Court orders management company to pay management fees, court costs, and refund overpaid state fee to tenant.

ECLI:LV:RIRT:2018:0522.C33799716.2.S

Lieta Nr.C33799716

Lietvedības Nr.C-0916-18/18

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 22.maijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 20.decembrī cēlis tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

[1.1] Vairākkārt grozījis prasību un pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļa.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu un 10.panta pirmo daļu, Civillikuma 1765., 1759.pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34.,

41., 195., 250.l8 250.20 250.19 pantu. MK noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, lūdzis tiesu:

1) piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanas, apsaimniekošanu un saņemtiem komunāliem pakalpojumu

maksas pamatparādu 81,20 euro un likumiskos procentus 12,73 euro, kopā 93,93 euro.

2) piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valsts nodevu 73,68 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

kopā 78,38 euro.

3) atmaksāt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārmaksāto valsts nodevu 71,24 euro.

4) noteikt prasītājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no

pamatparāda summas.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA „Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”.

[1.3] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo

māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

[1.4] Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājam kopš 2002.gada 7.novembra līdz

2013.gada 5.jūnijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./kadastra numurs/), kas atrodas /adrese/.

[1.5] Atsaucies un citējis likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, un norādījis, ka dzīvojamās mājas

/adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka

Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

[1.6] Paskaidrojis, ka atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai

izrakstītajiem rēķiniem.

[1.7] Prasītājs norādījis, ka atbildētājam īpašuma tiesības (dzīvoklis Nr./numurs/, /adrese/) bija līdz 2013.gada 30.maijam un 2013.gada 14.augusta

rēķinā ir veikta korekcija, kas tika sūtīts atbildētājam.

[1.8] Paskaidrojis, ka rēķinā Nr.22390423/13082, kas tika izrakstīts 2013.gada 14.augustā atbildētājam par parāda summu LVL 736,06

konvertējot uz EUR 1047,32 apmērā, ir apmaksājis daļēji 2015.gada 28.maijā 966,12 euro.

[1.9] Prasītājs ir aprēķinājis sekojoši: 1047,32 euro (parāds rēķina Nr.22390423/13082) – 966,12 euro (atbildētāja maksājums 28.05.2015.) =

81,20 euro (atlikušais parāds par periodu no 01.09.2012. līdz 30.05.2013).

Likumiskie procenti ir aprēķināti sekojoši: 81,20 euro (parāds) x 016438 % dienā (6% gadā) x 954 (dienas) = 12,73 euro (likumiskie procenti

par laika periodu no 06.05.2015. līdz 20.12.2017.).

[2] 2017.gada 3.janvārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst (lietas 28.-29.lapa).

[3] Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdi informēts Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā

kārtībā. Lūdzis tiesu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

[3.1] Atbildētājs /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdi informēts Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[3.3] Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez pušu piedalīšanās tiesas sēdē, jo puses par tiesas sēdi informētas Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

MOTĪVU DAĻA

[4] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[5.1] No prasības pieteikuma izriet, ka 2010.gada 29.decembrī SIA ,,Zemgale” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām

komercsabiedrībām, un komercreģistrā reģistrēta jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321, kā

reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējs.

[5.2] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājam /pers. A/ laika posmā no 2002.gada 7.novembra līdz 2013.gada

5.jūnijam piederēja dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, /adrese/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas ir 517/51270 domājamā daļa no daudzdzīvokļu

mājas. Īpašuma tiesības uz šo īpašumu atbildētājai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, nostiprinātas

2002.gada 7.novembrī, pamatojoties uz 2008.gada 30.oktobra pirkuma līgumu (lietas 18.lapa).

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[5.4] 2011.gada 5.jūlijā starp Rīgas domes īpašuma departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī (lietas 11.-15.lapa).

Līguma 1.1.punktā noteikts, ka pašvaldība uzdod sabiedrībai un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un

pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas (tajā skaitā ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus).

[5.5] Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka ar atbildētāju nebija atsevišķi noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, tomēr

atbildētājam netika likti šķēršļi izmantot dzīvokli /adrese/, un saņemt pakalpojumus.

[5.6] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Savukārt, 10.panta otrā daļa

noteic, ka noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Minētās tiesību normas piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas

uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

[5.7] No iepriekšminētajām tiesību normām un Civillikuma 1071.panta, kas noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un

lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, izriet, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas kopīpašniecei bija

pienākums noslēgt līgumu ar pārējiem kopīpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, bet to neizdarot, atbildētāja netiek atbrīvota no pienākumiem nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un izdevumu atlīdzināšanu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Līdz ar to secināms, ka 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ir saistošs arī atbildētājam.

[5.8] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos

pakalpojumus.

[5.9] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Kā iepriekš konstatēts, atbildētājs /pers. A/ bija nekustamā īpašuma - dzīvokļa Nr.44, /adrese/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas ir

517/51270 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, īpašnieks laikā no 2002.gada 7.novembra līdz 2013.gada 5.jūnijam (lietas 18.lapa).

[5.10] Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.panta pirmā daļa noteic, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5)

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo

daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7)

nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu

lietošanas tiesību aprobežojumus; 10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām

saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam

vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

[5.11] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma, gan uz

likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[5.12] Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

[5.13] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja parāds par dzīvokli Nr./numurs/, /adrese/, izveidojies laika posmā no 2012.gada 1.septembra

līdz 2013.gada 30.maijam.

Prasības pieteikuma precizējumos prasītājs norādījis, ka rēķinā Nr.22390423/13082, kas tika izrakstīts 2013.gada 14.augustā, atbildētājam par

parāda summu LVL 736,06 konvertējot uz EUR 1047,32 apmērā, ir apmaksājis daļēji 2015.gada 28.maijā 966,12 euro Atbildētājs nav samaksājis

parāds par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 30.maijam 81,20 euro apmērā, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja.

[5.14] 2016.gada 17.augustā prasītājs nosūtījis atbildētājam brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, kurā norādīts, ka uz 2016.gada 17.augustu atbildētāja parāds pret prasītāju sastāda 966,12

euro, lūgts mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas samaksāt parādu. Norādītas parāda nesamaksas sekas (lietas 22.lapa).

[5.15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

[5.16] Tiesa atzīst, ka atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu

atmaksājis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, kas atsvabinātu atbildētāju no pienākuma veikt maksājumus par atbildētājam piederošā nekustamā

īpašuma apsaimniekošanu.

[5.17] Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par

labu prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 30.maijam 81,20 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 12,73 euro apmērā, ko aprēķinājis par laika posmu no 2012.gada

1.septembra līdz 2013.gada 1.augustam.

[6.1] Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu u lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

[6.2] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata.

[6.3] Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti tādā apmērā, kā to lūdzis prasītājs – 12,73 euro

apmērā.

[7] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma

procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[7.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[7.2] Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no

parāda pamatsummas 81,20 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, valsts

nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 70 euro.

[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības

summas, bet ne mazāk par 70 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 70 euro.

Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, samaksājis valsts nodevu 144,92

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 7.-8.lapa).

[8.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts

nodeva 70 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro

apmērā.

[8.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 3,88 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi samaksāti pilnā apmērā.

[9] Prasītājs lūdz atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu 71,24 euro apmērā.

[9.1] Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka

nodeva, nekā to nosaka likums.

[9.2] Civilprocesa likuma 37.panta otrā daļa noteic, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā trīs

gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā. Atbilstoši minētā panta trešajai daļai, valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai

tiesneša lēmuma pamata.

[9.3] Iesniedzot prasības pieteikumu prasītājs 2016.gada 10.oktobrī samaksājis valsts nodevu 144,92 euro apmērā (lietas 7.lapa). Valsts nodeva

par pieteikuma iesniegšanu konkrētajā lieta ir 70 euro, līdz ar to tiesa konstatē, ka prasītājs ir pārmaksājis valsts nodevu 74,92 euro apmērā (144,92-

70).

[9.4] Šādos apstākļos konstatējams, ka ir iestājušies priekšnoteikumi prasītājas pārmaksātās valsts nodevas 74,92 euro atmaksai saskaņā ar

Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27panta, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, parādu par dzīvojamās

mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 30.maijam

81,20 euro (astoņdesmit viens euro un 20 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada

1.augustam 12,73 euro (divpadsmit euro un 73 centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 70,00 euro (septiņdesmit euro un 00 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā 168,63 euro (viens simts sešdesmit astoņi euro un 63 centi).

Parāda summu ieskaitīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr. 40103362321, norēķinu kontā AS “Citadele”, kods PARXLV22XXX, konta

Nr. LV83PARX0013044380019.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no

pamatparāda summas – 81,20 euro (astoņdesmit viens euro un 20 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Atmaksāt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, pārmaksāto valsts nodevu 74,92 euro (septiņdesmit četri euro un 92

centi) apmērā, kuras samaksu apstiprina 2016.gada 10.oktobra maksājuma uzdevuma Nr.16-32119 (maksājuma mērķis /pers. A/, /adrese/, valsts

nodeva) (maksājums veikts 10.10.2016., maksātājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321).

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure