Court partially allowed construction contract claim, dismissing penalty and interest claims due to lack of default.

Lietas arhīva Nr. C-1549-19/23

ECLI:LV:RVPT:2019:0301.C30453918.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019. gada 1. marts

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

ar sekretāri M. Bērziņu

piedaloties prasītājas pārstāvjiem zvērinātiem advokātiem G. Preciniekam un V. Tihonovam, un atbildētāju pārstāvjiem /pers. B/, advokātiem R.

Vonsovičam, D. Lasmanim un K. Torgānam

2019. gada 30. janvārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8 izskatīja civillietu PILNSABIEDRĪBAS “NACIONĀLĀ BŪVKOMPĀNIJU

APVIENĪBA” prasībā pret LATVIJAS REPUBLIKU KULTŪRAS MINISTRIJAS personā par parāda piedziņu

Aprakstošā daļa.

2018. gada 15. janvārī prasītājs cēlis tiesā prasību pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā par parāda, nokavējuma procentu

un līgumsoda piedziņu.

Prasības pamatā norādīti sekojoši apstākļi.

2008.gada 15.maijā starp valsts aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi”” un pilnsabiedrību „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” tika noslēgts LĪGUMS NR.

1-6/33 par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu.

Atbilstoši 2005.gada 15.aprīļa Ministru kabineta rīkojuma Nr.238 „Par valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” izveidi” 2.punkta

noteikumiem, valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” bija Kultūras ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Ar 2009.gada 29.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.354 „Par valsts aģentūras „Jaunie “Trīs brāļi”” reorganizāciju” valsts aģentūra

„Jaunie „Trīs brāļi”” tika reorganizēta. Saskaņā ar šī Ministru kabineta rīkojuma 1 .punktu valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” tiek pievienota Kultūras

ministrijai, savukārt 2.punktā ir noteikts, ka Kultūras ministrija ir valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu,

krājumu un ilgtermiņa ieguldījumu, kā arī materiālo un nemateriālo vērtību un arhīva pārņēmēja.

Tādējādi atzīstams, ka Līgums ir noslēgts starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un pilnsabiedrību „Nacionālā Būvkompāniju apvienība”.

Galvenais būvuzņēmējs ir izpildījis Līgumu un uzbūvējis Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pasūtītājs ir pieņēmis būvniecības darbus un atzinis Līgumu

par izpildītu, tomēr nav pilnībā norēķinājies par padarītajiem darbiem.

Atbilstoši starp pusēm noslēgtā Līguma noteikumiem, Līguma cena tā izpildes gaitā ir koriģējama (palielināma vai samazināma) atbilstoši

aprēķinātām korekcijas summām inflācijas vai deflācijas rezultātā. Līguma cenas korekcijas aprēķinu ietekmēja inflācija vai deflācija būvniecības izmaksu

pamatgrupās - 1) darbaspēka izmaksas: 2) materiālu izmaksas: 3) iekārtu izmaksas. Kultūras ministrija, pretēji Līguma noteikumiem, korekcijas aprēķina

formulā ietvēra nevis Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo „darbaspēka izmaksu indeksu”, bet gan “strādnieku darba samaksas indeksu”.

Šie indeksi ir atšķirīgi un to piemērošanas rezultātā Līguma cenas korekciju atšķirības ir būtiskas. Ja Kultūras ministrijas pilnvarnieks, piemērojot

Līgumam neatbilstošo indeksu, ir aprēķinājis korekcijas summu 14 781 599,07 EUR apmērā, par kuru Kultūras ministrijas ieskatā ir samazināma

Līguma cena un līdz ar to arī Prasītājam izmaksājamās atlīdzības apmērs par Līguma izpildi, tad piemērojot Līguma noteikumos noteikto „darbaspēka

izmaksu indeksu”, korekcijas summa, par kādu būtu samazināma Līguma cena, ir 5 539 003,73 EUR. Tādējādi kopējais pamatparāds (neizmaksātā

Līguma cena) sastāda 9 242 595,33 EUR, no kā Kultūras ministrija 5 336 508,22 EUR nav izmaksājusi kā ieturējuma naudu un 3 906 087,11 EUR nav

izmaksājusi Līguma izpildes laikā, pamatojoties uz starpmaksājumu apstiprinājumiem.

Starpību starp šīm divām korekcijas summām atbildētāja nav izmaksājusi Pilnsabiedrībai, tādējādi neizpildot Līguma noteikumus un nepamatoti

neizmaksājot Līguma cenu par padarītajiem darbiem vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā Līguma izpildes pārkāpumu (kavējumu), par

labu Prasītājam ir piedzenami arī no Līguma izrietošie kavējuma rezultātā radušies maksājumi līgumsoda un procentu veidā.

Norādīts, ka, lai gan līgums ir divpusējs, nozīmīgu lomu Līguma izpildē un izpildījuma pieņemšanā ieņem Līguma noteikumos noteiktais „Inženieris”,

konkrētajā gadījumā kompānija - Hill International N.V. Latvijas filiāle, līdz ar to ir nepieciešams noskaidrot šīs personas juridisko statusu Līguma

kontekstā, lai izvērtētu konkrētajā strīdā iesaistītās puses un to atbildības apmēru.

Neatņemama Līguma sastāvdaļa ir „Vispārīgie noteikumi” - FIDIC izstrādātie Būvniecības darbu līguma Vispārīgie noteikumi Latvijas

Inženierkonsultantu asociācijas 2006.gadā tulkotajā un izplatītajā versijā (turpmāk - FIDIC), kā arī „Speciālie noteikumi”, kas pēc būtības ir FIDIC

noteikumos veiktās izmaiņas (turpmāk FIDIC un tajos ar Speciālajiem noteikumiem veiktās izmaņas kopā sauktas - Vispārīgie noteikumi).

Vispārīgo noteikumu 3.1.punkts nosaka, ka ,,Inženieris visā LNB ēkas būvdarbu un garantijas perioda laikā pilda pienākumus atbilstoši Līguma

noteikumiem un veic LNB ēkas būvdarbu būvuzraudzību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pasūtītājam ir saistoša Inženiera

darbība vai bezdarbība, inženierim nav tiesību izdarīt grozījumus līgumā, Inženieris drīkst izmantot viņam piešķirtās tiesības, kas norādītas vai tieši izriet no

Līguma, Pasūtītājs apņemas nenoteikt citus Inženiera pilnvaru ierobežojumus, izņemot tos, kas saskaņoti ar Uzņēmēju, gadījumos, kad inženieris izmanto

noteiktas tiesības, kurām nepieciešama Pasūtītāja piekrišana, tiek uzskatīts (Līguma kontekstā), ka pasūtītājs ir devis šādu piekrišanu, visbeidzot nosakot

arī to, ka pildot pienākumus un izmantojot pilnvaras, kas norādītas vai izriet no Līguma, tiek uzskatīts, ka Inženieris darbojas Pasūtītāja vārdā un

interesēs.

Tādējādi, atbilstoši Līguma noteikumiem secināms, ka Inženieris Hill International N.V. Latvijas filiāle nav starp pusēm noslēgtā Līguma dalībnieks,

bet tas Līguma izpildes laikā ir rīkojies kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pilnvarnieks un uz pilnvarnieka veiktajām darbībām Kultūras ministrijas

vārdā un interesēs ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par pilnvarojumu.

Prasītāja ieskatā, strīda pamatā ir jautājums par to, cik lielā mērā (kādā apjomā) atbilstoši Līguma noteikumiem ir koriģējama Līguma cena

(samaksa par veiktajiem darbiem), līdz ar ko būtisks ir Līguma noteikums par korekcijām saistībā ar izmaiņām Izmaksās un jo sevišķi tieši Līguma

Vispārīgo noteikumu 13.8.apakšpunkta daļā, kur noteikts, ka “saskaņā ar šo apakšpunktu tiek aprēķinātas korekcijas summas, par kurām inflācijas vai

deflācijas rezultātā palielināma vai samazināma Līguma cena par veiktajiem darbiem ”, “Korekciju summu aprēķinu veikšanai noteikti šādi termini: [...]

bāzes cenas L0; M0; E0 - Piedāvājumā dotās cenas izmaksu elementiem (resursu pamatgrupām) - attiecīgi darbaspēkam, materiāliem, mehānismiem ”,

„BnL, BnM, BNE - koriģēšanas perioda indeksi - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupām pret

bāzes periodu attiecīgi darbaspēkam, materiāliem, mehānismiem koriģēšanas periodā”, kā arī tas, ka ,, Galvenais būvuzņēmējs pēc Pasūtītāja

pieprasījuma iesniedz Pasūtītājam detalizētu pamatojumu par jebkuru izmaksu izmaiņu pozīciju ”.

Strīds pastāv par Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8.apakšpunkta interpretāciju un tas pastāvēja jau Līguma izpildes gaitā. Lai atrisinātu šo strīdu,

tika pieaicināti pat neatkarīgi eksperti, kuru slēdzienu Latvijas Republikas Kultūras ministrija ignorēja.

Līguma Vispārīgo noteikumu 14.8.apakšpunkts nosaka, ka ja Pasūtītājs neveic Līgumā paredzētos maksājumus Līgumā noteiktajā laikā un kārtībā,

Galvenajam būvuzņēmējam ir tiesības pieprasīt līgumsodu Piedāvājuma pielikumā noteiktajā apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru

nokavējuma dienu, savukārt Līguma 1.pielikumā ir noteikts, ka līgumsods par samaksas nokavējumu ir 0,03% no laikā nesamaksātās summas par katru

nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10% no Akceptētās līguma summas. Atbilstoši šiem Līguma noteikumiem Atbildētājam ir pienākums samaksāt

Galvenajam būvuzņēmējam līgumsodu par pieļauto kavējumu.

Prasītājs norāda, ka Kultūras ministrija ar tās pilnvarnieku (Inženieri), kurš rīkojies Pasūtītāja vārdā un interesēs, ir veikusi Līguma

noteikumiem neatbilstošu Līguma cenas korekciju un nepamatoti nav izmaksājusi Līguma cenu Prasītājam.

Norāda, ka bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanai ir izdots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums. Saskaņā ar šī

likuma 3.panta otro daļu Projekta īstenošanu uzrauga Ministru kabineta izveidotā Uzraudzības padome sešu cilvēku sastāvā. 2003.gada 8.jūlija Ministru

kabineta noteikumu Nr.379 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikums” 2.punkta 2.1.apakšpunktā ir noteikts,

ka padomei ir funkcijas apstiprināt projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānu un grafiku, savukārt 3.punkta 3.3.apakšpunktā ir noteikts, ka

Padomei ir tiesības izdarīt grozījumus projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānā un grafikā.

Tādējādi, uz likuma pamata Ministru kabineta izveidotajai Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomei ir noteikta būtiska

loma Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības projekta realizācijā tieši attiecībā uz veicamajiem darbiem un būvniecības finansējuma jautājumiem.

Strīdus jautājums, kas pastāvēja starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Galveno būvuzņēmēju par Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8.

apakšpunkta interpretāciju un Līguma cenas korekciju, kā arī piemērojamo indeksu korekcijas aprēķina veikšanā tika risināts arī Uzraudzības padomē.

Lai izvērtētu būvniecības izmaksu indeksu piemērošanu, Uzraudzības padome 2014.gada 19.martā pieņēma lēmumu Kultūras ministrijai sadarbībā

ar Ekonomikas ministriju (Centrālo statistikas pārvaldi), Finanšu ministriju un piesaistot Pilnsabiedrības ,,Nacionālā būvkompāniju apvienība” pārstāvjus

izveidot ekspertu darba grupu.

Izpildot iepriekšminēto Uzraudzības padomes lēmumu, Kultūras ministrija izveidoja ekspertu darba grupu. 2014.gada 7.maija sēdē

Ekspertu Darba grupa nolēma, ka ir nepieciešams padziļināts Līguma 13.8 punkta juridisks un valodniecisks skaidrojums, bet 2014.gada 20.maija sēdē

Ekspertu darba grupa, ņemot vērā pušu atšķirīgos viedokļus un lai nodrošinātu maksimālu neitralitāti jautājuma tālākā izpētē, nolēma lūgt LNB projekta

būvuzraugu „Hill International" kopīgi ar Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju (LIKA) izraudzīties starptautisku ekspertu būvizmaksu indeksācijas

jautājamos un noteica ekspertīzes darba uzdevumu.

Jautājums par eksperta izvēli tika virzīts pieņemšanai Ministru kabineta izveidotajā Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības

padomē.

Uzraudzības padome 2014.gada 10.septembra sēdē nolēma rekomendēt kā būvdarbu ekspertīzes veicēju advokātu biroju „Kronbergs &

Čukste”, kā arī nolēma līgumu par būvdarbu līguma ekspertīzes veikšanu sagatavot un slēgt Kultūras ministrijai", rekomendējot Finanšu ministrijai

iesaistīties noslēgtā līguma par būvdarbu līguma ekspertīzes veikšanu uzraudzības procesā.

2015.gada 25.februāra sēdē Uzraudzības padome atzina, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas Uzraudzības padomē tiek skatīts

jautājums par būvniecības izmaksu indeksāciju, ka par minēto jautājumu pastāv juridiska rakstura strīds, kā arī to, ka līdz 2015.gada 25.februārim

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas Uzraudzības padomes 10.09.2014 lēmums nav izpildīts un nav noslēgts līgums par ekspertīzes

veikšanu, tādējādi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas Uzraudzības padome nevar pieņemt lēmumu par būvniecības izmaksu

indeksācijas jautājumu pēc būtības. Tādējādi Uzraudzības padome atzina, ka tās kompetencē ietilpst jautājuma risināšana par indeksācijas jautājumiem

Līguma kontekstā, atzīstot, ka lēmumu nav iespējams pieņemt, jo nav neatkarīgā eksperta atzinuma, ir atzinusi, ka indeksācijas jautājuma (strīda)

izšķiršana būtība ir nodota Uzraudzības padomes izraudzītā neatkarīgā eksperta ziņā.

2015.gada 25.februārī Uzraudzības padome pieņēma lēmumu Apstiprināt ekspertīzes darba uzdevumu un tā nosūtīšanu ekspertam, nosakot

ekspertīzes darba uzdevumu: 1. Sniegt atzinumu, vai 2008.gada 15.maija Līguma 13.8. apakšpunkts nosaka, ka līguma cenas korekcijas saistībā ar

izmaiņām izmaksās aprēķināšanā ir jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes publicētie visu objektu būvniecības izmaksu indeksi RC081 un RC082

resursu pamatgrupām: - RC081 un RC082 "strādnieku darba samaksa"; - RC081 un RC082 "Būvmateriāli"; - RC081 un RC082 "Izmaksas mašīnu un

mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai. 2. Ja atbilde uz iepriekšminēto jautājumu ir negatīva - vadoties no 2008.gada 15.maija 13.8.apakšpunkta

noteikumiem, tiesību aktiem un judikatūras, sniegt atzinumu par to, kuri no Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem oficiālajiem indeksiem ir

visatbilstošākie līguma 13.8.apakšpunktā noteiktajai līguma cenas korekcijai saistībā ar izmaiņām izmaksās.

Kultūras ministrija, izpildot Uzraudzības padomes lēmumu, zvērinātu advokātu birojam „Kronbergs & Čukste" nosūtīja darba uzdevumu un

iesniedza nepieciešamos dokumentus.

ZAB “Kronbergs & Čukste" 2015.gada 22.aprīlī iesniedza atzinumu, kurā norādīja konkrētus atbilstoši Līguma Vispārīgo noteikumu

13.8.apakšpunktam izmantojamos Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos indeksus. Zvērinātu advokātu birojs „Kronbergs & Čukste" atzinumā ir

noteikts, ka Līguma cenas korekcijai ir jāpiemēro šādus CSP publicētos oficiālos indeksus: 1) Materiāliem - būvniecības izmaksu indekss (BII) birojiem;

2) Mehānismiem - būvniecības izmaksu indekss (BII) birojiem; 3) Darbaspēkam - darbaspēka izmaksu indekss (DII) būvniecības nozarei.

Prasītājs uzskata, ka LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes statuss un pieņemtie lēmumi liecina par to, ka starp Kultūras ministriju un

Galveno būvuzņēmēju pastāvošais strīds par indeksācijas jautājumiem faktiski jau bija atrisināts ar neatkarīgā eksperta – ZAB „Kronbergs & Čukste"

2015.gada 22.aprīlī sagatavoto atzinumu par strīdus jautājumu.

Norāda, ka LNB projekta īstenošanas Uzraudzības padome ir uz likuma pamata Ministru kabineta izveidota valsts institūcija tieši ar Latvijas

Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu saistīto jautājumu uzraudzībai. Tās funkcijās ietilpst projekta īstenošanas darbu un tā finansējuma

apstiprināšana, kas nenoliedzami ir arī indeksācijas jautājums, jo tas ietekmē Līguma cenu jeb Galvenajam būvuzņēmējam izmaksājamo atlīdzību par

padarītajiem darbiem.

Atbilstoši LNB projekta īstenošanas likuma 3.panta otrajai daļai, Uzraudzības padomei ir noteikta bibliotēkas projekta uzraudzīšanas funkcija.

Uzraudzības padomes projekta īstenošanas uzraudzības funkcija ir noteikta arī 2003.gada 8.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.379 „Latvijas

Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikums” 1. un 2.punktā, nosakot kā Uzraudzības padomes funkciju arī projekta

īstenošanā iesaistīto institūciju darbības koordinēšanu.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma un Ministru kabineta noteikumu „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta

īstenošanas uzraudzības padomes nolikums” noteikumus, secināms, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantam un 7.panta piektajai daļai,

Uzraudzības padome veic Kultūras ministrijas funkcionālo pārraudzību, kas Uzraudzības padomei Kultūras ministrijas prettiesiskas bezdarbības

gadījumā, piešķir tiesības dot rīkojumu Kultūras ministrijai pieņemt lēmumu.

ZAB „Kronbergs & Čukste" 2015.gada 22.aprīļa atzinumā tika konstatēts, ka Kultūras ministrija ir nepareizi iztulkojusi Līguma 13.8.punkta

noteikumus, kas attiecīgi nozīmē, ka Kultūras ministrija nav pilnā apmērā norēķinājusies ar Galveno būvuzņēmēju par paveiktajiem darbiem. 2015.gada

9. jūlijā Uzraudzības padome pieņēma zināšanai advokātu biroja ,,Kronbergs & Čukste" sagatavoto ekspertīzes atzinumu un pilnsabiedrības

“Nacionālā Būvkompāniju apvienība", Kultūras ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas pieaicināta advokātu biroja viedokli par neatkarīgā eksperta

sagatavoto ekspertīzes atzinumu.

Ņemot vērā to, ka Kultūras ministrija prettiesiskas bezdarbības rezultātā, nepareizi tulkojot Līguma 13.8.punkta noteikumus, nav izmaksājusi

Galvenajam būvuzņēmējam daļu no atlīdzības par padarītajiem darbiem. Uzraudzības padome, balstoties uz zināšanai pieņemto informāciju (neatkarīgā

eksperta atzinumu) un iesaistīto pušu viedokli, nolēma uzdot Kultūras ministrijai izvērtēt metodiku un iespējamās izmaksas ekonomiski pamatota

risinājuma aprēķiniem var Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta ietvaros veiktajiem būvdarbiem.

Ar šo Uzraudzības padomes lēmumu vēlreiz tika apstiprināta valsts pozīcija par indeksācijas strīda atrisināšanu, kurš valsts ieskatā jau tika

atrisināts ar neatkarīgā eksperta atzinuma sagatavošanu.

Prasītājs pauž viedokli, ka, vadoties no pārvaldes vienotības idejas, kas ir ietverta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtajā daļā, vienas

valsts iestādes (Uzraudzības padomes) pieņemts lēmums par strīda atrisināšanu un metodi, kādā tas tiek atrisināts (ar neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu),

nevar būt pretrunā ar citas valsts iestādes (Kultūras ministrijas) viedokli un mēģinājumiem izvairīties no tai nelabvēlīgā strīdus atrisinājuma. Šādi strīdi nav

pieļaujami valsts iestāžu starpā un nevar radīt prasītājam nelabvēlīgas sekas.

Prasītājs norāda, ka strīds par indeksācijas jautājumiem, nav risināms FIDIC 20.1.apakšpunkta kārtībā, un to ir atzinis Inženieris (Hill

International N.V.), kurš ar 2014.gada 21.augusta vēstuli ir atzinis, ka, ņemot vērā, ka indeksācijas jautājums pašlaik tiek risināts saskaņā ar FIDIC

Līguma 20.9.punktu un ka strīda temats ir ārpus Inženiera kompetences, mūsu turpmāka iesaistīšanās šajā procesā nav iespējama.

Neskatoties uz iepriekš minēto, prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka jebkurā gadījumā Galvenais būvuzņēmējs Inženieri un Pasūtītāju par indeksācijas

strīda esamību ir informējis savlaicīgi.

Līguma izpildes gaitā Kultūras ministrija uz Inženiera vēstulēm par indeksācijas jautājumu nepamatoti atsaucās kā uz Līguma pusēm saistošiem

lēmumiem. Prasītājs vērš uzmanību uz Inženiera statusu - Kultūras ministrijas pilnvarnieks, kas izriet no Līguma noteikumiem. Indeksācijas strīda

jautājums nav tāds, ko varētu izlemt Inženieris un kura kompetencē ietilptu šāda jautājuma izlemšana, to ir atzinis arī pats Inženieris Hill International

N.V.

Pauž viedokli, ka līguma izpildes laikā Pasūtītāja veiktais pieprasījums Inženierim veikt Līguma cenas korekcijas aprēķinu, pamatojoties uz Līguma

13.8.punkta interpretāciju, kas ir izdevīga Pasūtītajam, pēc būtības ir Pasūtītāja lūgums Inženierim to atbrīvot no pienākuma veikt maksājumus saskaņā ar

Līgumu, kas, ņemot vērā to, ka Inženieris ir pilnvarnieks un rīkojas Pasūtītāja vārdā, nozīmē to, ka Pasūtītājs caur savu pilnvarnieku vēlējās pats izlemt

vai tam ir jāpilda vai nav jāpilda Līgumā noteikumi. Šāda juridiska konstrukcija nav spēkā esoša pati par sevi.

Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8.apakšpunktā noteiktā Līguma cenas korekcija Līguma izpratnē ir atzīstama par atsevišķu saistību, kurai ir

noteikta pat atsevišķa norēķinu kārtībā. Saskaņā ar Līguma Vispārīgo noteikumu 14.7.apakšpunktu maksājumi liek veikti šādā kārtībā: Korekcijas

summas, kas aprēķinātas atbilstoši 13.8.apakšpunktam [korekcija saistībā ar izmaiņām Izmaksās] piecdesmit sešu dienu laikā, skaitot no Korekcijas

summas aprēķināšanas.

Tādējādi, attiecībā uz Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8.apakšpunkta interpretāciju nepieciešams ņemt vērā to, ka attiecībā uz Līguma cenas

korekciju, kā rezultātā Kultūras ministrija nepamatoti neizmaksāja daļu no Līguma cenas, Kultūras ministrija ir atzīstama par kreditoru, bet pilnsabiedrība

„Nacionālā Būvkompāniju apvienība" par parādnieku. Līguma cenas korekcijas rezultātā atbilstoši Līguma Vispārīgo noteikumu 14.7.apakšpunta

noteikumiem, prasītājam bija jāveic norēķins (maksājums) pret Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Šādos apstākļos Latvijas Republikas Kultūras

ministrijai kā kreditoram, lai piemērotu tik negatīvas un nepamatotas sekas pret prasītāju vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Attiecībā par parāda aprēķina veidošanās pamatprincipiem un piemērojamām tiesību normām pamatparāda un blakus prasījumu piedziņai prasītājs

norāda sekojošo.

Neskatoties uz to, ka jau Līguma izpildes gaitā starp Pasūtītāju un Galveno būvuzņēmēju pastāvēja domstarpības par Līguma cenas korekcijai

piemērojamajiem indeksiem, kā rezultātā līguma izpildes gaitā Pasūtītājs nepamatoti neizmaksāja daļu no Līguma cenas. Galvenais būvuzņēmējs rīkojās

atbildīgi un turpināja darbu izpildi.

Līgumā noteiktie darbi no prasītāja puses ir pilnībā izpildīti un Pasūtītājs izpildījumu ir pieņēmis. Lai arī par darbu izpildīšanu strīdu starp pusēm nav,

prasītājs prasības pieteikumam pievieno starpmaksājuma apstiprinājumus, kas attiecas uz indeksāciju ar abpusēji parakstītajiem aktiem par izpildītajiem

darbiem līdz detalizācijas līmenim, jo uz šo dokumentu pamata ir veidots Kultūras ministrijas (pilnvarnieka Hill International N.V. personā) nepareizi

veiktais indeksācijas aprēķins un pilnsabiedrības „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” veiktais indeksācijas aprēķins, kurā piemēroti pareizie Centrālās

statistikas pārvaldes indeksi.

Par Līguma darbu pabeigšanu tika sastādīts 2013.gada 20.decembra Pieņemšanas- nodošanas apstiprinājums saskaņā ar Līguma Speciālo

noteikumu 10.1.apakšpunktu. Aktā ir uzskaitīti arī nepabeigtie darbi, kuri pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, atbilstoši pieņemšanas-

nodošanas akta noteikumiem ir pabeigti un par to starp pusēm arī nepastāv strīds. Strīda neesamību par Līgumā noteikto darbu izpildi apstiprina arī

2016.gada 30.jūnijā sagatavotais Līguma izpildes apstiprinājums no Kultūras ministrijas pilnvarnieka - Inženiera Hill International N.V. puses, kā arī

Vispārīgo noteikumu 11.9.apakšpunkts.

Lai nekavētu Līguma izpildi, Galvenais būvuzņēmējs piedāvāja indeksācijas jautājumus risināt vienlaicīgi ar ieturējuma naudas izmaksu Galvenajam

būvuzņēmējam.

Ieturējuma naudas izmaksa notika, pamatojoties uz abpusēji parakstīto starpmaksājumu apstiprinājumu Nr.71 (Inženieris parakstījis 2016.gada

8.aprīlī) un 2016.gada 12.aprīļa rēķinu Nr.01-04/2016 kas Kultūras ministrijā tika saņemts 2016.gada 12.aprīlī. Inženiera sagatavotais

starpmaksājuma apstiprinājums Nr.71 noteica, ka izmaksājamās ieturējuma naudas apmērs tiek samazināts par Kultūras ministrijas aprēķināto

indeksācijas parādu.

Ņemot vērā, ka Līguma izpildes gaitā uz Kultūras ministrijas veikto aprēķinu pamata Līguma cena jau tika koriģēta par 9 445 090,85 EUR, kas

netika izmaksāti Galvenajam Būvuzņēmējam, veicot ieturējuma naudas izmaksu, Kultūras ministrija neizmaksāja 5 336 508,22 EUR no kopējās

izmaksājamās ieturējuma naudas, tādējādi kopā Līguma cenu koriģējot un neizmaksājot 14 781 599,07 EUR.

Starpmaksājumu apstiprinājums Nr.71 un uz šī starpmaksājumu apstiprinājuma pamata izrakstītais rēķins par atlikušās ieturējuma naudas 4 204

827,56 EUR izmaksu tika parakstīts no Galvenā būvuzņēmēja puses tikai tādēļ, ka pretējā gadījumā viņam ieturējuma nauda netiktu izmaksāta vispār.

Tieši tāda iemesla dēļ starpmaksājumu apstiprinājums un rēķins no pilnsabiedrības puses tika parakstīts ar īpašu piezīmi, kurā noteikts, ka šī

starpmaksājuma apstiprinājuma Starpsummas maksājuma bilances EUR 4 204 827,56 saņemšana nav Galvenā būvuzņēmēja piekrišana Inženiera

2012.gada 16.novembra vēstulei, kā arī Inženiera 2013.gada 2.maija vēstulei, Pasūtītāja un/vai Inženiera korekcijas summas aprēķinam, un nav

pierādījums tam, ka Galvenais būvuzņēmējs tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji, konkludenti vai kā savādāk ir atzinis Pasūtītāja un/vai Inženiera veikto

korekcijas summu aprēķinu un/vai tā pareizību. Līdz ar šī starpmaksājuma apstiprinājuma Starpsummas maksājuma bilances EUR 4 204 827,56

saņemšanu Galvenais būvuzņēmējs nav saņēmis pilnu savu prasījumu, t.sk. blakusprasījumu, pret Pasūtītāju apmierinājumu, un to piedziņai Galvenais

būvuzņēmējs vērsīsies tiesā.

Šāda veida atrunas ir ietvertas arī virknē iepriekšējo starpmaksājuma apstiprinājumu jau Līguma izpildes laikā, ņemot vērā to, ka starp Līguma

pusēm pastāvēja strīds par indeksācijas (Līguma cenas korekcijas) jautājumiem.

2016.gada 12.aprīļa rēķins, kas balstīts uz starpmaksājumu apstiprinājumu Nr.71, tika apmaksāts no Kultūras ministrijas puses, un atbildētāja

uzskata, ka ar šī rēķina apmaksu ir izmaksājusi visu ieturējuma naudu, nepamatoti ieturot un neizmaksājot 5 336 508,22 EUR no kopējās ieturējuma

naudas.

Ņemot vērā, ka ar 2016.gada 12.aprīļa rēķinu tiks izmaksāta ieturējuma nauda, secināms, ka gadījumā, ja puses Līguma 13.8.apakšpunktu būtu

interpretējušas pareizi, Galvenais būvuzņēmējs būtu saņēmis susu ieturējuma naudu un neizmaksāto Līguma cenu, kas tika nepamatoti ieturēta Līguma

izpildes gaitā, ņemot vērā, ka Galvenais būvuzņēmējs pats bija lūdzis indeksācijas strīdus jautājumu galīgi izšķirt pie ieturējuma naudas izmaksas.

Atsaucas uz Līguma Vispārīgo noteikumu 14.7.apakšpunktā noteikto starpmaksājumos norādīto summu apmaksas kārtību, norādot, ka

starpmaksājuma apstiprinājums no Kultūras ministrijas pilnvarnieka - Hill International N.V. puses tika parakstīts 2016.gada 8.aprīlī un rēķins Kultūras

ministrijai iesniegts 2016.gada 12.aprīlī, sekojoši 42 dienu termiņš Kultūras ministrijas pamatsaistības izpildei pret Galveno būvuzņēmēju ir skaitāms tieši

no 2016.gada 8.aprīļa, un Kultūras ministrijai sava pamatsaistība pret Prasītāju bija jāizpilda līdz 2016.gada 20.maijam.

Kopējais pamatparāds sastāda 9 242 595,33 EUR, kas veidojas no Kultūras ministrijas nepareizi veiktās Līguma cenas korekcijas un

neizmaksātās Līguma cenas (14 781 599,07 EUR) atņemot Līguma cenas korekcijas summu, kas veidojas, piemērojot pareizo Centrālās statistikas

pārvaldes indeksu (5 539 003,73 EUR). Pamatparāds veidojas kā starpība starp to Līguma cenas korekciju, kādai tai vajadzēja būt un to Līguma cenas

korekciju, kādu nepareizas Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8.apakšpunkta interpretācijas rezultātā veica Kultūras ministrija ar tās pilnvarnieku Inženieri.

Kultūras ministrijas pilnvarnieka Hill International N.V. Līguma cenas korekcijas galīgais aprēķins, kurā piemērots Līguma noteikumiem

neatbilstošais Centrālās statistikas pārvaldes indekss ir datēts ar 2016.gada 30.jūniju, savukārt Galvenā būvuzņēmēja indeksācijas aprēķins ir balstīts uz

tiem pašiem izejas datiem par izpildīto darbu vērtībām, piemērojot Līguma 13.8. apakšpunktam atbilstošos un neatkarīgā eksperta apstiprinātos

Centrālās statistikas pārvaldes indeksus. Galvenā būvuzņēmēja Līguma cenas korekcijas aprēķins tika pievienots beigu ziņojumam Nr.72, uz kura

pamata tika izrakstīts 2016.gada 27.septembra rēķins, kas Kultūras ministrijā saņemts 2016.gada 29.septembrī.

Galvenā būvuzņēmēja sagatavoto beigu ziņojumu Nr.72 nav parakstījusi ne Kultūras ministrija, ne tās pilnvarnieks Hill International N.V., tāpat kā

Galvenais būvuzņēmējs nav parakstījis Kultūras ministrijas sagatavoto gala maksājuma apstiprinājumu Nr.72, jo tas ir balstīts uz datiem par nepareizu

Līguma cenas korekciju, tomēr tas neliedz atbildētājai pat bez rēķina saņemšanas izmaksāt Galvenajam būvuzņēmējam pienākošās gala izmaksas 104

598.74 EUR apmērā.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu, lūdz no atbildētājas piedzīt pamatparādu sastāda 9 242 595,33 EUR, kas sastāv no 5 336

508.22 EUR, kas nav izmaksāta kā ieturējuma naudu un 3 906 087,11 EUR, kas nav izmaksāti Līguma izpildes laikā, pamatojoties uz

starpmaksājumu apstiprinājumiem.

Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par periodu no 2016. gada 21. maija līdz prasības celšanas dienai un atbilstoši Civillikuma 1716. panta 3. daļai,

samazinājis to līdz 10% no pamatparāda summas, lūdzot piedzīt EUR 924 259,53 apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759. pantu, 1765. pantu, prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 8% gadā par

periodu no 2016. gada 21. maija līdz prasības pieteikuma sastādīšanai EUR 1 223 497,80.

Atsaucas uz Civillikuma 1765.panta ceturto daļu un norāda, ka atbildētājs nokavējuma procentus nav maksājis vairāk nekā par gadu, līdz ar ko

prasītājs lūdz piedzīt arī procentus par viena gada uzkrātajiem procentiem (par laika periodu no 2016.gada 21.maija līdz 2017.gada 21.maijam), kas

kopā sastāda 59 130,43 EUR.

Lūdz noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 8% gadā no piedzītās, bet neizpildītās prasījuma pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

2018. gada 7. martā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros celto prasību kā nepamatotu neatzīst pilnībā un lūdz

noraidīt pilnībā (sēj.8, lpp. 85-111).

Atbildētājs norāda, ka 2008. gada 15. maijā starp Atbildētāju Latvijas Republikas Kultūras ministriju, kuras vārdā uz Ministru kabineta

[1]

12.04.2005. noteikumu Nr. 249 un Ministru kabineta 21.04.2008. rīkojuma Nr. 217/1 “Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas

būvniecību” pamata rīkojās valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, un Prasītāju pilnsabiedrību “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” tika noslēgts līgums nr.

1-6/33 (turpmāk - Līguma vienošanās).

Līguma vienošanās satur noteikumus par tās būtiskajām sastāvdaļām, proti, Līguma vienošanās priekšmetu un cenu, kā arī norāda uz Vispārīgajiem

un Speciālajiem noteikumiem, kas ir tās neatņemamas sastāvdaļas. Saskaņā ar Līguma vienošanās 2. punktu “Līguma priekšmets” ir formulēts šādi: 2.1.

Pasūtītājs uzdod un Galvenais būvuzņēmējs saskaņā ar Būvprojektu, Līgumu, Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem un citiem tiesību aktiem

uzņemas veikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbus. Savukārt, Līguma vienošanās 3. punktā “Līguma cena un apmaksa” ir paredzēts: 3.1.

Akceptētā Līguma summa par Būvdarbu veikšanu un pabeigšanu, kā arī defektu novēršanu Defektu paziņošanas periodā ir LVL 114 663 084,82 ;

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 18% - LVL 20 639 355,27; kopā LVL 135 302 440,09.

Līguma vienošanās 4.5. punktā paredzēts, ka Grozījumi Līgumā izdarāmi, Pusēm par to rakstiski vienojoties. Visi Līguma Speciālo noteikumu 1.5

punktā minētie dokumenti, Līguma grozījumi un vienošanās ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

Speciālo noteikumu 1.1.1.1. punktā citā starpā noteikts, ka Līgumu veido: Līguma vienošanās; Speciālie noteikumi; Piedāvājuma pielikums;

Vispārīgie noteikumi - FIDIC izstrādātos Būvniecības darbu līguma Vispārīgos noteikumus (Geneva: FIDIC, Ist ed., 1999) Latvijas Inženierkonsultantu

asociācijas 2006. gadā tulkotajā un izplatītajā versijā.

Savukārt, Speciālo noteikumu 1.5. punktā ir atrunāta iepriekš uzskaitīto dokumentu prioritātes secība, saskaņā ar ko Līgumu veidojošie dokumenti

ir viens otru savstarpēji papildinoši. Līguma sastāvā iekļauto dokumentu kolīziju vai atšķirīgas interpretācijas gadījumā tie pēc to prioritātes sarindojami

šādā secībā: Līguma vienošanās; Piedāvājuma pielikums; Speciālie noteikumi un pielikumi - Plānotā finansējuma grafiks, LNB ēkas Būvdarbu

kalendārais grafiks, Būvdarbu izmaksu aprēķini (tāmes); Vispārīgie noteikumi. Vispārīgie noteikumi ir būtiska Līguma sastāvdaļa un kalpo par pamatu

Līguma pušu savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai. Bez Vispārīgajiem noteikumiem nav iespējams nedz izprast, nedz arī piemērot Līguma

Speciālos noteikumus, kas būtībā ir Vispārīgo noteikumu grozījumi.

Saskaņā ar Līguma vienošanās 4.5. punktu, visi grozījumi Līguma noteikumos izdarāmi, abām pusēm vienojoties rakstiski. Kopumā Līguma

darbības laikā starp pusēm tika noslēgtas vienpadsmit) vienošanās par grozījumiem Līgumā.

Atsaucas uz Līguma vienošanās 3.2.punktu, kur noteikts, ka Līguma cenu Pasūtītājs samaksā Galvenajam būvuzņēmējam saskaņā ar Līguma

noteikumiem. Vispārīgo noteikumu 14.1. (a) apakšpunktā noteikts, ka par Līguma cenu ir jāvienojas vai tā ir jānosaka atbilstoši 12.3. apakšpunktam

[Novērtēšana], un to var mainīt saskaņā ar Līgumu. No šī Līguma noteikuma ir secināms, ka atkarībā no Līguma 13.8. apakšpunkta piemērošanas

Līguma cena var būtiski mainīties.

No iepriekš minēto Līguma punktu sistēmiskā iztulkojuma, ievērojot Līguma vienošanās 3. punktā pušu panākto vienošanos par Akceptētās

Līguma summas apmēru, secināms, ka puses Līgumā ir vienojušās par Līguma noslēgšanas brīdī noteiktu Līguma cenu - kopā LVL 135 302 440,09 ar

PVN kas koriģējama, ievērojot Speciālo noteikumu 13.8. punktu Korekcijas saistībā ar izmaiņām Izmaksās vai pamatojoties uz pušu rakstisku

vienošanos par grozījumiem Līgumā.

Bez tam, 2008. gada 20. februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 79 “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”, kura 4. punktā

noteica maksimāli pieļaujamo summu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, proti, būvdarbu izmaksas par abiem projekta īstenošanas posmiem

nedrīkst pārsniegt 164,67 miljonus latu ar PVN.

Atbildētājs norāda, ka Starp pusēm pastāv domstarpības par Speciālo noteikumu 13.8. punkta Korekcijas saistībā ar izmaiņām Izmaksās

piemērošanu, jo prasītāja nepiekrīt Atbildētājas un arī Prasītājas līdz 2011. gada 1. ceturksnim piemērotajiem būvniecības izmaksu indeksiem, kas

izmantoti, lai aprēķinātu Līguma cenas korekciju. Minētais Līguma punkts iestrādāts, pamatojoties uz 2008. gada 20. februāra Ministru kabineta

rīkojuma Nr. 79 “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” 5. punktu, kas paredzēja: “5. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektam

noteikt šādu būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanas kārtību: 5.1. par laikposmu no līguma noslēgšanas līdz Latvijas Nacionālās bibliotēkas

nodošanai ekspluatācijā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu finansēt reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par būvniecības

izmaksu izmaiņām; 5.2. būvniecības izmaksu sadārdzinājumu finansēt no Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam paredzētajiem līdzekļiem.

Atbildētājs citē Speciālo noteikumu 13.8. apakšpunktu, saskaņā ar kuru tiek aprēķinātas korekcijas summas, par kurām inflācijas un deflācijas

rezultātā palielināma vai samazināma Līguma cena par veiktajiem darbiem. Minētajā apakšpunktā ir pielīgta iespēja koriģēt Līguma cenu atkarība no

būvniecības indeksa izmaiņām resursu pamatgrupās pret bāzes perioda, t.i., 2008. gada 2. ceturkšņa, cenām, kas norādītas Pasūtītāja Piedāvājumā.

Līgumā ir nepārprotami norādīts, kādi indeksi ir piemērojami un kāds ir to iegūšanas avots, proti, Līguma Speciālo noteikumu 13.8.apakšunktā ir

noteikti Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupām pret bāzes periodu attiecīgi darbaspēkam,

materiāliem, mehānismiem koriģēšanas periodā. Savukārt, Piedāvājuma pielikumā ir dota indeksu definīcija un avots: Attiecīgie oficiālie Latvijas Centrālās

statistikas pārvaldes dati par būvniecības izmaksu izmaiņām resursu pamatgrupās koriģēšanas periodā pret bāzes ceturksni.

Tātad puses vienojās piemērot tieši Centrālās statistikas pārvaldes būvniecības izmaksu indeksu - BII resursu pamatgrupām pa ceturkšņiem.

Līgumā noteiktais bāzes periods ir 2008. gada 2. ceturksnis. Koriģēšanas periodi ir bāzes periodam sekojošie gada kalendārie ceturkšņi. CSP

publikācijās nav atrodami dati par būvniecības izmaksu izmaiņām pret 2008. gada 2. ceturksni. Lai iegūtu nepieciešamos datus, CSP ir sniegusi publiski

pieejamu informāciju, ka gadījumā, ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzēs, ir jāvēršas

pie CSP ar iesniegumu un jānorāda nepieciešamā informācija. CSP izsniedz pieprasītos datus oficiālas izziņas veidā.

Ņemot to vērā, par pilnībā atbilstošām noslēgtajam Līgumam ir atzīstamas Centrālās Statistikas pārvaldes izsniegtās izziņas “Par būvniecības

izmaksu indeksiem”, kuras tika izmantotas Inženiera un Atbildētājas Līguma cenas korekcijas aprēķinos un atrodas konkrēti norādītajos ( sējums, lapa)

prasības pieteikuma pielikumā.

Līdz pat 2011. gada 2. ceturksnim arī Prasītājai nebija šaubu, ka ir piemērojami tieši minētajās izziņās norādītie BII CSP nosauktajās resursu

pamatgrupās. To pierāda Prasītājas 2010. gada 7. aprīļa vēstule Nr. NBA-HI-ALA-0483, kurā Prasītāja lūdz Inženieri atlikt deflācijas piemērošanu par

2009. gada 4. ceturksni, neapstrīdot nedz deflācijas esamību kā tādu, nedz arī izvirzot iebildumus pret konkrētajiem piemērotajiem indeksācijas

koeficientiem.

Līdz 2011. gada 1. ceturksnim ieskaitot, t.i., trīs gadu garumā no Līguma noslēgšanas pati Prasītāja, patstāvīgi veicot korekciju aprēķinus, ir

piemērojusi tieši tādus indeksus, kurus vēlāk piemēroja Atbildētāja un pret kuriem pašlaik Prasītāja ceļ iebildumus. Par to liecina paskaidrojumiem

pievienotie korekcijas aprēķini (Būvdarbu sadārdzinājuma apstiprinājumi) no Nr.1-1 līdz Nr.1-10. Jau ar pirmo izmaksu korekcijas aprēķinu abas puses

neatkarīgi viena no otras ir pieprasījušas CSP būvniecības indeksus resursu pamatgrupām. Tas uzskatāmi redzams CSP 2008. gada 14. novembra izziņā

Nr.1101-12/2793, kas izsniegta prasītājai un 2008. gada 13. novembra izziņā Nr.1101-12/2781, kas izsniegta v/a “Jaunie trīs brāļi”. Indeksu

formulējums un indeksu iegūšanas veids pusēm bija tik skaidrs, ka par to nebija nekādu diskusiju. Šajā izziņā, tāpat kā vēlāk Atbildētājas pieprasītajās

izziņās, atspoguļoti Līguma 13.8. apakšpunktam atbilstošie BII, proti: būvniecībai pavisam, kā arī atsevišķām būvniecības resursu pamatgrupām -

būvmateriāli, strādnieku darba samaksa un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai.

Kopš 2008. gada 15. maija, kad tika noslēgts Līgums, līdz 2011. gadam Prasītājai nebija atšķirīga viedokļa par Speciālo noteikumu 13.8.

apakšpunkta interpretāciju jautājumā par piemērojamajiem indeksiem. Atšķirīga interpretācija Prasītājai sāka rasties tikai ceturtajā gadā pēc Līguma

noslēgšanas, kad BII indeksu vērtības ilgstoši bija negatīvas pret bāzes periodu un to piemērošanas rezultātā samazinājās maksājumi par padarītajiem

būvdarbiem un attiecīgi arī Līguma cena, un Prasītājai neizdevās panākt grozījumus Līguma 13.8. apakšpunktā.

Prasītāja uzsāka sarunas ar Atbildētāju par Līguma noteikumu grozījumiem, mēģinot panākt tai izdevīgāku korekcijas indeksu piemērošanu.

Prasītājas 2010. gada 21. aprīļa vēstulei Nr. NBA-HI-ALA-0499, kas adresēta Inženierim, ir pievienots pašas Prasītājas sastādītais aprēķins par 2009.

gada ceturtā ceturkšņa deflāciju, kas pamatots ar CSP 2010. gada 15. februāra izziņu Nr. 1101-12/249 “Par būvniecības izmaksu indeksiem” 2009.

gada 4. ceturksnī, kas izsniegta pēc Prasītājas pieprasījuma. Šajā izziņā atspoguļoti Līguma 13.8. apakšpunktam atbilstošie BII.

Savukārt jau 2011. gada 16. maija Inženierim adresētajā vēstulē Nr. NBA-LII- ALA-1042 Prasītāja sāk pārliecināt Inženieri, ka Līguma 13.8.

apakšpunktā paredzētais un līdz šim piemērotais BII ar kodu RC10 neatspoguļo Galvenā būvuzņēmēja reālo izmaksu patiesās tendences. Šajā vēstulē

Prasītāja atzīst, ka kopš 2008. gada darbaspēka, kuru izmanto Galvenais būvuzņēmējs un apmaksā Pasūtītājs, izmaksas ir pakļautas samazinājumam

atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publicētajam indeksam RC10 (indekss darba algai). Šis indekss norāda aktuālās darba samaksas

tendenci Latvijas darbaspēka tirgū un atspoguļo darbaspēka pārdošanas cenu. Prasītāja uzsver, ka viņasprāt augstākminētais RC10 darba spēka

indekss neatspoguļo patieso situāciju, ar kuru šādos ekonomiskajos apstākļos sastopas būvniecības uzņēmumi, kuri iesaistīti LNB būvniecības procesā.

Šobrīd Galvenais būvuzņēmējs un tā piesaistītie darbuzņēmēji cieš zaudējumus, jo pastāv pretruna starp personāla algu attīstību būvniecības nozarē un

Līguma 13.8. punkta noteikumu, saskaņā ar kuru izmaksājamām summām ir jāpiemēro samazinājums, kas tiek aprēķināts uz RC10 darba spēka izmaksu

indeksa bāzes (...).

Atbildētājs uzskata, ka šeit tieši Prasītāja norāda uz apstākļiem, kas radušies jau pēc Līguma noslēgšanas, tātad mēģina pamatot nepieciešamību

grozīt Līgumu. Tajā pašā 2011. gada 16. maija vēstulē Prasītāja norāda uz pavisam citu indeksu ar kodu DI02, kas viņas ieskatā atspoguļo darba algas

patieso attīstību būvniecības nozarē. Prasītāja vēstules nobeigumā vēršas pie Inženiera ar lūgumu: informēt Pasūtītāju par Galvenā būvuzņēmēja lūgumu

veikt Līguma cenas samazinājuma deflācijas dēļ precizēšanu RC10 vietā turpmāk saskaņā ar Līguma 13.8. punktu piemērojot DI02 indeksu, t.i., tiešā

veidā pieprasa grozīt Līgumā pielīgto korekcijas indeksu.

Atbildētāja uzsver, ka Līguma noslēgšanas laikā Līguma 13.8. apakšpunktā pielīgtais BII “būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupām”

precīzi atbilda CSP oficiālajam BII ar kodu RC10 “Būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupās pa ceturkšņiem”, kurā tika atspoguļots

būvniecības indekss vispārīgi, kā arī indeksi būvmateriāliem, strādnieku darba samaksai un izmaksām mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai.

No Prasītājas 2011. gada 16. maija vēstules satura nepārprotami izriet, ka starp pusēm nedz Līguma noslēgšanas laikā, nedz arī vēlāk to pildot,

nepastāvēja uzskatu atšķirības attiecībā uz Līguma 13.8. apakšpunkta interpretāciju un piemērošanu.

Vēlāk Prasītājas 2012. gada 29. augusta vēstulē Nr. PS-NBA/45-12 “Par LNB būvdarbu līguma cenas indeksāciju” tiek turpināti mēģinājumi

panākt izmaiņas Līguma 13.8. apakšpunktā, tajā skaitā, vēršoties Ekonomikas ministrijā.

Pauž viedokli, ka Prasītāja, ceļot šo prasību, mēģina sagrozīt Līguma 13.8. apakšpunkta jēgu, iztulkot to pretēji Līguma tekstam sev izdevīgā veidā

un šādā veidā pretēji pacta sunt servanda principam faktiski vēlas izvairīties no Līguma pildīšanas, kas noslēgts, abām pusēm brīvi vienojoties.

Prasītāja šobrīd pieturas pie uzskata, ka Līguma 13.8. punktā norādītā BII vietā ir piemērojami ZAB “Kronbergs & Čukste” 2015. gada 22. aprīļa

atzinumā par “pareizajiem” atzītie indeksi, un proti- 1) Materiāliem - būvniecības izmaksu indekss (BII) birojiem; 2) Mehānismiem - būvniecības izmaksu

indekss (BII) birojiem; 3) Darbaspēkam - darbaspēka izmaksu indekss (DII) būvniecības nozarei. Šāda nostāja nebija līdz 2012. gadam, kad Prasītāja

saņēma atbildi no Ekonomikas ministrijas, no kuras izriet, ka Līgumu grozīt nav pamata.

Atbildētāja norāda, ka secinājumi, kas izdarīti Atzinumā, neizriet no Līguma 13.8. apakšpunkta noteikumiem. Pirmkārt, Līgums neparedzēja BII

iedalījumu pēc būves tipa un nepieskaitīja LNB pie kādas noteiktas būvobjektu grupas. Otrkārt, ja LNB arī būtu jāpieskaita pie kaut kāda noteikta tipa

būvēm, tā noteikti nav atzīstama par biroju tipa ēku, jo saskaņā ar izdruku no Kadastra informācijas sistēmas LNB galvenais lietošanas veids ir “1262 -

Muzeji un bibliotēkas”, un, treškārt, atzinumā par trešajai pamatresursu grupai- darbaspēkam piemērojamiem indeksiem izdarīti nepareizi secinājumi.

To apstiprina arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstule Nr. Nr. 311-1-12656 “Par pilnsabiedrības

“Nacionālā būvkompāniju apvienība” 2011. gada 25. novembra iesniegumu”, kurā Ekonomikas ministrija ir skaidrojusi BII izmantotās strādnieku darba

samaksas indeksa specifiku, kas atšķir to no darbaspēka izmaksu indeksa (DII).

Papildus atbildētājs norāda, ka ne ZAB “Kronbergs & Čukste” Atzinums, ne 2015. gada 24. aprīļa /pers. AU/ atzinums nav uzskatāms

par eksperta atzinumu Civilprocesa likuma 124. panta izpratnē, jo tie nav sagatavoti CPL 121.-124. pantu kārtībā, proti, tie nav sniegti, pamatojoties uz

tiesas lēmumu par ekspertīzes atzinumu; ekspertīzi neveica Tiesu ekspertīzes likumā noteiktās personas; 3) pirms atzinuma sagatavošanas eksperti netika

brīdināti par atbildību par nepatiesa atzinuma došanu.

Arī abu atzinumu saturs neatbilst CPL 121. panta pirmajai daļai, kas paredz, ka ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad

lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas

ekspertīzes.

Abi minētie atzinumi sniegti jautājumā par Līguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, t.i., atzinumos sniegts ekspertu viedoklis jautājumā par

juridiska strīda izšķiršanu, nevis jomā, kurā ir nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Juridiska rakstura strīdu

izšķiršana ir tiesas kompetencē. Līdz ar to nav nekāda pamata nedz piesaistīt, nedz arī ņemt vērā iesniegtos atzinumus juridiska strīda izšķiršanai, kurā

nav nepieciešamas speciālas zināšanas kādā specifiskā zinātnes vai tehnikas nozarē.

Papildus norāda, ka prasītāja iesniegtos atzinumus nav pamata aplūkot arī kā rakstveida pierādījumus CPL 110. panta izpratnē, jo rakstveida

pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas

dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.

Iesniegtie atzinumi nesatur ziņas par faktiem kā to paredz CPL 110. pants, bet gan sniedz autoru subjektīvo viedokli strīdus jautājuma atrisināšanā.

Līdz ar to tie uzskatāmi nevis par rakstveida pierādījumiem, bet par konsultācijas pakalpojumiem.

Atbildētāja secina, ka Prasītājas norādītie Līguma cenas korekcijai piemērojamie indeksi nav tie indeksi, par kuriem puses bija vienojušās, un tātad

tie neatbilst Līgumam. Atbildētāja nepiekrīt, ka Līguma 13.8. apakšpunkts var tikt iztulkots dažādi. Atbildētāja uzskata, ka Līguma 13.8. apakšpunkts ir

formulēts skaidri un nepastāv juridisks pamatojums, kas ļautu atkāpties no šajā apakšpunktā iekļautajiem abām pusēm saistošajiem noteikumiem. Līguma

13.8. apakšpunkts nekad nav ticis grozīts, abām pusēm vienojoties, un pastāv tā sākotnējā 2008. gada 15. maija redakcijā. Līdz ar to Līguma pusēm nav

tiesību atkāpties no tā, ko šis Līguma apakšpunkts paredz.

Atbildētāja ieskatā, nav korekti Prasības pieteikumā ietvertie apgalvojumi par Inženieri (Hill International N.V.) kā Atbildētājas pilnvarnieku un tā

darbībām, kuras visas it kā veiktas tikai un vienīgi Atbildētājas vārdā un interesēs. Pilnvarnieka jeb vietnieka statuss Inženierim neizriet nedz no Līguma

noteikumiem, nedz no citiem dokumentiem, nedz arī no lietas apstākļiem. Līdz ar to nevar piekrist Prasības pieteikumā norādītajam, ka atbilstoši Līguma

noteikumiem secināms, ka Inženieris Hill International N.V. Latvijas filiāle (...) Līguma izpildes laikā ir rīkojies kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

pilnvarnieks un uz pilnvarnieka veiktajām darbībām Kultūras ministrijas vārdā un interesēs ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par pilnvarojumu.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 1.1.2.4. punktu “Inženieris” nozīmē Pasūtītāja nozīmēto un Piedāvājuma pielikumā nosaukto personu Inženiera

pienākumu pildīšanai Līguma ietvaros vai citu personu, ko laiku pa laikam ieceļ Pasūtītājs, informējot Galveno būvuzņēmēju saskaņā ar 3.4. apakšpunktu.

Atbildētāja Līguma vajadzībām bija iecēlusi pastāvīgo Inženieri - Hill International N.V., kuras vārdā komercdarbību Latvijā veica Hill International N.V.

Latvijas filiāle, pamatojoties uz 2008. gada 15. maija līgumu Nr. 1-6/34. Kaut arī Inženieris nav Līguma puse, par kādām uzskatāmi Pasūtītājs un

Galvenais būvuzņēmējs, tas piedalās Līgumā kā trešā persona Civillikuma 1520. panta izpratnē, kurai Līgumā noteiktas sevišķas tiesības un pienākumi.

Par Inženiera pievienošanos Līgumam uzskatāms iepriekš minētais 2008. gada 15. maija līgums starp Atbildētāju un Inženieri, ar kuru pēdējais uzņēmās

pildīt Līgumā noteiktos Inženiera pienākumus un īstenot tā tiesības.

Atbildētājs norādījis, ka par Inženiera lomu FIDIC līgumos specializētajā juridiskajā literatūrā ir atrodams šāds komentārs: “Inženieris var īstenot,

arī papildus funkciju kā strīdu izšķiršana pirmajā līmenī. (...) Inženiera iejaukšanās bieži vien ļauj izvairīties no laikietilpīgiem un dārgiem šķīrējtiesas un

tiesas procesiem. Lai arī inženieris ir pasūtītāja pārstāvis, no viņa līgumā var īpaši pieprasīt rīkoties objektīvi, veicot savus pienākumus un īstenojot savu

rīcību. Saskaņā ar šiem tradicionālajiem līgumiem (tādiem kā jaunās un vecās Sarkanās un Dzeltenās grāmatas), inženieriem jāveic dubulta loma,

balansējot starp rīkošanos kā pasūtītāja pārstāvim un kā neitrālam izmaksu, laika pagarinājumu, apstiprinājumu vai izmaiņu izvērtētājam.

No iepriekš minētā izriet, ka puses ir tiesīgas brīvi vienoties, vai uzticēt pasūtītāja ieceltajam inženierim šo papildus arbitra funkciju, vai arī nē.

No pušu sastādītajiem Speciālajiem noteikumiem redzams, ka šajā gadījumā Prasītāja un Atbildētāja atstāja spēkā Vispārīgo noteikumu 3.5.

apakšpunktu, kas piešķir Inženierim tiesības izšķirt pušu strīdus ar saviem lēmumiem un uzliek par pienākumu tos ievērot, t.i., Inženiera lēmumi ir pusēm

saistoši. Atsauces uz Inženiera tiesībām izšķirt pušu strīdus un lemt par pušu pieteikto prasījumu un iesniegto aprēķinu pamatotību ir atrodamas arī citos

Līguma apakšpunktos ( piemēram, 14.11., 14.13. un 20.1.). Savukārt no Līguma 20.1. apakšpunkta satura secināms, ka prasījumu pieteikšana

Inženierim ir uzskatāma par obligāto pirmā līmeņa strīdu izšķiršanas mehānismu, kas pusēm jāievēro. Pretējā gadījumā no Līguma izrietošās prasījuma

tiesības izzūd.

Citē Līguma 3.5. punktu un norāda, ka no tā satura redzams, ka, pieņemot lēmumus, Inženieris vairs nerīkojas kā vienas puses pārstāvis, bet gan

pilda objektīva un neatkarīga arbitra funkciju. Pirms lēmuma pieņemšanas Inženieris uzklausa abas puses, izvērtē to argumentus, kā arī mēģina panākt

abām pusēm pieņemamu vienošanos. Tikai tad, ja tas neizdodas, Inženieris, izšķirot pušu strīdu, pieņem objektīvu, argumentētu, taisnīgu un abām pusēm

saistošu lēmumu, pamatojoties uz Līguma noteikumiem. Tas, ka minētie lēmumu pieņemšanas objektivitāti veicinošie priekšnoteikumi tika ievēroti, izriet

no Inženiera lēmumu un to pielikumu satura, saskaņā ar kuriem pirms lēmumu pieņemšanas Inženieris tikās un uzklausīja abas strīda puses. Līdz ar to

Līguma 3.5. apakšpunkta kārtībā pieņemtajiem Inženiera lēmumiem ir saistošs spēks un tas pusēm ir jāpilda, tāpēc, ka abas puses, parakstot Līgumu,

vienojušās, ka tām būs saistoši šādā kārtībā pieņemtie Inženiera lēmumi.

Vienīgā iespēja no šiem Lēmumiem atkāpties ir tos apstrīdēt Līgumā noteiktajā kārtībā, taču šos lēmumus Prasītāja nav apstrīdējusi.

Noraida kā nepamatotu Prasītājas norādīto, ka Līguma izpildes laikā Atbildētāja ir vērsusies pie Inženiera ar pieprasījumu veikt Līguma cenas

korekcijas aprēķinu, pamatojoties uz Līguma 13.8. punktu, kas no Prasītājas puses juridiski absolūti nekorekti kvalificēts kā Pasūtītāja lūgums Inženierim

to atbrīvot no pienākuma veikt maksājumus saskaņā ar Līgumu, kas ņemot vērā to, ka Inženieris ir pilnvarnieks un rīkojas Pasūtītāja vārdā, nozīmē to, ka

Pasūtītājs caur savu pilnvarnieku vēlējās pats izlemt, vai tam ir jāpilda vai nav jāpilda Līguma noteikumi. Šāds apgalvojums ir pretrunā gan ar lietas

faktiskajiem apstākļiem, gan arī ar Līguma noteikumiem.

Līguma 3.1. apakšpunktā ir sniegts Inženiera tiesību, pienākumu, kā arī pilnvaru ierobežojumu uzskaitījums, tajā skaitā, ir tieši norādīts, ka

Inženierim nav tiesību izdarīt grozījumus Līgumā. (...) un Inženierim nav tiesību atbrīvot vienu vai otru Pusi no jebkādu pienākumu pildīšanas, saistībām vai

atbildības, kādas paredz Līgums.

Inženieris savā lēmumā nevis atbrīvoja kādu pusi no saistībām, ko viņš nemaz nevarēja izdarīt saskaņā ar Līgumu, bet gan norādīja Prasītājai, ka tai

ir jāpilda Līgumā paredzētās saistības, kuras Prasītāja nebija pildījusi un no kuru nekavējošas izpildes Prasītāja vairākkārt lūgusi viņu atbrīvot. Ņemot

vērā iepriekš minēto, ir nepamatota Prasītājas atsaukšanās uz CL 1416. pantu, jo, pirmkārt, pieņemot lēmumus Līguma 3.5. punktā noteiktajā kārtībā,

Inženieris rīkojas pilnīgi neatkarīgi kā arbitrs, un otrkārt, Inženierim nav pilnvaru nedz grozīt Līguma noteikumus, nedz arī atbrīvot kādu pusi no saistībām.

Atbildētāja norāda, ka 2012. gada 2. oktobrī ir nosūtījusi Inženierim un Prasītājai vēstuli Nr. 11-2/3561 “Par pasūtītāja prasījumu paziņošanu”, kur

norādīts, ka, “Ievērojot (...) to, ka nekādas izmaiņas Līguma noteikumos attiecībā uz Līguma cenas indeksāciju nav veiktas, Kultūras ministrija,

pamatojoties uz Līguma 2.5. apakšpunktu [Pasūtītāja prasījumi], paziņo par indeksācijas summu aprēķinu par 2011. gada otro, trešo un ceturto

ceturksni un 2012. gada pirmo ceturksni, kopā 2 660 130 LVL (ieskaitot PVN). Indeksācijas summas ir aprēķinātas saskaņā ar Centrālās statistikas

pārvaldes būvniecības indeksiem Līguma 13.8. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. (...). Kultūras ministrija lūdz Inženieri Hill International N. V. izskatīt šī

paziņojuma un tam pievienotās dokumentācijas kopijas un panākt vienošanos ar NBA vai pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma 3.5. apakšpunktu

[Lēmumi] par Kultūras ministrijas tiesībām šajā jautājumā."

Pamatojoties uz minēto Atbildētājas vēstuli, Inženieris Līguma 3.5. punkta kārtībā 2012. gada 16. novembrī ir pieņēmis lēmumu Nr. PAG-

883/CR/KM/217 par Pasūtītāja prasījumu saskaņā ar Līguma 2.5. apakšpunktu saistībā ar aprēķināto korekcijas summu nemaksāšanu.

Šajā lēmumā Inženieris cita starpā paziņoja pusēm par kārtību, kādā Prasītājai jāsamaksā nesamaksātās četru ceturkšņu (2011. gada 2.cet. līdz

2012. gada 1. cet.) izmaksu korekcijas summas, norādot, ka Būvuzņēmējs veiks nesamaksāto izmaksu korekcijas summu maksājumus no katras

ikmēneša starpmaksājuma apstiprinājuma vērtības proporcionāli Darbu kopējai prognozētajai vērtībai LVL 111 602 741,49 (...), sākot ar 2012. gada

septembra starpmaksājuma apstiprinājumu (IPC Nr. 50) un beidzot ar pirmspēdējo starpmaksājuma apstiprinājumu pirms Darbu pabeigšanas.

Kā redzams no iepriekš minētajiem Inženiera lēmumiem, apspriešanai bija iesniegts tikai viens priekšlikums, t.i., par tādu Līguma 13.8.

apakšpunktā paredzēto indeksu iztulkojumu, kādu puses bija lietojušas kopš Līguma noslēgšanas brīža un līdz pat jautājuma izlemšanai Līguma 3.5.

apakšpunkta kārtībā. Prasītāja nebija iesniegusi nekādus alternatīvus 13.8. apakšpunkta “iztulkošanas” priekšlikumus, tādēļ Inženierim acīmredzami

nebija nekādas citas iespējas, kā vien konstatēt, ka vienīgais iemesls tam ir fakts, ka Būvuzņēmējs apstrīd indeksu piemērotību. Taču nekādu alternatīvu

priekšlikumu par minēto indeksu piemērošanas un indeksācijas aprēķināšanas metodi, kā arī Prasītājai pienākošos maksājumu summām tā tobrīd nebija

iesniegusi. Prasītāja nav norādījusi, ka Inženieris, izlemjot pušu domstarpības Līguma 3.5. apakšpunkta kārtībā, būtu pieļāvis kaut kādus procedūras

pārkāpumus, vai nebūtu ņēmis vērā kādus alternatīvus vienas strīdus puses priekšlikumus, vai nebūtu izskatījis to pamatotību. Tādus aprēķinus par

summām, kas it kā papildus pienāktos Prasītājai, pēdējā nekad nav iesniegusi. Arī Prasības pieteikumam visaptverošs Prasītājam pienākošos summu

aprēķins nav iesniegts.

Līdzīgi iepriekš citētajam lēmumam Inženieris Līguma 3.5. apakšpunkta kārtībā ir pieņēmis 2013. gada 2. maija lēmumu Nr. PAG-

883/CR/KM/236 attiecībā uz neveiktajiem korekcijas maksājumiem par 2012. gada 2., 3. un turpmākajiem ceturkšņiem līdz būvdarbu

pabeigšanai, kur norādīja: “Indeksi, ko sagatavo Centrālā Statistikas pārvalde, tiek nosūtīti Pasūtītājam reizi ceturksnī kopš Līguma noslēgšanas 2008.

gada maijā, un ir tikuši izmantoti izmaksu izmaiņu noteikšanai, piemērojot tos starpmaksājumu apstiprinājumu summām. Būvuzņēmējs pēdējā laikā ir

apstrīdējis indeksu piemērotību, bet Pasūtītājs šādu nostāju ir noraidījis, jo Līgumam nav papildu vienošanās par indeksiem vai to korekcijas summu

aprēķināšanu, tādēļ šis Inženiera lēmums ir balstīts uz iesniegto indeksu pielietošanu. (...) Nolūkā panākt vienošanos ar abām Pusēm atbilstoši 3.5.

apakšpunktam “Lēmumi ”, Inženieris tikās ar abām Pusēm, lai apspriestu izmaksu korekcijas summu atmaksas kārtību. Būvuzņēmējs ir piedāvājis

atmaksu veikt no ieturējuma naudas pirmo 50% atmaksas (LVL 6 765 122), kas tiks veikta, izpildot Līgumu 2013. gada decembrī. (...).Inženieris

piedāvāja šādu ieturējuma naudas pirmo 50% paplašinātu lietojumu Būvuzņēmējam, kurš šādam risinājumam piekrita”.

Norāda, ka ar Speciālajiem noteikumiem puses atstāja spēkā tikai Vispārīgo noteikumu 20.1. apakšpunktu un papildināja to ar 20.9. apakšpunktu.

Ņemot to vērā, no Līguma noteikumu sistēmiskā iztulkojuma izriet, ka Inženiera lēmumi ir pusēm saistoši un izpildāmi tik ilgi, kamēr tie nav apstrīdēti

Līguma 20.1. vai 20.9. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

Nepiekrīt Prasības pieteikumā norādītajam, ka Latvijas Republika ir atzinusi, ka strīdus risināšanai nav piemērojami FIDIC 20.1. apakšpunkta

noteikumi un to, ka strīds par indeksācijas jautājumiem nav risināms FIDIC 20.1. apakšpunkta kārtībā ir atzinusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija

pilnvarnieka Inženiera HILL International N.V. personā.

Līguma 20.1. apakšpunkts satur pušu vienošanos par kārtību, kādā Galvenais būvuzņēmējs ir tiesīgs pieteikt savus prasījumus Pasūtītājam, kas

izriet no Līguma, un kādā puses mēģina atrisināt radušos strīdu pirms uzsākt Līguma 20.9. apakšpunkta piemērošanu, kas cita starpā paredz vēršanos

tiesā.

Tas nosaka- ja Galvenais būvuzņēmējs uzskata, ka viņam ir tiesības uz Izpildes laika pagarinājumu un/vai jebkādu papildu samaksu saskaņā ar

kādu no šo Noteikumu punktiem vai citā saistībā ar Līgumu, Galvenajam būvuzņēmējam jāiesniedz paziņojums Inženierim, kurā aprakstīts notikums vai

apstākļi, kas izraisījuši šo prasījumu. Paziņojums iesniedzams pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā. 28 dienas kopš brīža, kad Galvenais būvuzņēmējs

uzzinājis vai viņam vajadzētu uzzināt par šo notikumu vai apstākļiem. Ja Galvenais būvuzņēmējs šo 28 dienu laikā neiesniedz prasījuma Paziņojumu,

Izpildes laiks netiek pagarināts, Galvenajam Būvuzņēmējam nav tiesību uz papildu samaksu un Pasūtītājs ir atbrīvots no jebkādas atbildības saistībā ar šo

prasījumu.

Norāda, ka Prasītāja visā Līguma darbības laikā nav iesniegusi Inženierim nevienu sava prasījuma paziņojumu Līguma 20.1. apakšpunkta kārtībā,

nemaz nerunājot par 28 dienu termiņa ievērošanu. Ņemot vērā, ka Prasītāja nebija pieteikusi nevienu prasījumu saskaņā ar Līguma 20.1. punktu, t.i., nav

vērsusies pie Inženiera strīdu izšķiršanai pirmajā līmenī, par ko puses bija vienojušās Līgumā, uzskatāms, ka tā ir zaudējusi prasījuma tiesības pret

Atbildētāju par jebkādiem papildus maksājumiem, kas izriet no Līguma.

Attiecībā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes funkcijām norāda sekojošo.

Saskaņā ar Nolikuma 1. punktu, LNB Uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kas veic Latvijas Nacionālās bibliotēkas

projekta īstenošanas uzraudzību, savukārt saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 3. panta pirmo daļu, Projektu īsteno

valsts Kultūras ministrijas personā. LNB īstenošanas likumā minētā uzraudzība neveido padotības attiecības starp LNB Uzraudzības padomi un

Kultūras ministriju nedz pakļautības, nedz arī pārraudzības formā (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. pants). Saskaņā ar Kultūras ministrijas nolikumu,

Ministrija ir tieši pakļauta kultūras ministram.

Šādos apstākļos Kultūras ministrijas padotība LNB Uzraudzības padomei neizriet nedz no Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas

likuma, nedz arī no citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā neizriet arī no LNB Uzraudzības padomes Nolikuma. Iepriekš minētais nozīmē, ka Kultūras

ministrija nepakļaujas LNB Uzraudzības padomei un LNB Uzraudzības padome nevar pieņemt attiecībā uz Kultūras ministriju lēmumu, kas tai būtu

saistošs.

Līdz ar to ir pilnīgi nepamatota norāde Prasības pieteikumā uz LNB Uzraudzības padomes un Kultūras ministrijas savstarpējām attiecībām, proti,

ka vienas valsts iestādes (Uzraudzības padomes) pieņemts lēmums par strīda atrisināšanu un metodi, kādā tas tiek atrisināts (ar neatkarīgu ekspertu

piesaistīšanu), nevar būt pretrunā ar citas iestādes (Kultūras ministrijas) viedokli un mēģinājumiem izvairīties no tai nelabvēlīgā strīdus atrisinājuma.

Viedokli, ka LNB Uzraudzības padomes kompetencē neietilpst Atbildētājai saistošu lēmumu pieņemšana, atbalsta arī Valsts kancelejas juridiskais

departaments 2016. gada 18. janvāra Atzinumā par Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu

2014. gadā. Šajā atzinumā Valsts kancelejas Juridiskais departaments ir norādījis: ņemot vērā Iepriekš minēto Uzraudzības padomes kompetenci, kā arī

Valsts pārvaldes iekārtas 10. pantā noteikto principu, ka publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai, to, kas ir bļauts ar tiesību normām (...), uzskata, ka

Uzraudzības padome ar lēmumu uzdot veikt noteiktas darbības projekta īstenošanas procesā var tikai Uzraudzības padomes locekļiem. Tā kā Kultūras

ministrija nav Uzraudzības padomes loceklis, tad Uzraudzības padomes lēmumā uzlikt par pienākumu Kultūras ministrijai veikt konkrētu rīcību ar Latvijas

Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas finanšu līdzekļiem nav Uzraudzības padomes kompetencē.

Sekojoši, ierosinātajā privāttiesiska rakstura strīdā, kas izriet no Līguma, nevar tik piemēroti nedz administratīvā procesa, nedz arī valsts pārvaldes

iekārtas principi, kas attiecas tikai uz attiecībām publisko tiesību jomā.

Līdz ar minēto, Prasītājas iesniegtajiem LNB Uzraudzības padomes sēžu protokolos ietvertajiem lēmumiem nav juridiskas nozīmes pušu strīda

izšķiršanā un tie nav saistoši nedz pusēm, nedz arī tiesai.

Atbildētāja nepiekrīt prasītājas norādei, ka prasītāja uzskatāma par parādnieci, bet atbildētāja- par kreditoru, jo Līguma 13.8. apakšpunktā

paredzētais regulējums nav nekas cits kā Līguma cenas korekcijas mehānisms, kas palīdz noteikt galīgo Līguma cenu. Līguma cenas samaksas pienākums

ir Pasūtītāja pienākums. Līdz ar to tieši Atbildētāja, kas Līgumā piedalās kā Pasūtītāja, attiecībā uz Līguma cenas samaksu ir parādniece.

CL 1401. pants paredz, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru. pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram -

zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Līdz ar to pats fakts, ka prasība ir celta pret Atbildētāju par pilnīgas Līguma cenas samaksu, norāda uz to, ka šajās attiecībās tieši Atbildētāja

atzīstama par parādnieku, bet Prasītāja par kreditoru. Pretējā gadījumā Prasītāja nevarētu prasīt no Atbildētājas nekādu izpildījumu, jo saskaņā ar CL

tiesība prasīt saistības izpildi pieder kreditoram, bet pienākums izpildīt - parādniekam. Bez tam, arī Prasītāja Prasības pieteikumā atzīst, ka saistības

(Līguma cenas samaksas) gadījumā Kultūras ministrija ir atzīstama par parādnieku, bet Prasītājs par kreditoru.

Atbildētāja apstrīd gan celtās prasības pamatu, gan prasības summu, gan arī prasības summas aprēķinu, jo nedz Prasības pieteikumā, nedz arī tam

pievienotajā prasības summas aprēķinā Prasītāja nepamato minēto summu izcelsmi.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem, pamats norēķinu veikšanai ir Inženiera izsniegtie starpmaksājumu apstiprinājumi, kas tikai daļēji pievienoti

Prasības pieteikumam. Tātad nav iesniegts pilns to dokumentu komplekts, uz kuriem pamatoti pušu savstarpējie norēķini.

Prasītāja nav iesniegusi aprēķinu pašas nosauktajai korekcijas summai EUR 5 539 003,73 apmērā. Savukārt, starpība starp EUR 14 781 599,07

un EUR 5 539 003,73 pamatota ar materiālu kopumu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu 15.05.2008 līgums Nr.1-6/33. Izmaksu korekcija

(indeksācija) saskaņā ar līguma 13.8.punktu”. Šis “kopsavilkums” ietver summas, ko Inženieris aprēķinājis, bet neatspoguļo summas, ko pats Prasītājs

ietvēris konkrētos rēķinos. Tā kā Prasības pieteikumam nav pievienoti visi starpmaksājumu apstiprinājumi un Atbildētājai izsniegtie rēķini, tad pievienotais

maksu korekcijas aprēķins neatspoguļo to summas starpību, par kuru pušu starpā ir strīds. Tas redzams jau no iepriekš iztirzātajiem Inženiera lēmumiem,

no kuriem izriet, ka šie lēmumi paredz kārtību, kādā no turpmāk iesniegtajiem Prasītājas rēķiniem tiks atskaitītas Atbildētājas iepriekš pārmaksātās

summas, kuras Prasītāja, grozot iepriekš pielietoto Līguma izpildes kārtību, nepamatoti atteicās atmaksāt.

Atsaucoties uz CL 1656. pantu, kas paredz, ka Parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to

saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru, un to, ka starp pusēm pastāv strīds par pamatsaistības apmēru, Atbildētājas nokavējums nav

iestājies un līdz ar to pret Atbildētāju nevar piemērot nokavējuma sekas - līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Ievērojot, ka arī

pamatparāda prasījums ir nepamatots pēc būtības, arī visi blakus prasījumi par ir noraidāmi.

Bez tam, atbildētāja pauž viedokli, ka sakarā ar pirmstiesas strīda izšķiršanas procedūras neievērošanu, kas pielīgta Līguma 20.1. punktā, prasītāja

ir zaudējusi prasījuma tiesības uz jebkādiem papildus maksājumiem saskaņā ar Līgumu.

2018. gada 26. septembrī prasītājs iesniedza prasības grozījumus ( sēj. 11, lpp. 5-9), kuros norāda, ka prasība tiek formāli grozīta,

precizējot parāda aprēķinu pēc Atbildētāja iebildumiem, aprēķinus izdarot viens pret vienu ar Atbildētāja noteiktajām indeksējamo darbu vērtībām un

veicot konkrētu darbu izpildes iekļaušanu konkrētā ceturksnī, tieši tā kā to savā aprēķinā dara Atbildētājs. Rezultātā, ja prasības aprēķina elementi -

indeksējamo darbu vērtība un konkrētu darbu indeksācijas periodi (kura ceturkšņa indeksi ir piemērojami attiecīgajiem paveiktajiem darbiem) gan

Prasītāja, gan Atbildētāja aprēķinā ir identi, tad starp pusēm nav un nevar būt strīda ne par kopējo padarīto un pieņemto darbu apjomiem, ne arī par

darbu apjomu, kas ir indeksējami, kā arī to, kura ceturkšņa indeksi ir piemērojami attiecīgajiem paveiktajiem darbiem.

Starpība starp Atbildētāja Kultūras ministrijas (mīnus EUR 14 781 599,07) un Prasītāja Līguma cenas samazinājuma aprēķinu (mīnus EUR 5 539

003,73) ir EUR 9 242 595,33. Atbildētāja pilnvarnieka “Hill International” izmantotajās indeksējamo darbu aprēķina veidnēs ievietojot Līgumā pielīgtās

pareizās indeksu vērtības aprēķina rezultāts ir Līguma cenas samazinājums par EUR 5 509 244,18. Tādēļ kopējais Līguma cenas samazinājums

deflācijas rezultātā ir par EUR 29 759.,55 mazāks nekā Prasītāja sākotnējā aprēķinā (EUR 5 539 003,73 (sākotnējais aprēķins) mīnus EUR 5

509 244,18 (aprēķins izmantojot Atbildētāja pilnvarnieka veidnes ir EUR 29 759,55).

Atbilstoši precizētajai līguma cenas korekcijai, kurā izslēgti jebkādi strīdi par indeksācijai pakļautajām summām un piemērots Līguma noteikumiem

atbilstošos indeksus, indeksācijas korekcijas aprēķina kopējā summa (Līguma cenas samazinājums) samazinās par EUR 29 759,55, tas ir, no EUR 5

539 003,73 uz EUR 5 509 244,18, savukārt, par šo summu pieaug parāds, kuru Atbildētājs nav samaksājis Prasītājam. Līdz ar to ar šiem prasības

grozījumiem Prasītājs palielina prasības pieteikumā norādīto parāda Pamatsummu attiecīgajā apmēra - par EUR 29 759,55, tas ir, no EUR 9 242 595,33

līdz EUR 9 272 354,88. Ņemot vērā to, ka prasības summa pēc prasības grozījumiem ir 9 272 354,88 EUR, arī līgumsoda apmērs tiek noteikts 10 %

apmērā no parāda pamatsummas.

Ņemot vērā, ka līdz prasības grozījumu sagatavošanas dienai ir pagājis jau vairāk nekā pusgads, un likumisko procentu pieaugums turpinās,

Prasītājs ar šiem prasības grozījumiem papildina prasības lūguma daļu ar procentu pieaugumu, aprēķinot likumiskos procentus arī par periodu no prasības

pieteikuma sagatavošanas dienas līdz šo prasības grozījumu sagatavošanas dienai. Likumisko procentu pieaugums, ņemot vērā arī precizēto parāda

pamatsummu, kopā sastāda 579 256,92 EUR.

Ar prasības grozījumiem kopējā prasījuma pamatsumma tiek palielināta par 29 759,55 EUR, līgumsods par 2 975,96 EUR, savukārt likumiskie

procenti ir pieauguši tiesvedības laikā par 579 256,92 EUR, kā rezultātā kopējā prasījuma summa tiek palielināta par 611 992,43 EUR.

Lūdz piedzīt no atbildētājas 12 061 475,52 EUR, kas sastāv no pamatparāda EUR 9 272 354,88, līgumsoda EUR 927 235,49 apmērā,

likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2016.gada 21.maija līdz 2018.gada 26.septembrim, EUR 1 743 221,26 EUR apmērā un

procentiem par termiņā nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2016.gada 21.maija līdz 2018.gada 21.maijam 118 663,89 EUR apmērā.

2018. gada 2. novembrī atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus uz 26.09.2018 prasības grozījumiem, kuros norāda uz šo grozījumu

nepamatotību un uzskata, ka prasītāja cenšas radīt šķietamību, ka atbildētāja un Inženieris, piemērojot nepareizus izmaksu indeksus, ir veikuši kļūdainus

Līguma cenas korekcijas aprēķinus. Tieši pati prasītāja nepareizi interpretē Līguma Speciālo noteikumu 13.8. apakšpunktu. Norāda, ka prasītāja 2017.

gada aprīlī uzsāka darbības, lai atgūtu no VID Līguma cenas korekcijas summā ietverto PVN, līdz ar ko šāda prasītājas rīcība liecina par vēlmi

iedzīvoties uz valsts rēķina, saņemot atpakaļ PVN. Šādos apstākļos tiesā iesniegtais Līguma cenas korekcijas it kā pareizais aprēķins pēc būtības ir

nepareizs un nav ņemams vērā ( sēj. 12,lpp. 45-48).

2018. gada 14. novembrī prasītājs iesniedza prasības grozījumus, kur norādīts, ka 2018.gada 2.novembra Paskaidrojumos Atbildētājs

neapstrīd indeksējamo darbu vērtību, ne arī Prasītāja summas aprēķinu, kas veidojas Inženiera aprēķināto indeksējamo darbu vērtību indeksējot ar

Prasītāja izmantotajiem, Līguma 13.8.punktam atbilstošajiem CSP publicētajiem indeksiem. Lai pierādītu, ka starp pusēm nav strīda gan par prasības

summu un prasības summas aprēķinu, Prasītājs iesniedz starptautiskās auditorkompānijas SIA “KPMG Baltics” aprēķinu par to, vai Inženiera

aprēķināto indeksējamo darbu vērtību indeksējot ar Prasītāja izmantotajiem, Līguma 13.8.punktam atbilstošajiem CSP publicētajiem indeksiem, tiek

iegūts Līguma cenas samazinājums par EUR 5 509 244,18. Veicot aprēķina pārbaudi, SIA “KPMG Baltics” konstatēja kļūdu Inženiera aprēķināto

indeksējamo darbu vērtības aprēķinā par 2013.gada decembri (iekļauts 2013.gada 4.ceturkšņa aprēķinā), kas radusies, sociālā nodokļa aprēķinam

izmantoto darbu apjomu vienai no izmaksu pozīcijām aprēķinā ieskaitot divkārši, kas ir palielinājis darbaspēka izmaksu indeksācijas apmēru. Labojot

Inženiera kļūdu, indeksējamā darbu vērtība samazinās un attiecīgi par EUR 35,63 samazinās naudas summa, kuru kā Līguma cenas samazinājumu

Prasītājam bija jāmaksā Atbildētājam. Labojot Atbildētāja pilnvarnieka “Hill International” 2013.gada decembra aprēķina kļūdu un viņa izmantotajās

indeksējamo darbu aprēķina veidnēs ievietojot Līgumā pielīgtās pareizās indeksu vērtības aprēķina rezultāts ir Līguma cenas samazinājums par EUR 5

509 279.81, nevis par EUR 5 509 244.18. Prasītājs ir spiests prasību formāli grozīt, samazinot pamatsummu par EUR 35,63 un precizējot parāda

aprēķinu pēc kļūdas Atbildētāja noteiktajās indeksējamo darbu vērtībās konstatēšanas. Ņemot vērā to, ka prasības summa pēc prasības grozījumiem ir 9

272 319,25 EUR, arī līgumsoda apmērs tiek noteikts 10 % apmērā no parāda pamatsummas.

Prasītājs ar šiem prasības grozījumiem papildina prasības lūguma daļu ar procentu pieaugumu, aprēķinot likumiskos procentus arī par periodu no

prasības pieteikuma sagatavošanas dienas līdz šo prasības grozījumu sagatavošanas dienai. Pēc prasījuma pamatsummas un līgumsoda apmēra

samazināšanas kopējais Prasītāja prasījums (pamatparāds, līgumsods un ar sākotnējo prasību pieteiktais likumisko procentu prasījums, neieskaitot tajā

procentu pieaugumu) sastāda EUR 12 134 532,14 ( sēj. 12, lpp. 52-55).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvji uzturēja prasību atbilstoši prasības grozījumiem un lūdza to apmierināt. Nolasīja rakstveida paskaidrojumus,

kas tika pievienoti tiesas sēdes protokolam ( sēj.12, lpp. 68-91).

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvji prasību neatzina. Lūdza izbeigt tiesvedību lietā, bet, ja šis lūgums netiek apmierināts- prasību noraidīt

pilnībā. Pārstāvji nolasīja rakstveida paskaidrojumus, kas tika pievienoti tiesas sēdes protokolam ( sēj.14, lpp. 193-207; 208-213).

Motīvu daļa.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja lūgums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas nav dibināts sekojošu apsvērumu dēļ.

Lūgums pamatots uz Civilprocesa likuma 219. panta pirmās daļas 1. punktu, kas nosaka, ka tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs nav

ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos

pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju.

Atbildētāja ieskatā, prasītājs nav ievērojis Līguma Nr. 1-6/33 20.1. apakšpunktā noteikto strīdu pirmstiesas izskatīšanas kārtību, un konkrēti- ja

uzņēmējs uzskata, ka viņam ir tiesības uz (..) jebkādu papildus samaksu saskaņā ar kādu no šo Noteikumu punktiem vai citā saistībā ar Līgumu,

uzņēmējam jāiesniedz paziņojums Inženierim, kurā aprakstīts notikums vai apstākļi, kas izraisījuši šo prasījumu. Paziņojums iesniedzams pēc iespējas

ātrāk un ne vēlāk kā 28 dienas kopš brīža, kad Uzņēmējs ir uzzinājis vai viņam vajadzētu uzzināt par šo notikumu vai apstākļiem. Ja Uzņēmējs šo 28

dienu laikā neiesniedz prasījuma paziņojumu, izpildes laiks netiek pagarināts, Uzņēmējam nav tiesību uz papildus samaksu un pasūtītājs ir atbrīvots no

jebkādas atbildības saistībā ar šo prasījumu(..).

Tiesa secina, ka pušu starpā noslēgtā Līguma 13.8. apakšpunktā paredzētais regulējums ir uzskatāms par paša Līguma cenas korekcijas

mehānismu, kas palīdz noteikt galīgo Līguma cenu.

Sekojoši, prasība ir celta par Līguma cenas samaksu, nevis par papildus maksājumiem saistībā ar piestādītajiem rēķiniem un veiktajiem

starpmaksājumiem, kas būtu jāpiesaka Inženierim Līguma Vispārīgo noteikumu 20.1. punkta kārtībā un termiņā.

Ņemot vērā, ka pušu strīda pamatā ir atšķirīga Līguma Vispārīgo noteikumu 13.8. punkta interpretācija, tiesa atzīst, ka šī strīda izspriešana

neietilpst Inženiera kompetencē, jo strīds nav par papildus maksājumiem, bet par indeksācijas jautājumiem.

Savukārt, to, ka strīds par indeksācijas jautājumiem, nav risināms FIDIC 20.1.apakšpunkta kārtībā, apliecina lietā esošā Inženiera Hill

International N.V. 2014.gada 21.augusta vēstule, kurā norādīts, ka “ņemot vērā, ka indeksācijas jautājums pašlaik tiek risināts saskaņā ar FIDIC

Līguma 20.9.punktu un ka strīda temats ir ārpus Inženiera kompetences, mūsu turpmāka iesaistīšanās šajā procesā nav iespējama”.

Atbildētāja pārstāvis pieteica lūgumu par tiesvedības izbeigšanu noilguma iestāšanās dēļ. Paskaidroja, ka prasītājs ir zaudējis prasījuma tiesības par

naudas samaksu, jo strīdā esošā līgumiskā saistība bija ar periodisku izpildījumu. Nokavējot Līgumā noteiktajos termiņos prasījuma pieteikšanu par

periodiskā izpildījumā veiktu pasūtījuma izpildi, uzņēmējs zaudējis prasības tiesības noilguma dēļ.

Tiesa neatrod pamatu tiesvedības izbeigšanai sekojošu motīvu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1901. pantu, periodiskos izpildījumos katram atsevišķam izpildījumam iesākas arī sevišķs noilgums, skaitot ar to dienu, kurā

tam iestājas termiņš. Bet ja pati tiesība, ar kuru šie periodiskie izpildījumi nodibināti, ir izbeigusies ar noilgumu, tad vairs nevar prasīt arī atsevišķu

izpildījumu, kaut arī vēl nebūtu notecējis tam noteiktais patstāvīgais noilguma termiņš.

Civillikuma 2212. pantā ir definēts uzņēmuma līguma mērķis, kas ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam, sekojoši, prasītājs

bija apņēmies uzbūvēt konkrētu ēku, bet atbildētājs apņēmās veikt par to attiecīgu samaksu.

Atbildētājs nav argumentējis, kura tieši noslēgtā līguma pasūtījuma daļa būtu tikusi pielīgta kā atsevišķi izpildāma, lai to varētu atzīt par periodisku

izpildījumu.

Tiesai nav šaubu, ka noslēgtā līguma mērķis ir vienas ēkas uzbūvēšana, līdz ar ko līgumu nevar sadalīt atsevišķās saistībās, kas ir periodiski

izpildāmas.

Tiesa uzskata, ka līguma noteikumi par starpmaksājuma veikšanu nedod pamatu secinājumam par periodisku izpildījumu un tā pieņemšanu no

pasūtītāja puses saskaņā ar Civillikuma 2222. pantu, kurā noteikts, ka pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš

atbild par visām nokavējuma sekām.

Turklāt, ēkas būvniecības līguma gadījumā attiecībā uz uzņēmēju, kurš uzņēmies izpildīt pasūtījumu uzbūvēt ēku, periodiskiem izpildījumiem būtu

jābūt sevišķi tieši nolīgtiem, lai varētu atzīt, ka pasūtītājs ir atbilstoši pieņēmis uzņēmēja izpildīto pasūtījumu. Apstāklis, ka uzņēmējam pielīgta tiesība

saņemt starpmaksājumus un pasūtītājam ir pienākums veikt apmaksu, periodisku izpildījumu nerada.

Saskaņā ar Līguma regulējumu, starpmaksājums ir atšķirīgs no galīgā maksājuma, jo starpmaksājuma gadījumā pasūtījuma izpildes laikā

pasūtītājam pēc noteikta dokumenta saņemšanas tiek pielīgts pienākums maksāt uzņēmējam arī tajā gadījumā, ja pats pasūtījums nemaz nav izpildīts.

Sekojoši, starpmaksājums tiesiskā nozīmē nenodibina atsevišķu patstāvīgu saistību ar konkrētu izpildes termiņu.

Ņemot vērā, ka pilnsabiedrība “Nacionālā būvkompāniju apvienība” ir Komercreģistrā reģistrēts komersants, atbildētājs kā pamatu tiesvedības

izbeigšanai norādīja arī Komerclikuma 406. pantu, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav

noteikts cits noilguma termiņš.

Tiesa uzskata, ka pušu noslēgtā līguma izpratnē par noilguma termiņa sākumu ir atzīstams 2016. gada 25. augusta Beigu ziņojums, kas apliecina

Līguma izpildi un beigu maksājuma apstiprinājumu par to gala summu, kas pienākas uzņēmējam.

Ievērojot, ka prasība tiesā ir iesniegta 2018. gada 15. janvārī, atzīstams, ka Komerclikuma 406. pantā paredzēto trīs gadu termiņu prasītājs ir

ievērojis.

Bez tam, no lietas materiāliem izriet, ka 2016. gada 12.aprīlī pasūtītājs vērsa prasījumu par indeksācijas atmaksu no uzņēmēja, savukārt

pretprasījumu saskaņā ar Civillikuma 1847. pantu var izlietot tikai tad, ja nav iestājies paša prasījuma noilgums.

Ievērojot, ka nav konstatēts pamats prasības atstāšanai bez izskatīšanai un tiesvedības izbeigšanai, strīds ir izskatāms pēc būtības.

Tiesa, noklausoties pušu paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nodibināts, ka 2008. gada 15. maijā starp Prasītāju un Kultūras ministriju ( reorganizācijas rezultātā kā valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi””

tiesību un saistību pārņēmēju) tika noslēgts Līgums nr. 1-6/33. Atbilstoši Līguma 2. punktam, Pasūtītājs uzdevis un Galvenais uzņēmējs uzņēmies veikt

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbus.

Atlīdzības apmērs kā Līguma cena noteikts Līguma 3.1. punktā, paredzot precīzu akceptēto Līguma summu LVL 114 6663 084,82 apmērā par

būvdarbu veikšanu un pabeigšanu, kā arī defektu novēršanu. Saskaņā ar Līguma punkta 3.2. nosacījumiem, Līguma cenu Pasūtītājs samaksā Galvenajam

būvuzņēmējam Līgumā noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 2212. pants paredz, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm

kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Konstatējams, ka Uzņēmuma līguma slēgšanas mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam, līdz ar ko pušu starpā

pastāvošās tiesiskās attiecības apspriežamas pēc attiecīgiem Civillikuma noteikumiem.

Lietā nav strīda, ka par līguma darbu pabeigšanu 2013. gada 20. decembrī sastādīts Pieņemšanas- nodošanas apstiprinājums saskaņā ar Līguma

Speciālo noteikumu 10.1. apakšpunktu. Saskaņā ar Līguma Vispārīgo noteikumu 11.9. apakšpunkta noteikumiem, 2016. gada 30. jūnijā Pasūtītāja

pilnvarnieks izdeva Līguma izpildes apstiprinājumu, apliecinot Līguma izpildi un darbu pilnīgu pieņemšanu un apstiprināšanu, atzīstot, ka Latvijas

Nacionālā bibliotēka ir uzbūvēta un nodota.

Tiesa konstatē, ka puses Līguma Speciālo noteikumu 13. 8. punktā ir vienojušās par atlīdzības korekciju saistībā ar izmaiņām izmaksās, izsakot to

sekojošā redakcijā- “saskaņā ar šo apakšpunktu tiek aprēķinātas korekcijas summas, par kurām inflācijas vai deflācijas rezultātā palielināma vai

samazināma Līguma cena par veiktajiem darbiem”.

Atzīstams, ka uzņēmuma līguma gadījumā šādu noteikumu sekas ir atlīdzības palielinājums vai samazinājums Līgumā paredzēta apstākļa dēļ, līdz ar

ko šis apstāklis ir uzskatāms par blakus noteikumu jeb blakus saistību. Tā līguma puse, kurai ir tiesības pieteikt prasījumu saistībā ar pielīgto apstākli (

inflāciju vai deflāciju), izlieto no šīs blakus saistības izrietošo tiesību, to attiecīgi pamatojot, proti- ja būvuzņēmējs vēlas saņemt lielāku atlīdzību inflācijas

dēļ, tas pamato un piesaka savu prasījumu, līdzīgi kā Pasūtītājs piesaka un pamato savu prasījumu, ja vēlas attiecīgi samazināt nolīgto atlīdzību deflācijas

dēļ.

Lietā konstatēts, ka Līguma izpildes sākuma periodā prasījumu bija pieteicis Prasītājs, uzskatot, ka Līguma atlīdzība inflācijas dēļ ir palielināma, bet

sākot ar 2011. gadu Atbildētāja pieteica attiecīgu prasījumu, jo uzskatīja, ka atlīdzība ir jāsamazina sakarā ar deflāciju.

Prasītājs ir cēlis prasību par Līgumā nolīgtās atlīdzības piedziņu, uzskatot, ka EUR 14 781 599,07 apmērā atbildētājas vienpusēji veiktais nolīgtās

atlīdzības samazinājums ir pamatots tikai daļā par EUR 5 509 244,18 ( atbilstoši prasības grozījumiem), bet pārējā daļā ir nepamatots. Atbildētāja,

neatzīstot prasību, iebilst prasītājam un pilnībā nepiekrīt jebkādas samaksas veikšanai, pamatojoties uz Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punktā

noteiktās tiesības izlietošanu- atlīdzības samazinājumu deflācijas dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikto, katrai pusei attiecīgi jāpamato un jāpierāda savi prasījumi un iebildumi.

Faktiski pušu starpā pastāv strīds tikai par Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punkta saturu, kur noteikts- Korekciju summu aprēķina veikšanai

noteikti šādi termini: (..) “(b) bāzes cenas L0; M0;E0 –Piedāvājumā dotās cenas izmaksu elementiem ( resursu pamatgrupām)- attiecīgi darbaspēkam,

materiāliem, mehānismiem”; (…) “BnL, BnM, BnE- koriģēšanas perioda indeksi-Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie būvniecības izmaksu

indeksi resursu pamatgrupām pret bāzes periodu attiecīgi darbaspēkam, materiāliem, mehānismiem koriģēšanas periodā”.

Saskaņā ar Civillikuma 1504. pantu, darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši

jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi vai motīvi tam, ka Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punktā lietoto vārdu nozīme neatbilst līdzēju

gribai vai nesaskan ar to un tādēļ tekstā lietotie vārdi nebūtu jāņem vērā.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja lietā tiesai 07.03.2018 iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos ir uzsvērusi, ka Līguma 13.8. apakšpunkts ir

formulēts skaidri, savukārt, sniedzot tiesā 21.11.2018 paskaidrojumus, norādījusi, ka tiesai ne tikai jāņem vērā Civillikuma 1404. pantā uzskaitītie

tiesiska darījuma elementi, bet, iztulkojot Līguma Speciālo noteikumu 13.8. apakšpunktu, par kura interpretāciju lietā pastāv strīds, ņemt vērā arī

Civillikuma 1504. pantā minētās tiesiska darījuma iztulkošanas metodes.

Atbilstoši Civillikuma 1404. pantam, katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

Sekojoši, tiesai ir pienākums iztulkot līgumu objektīvi, ievērojot Civillikuma 1504-1510. panta noteikumus.

Civillikuma 1505. pantā noteikts- ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi

izrādītais nodoms.

No 13.8. punktā lietoto vārdu jēgas secināms, ka Līdzēji ir vienojušies par tādu triju indeksu piemērošanu, kas indeksē norādītās resursu (

darbaspēks, materiāli, mehānismi) pamatgrupas būvniecības nozarē.

Tiesa nevar piekrist atbildētāja viedoklim, ka Līgumā ir pielīgts viens vispārējs būvniecības indekss ( BII) visām resursu grupām, jo tādā

gadījumā būtu sagaidāms, ka līdzēji Līgumā būtu vienojušies par vienskaitļa lietojumu terminam “Būvniecības indekss” un nebūtu nozīmes atsevišķu

resursu izdalīšanai gadījumā, ja tos aptvertu viens vispārējs indekss.

Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka Pasūtītājs nepiekrita Būvuzņēmēja priekšlikumam viena indeksa piemērošanai, detalizējot vairākus

esošajā līgumā norādītos indeksus.

Tiesai ir pienākums ņemt vērā Līguma noteikumu vārdisko nozīmi, ja vien netiek konstatēts, ka šie vārdi neatbilst pušu gribai, un tas, ka Līgumā

norādītā darbaspēka indeksācija nav bijusi domāta, nav konstatēts.

Pušu starpā ir strīds par atsevišķas resursu pamatgrupas (darbaspēka) indeksa saturu un tā piemērošanu atlīdzības samazināšanai, līdz ar ko nozīme

ir šī apstākļa līgumiskā regulējuma analīzei.

Līgumā ir noteikts- Piedāvājumā dotās cenas izmaksu elementa ( resursu pamatgrupas) –darbaspēka Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes

oficiālais būvniecības izmaksu indekss.

Prasītājs iebildumos uz atbildētāja piemēroto Būvniecības izmaksu indeksu (BII) piemērošanu norādījis, ka BII neatbilst Līguma nosacījumiem, jo

BII tiek indeksēts nevis attiecībā uz visiem būvniecības objektā nodarbinātajiem būvniecības speciālistiem, bet tikai atsevišķi noteiktām strādnieku

kategorijām.

Minētos prasītāja apsvērumus tiesa uzskata par dibinātiem.

Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 922 “Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi”

58. pielikuma 2. sadaļa nosaka valsts statistikas anketu veidlapu paraugus “Pārskats par būvniecības resursu cenām, 1-bc”, ar kuru tiek iegūti dati BII

aprēķināšanai un anketu veidlapu paraugus “Pārskats par darbu, 2-darbs”, ar kuru tiek iegūti dati DII aprēķināšanai.

Publiski pieejamā informācija Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā apliecina, ka indeksa aprēķināšanai (BII vai DII) izmantotie dati ir atšķirīgi

vismaz divu faktoru dēļ- DII gadījumā piemērojamās darbinieku kategorijas ir būtiski plašākas salīdzinot ar BII strādnieku kategorijām, un proti.

BII noteiktajām strādnieku kategorijām indeksa aprēķiniem ņem vērā tikai daļu no darbaspēka izmaksām- tikai konkrētu strādnieku kategoriju

darba samaksas fonda sastāvā iekļauto pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un

prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma,

darbnespējas lapu A apmaksu, samaksa par citam dienām, kurās nestrādā, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un

iedzīvotāju ienākuma nodokļu summas.

DII gadījumā indeksa aprēķinu veic no darba devēja visām izmaksām darbinieka nodarbināšanai.

Tādējādi, BII un DII ir atšķirīgi indeksi ne vien pēc to priekšmeta ( izmaksu posteņiem un komponentēm), bet arī mērķa.

Prasītājs ir atsaucies uz EUROSTAT skaidrojumu par Regulu EK Nr. 1737/2005, saskaņā ar kuras skaidrojumiem darbaspēka izmaksas un

strādnieku darba samaksa ir gan salīdzināmi, gan pretstatāmi jēdzieni. Ja darbaspēka izmaksas no uzņēmēja viedokļa ar to saprot izmaksas, kas ietver ne

tikai darbiniekiem izmaksāto algu un atalgojumu, bet arī ar algu nesaistītas izmaksas, galvenokārt, darba devēja maksājamās sociālā nodrošinājuma

iemaksas, tad darba algu no darbinieku viedokļa ir par viņu darbu saņemtā kompensācija, ko parasti sauc par darba algu vai izpeļņu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sniegusi skaidrojumu, ka būvniecības izmaksu indeksu BII izmanto, lai aprēķinātu nefinanšu investīciju un būvdarbu

apjoma salīdzināmās cenas.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā starp pusēm nepastāv strīds par tādu Līguma noteikumu interpretāciju par darbaspēka izmaksām, lai to varētu

saistīt ar nefinanšu investīcijām vai būvdarbu apjomiem.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā ( EK) Nr. 450/2003 (2003. gada 27. februāris) par darbaspēka izmaksu indeksu 2. pantā

sniegtajai definīcijai, darbaspēka izmaksas ir kopējās ceturkšņa izmaksas, kas radušās darba devējam darbaspēka nodarbināšanas rezultātā. Darbaspēka

izmaksu posteņi un kopējais nodarbinātais personāls ir definēti, atsaucoties uz Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1726/1999 II pielikuma

A un D iedaļām, ar ko attiecībā uz informāciju par darbaspēku izmaksām noteikšanu un nosūtīšanu ievieš Padomes regulu ( EK) Nr. 530/1999 par

ienākumu un darbaspēka izmaksu strukturālo statistiku.

Saskaņā ar Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1726/1999, ar ko īsteno Padomes regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo

statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām saistībā ar informācijas par darbaspēka izmaksām noteikšanu un nosūtīšanu, II pielikuma D

apakšpunktam, kopējās darbaspēka izmaksas ir kopējās izmaksas, ko sedz darba devēji, lai nodarbinātu strādniekus. Darbaspēka izmaksās ietilpst

atlīdzība darbiniekiem darba algās naudā un natūrā, sociālie maksājumi, ko maksā darba devēji, profesionālās izglītības izmaksas, citi izdevumi, nodokļi,

kas saistīti ar nodarbinātību un ko uzskata par darbaspēka izmaksām, un no kā atskaita saņemtās subsīdijas.

Tiesa atzīst, ka Kultūras ministrijas sašaurinātā Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punkta interpretācija, izslēdzot darbaspēka izmaksu indeksa DII

piemērošanu, neatbilst nedz lietoto vārdu nozīmei, nedz šī punkta jēgai. Līdzēji nav vienojušies līgumā par to, ka visu uzņēmēja darbinieku kā

darbaspēka izmaksām būtu jābūt atkarīgām vienīgi no konkrētas kategorijas strādnieku algām, neieskaitot citas darba devēja darbaspēka izmaksas.

Izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus, tostarp, apjomīgo saraksti un līguma redakcijas pirmslīguma noslēgšanas stadijā, tiesa secina, ka līguma

redakcijas saskaņošanas gaitā puses nav apspriedušas 13.8. punkta redakciju tādā nozīmē, lai no tā izrietētu izmaksu indeksācija ar strādnieku darba

samaksas komponenti.

Atbildētāja neiebilda, ka LNB būvniecības darbus veikuši arī citi darbinieki, kas neatbilst strādnieku kategorijām, ko indeksē BII un pierādījumi

pretējam nav iesniegti.

Tiesai nav pamata kritiski vērtēt prasītāja paskaidrojumus, ka bez šiem strādniekiem darbus veica vēl ievērojams daudzums citu kategoriju

darbinieku, tostarp, dažādas specializācijas inženieri, tādēļ nav loģiska skaidrojuma par nepieciešamību Līguma regulējumu iztulkot par labu būtiski

sašaurinātam indeksam.

Tiesa secina, ka gan darbaspēka izmaksu indeksi, gan strādnieku darba samaksas indeksi ir atzīstami par būvniecības izmaksu indeksiem, jo

raksturo konkrētas izmaiņas tieši būvniecības jomā, bet apakšgrupu indeksus izmanto, lai aprēķinātu vispārējo būvniecības izmaksu indeksu, tomēr katrai

apakšgrupai ir atšķirīga būvniecības izmaksu struktūra.

Līguma slēgšanas laikā būvizmaksu noteikšanu reglamentēja tobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1014

“Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”, tādēļ darbaspēks būvniecībā ir tikai tas, kas iesaistīts

būvniecības procesā.

Sekojoši, Līgumā lietotais jēdziens “darbaspēks” attiecināms uz tiem būvniecības procesa darbiniekiem, kuru izmaksas kā darbaspēka izmaksas ir

jācieš darba devējam kā būvuzņēmējam. Līgumā noteikto darbaspēka izmaksu izmaiņu pēc jēgas un mērķa tuvākais raksturojošais indekss ir DII.

Ievērojot minēto, tam apstāklim, kādus nosaukumus apakšgrupām, kurās ietverti attiecīgie indeksi, ir piešķīrusi Centrālā statistikas pārvalde, nevar

būt izšķiroša nozīme pušu strīdā.

Tiesu praksē ir atzīts, ka līdzēju mērķis, slēdzot līgumu, nedrīkst būt iedzīvošanās uz otra līdzēja rēķina un pretēji līgumā noteiktajam.

Nav šaubu, ka būvniecības izmaksas vairāku gadu garumā var mainīties un var iestāties pienākums koriģēt līguma cenu saskaņā ar Līguma Speciālo

noteikumu 13.8. punktu. Tomēr šādai cenas korekcijai līguma kārtībā jānotiek tikai gadījumā, ja inflācija radījusi nelabvēlīgas sekas, tajā skaitā- līguma

izpildes grūtības, neparedzētus zaudējumus kādam no līdzējiem u.tml. Līdzēju vēlme uz inflācijas rēķina gūt papildus peļņu pati par sevi nevar tikt

uzskatīta par pamatu piemērot līguma punktu, jo neatbilst taisnprātības apsvērumiem un arī Civillikuma 1. pantam. Proti, lai piemērotu līgumā noteikto

kārtību, līdzējam būtu jāpamato nelabvēlīgo seku iestāšanās inflācijas rezultātā.

Bez tam, atzīstams, ka līgumā noteiktā punkta priekšnosacījums ir ne vien inflācijas pastāvēšana attiecīgajā periodā, bet arī līguma izpildes

faktiskais sadārdzinājums, kas radījis nelabvēlīgas sekas prasītājam, un šī sadārdzinājuma cēloniskais sakars ar inflāciju.

No taisnprātības apsvērumiem nevar atzīt par taisnīgu tādu līguma noteikumu interpretāciju, kas ir izteikti labvēlīga tikai vienam līdzējam.

Piemērojot iepriekšminēto principu, tas ir piemērojams abpusēji taisnīgi, proti, gan inflācijas, gan deflācijas gadījumā jākonstatē nelabvēlīgu seku

iestāšanos.

Atbildētāja kā pasūtītājs, kurš savu rīcību pamato ar deflācijas iestāšanos, nav pamatojis, kādu apstākļu dēļ tas uzskata par pamatotu būtisku

nolīgtās atlīdzības samazinājumu.

Tiesa nevar pievienoties viedoklim, ka tas apstāklis, ka dažādu kategoriju strādnieki vispārīgi ir saņēmuši mazāku algu, pats par sevi būtu

pietiekams pamats slēdzienam, ka atbildētāja kā darba devēja patiesās izmaksas darbaspēka nodarbināšanai būtu mazinājušās tieši par tādu pašu

apmēru.

Kā norādīts iepriekš, uzņēmējs objektā nodarbināja arī dažādu kategoriju inženierus, bet lietā nav pierādījumu, ka šo inženieru kā darbaspēka

izmaksas uzņēmējam būtu pazeminājušās, piemēram, tāpat kā apmetējiem vai krāsotājiem, vai ka tām bija jāsamazinās. Īpaši apstākļos, kad uzņēmējs

piekritis atlīdzības samazinājumam par EUR 5 509 244,18, pasūtītājam, prasot cenas samazinājumu vēl par EUR 9 272 319,25, jo sevišķi būtu

jāpamato nelabvēlīgu seku iestāšanos un to cēlonisko sakaru ar norādīto strādnieku darba algas deflāciju.

Arī paša Līguma noteikumi apstiprina šāda secinājuma pamatotību, jo Speciālo noteikumu 13.8. punktā ir pielīgts pienākums, proti- Galvenais

būvuzņēmējs pēc pasūtītāja pieprasījuma iesniedz pasūtītājam detalizētu pamatojumu par jebkuru izmaksu izmaiņu pozīciju.

Sekojoši, līdzēji līgumā ir vienojušies par pienākumu pamatot jebkuras izmaiņas un tiesai nav pamata šo punktu neattiecināt uz izmaksu izmaiņu

pamatošanu to samazināšanās dēļ, jo tas būtiski ietekmē nolīgto atlīdzību. Šāds noteikums ir ietverts Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punktā un tādēļ ir

piemērojams gan atlīdzības palielināšanas pieprasīšanas gadījumā, gan tās samazināšanas pieprasīšanas gadījumā.

To, ir piemērojami šādi Līguma noteikumi atbilstoši to vārdiskajai nozīmei apliecina arī pašu līdzēju rīcība. Tā, lietas materiālos atrodas Inženiera

2008. gada 13. augusta vēstule Nr. PAG-883/PYT/NBA/028, ar ko Pasūtītājs izsniedz būvuzņēmējam formas, kas izmantojamas detalizētai izmaksu

izmaiņu pieprasījumu pamatošanai (konkrētajā gadījumā tas attiecas uz izmaiņu pieprasījumu materiālu izmaksu sadārdzinājuma dēļ). Tāpat arī puses

savos paskaidrojumos norādīja, ka inflācijas gadījumā pasūtītājs pieprasīja izpildītājam detalizēti pamatot izmaksu izmaiņu pozīcijas dažādu radušos

izmaiņu dēļ.

Ievērojot minēto, tiesa neatrod pamatojumu tam, lai šie līguma noteikumi netiktu piemēroti arī deflācijas gadījumā, pieprasot darbaspēka izmaksu

samazināšanu.

Tiesa neatzīst par dibinātiem atbildētājas apsvērumus par BII indeksa piemērošanu Līguma saistību izpildes sākotnējā stadijā un tādēļ tā

piemērošanai arī pārējā līguma darbības laikā.

No lietas materiāliem izriet, ka pasūtītājs Kultūras ministrija lūdza Centrālai statistikas pārvaldei izsniegt strādnieku darba algas indeksu, nevis

Līgumā atrunāto darbaspēka izmaksu indeksu, un šī iemesla dēļ sākotnējā Līguma darbības stadijā tika piemērots BII.

Faktu, ka pasūtītājs Centrālai statistikas pārvaldei pieprasīja tieši strādnieku darba indeksus, apliecina gan pašas šīs vēstules, gan arī Kultūras

ministrijas 2012. gada 15. novembra ziņojums Ministru kabinetam “Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu līgumā

paredzētās izmaksu indeksācijas piemērošanu”, kur norādīts, ka “koriģēšanai piemērojamos indeksus izziņas veidā pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma

izsniedz Centrālā statistikas pārvalde. Kultūras ministrija reizi ceturksnī pēc saņemšanas no CSP nosūta indeksus aprēķinu veikšanai būvuzraudzības

grupai Hill International un NBA”.

Arī inženieris Hill International 2015. gada 9. februāra vēstulē Nr. PAG-883/CR/CIT/153 apliecina, ka lēmumu par to, kurus būvizmaksu

korekcijas indeksus iekļaut Būvdarbu līgumā, pieņēma Kultūras ministrija.

Lietā nodibināts, ka 2010. gada 21. aprīlī būvuzņēmējs, atsaucoties uz Inženiera vēstuli Nr. Pag-883/CR/NBA/253, nosūtīja Inženierim vēstuli,

kurā lūdz atlikt deflācijas samazinājuma par 2009. gada ceturto ceturksni piemērošanu līdz ir iegūta pilnīga skaidrība par būvdarbu turpināšanai

būtiskiem jautājumiem.

Kopsakarā ar pārējiem lietas apstākļiem un pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa atzīst, ka domstarpības starp pusēm par deflācijas apmēra

samazinājumu radušās jau 2010. gadā, būvuzņēmējam padziļināti uzsākot analizēt piemērotā indeksa BII pamatotību.

Apstākļos, kad uzņēmējs nepiekrita pasūtītāja rīcībai un iebilda tai, nav pamata viennozīmīgam secinājumam, ka Līguma saturs ir piemērojams

tikai tā, kā to vēlas atbildētāja.

Lietā ir iesniegti pierādījumi, tostarp, par to, ka Pasūtītāja Inženieris 2010. gada 22. jūlijā nosūtīja Būvuzņēmējam vēstuli nr. 02.5.-09/1956 “Par

grozījumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu līgumā”; 2012. gada 23. oktobrī vērsies pie Būvuzņēmēja ar vēstuli Nr. PAG-

883/CR/NBA/789; 2013. gada 23. aprīlī vērsies ar vēstuli Nr. PAG-883/CR/NBA/856, “Būvizmaksu korekcijas aprēķinu pastiprināšana”, kurās

norādīts, ka pasūtītājs vēlējās ar Būvuzņēmēju vienoties.

Prasītājs paskaidroja, ka šādas vēstules mērķis bija pasūtītāja vēlme panākt tādus Līguma grozījumus, lai tiktu piemērots strādnieku darba algas

indekss.

Atbildētāja nav sniegusi tiesai iebildumus par šādu prasītāja skaidrojumu, tādējādi secināms, ka pasūtītāja pilnvarnieks- Inženieris centies vienoties

ar būvuzņēmēju par BII indeksa piemērošanu, taču vienošanās par šādiem grozījumiem panākta netika.

Līguma sastāvdaļu cita starpā veido Vispārīgie noteikumi- FIDIC izstrādātie Būvniecības darbu līguma Vispārīgie noteikumi un iepirkuma nolikums

jeb, kā norādīts Līguma Speciālo noteikumu 1.1.1.1. punkta (i) apakšpunktā piedāvājuma sagatavošanas noteikumi.

Norādāms, ka pasūtītājs sākotnēji bija valsts aģentūra un vēlāk tās tiesību pārņēmējs publisko tiesību jomā- Kultūras ministrija, līdz ar ko nav

pamata ignorēt publisko iepirkumu tiesību principus. Vispārzināmi principi ir tādi, ka noslēgta Līguma izpilde nedrīkst notikt pēc citiem noteikumiem kā

vien rakstveidā noteiktiem; līguma rakstveida forma ir jāievēro un līgums izpildāms atbilstoši tai, savukārt, lai līgumu varētu pildīt pēc citiem noteikumiem,

ir jābūt noslēgtiem attiecīgiem rakstveida grozījumiem, ja vien nolikums vai līguma noteikumi šādus būtiskus grozījumus pieļauj.

Nav strīda, ka pušu starpā noslēgtā Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punkts rakstveidā nav grozīts.

Ievērojot, ka noslēgtā Līguma neatņemama sastāvdaļa ir nolikums un FIDIC izstrādātie Būvniecības darbu līguma Vispārīgie noteikumi, strīda

izšķiršanai nepieciešams sniegt vērtējumu pasūtītāja prasībām, noslēgtā Līguma saturam un lietoto vārdu nozīmei, nevis tikai Līguma sākotnējai izpildes

stadijai.

Atbildētājs gan rakstveida paskaidrojumos, gan tiesas sēdē ir uzsvēris, ka sākotnēji pušu starpā nebija nekādu domstarpību par piemērojamiem

indeksiem, proti, Līguma izpildes sākuma stadijā tika veikta indeksācija, kuras rezultāti ir atšķirīgi.

Atzīstams, ka gadījumā, ja pasūtītājs uzskata, ka ir pārmaksājis vai kļūdaini izlietojis savas tiesības, viņam ir pieejami dažādi tiesību aizsardzības

līdzekļi, cita starpā, ir tiesības celt attiecīgu prasību, kas nav darīts.

Pievēršoties pušu starpā noslēgtā Līguma satura un līdzēju gribas noskaidrošanai, konstatēts, ka sarunu procedūras ietvaros pasūtītāja prasības

veidoja iepriekšminētie FIDIC izstrādātie Būvniecības darbu līguma Vispārīgie noteikumi, kuru 13.8. punktā noteikta uzņēmējam maksājamo summu

koriģēšana, ievērojot darbaspēka, preču un citu darbos veikto ieguldījumu izmaksu palielinājumu vai samazinājumu.

Ievērojot, ka pasūtītājs, uzsākot iepirkumu procedūru, jau sākotnēji noteica prasību, ka uzņēmējam maksājamā atlīdzība tiks koriģēta darbaspēka

kā resursa izmaksu elementu izmaiņu dēļ, atzīstams, ka konkrētajā gadījumā uzņēmējs objektīvi varēja saprast pasūtītāja gribu tādējādi, ka atlīdzība tiek

pakļauta koriģēšanai darbaspēka izmaksu izmaiņu dēļ.

Tiesa atzīst, ka nav pieļaujama tāda līguma interpretācija, kas samazina atlīdzību, un pievienojas Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses

apkopojumā publisko iepirkumu lietās (2004-2017. gads, Rīga, 2017) minētajai atziņai par to, ka nolikuma prasību saturs un līguma saturs jānoskaidro,

skatoties, kā to varēja izlasīt un uztvert pretendenti, nevis tikai rūpējoties par pasūtītāja interesi saņemt pakalpojumu par būtiski zemāku atlīdzību nekā

nolīgts.

Vērtējot Līgumu atbilstoši tā saturam, tiesa secina, ka izmaksu salīdzinājumam jāpiemēro tāds indekss, kura komponente ir līgumā norādītais

resursu darbaspēks, jo FIDIC tipveida Līguma 13.8. punktā formulā izmantotais izmaksu elementu resurss ir darbaspēks, nevis strādnieka darba alga,

pie kam FIDIC tipveida līgums šādu resursu nesatur vispār.

Tiesa nepiekrīt atbildētājas viedoklim par pasūtītājam izdevīgākā līgumā neatrunātā resursa indeksa piemērošanai, kas attiecīgi, samazina atlīdzību,

jo tas ir pretēji Līguma saturam un jēgai.

Atbilstoši Civillikuma 1431. pantam, akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Apstākļos, ja Pasūtītājs uzskatīja, ka saistībā ar Līguma Speciālo 13.8. punktu ir veicama interpretācija, tad saskaņā ar Civillikuma 1509. pantu

tieši viņam kā kreditoram bija jāizsakās skaidrāk, un, ja kāds vēlas to iztulkot citādi, šādam tulkojumam jābūt tam par ļaunu, kurš ir kreditors.

Tiesa nevar pievienoties atbildētāja viedoklim, ka skaidrāk un noteiktāk bija jāizsakās prasītājam kā uzņēmējam un izpildītājam, jo publisko

iepirkumu jomā, pat ja netiek piemērotas noteiktās procedūras, iepirkuma rezultātā noslēdzamā līguma tekstu izpildītājs nemaz nevar būtiski grozīt.

Saskaņā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, kas attiecas uz Līguma noslēgšanu, valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, 2008. gada 15.05.

nosūtot LNB ēkas būvdarbu līguma projekta gala versiju, kā pasūtītājs tajā uzstāja uz katras resursu pamatgrupas atsevišķu indeksāciju.

Šādos apstākļos uzņēmējam bija objektīvs pamats uzskatīt un tas varēja pamatoti uztvert, ka pasūtītāja prasība ir indeksēt konkrēti darbaspēka

izmaksu resursu un tieši šāds resurss veidos komponenti, lai noteiktu piemērotāko Centrālās statistikas pārvaldes būvniecības indeksu. Kā jau secināts

iepriekš, lietā nav pierādījumu par darbaspēka izmaksu izmaiņu pamatotību.

Lietā konstatēts, ka atlīdzības samazinājuma pieprasījumu citu resursu materiāli un mehānismi sakarā prasītājs prasības pamatu saista ar kļūdainu

pasūtītāja indeksa piemērošanu, kas attiecināts uz uzbūvēto objektu nevis kā biroja ēku, bet kā bibliotēku.

2009. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” reglamentē būvju un telpu grupu klasificēšanu

atbilstoši lietošanas veidam ( funkcijai), sekojoši, noteikumi nosaka ēku klasificēšanu pēc ēkas lietošanas mērķa.

Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punkta noteikumi nosaka atlīdzības samazinājumu konkrētu resursu cenu izmaiņu dēļ, līdz ar ko pasūtītāja

atsaukšanās uz objekta lietošanas funkciju nav saistāma ar šo līguma punktu, ko pasūtītājs izmanto atlīdzības samazināšanai, jo lietošanas funkcijai nav

tiesiskas nozīmes materiālu vai izmaksu izmaiņu noteikšanas sakarā.

Tiesa uzskata, ka pasūtītājam, atsaucoties uz Līguma 13.8. piemērošanu, bija jāpamato materiālu un mehānismu cenu izmaiņas deflācijas dēļ un

tādēļ pielīgto atlīdzības samazinājumu, un tas nebija darāms ar formālu lietošanas funkcijas attiecināšanu.

Lietā noskaidrots, ka atbildētājs, lai arī kategoriski iebilst pret objekta pielīdzināšanu biroja ēkai pēc šī objekta būvniecībā izmantoto materiālu un

tehnisko risinājumu pazīmēm, pierādījumus par pretējo nav iesniedzis. Ievērojot, ka katrai pusei, kura vēlas izmantot 13.8. punktā noteiktās tiesības, ir

jāpamato sava prasījuma pamatojums, secināms, ka pasūtītājs nav pierādījis materiālu un mehānismu kā resursu izmaksu samazināšanos, kā dēļ būtu

samazināma atlīdzība.

Lietā iesniegts speciālista /pers. AU/ atzinums, kurā norādīts, ka sākotnēji pasūtītāja izmantotie Centrālās statistikas pārvaldes dati bija atvasināti no

RC10 indeksa vai indeksa RC081 “Visi objekti”. Norādīts, ka indekss RC10 un indekss RC081 “Kopsumma” nosaka vidējos datus Latvijas

būvniecības nozarei kopumā, neņemot vērā projekta veidu, piemēram, atšķirības starp datiem attiecībā uz dzīvojamo māju, biroju, viesnīcu, rūpniecisko

objektu projektiem, ko var izdarīt, izvēloties atšķirīgu “Objektu” indeksā RC081; vai atšķirību starp dzīvojamām, nedzīvojamām un inženiertehniskajām

būvēm, ko var izdarīt, izvēloties atšķirīgu “Objektu” indeksā RC082, kas aizstāja indeksu RC081 pēc 2012. gada, nevis “Visi objekti” ekvivalentu

“Kopsumma” indeksā RC081.

Atbildētājs lietā nav pamatojis, kādēļ atlīdzības samazinājums bija veikts, vadoties no kopējā izmaksu rādītāja, tostarp- viesnīcām un dzīvojamām

mājām, nevis pēc izmaksu samazinājuma izmaiņām bibliotēkām.

Tiesa atzīst, ka no ēkas būvniecības materiālu un mehānismu izmaksu un līdz ar to arī atlīdzības samazināšanas vai palielināšanas aspekta objekta (

ēkas) lietošanas mērķis neietekmē izmaksu izmaiņas, kuras nosaka, ņemot vērā tieši ēkas konstruktīvos risinājumus, pielietotos būvizstrādājumus un

izmantotās tehnoloģijas.

Proti, ēkas tips nav saistāms ar materiālu un mehānismu izmaksu izmaiņām būvniecībai un to neraksturo un līdzīgs viedoklis atrodams lietā

esošajos speciālistu atzinumos.

Tā, sertificēta būvinženiera ēku ekspertīzē /pers. BZ/ atzinumā “Par Latvijas nacionālās bibliotēkas ēkas tipu” un sertificēta arhitekta /pers. CA/

slēdzienā “par Latvijas nacionālās bibliotēkas ēkas tipu” norādīts, ka LNB ēkas tipu nosaka, vadoties nevis tikai no viena lietošanas mērķa, bet ņemot

vērā LNB ēkas konstruktīvos risinājumus, pielietotos būvizstrādājumus, būvniecībā izmantotās tehnoloģijas, arhitektoniskos risinājumus un apdares

darbu kvalitāti, kā arī ēku apkalpojošo vadības sistēmu ( apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ugunsdrošības un citas inženiersistēmas) kontroli, secinot,

ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka ir pielīdzināma augstas klases biroju ēku tipam.

Tiesa uzskata par nepieciešamu atzīmēt, ka gan /pers. BZ/, gan /pers. CA/ savos atzinumos nenoliedz, ka ēka tiek izmantota bibliotēkas

vajadzībām, un nav devuši kategorisku atzinumu, ka LNB ēka ir biroju ēka, vien secinot, ka LNB ēka ir pielīdzināma biroja ēku tipam.

Minētos atzinumus tiesai nav pamata apšaubīt un tiesa nepiekrīt atbildētāja viedoklim, ka šie atzinumi nav ņemami vērā.

Vadoties no iepriekšminētā, tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā Līguma Speciālo noteikumu 13.8. punktu ir pareizi tulkot atbilstoši tā redakcijai un

jēgai,- tā, kā puses ir vienojušās izmantot izmaksu indeksācijai tos indeksus, kuri visprecīzāk atspoguļo izmaksu izmaiņas, attiecīgi, materiāliem un

mehānismiem visatbilstošākā ir indeksa biroju ēkām BII piemērošana, bet attiecībā uz darbaspēka izmaksu izmaiņām- būvniecības indeksu DII, pie kam

šāds iztulkojums pilnībā saskan ar Civillikuma 1. pantā nostiprināto labas ticības principu.

Saskaņā ar noslēgtā Līguma Speciālo noteikumu 14.12. punktu, iesniedzot Beigu ziņojumu, uzņēmējam jāiesniedz arī rakstisks paziņojums par

atteikšanos no turpmākiem prasījumiem, kurā apliecina, ka Beigu ziņojums ietver pilnīgu un galīgu norēķināšanos par visām naudas summām, kas

pienākas uzņēmējam saskaņā vai saistībā ar Līgumu.

Paziņojumā par atteikšanos no turpmākiem prasījumiem var norādīt, ka tas stājas spēkā tad, kad uzņēmējs būs saņēmi Līguma izpildes

nodrošinājumu un norādītās kopējās summas nesamaksāto daļu, un tā rezultātā paziņojums stāsies spēkā šajā datumā.

No lietas materiāliem izriet, ka uzņēmējs iesniedza beigu ziņojumu 2016. gada 25. augustā ar vēstuli nr. NBA-HI-ALA-2153, bet 2016. gada 27.

septembrī uzņēmējs iesniedza pasūtītājam rēķinu Nr. 01-09/2016, norādot tajā pamatparāda summu, kas atbilst celtās prasības pamatsummai sākotnējā

prasības pieteikumā (pirms precizējumiem).

Kā jau norādīts iepriekš spriedumā, starp pusēm nepastāv strīds par nolīgto darbu izpildi, to nodošanu un pieņemšanu.

Atbilstoši Civillikuma 2223. pantam, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur zināmiem

darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām.

Lietā konstatēts, ka pasūtītāja pārstāvis Hill International ir apstiprinājis uzņēmēja atlīdzības pieprasījumu ar starpmaksājuma apstiprinājumu Nr.

71, kurā norādīts, ka “atmaksājamā ieturējuma nauda 1. puse EUR 4 812 950,69, atmaksājamā nauda 2. puse EUR 4 812 950,69”un norādīts

Kultūras ministrijas aprēķinātais indeksācijas parāds ar PVN- EUR 5 336 508,22.

Tiesa atzīst, ka pasūtītājs ir pieņēmis pasūtījumu un nav cēlis par to iebildumus, savukārt, norunāto maksu uzņēmējam nav samaksājis, proti, nav

samaksājis atlīdzības daļu- vienu pusi no ieturējuma naudas ( EUR 4 812 950,69 un uz to attiecināmais PVN) un atlīdzības daļu ( EUR 3 935 811,03),

to vienpusēji paturot sava prasījuma par atlīdzības samazinājumu dzēšanai.

Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem apsvērumiem, atzīstams, ka pasūtītājam nebija pamata neveikt atlīdzības izmaksu samaksu uzņēmējam,

tostarp paturot daļu no Ieturējuma naudas.

Pamatojoties uz 2016. gada 12. aprīļa rēķinu Nr. 01-04/2016, pasūtītājam par izpildītajiem darbiem Līgumā noteiktajā 42 dienu samaksas termiņā

– t.i. līdz 2016. gada 20. maijam bija jāveic visa ieturētās atlīdzības naudas samaksa.

Saskaņā ar Civillikuma 2223. panta otro daļu, maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien

uzņēmējs uzņēmies izpildīt visu pasūtījumu;… Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis.

Noslēgtā Līguma noteikumi kopsakarā ar nolikumu veidojošajiem, FIDIC izstrādātajiem Vispārējiem noteikumiem ļauj secināt, ka uzņēmējam

pielīgta tiesība prasīt samaksu pa daļām būvniecības laikā, kas Līgumā nosaukti par starpmaksājumiem.

Ievērojot, ka par nepamatotu atzīstams pasūtītāja veiktais atlīdzības samazinājuma aprēķins un tā ieturējums no šiem starpmaksājumiem,

uzskatāms, ka uzņēmējs ir rīkojies saskaņā ar savām tiesībām, pieprasot atlīdzības izmaksu tajā daļā, ciktāl tā ir pārmērīgi neatbilstoši samazināta.

Tiesa neatrod kļūdas prasītāja precizētājā prasības summas aprēķinā un indeksācijas matemātiskajā aprēķinā ( sēj.12, lpp.56-57), un uz tām nav

norādījis arī atbildētājs, tādēļ par pamatotu ir atzīstams prasījums par ieturējuma naudas piedziņu EUR 5 509 279,81 apmērā un par nepamatoti

neizmaksātās atlīdzības daļas piedziņu EUR 3 763 039,44 apmērā, kopā EUR 9 272 319,25.

Prasītājs atbilstoši prasības precizējumiem ir lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda summas jeb EUR

927 231,93, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 21.05.2016 līdz 01.11.2018 EUR 1 816 317,53 apmērā un procentus par laikā

nesamaksātajiem procentiem EUR 118 663,43 apmērā par periodu no 21.05.2016 līdz 01.11.2018.

Civillikuma 1656. pants nosaka, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras

izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

Ievērojot, ka pušu starpā pastāvošo strīdu par pamatparāda esamību un apmēru tiesa ir izspriedusi tikai tagad, atzīstams, ka parādnieka

nokavējums nav iestājies un nav pamata piemērot līgumiskās un likumiskās nokavējuma sekas, līdz ar ko prasība daļā par blakus prasījumiem-

līgumsoda, likumisko nokavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksātajiem procentiem piedziņu ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot minēto, no atbildētājas piedzenama valsts nodeva EUR 60 080,31 apmērā proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,20, bet kopā EUR 60 083,51.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem un saskaņā ar Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantos noteikto, taisot spriedumu par naudas

summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 8 % virs Latvijas Bankas noteiktās

procentu pamatlikmes gadā no pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas personā, reģ. Nr. 90000042963 par labu Pilnsabiedrībai “Nacionālā būvkompāniju apvienība”

, reģ. Nr. 40103169224 parādu EUR 9 272 319,25 (deviņi miljoni divi simti septiņdesmit divi tūkstoši trīs simti deviņpadsmit eiro un 25 eirocenti) un

tiesas izdevumus EUR 60 083,51, bet kopā EUR 9 332 402,76 (deviņi miljoni trīs simts trīsdesmit divi tūkstoši četri simti divi eiro 76 eirocenti), nosakot

atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksa veicama kontā Nr./konta numurs/ AS Luminor Bank.

Noteikt Pilnsabiedrībai “Nacionālā būvkompāniju apvienība”, reģ. Nr. 40103169224 tiesības saņemt no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

personā, reģ. Nr. 90000042963 likumiskos 8% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” prasību pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā daļā par EUR

2 862 212,89 ( divi miljoni astoņi simti sešdesmit divi tūkstoši divi simti divpadsmit eiro 89 eirocenti) piedziņu, kas sastāv no līgumsoda EUR

927 231,93 apmērā, likumiskajiem nokavējuma procentiem EUR 1 816 317,53 apmērā un procentiem par laikā nesamaksātajiem procentiem EUR

118 663,43 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 ( divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas (

pasludināšanas) dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S. Meliņa