453, konta Nr.LV65HABA0551022538931, kredītiestāde „Swedbank” AS.

Noteikt/pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Bogdanova