Court dismissed VAT refund claim due to tax fraud via artificial transaction chains and lack of genuine business purpose.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00103-21/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:1130.A420223519.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” pilnvarotajām pārstāvēm /pers. A/ un /pers. A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 4.janvāra lēmuma Nr.30.2-

22.8/2790 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektores 2019.gada 12.jūnija lēmumu Nr.30.2-2287/2790 (turpmāk – lēmums) atstāts negrozīts dienesta Nodokļu kontroles

pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa trešās audita daļas Trešās nodaļas vadītājas 2019.gada 25.februāra lēmums Nr.30.2-23.38.3/7096, ar kuru pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

(turpmāk – sabiedrība) „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” ierobežoja tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus par deklarētajiem darījumiem ar sabiedrību „DVA-Celtnieks” un papildu

nomaksai budžetā noteikts pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – nodoklis) 1079,54 euro, nokavējuma nauda 47,50 euro un soda nauda 323,86 euro, kā arī samazināts no budžeta

atmaksājamais nodoklis 12 043,83 euro apmērā un saistībā ar to noteikta soda nauda 3613,15 euro.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Izvērtējot pārbaudes materiālus un apstrīdēšanas iesniegumā minētos argumentus, konstatējams, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta, Pievienotās

vērtības nodokļa likuma 92.pantu pirmās daļas 1.punkta nosacījumus.

Turklāt dienesta rīcībā esošo pierādījumu kopums liecina, ka pieteicēja, iegrāmatojot darījumus grāmatvedības uzskaitē ar sabiedrību „DVA-Celtnieks” un deklarējot tos nodokļu deklarācijā,

ir iesaistījusies nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

[1.2] Pārbaudei uzrādītajā 2018.gada 4.jūnija rēķinā Nr.6/290 ir norādīta pakalpojumu mērvienība, taču no tā nav identificējams, kur norādītie pakalpojumi saņemti. Rēķinam nav pievienoti

dokumentāri pierādījumi par to, kādās nomātās telpās (biroja vai noliktavas) un kādos apjomos ir izmantoti pakalpojumi. No rēķina nav identificējams tajā norādītā tālruņa izmantošana uzņēmuma

saimnieciskajā darbībā (nav norādīts tālruņa numurs, nav pievienotas sarunas izdrukas). Rēķinā ir atsauce uz līgumu, kas bija spēkā līdz 2018.gada 28.februārim. Līdz ar to rēķins un līgums nav

savstarpēji identificējami, un nav pamata priekšnodokļa atskaitīšanai par 2018.gada 4.jūnija rēķinā Nr.6/290 norādīto nodokli 139,58 euro.

[1.3] 2018.gada 30.jūnija rēķinā Nr.6/327 ir atsauce uz spēkā neesošo 2016.gada 1.septembra līgumu. Minētais liecina par dokumentu formālu noformēšanu. Pārbaudei iesniegtie līgumi

paredz garantijas summas un līgumsodu 0,05% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru samaksas termiņa nokavējuma dienu. Pieteicēja garantijas maksājumus nav veikusi, kā arī

darījumu partneris nav piemērojis līgumos noteiktās sankcijas par garantijas maksājumu neveikšanu un laikā nesamaksātajiem rēķiniem. Līgumā par atklāto teritoriju nomu ir noteikta maksa par

komunālajiem pakalpojumiem. Nav saprotama šādu nosacījumu iekļaušana līgumā par atklātas teritorijas nomu, jo faktiski tos nav iespējams nodrošināt.

[1.4] Izvērtējot pieteicējas deklarācijās norādīto informāciju, secināms, ka 2018.gadā kopējā deklarēto darījumu vērtība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājusies gandrīz četras

reizes, darbinieku skaits samazinājies gandrīz uz pusi. Šādos apstākļos pieteicējas rīcība, 2018.gada jūnijā papildus paņemot nomā nedzīvojamās telpas ievērojamā platībā, ekonomiski nav

izskaidrojama.

[1.5] Pieteicējas valdes priekšsēdētāja sniegusi skaidrojumu, ka muitas noliktavu telpas paplašināja sakarā ar plāniem apkalpot muitas noliktavā kravas no trešajām valstīm. Izvērtējot,

pieteicējas sniegto informāciju, dienests secina, ka minētais liecina par pieteicējas nodomu nākotnē paplašināt savu saimniecisko darbību, piesaistot jaunus klientus. Ja pieteicējai bija tāds nodoms,

tad loģiski būtu palielināt nodarbināto skaitu, iepirkt nepieciešamo aprīkojumu. Ievērojot saprātīgas saimniekošanas principus, loģisks ekonomisks pamatojums papildu telpu nomai ievērojamā

platībā ietver sevī ne tikai nodomu paplašināt ekonomisko darbību, bet arī darbības ieņēmumu gūšanai no jauniegūtajām telpām, t.sk. veikto ieguldījumu atmaksāšanas aprēķinus. Pieteicēja nav

iesniegusi šādus aprēķinus.

[1.6] Pieteicējas darījuma partneris 2016.gada 1.septembrī vēl nebija tiesīgs pārvaldīt nekustamā īpašuma īpašnieces nekustamo īpašumu un iznomāt noliktavas, biroja un atklātās telpas.

Tātad starp nesaistītajiem tirgus dalībniekiem tas nebūtu iespējams.

[1.7] Apstāklis, ka nomnieku un nekustamā īpašuma īpašnieku pārstāv viena un tā pati persona, norāda uz sabiedrības „DVA-Celtnieks” kā nevajadzīgas starpnieces piesaistīšanu nekustamā

īpašuma strīda nomas darījumos, tās rekvizītu izmantošanu faktiski neesošu darījumu dokumentu noformēšanā ar mērķi nodrošināt nepamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

[1.8] Sabiedrība „DVA-Celtnieks”, neveicot nodokļu maksājumus, krāpnieciskos nolūkos ir deklarējusi darījumus, saistītajam uzņēmumam nepamatoti nodrošinot priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesības.

[1.9] Dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka pieteicējas deklarācijās norādītie uzņēmumi, no kuriem pieteicēja deklarē nomas pakalpojumu saņemšanu, tāpat kā sabiedrība „DVA-

Celtnieks” deklarē ar nodokļiem apliekamos ienākumus, bet pilnībā maksājumus budžetā neveic, veidojot apjomīgus nodokļu parādus.

Ilgstošā laika periodā īpašumam regulāri tiek mainīts apsaimniekotājs (kāds no kontrolē esošajiem uzņēmumiem), kurš neveic telpu nomniekam izrakstītajos rēķinos norādītā nodokļa

nomaksu budžetā, nepamatoti nodrošinot pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Saistībā ar minēto ir vērtējams apstāklis, ka darījumu ķēdēs iesaistītie uzņēmumi veido apjomīgus nodokļu

parādus, tad tiek pārtraukta vai izbeigta to saimnieciskā darbība un valsts budžetam paliek nenomaksātie nodokļi.

[1.10] Dienests konstatēja, ka nomas darījumos iesaistītajām sabiedrībām tajos pašos vai dažādos periodos deklarēti vieni un tie paši darbinieki un amatpersonas, kā arī dažādos periodos

nekustamā īpašuma īpašnieku un pārvaldnieku ir tiesīga pārstāvēt viena un tā pati amatpersona, proti, /pers. E/.

[1.11] Dienests konstatē, ka pieteicēja nav norēķinājusies par strīda pakalpojumiem ar sabiedrību „DVA-Celtnieks”.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Dienests veica formālu pieteicējas telpu apskati, pamatojot to ar dienesta darbinieku, kas veica apsekošanu, novērojumiem un pieteicējas darbinieku paskaidrojumiem, kas nav

pilnvaroti paskaidrojumu sniegšanai, nevis objektīviem, ar dokumentiem pierādītiem faktiem un pieteicējas likumisko pārstāvju paskaidrojumiem.

[2.2] Attiecībā uz apsekošanas aktu pieteicēja iesniedza dienestam iebildumus un paskaidrojumus, taču dienests tos nav ņēmis vērā.

[2.3] Par dienesta konstatēto, ka no rēķina Nr.6/290 nav identificējams, kur norādītie pakalpojumi saņemti/sniegti, pieteicējs norāda, ka dienests audita laikā nebija pieprasījis pieteicējai

sniegt viedokli par šo jautājumu. Tādējādi dienests nav ieguvis informāciju, kam ir nozīme lietā.

[2.4] Attiecībā uz dienesta norādi par to, ka 2016.gada 1.septembra līgums ir spēkā neesošs, pieteicēja paskaidro, ka audita laikā dienestam tika iesniegta 2018.gada 28.februāra

vienošanās, kas ir pielikums pie 2016.gada 1.septembra līguma, saskaņā ar kuru vienojās izdarīt grozījumus līgumā par nedzīvojamo telpu nomu un ar 2018.gada 3.janvāri izteikt līgumu par

nedzīvojamo telpu nomu jaunā redakcijā – līgumā Nr.02.01-03/2018/B par nedzīvojamo telpu nomu, kā arī iesniegta 2018.gada 28.februāra vienošanās, kas ir pielikums pie 2016.gada

1.septembra līguma Nr.01.01-09/2016/N un līguma Nr.01.01-09/2016, saskaņā ar kuru vienošanās puses vienojās izdarīt grozījumus 2016.gada 1.septembra līgumā Nr.01.01-09/2016/N un

2016.gada 1.septembra līguma Nr.01.01-09/2016, ar kuriem abi līgumi izteikti jaunā redakcijā – līgumā Nr.01.01-03/2018/NT par nedzīvojamo telpu un teritoriju nomu. Tādējādi pieteicējas

2016.gada 1.septembrī noslēgtie telpu un teritoriju nomas līgumi ir spēkā esoši, tikai jaunā redakcijā, ar jaunu līgumu numuru un ir nepamatots dienesta secinājums, ka 2016.gada 1.septembra

līgums un rēķins Nr.6/327 nav savstarpēji identificējami.

[2.5] Dienests ir nepamatoti liedzis pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanu par 2018.gada 4.jūnija rēķinā Nr.6/290 norādīto nodokli. Nav aizliegts izrakstīt vienu, nevis trīs rēķinus par

komunāliem pakalpojumiem attiecībā uz visām nomātajām platībām. Komunālo pakalpojumu saņemšanu par neesošu nepadara tas apstāklis, ka pēc līguma grozījumiem rēķinu izrakstīšanas

programmā netika aktualizēts grozītais līguma numurs. Rēķina izrakstīšana bija sabiedrības „DVA-Celtnieks” kompetencē, un pieteicējas rīcībā nav informācijas par tās rēķinu izrakstīšanas

programmas tehniskām iespējām iekļaut un norādīt apjomīgu informāciju par trīs nomas līgumu numuriem un datumiem un/vai divu jaunā redakcijā izteikto līgumu numuriem un datumiem. Lēmumā

nav norādīts, kāds normatīvs akts ir pārkāpts attiecībā uz rēķina Nr.6/290 noformēšanu.

[2.6] Ar dienesta lēmumu noteikts pienākums pieteicējai iesniegt dokumentus par laika periodu no 2018.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 30.jūnijam, audita priekšmets nav 2016.gada darījumi.

Pēc 2016.gada nomas līgumu izteikšanas jaunajā redakcijā, garantijas summa netiek noteikta un netiek piemērota.

[2.7] Nav pamatots dienesta apgalvojums par to, ka elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšana faktiski nav iespējama, jo elektroenerģijas un ūdens/

kanalizācija ir pievadīti teritorijai.

[2.8] Ne garantijas summa, ne līgumsods nav nomas līgumu būtiskās sastāvdaļas, no tām nav atkarīga darījumu spēkā esība. Lēmums nav pamatots ar normatīviem aktiem, kas noteiktu

dienestam tiesības ierobežot darījuma dalībnieku gribas izpausmi šādu nomas līgumu slēgšanā.

[2.9] Pieteicējas noslēgtā līguma Nr.01.24-05/2018 mērķis nebija definēt vienas konkrētas kravas apkalpošanu, līgums tika slēgts nenoteiktu kravu apkalpošanai gada laikā. Konkrētās

kravas daudzumi, vajadzīgās piemērojamās procedūras kļūst zināmi tikai konkrētās kravas plūsmas gadījumā.

[2.10] Pieteicēja nepiekrīt dienesta secinājumam, ka pieteicējai, lai sagatavotos attīstības plāniem, bija nepieciešams palielināt nodarbināto skaitu, iepirkt nepieciešamo aprīkojumu. Pieteicēja

uzskata, ka ir sagatavojusies plānotiem attīstības plāniem – palielinājusi noliktavas nomas platības, ko dienests uzskatu par ekonomiski nepamatotu rīcību. Pieteicēja paskaidro, ka darbiniekus –

krāvējus var pieņemt darbā jebkurā laikā, jo šādas kvalifikācijas darbaspēks ir brīvi pieejams. Dienests nav ņēmis vērā apstākli, ka kravu iekraušana un izkraušana notiek ne tikai ar krāvēju fiziskā

darba palīdzību, bet tiek veikta ar iekārtām, kuras apkalpo darbaspēks, kas atrodas pieteicējas rīcībā. Pieteicējai nav nepieciešami citi darbinieki, vismaz attīstības sākuma posmā. Turklāt kopā ar

jaunām telpām pieteicējai ir pieejams nepieciešamais aprīkojums.

[2.11] Pieteicēja ir sniegusi paskaidrojumu un iebildumus dienestam par jauniegūto telpu izmantošanu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Dienests savus argumentus attiecina uz

jauniegūtām telpām, kas tiek nomātas no 2018.gada 15.maija, taču lēmumu, ar kuru samazināts no budžeta atmaksājamais nodoklis dienests attiecina un piemēro uz visu pieteicējas 2018.gada

janvārī – jūnijā nomāto telpu nomas darījumiem. Dienests audita laikā nav pieteicējai prasījis iesniegt pieteicējas aprēķinus, savukārt, ja būtu prasījis, šāda prasība ir nepamatota, jo normatīvie akti

neparedz pienākumu iesniegt ieņēmumu, izdevumu, peļņas aprēķinu kā nosacījumu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanai.

[2.12] Dienests lēmumu pamato ar faktiem, kas saistīti ar trešajām personām, par kuru darbību pieteicēja nav atbildīga. Gadījumā, ja fakti par trešo personu darbību saskaņā ar normatīviem

aktiem tomēr ir audita priekšmets, tad, pieteicējas ieskatā, lēmuma pieņemšanā ir nozīme trešo personu paskaidrojumiem un pieteicējas viedoklim par šiem paskaidrojumiem, kas dienesta lēmumā

nav iekļauti.

[2.13] Nav pamatots dienesta viedoklis, ka pieteicēja piesaistīja sabiedrību „DVA-Celtnieks” 2018.gada jūnija mēnesī ar nodomu samazināt nodokļa maksājumus budžetā. Pieteicējai nav

nekustamā īpašuma, un kopš 1998.gada pieteicējas darbības nodrošināšanai nepieciešamās komercplatības, kuras atrodas transporta un loģistikas biznesa centrā, tiek nomātas, jo nekustams

īpašums atrodas pie Rīgas tirdzniecības ostas un ir pielāgots ar transportu un loģistiku cieši saistīto uzņēmumu darbībai. Pieteicēja nomā telpas no personas, kurai ir tiesības telpas iznomāt, un šo

personu pieteicēja nevar izvēlēties pēc saviem ieskatiem, to arī nedara. Ja telpas iznomā apsaimniekotājs, pieteicēja nomā telpas no apsaimniekotāja. Ja telpas iznomās īpašnieks, tad telpu nomas

līgumu pieteicēja kā nomnieks slēgs ar telpu īpašnieku.

[2.14] Pieteicēja tāpat kā pārējie nomnieki izmanto biznesa centra priekšrocības saņemt korespondenci uz ēku adresi, apsaimniekotāja uzturēto centralizēto e-pasta adresi. Pieteicēja nav

tiesīga aizliegt sabiedrībai „DVA-Celtnieks” un citiem biroja nomniekiem izmantot biznesa centra kompleksās priekšrocības, un minētais tiesību izlietojums nav tulkojams kā citādi.

[3] Dienests paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteikums ir nepamatots, un lūdza to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka apstāklis,

ka dienests ir izdarījis pieteicējas viedoklim pretējus secinājumus, nenozīmē, ka tie nav pamatoti.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Dienesta pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Lietā izšķirams strīds, vai pieteicēja pamatoti ir atskaitījusi priekšnodokli par 2018. gada jūnijā deklarētajiem darījumiem ar sabiedrību ,, DVA-Celtnieks” un līdz ar to, vai dienests

pamatoti ir ierobežojis pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par šiem darījumiem.

[7] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās

valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļu maksātājiem saņemtajos nodokļu rēķinos

norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un pakalpojumiem.

Administratīvo tiesu judikatūrā jau ilgstoši ir nostiprināts, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, proti, nav pietiekami, ka darījumi

noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības) (Augstākās tiesas 2014. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. SKA122/2014 (A420682010) 6. punkts). Tomēr, ja noskaidrojas, ka darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preci vai pakalpojumu, nodokļu administrācija nevar liegt

tiesības atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja nodokļu administrācija konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir arī jāpierāda, ka nodokļu rēķina

saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā (Augstākās tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-2/2013 (A42653407) 7. un

10. punkts; sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 28. februāra rīkojuma lietā Nr. C-563/11 Forvards V 35. punktu).

Attīstot tālāk praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir liedzamas vienā no šādiem gadījumiem: 1) darījums faktiski nemaz

nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3)

pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz dienestam, bet tie jāatspēko

pieteicējai (Augstākās tiesas 2013. gada 10. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-12/2013 (A42676407) 12. punkts).

[8] Pieteicēja veica priekšnodokļa atskaitījumus 2018.gada jūnija nodokļu deklarācijā 13 123,37 euro apmērā saskaņā ar sabiedrības „DVA-Celtnieks” vārdā noformētajiem rēķiniem.

Darījuma apliecināšanai pieteicēja iesniegusi:

1) sabiedrības „DVA-Celtnieks” 2018.gada 4.jūnijā izrakstīto rēķinu Nr.6/290 (lietas 3.sēj. 99.lapa) kopsummā 804,29 euro (PVN 139,58 euro) par pieslēgumu telefona stacijas IP

portiem jūnijā (10 gab. x 7,11 euro), par pieslēgumu telefona stacijas portiem jūnijā (9 gab. x 14,23 euro), par tālruņa sarunu maijā (1 gab. x 17 euro), par elektroenerģiju maijā (1962 kw x 0,16

euro), par elektroenerģijas ekspluatācijas pakalpojumiem maijā (15% no 313,92 euro), par atkritumu savākšanu jūnijā (1 gab. x 59,82 euro), par ūdeni un kanalizāciju maijā (3m3 x 5,41 euro),

par ūdeni un kanalizāciju maijā (7m3 x 1,28 euro), par ūdensapgādes ekspluatācijas pakalpojumiem maijā (10% no 25,19 euro);

2) sabiedrības „DVA-Celtnieks” 2018.gada 30.jūnijā izrakstīto rēķinu Nr.6/327 (lietas 3.sēj. 100.lapa) kopsummā 74 811,39 euro (PVN 12 983,79 euro) par nomas maksu periodā no

2018.gada 1. jūnija līdz 30.jūnijam 2706,8 m2 x 3 euro, par nomas maksu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam 1340 m2 x 18 euro, par nomas maksu periodā no 2018.gada 1.janvāra

līdz 30.jūnijam 1086,4 m2 x 18 euro, par nomas maksu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam 158 m2 x 39 euro, par nomas maksu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam 690

m2 x 3 euro, par nomas maksu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam 600 m2 x 3 euro.

Abos rēķinos ir atsauce uz 2016.gada 1.septembra līgumu Nr.01.01-09/2016/N.

[8.1] No lietas materiāliem ir konstatējams, ka starp sabiedrību „DVA-Celtnieks” un pieteicēju 2016.gada 1.septembrī tika noslēgts līgums Nr.01.01-09/2016/N par slēgto telpu nomu

(lietas 2.sēj. 62.-67.lapa) atbilstoši kuram sabiedrība „DVA-Celtnieks” (iznomātājs) iznomā un nodod, bet pieteicēja (nomnieks) nomā un pieņem atlīdzības lietošanā slēgtās telpas /adrese/, ar

kopējo platību 2426 m2. Iznomātājs apņemas nodrošināt nomnieku ar līgumā noteiktajiem komunālajiem pakalpojumiem/ekspluatācijas pakalpojumiem, bet nomnieks apņemas samaksāt

iznomātājam telpu nomas maksu un maksu par komunālajiem/ekspluatācijas pakalpojumiem, un citus līgumā noteiktos maksājumus, kuri noteikti šā līguma pielikumā Nr.1. Telpu nomas maksu

saskaņā ar iznomātāja izstādītu rēķinu-faktūru nomnieks maksā iznomātājam uz priekšu par tekošo mēnesi, norēķinus veicot līdz tekošā norēķinu mēneša 15.datumam.

Saskaņā ar pielikumu Nr.1 nomas maksa par slēgta tipa noliktavu 2426 m2 platībā ir 6,20 euro par kvadrātmetru mēnesī.

Tiesa, salīdzinot rēķinā Nr.6/327 iekļauto informāciju ar rēķinā norādītā līguma informāciju, konstatē, ka dokumenti nav savstarpēji identificējumi, jo nesakrīt ne slēgtās telpas kvadratūra, ne

cena par kvadrātmetru.

[8.2] Pieteicēja lietā ir iesniegusi arī starp sabiedrību „DVA-Celtnieks” un pieteicēju 2016.gada 1.septembrī noslēgto līgumu Nr.01.01-09/2016 par atklāto teritoriju nomu (lietas 2.sēj. 58.-

59.lapa) un 2018.gada 28.februārī noslēgto vienošanos (lietas 3.sēj. 103.lapa) kā pielikumu pie 2016.gada 1.septembra līguma Nr.01.01-09/2016/N par slēgto telpu nomu un pie 2016.gada

1.septembra līguma Nr.01.01-09/2016 par atklāto teritoriju nomu.

Atbilstoši 2016.gada 1.septembra līgumam Nr.01.01-09/2016 par atklāto teritoriju nomu sabiedrība „DVA-Celtnieks” (iznomātājs) iznomā un nodod, bet pieteicēja (nomnieks) nomā un

pieņem atlīdzības lietošanā atklāto teritoriju /adrese/, ar kopējo platību 1290 m2. Iznomātājs apņemas nodrošināt nomnieku ar līgumā noteiktajiem komunālajiem pakalpojumiem/ekspluatācijas

pakalpojumiem, bet nomnieks apņemas samaksāt iznomātājam teritorijas nomas maksu un maksu par komunālajiem/ekspluatācijas pakalpojumiem, un citus līgumā noteiktos maksājumus, kuri

noteikti šā līguma pielikumā Nr.1. Teritorijas nomas maksu saskaņā ar iznomātāja izstādītu rēķinu-faktūru nomnieks maksā iznomātājam uz priekšu par tekošo mēnesi, norēķinus veicot līdz tekošā

norēķinu mēneša 15.datumam.

Saskaņā ar pielikumu Nr.1 nomas maksa par atklāto teritoriju 1290 m2 platībā ir 1095,90 euro mēnesī.

Vienlaikus saskaņā ar 2018.gada 28.februārī noslēgto vienošanos (lietas 3.sēj. 103.lapa) iznomātājs un nomnieks nolēma izdarīt grozījumus 2016.gada 1.septembra līgumā Nr.01.01-

09/2016/N un 2016.gada 1.septembra līgumā Nr.01.01-09/2016 un ar 2018.gada 1.martu izteikt tos abus vienā līgumā jaunā redakcijā – Līgumā Nr.01.01-03/2018/NT par nedzīvojamo telpu un

teritoriju nomu.

Arī šajā gadījumā, salīdzinot rēķinā Nr.6/327 iekļauto informāciju ar iepriekš minētajos dokumentos iekļauto informāciju, tiesa konstatē, ka rēķinā ne tikai nav atsauces uz šādu apvienoto

līgumu, bet minētie dokumenti nav arī savstarpēji identificējumi, jo nesakrīt ne kvadratūra, ne arī cena par kvadrātmetru.

[8.3] Turklāt pieteicēja lietā ir iesniegusi 2018.gada 1.martā noslēgtu līgumu ar identisku numuru 01.01-03/2018/NT (lietas 3.sēj. 116.-118.lapa) un vienošanos pie līguma (lietas 3.sēj.

108.lapa), no kura izriet, ka sabiedrība „DVA-Celtnieks” (iznomātājs) iznomā un nodod, bet pieteicēja (nomnieks) nomā un pieņem atlīdzības lietošanā nedzīvojamās telpas /adrese/, ar kopējo

platību 1240 m2, nedzīvojamās telpas /adrese/, ar kopējo platību 1240 m2, atklāto teritoriju /adrese/, ar kopējo platību 690 m2, atklāto teritoriju /adrese/, ar kopējo platību 600 m2 un nomnieks

apņemas samaksāt iznomātājam telpu un teritorijas nomas maksu un citus līgumā noteiktos maksājumus. Nomas maksa par telpu 1340 m2 un 1086 m2 ir 3 euro par kvadrātmetru, nomas maksa

par teritoriju 690 m2 un 600 m2 ir 0,50 euro par kvadrātmetru. Nomnieks maksā iznomātājam telpu/teritorijas nomas maksu saskaņā ar iznomātāja rēķinu, kas tiek izstādīts par laika periodu līdz

sešiem mēnešiem, samaksu veicot rēķinā noteiktajā termiņā.

Tiesa, izvērtējot minētos dokumentus un salīdzinot tos ar rēķinā Nr.6/327 iekļauto informāciju, konstatē, ka kaut arī rēķinā ir norādīta līgumam atbilstoša platība, taču cena par tās

kvadrātmetru nav salīdzināma, kā arī neatbilst laika periods par ko izrakstīts rēķins, jo līgums stājas spēkā ar 2018.gada 1.martu, bet rēķins piestādīts arī par janvāri un februāri. Turklāt rēķinā nav

atsauces uz 2018.gada 1.marta līgumu Nr.01.01-03/2018/NT.

[8.4] Vienlaikus lietā ir iesniegts 2016.gada 1.septembra līgums Nr.02.01-09/2016/B (lietas 2.sēj. 54.-57.lapa) par nedzīvojamo telpu nomu, 2018.gada 1.janvāra vienošanās (lietas 3.sēj.

101.-102.lapa) kā pielikums pie 2016.gada 1.septembra līguma Nr.02.01-09/2016/B un 2018.gada 28.februāra vienošanās (lietas 3.sēj. 103.lapa) kā pielikums pie 2016.gada 1.septembra

līguma Nr.02.01-09/2016/B, kā arī 2018.gada 1.marta līgums Nr.02.01-03/2018/B (lietas 3.sēj. 104.lapa) par nedzīvojamo telpu nomu, 2018.gada 1.marta vienošanās (lietas 3.sēj. 106.lapa)

kā pielikums pie 2018.gada 1.marta līguma Nr.02.01-03/2018/B.

Atbilstoši 2016.gada 1.septembra līgumam Nr.02.01-09/2016/B sabiedrība „DVA-Celtnieks” (iznomātājs) iznomā un nodod, bet pieteicēja (nomnieks) nomā un pieņem atlīdzības lietošanā

nedzīvojamās telpas /adrese/, ar kopējo platību 158 m2. Iznomātājs apņemas nodrošināt nomnieku ar līgumā noteiktajiem komunālajiem pakalpojumiem/ekspluatācijas pakalpojumiem, bet

nomnieks apņemas samaksāt iznomātājam telpu nomas maksu un maksu par komunālajiem/ekspluatācijas pakalpojumiem, un citus līgumā noteiktos maksājumus. Telpu nomas maksa paredzēta

8,54 euro par kvadrātmetru mēnesī. Ar 2018.gada 1.janvārī noslēgto vienošanos telpu nomas maksa tika noteikta 6,50 euro par kvadrātmetru mēnesī. Ar 2018.gada 28.februārī noslēgto

vienošanos nolemts izdarīt grozījumus 2016.gada 1.septembra līgumā Nr.02.01-09/2016/B izteikt to jaunā redakcijā – Līgumā Nr.02.01-03/2018/B par nedzīvojamo telpu nomu. Savukārt

2018.gada 1.martā noslēgtais līgums ar identisku Nr.02.01-03/2018/B paredz līdzīgus nosacījumus kādi bija 2016.gada 1.septembra līgumā Nr.02.01-09/2016/B taču telpu nomas maksa un

maksa par komunālajiem/ekspluatācijas pakalpojumiem tiek noteikta atsevišķi ar 2018.gada 1.marta vienošanos.

Tiesa, izvērtējot minētos dokumentus un salīdzinot tos ar rēķinā Nr.6/327 iekļauto informāciju, konstatē, ka rēķinā ir norādīta nomas maksas platība 158 m2, taču maksa par šo platību ir 39

euro par kvadrātmetru. Līdz ar to arī šie dokumenti nav savstarpēji identificējumi.

[8.5] Visbeidzot lietā ir iesniegta 2018.gada 15.maijā noslēgtā vienošanās (lietas 3.sēj. 110.-111.lapa ) kā pielikums pie 2018.gada 1.marta līguma Nr.01.01-03/2018/NT, no kuras izriet,

ka pieteicēja vēl papildus iznomā nedzīvojamās telpas ar kopējo platību 2706,80 m2 par nomas maksu 3 euro par kvadrātmetru mēnesī.

Kaut arī rēķinā Nr.6/327 ir konstatējama nomas maksa par platību, kas norādīta minētajā dokumentā, taču atsauce uz 2018.gada 1.marta līgumu Nr.01.01-03/2018/NT rēķinā nav

konstatējama.

[8.6] Apkopojot visu iepriekš minēto dokumentu izvērtējumu, tiesa nonāk pie secinājuma, ka rēķinā Nr.6/327 ir atsauce tikai un vienīgi uz 2016.gada 1.septembrī noslēgto līgumu Nr.01-01-

09/2016/N par slēgtās telpas nomu 2426 m2 platībā. Taču gan minētais līgums ar pielikumiem, gan pārējie divi 2016.gada 1.septembrī noslēgtie līgumi ar pielikumiem, uz kuriem nav atsauces

rēķinā, ir zaudējuši spēku ar 2018.gada 28.februāri, kaut gan rēķins izrakstīts par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam. Savukārt attiecībā uz 2018.gada 1.martā

noslēgtajiem līgumiem un to pielikumiem, secināms, ka tie rēķinā nav norādīti. Bez tam minētie dokumenti nav arī savstarpēji identificējumi, jo nesakrīt ne kvadratūra, ne arī cena par kvadrātmetru.

Tāpat tiesa ņem vērā dienesta norādīto, ka 2016.gada 1.septembrī noslēgto līgumu 4.1.apakšpunkts paredz vienreizēju garantijas maksu viena mēneša nomas maksas apmērā un līgumu

5.2.apakšpunkts paredz līgumsodu 0,05% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru samaksas termiņa nokavējuma dienu. Taču kā izriet no audita lietas materiāliem pieteicēja garantijas

maksājumus nav veikusi, savukārt sabiedrība „DVA-Celtnieks” nav pieteicējai piemērojusi līgumsodu. Vēl jo vairāk, kā izriet no lietas materiāliem, uzņēmumi 2017.gada 9.janvārī vienojās par

telpu nomas maksas atlaidi 99 904,41 euro apmērā, bet 2017.gada 10.jūlijā vienojās par 100% telpu nomas maksas atlaidi. Savukārt samaksa par saņemtajiem nomas pakalpojumiem, kas

norādīta rēķinā Nr.6/327, tāpat nav veikta paredzētajā termiņā 2018.gada 10.jūlijā, pieteicējai norādot, ka ar sabiedrību „DVA-Celtnieks” ir panākta vienošanās par samaksas termiņa

pagarināšanu līdz 2018.gada 6.novembrim.

Līdz ar to tiesas vērtējumā konstatētais liecina tikai par formālu un vispārīgu darījumu dokumentu noformēšanu, jo nav ticams, ka pie reāla darījuma esības tiktu pieļautas tik būtiskas kļūdas.

[8.7] Vienlaikus, izvērtējot rēķinā Nr.6/290 iekļauto informāciju, tiesa konstatē, ka tas izrakstīts par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 2018.gada maijā un jūnijā. Taču arī šajā rēķinā

ir atsauce uz 2016.gada 1.septembra līgumu Nr.01.01-09/2016/N, kas bija spēkā tikai līdz 2018.gada martam. Tātad abi dokumenti nav savstarpēji identificējami. Turklāt rēķinā ir norādīta

vispārīga, konkrēto pakalpojumu neidentificējoša informācija, proti, rēķinā tiek norādītas tikai mērvienības, kas nav piesaistītas nekādai konkrētai nomātai teritorijai vai telpai. Līdz ar to nav

izsekojams, kurās telpās un kādā apjomā ir patērēta elektroenerģija, pēc kādu skaitītāju parametriem tika noteikts ūdens vai elektroenerģijas patēriņš, kur tika veikti telefona staciju pieslēgumi,

u.t.t..

Pie minētiem apstākļiem, tā kā rēķins satur kļūdainu un vispārīgu, darījumu norisi neidentificējošu informāciju, tad, tiesas ieskatā, tas liecina par noformētā darījuma formālo raksturu.

[8.8] Pieteicēja norāda, ka 2016.gada 1.septembrī noslēgtie telpu un teritoriju nomas līgumi ir spēkā esoši, tikai jaunā redakcijā, ar jaunu līgumu numuru 01.01-03/2018/NT , tāpēc ir

nepamatots dienesta secinājums, ka 2016.gada 1.septembra līgums Nr.01.01-09/2016/N un rēķins Nr.6/327 nav savstarpēji identificējams.

Kaut arī pieteicēja lietā ir iesniegusi visus trīs 2016.gada 1.septembrī noslēgtos līgumus par nedzīvojamo telpu un teritoriju nomu kā arī 2018.gada 3.janvārī un 28.februārī parakstītās

vienošanās par grozījumiem līgumos, tiesa nepiekrīt pieteicējas argumentam, ka 2016.gada 1.septembrī noslēgtie telpu un teritoriju nomas līgumi ir spēkā esoši, jo lietā ir iesniegti arī jauni

2018.gada 1.matrā noslēgtie līgumi, kaut arī ar identiskiem numuriem, taču ar ļoti atšķirīgu saturu. Tiesai vispār nav saprotams, kāpēc 2018.gada 28.februārī bija nepieciešams veikt grozījumus

2016.gada 1.septembrī noslēgtajos līgumos, ja jau nākamajā dienā tika slēgti jauni līgumi. Turklāt rēķinā Nr.6/327 nav atsauces uz līgumu Nr.01.01-03/2018/NT. Līdz ar to ir pamatots dienesta

secinājums, ka 2016.gada 1.septembra līgums Nr.01.01-09/2016/N un rēķins Nr.6/327 nav savstarpēji identificējams.

[8.9] Pieteicēja norāda, ka pakalpojumu saņemšanu par neesošu nepadara tas apstāklis, ka pēc līguma grozījumiem rēķinu izrakstīšanas programmā netika aktualizēts grozītais līguma numurs,

kā arī rēķina izrakstīšana bija sabiedrības ,,DVA-Celtnieks” kompetencē un pieteicējas rīcībā nav informācijas par šī uzņēmuma rēķinu izrakstīšanas programmas tehniskām iespējām iekļaut un

norādīt apjomīgu informāciju par trīs nomas līgumu numuriem un datumiem un/vai divu jaunā redakcijā izteikto līgumu numuriem un datumiem.

Tiesa piekrīt, ka nepilnības dokumentu noformēšanā vēl nepierāda darījuma neesību, atsevišķas nepilnības dokumentu noformēšanā pašas par sevi varētu tikt skaidrotas ar nerūpīgu juridisko

dokumentu sagatavošanu. Taču konkrētajā gadījumā iepriekš minētos trūkumus noformētajos dokumentos, tiesa uzskata par būtiskiem, turklāt tie liedz identificēt darījuma norisi un apstākļus.

Konstatētās nepilnības darījuma dokumentos, tiesas ieskatā vairāk apstiprina to, ka persona, kura zināja lietas apstākļus gan no pieteicējas, gan sabiedrības ,,DVA-Celtnieks” puses, varēja

nepievērst uzmanību rēķina noformēšanai, jo darbojās pēc fakta, nevis pēc dokumentiem. Pieteicējas norāde, ka tās rīcībā nav informācijas par sabiedrības ,,DVA-Celtnieks” rēķinu izrakstīšanas

programmas tehniskām iespējām, nav pamatota, jo lietā nav iesniegts apstiprinājums tam, ka tehnisku iemeslu dēļ nav bijis iespējams rēķinā ievadīt atbilstošus darījuma identificējošus datus.

[8.10] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka lēmumā nav norādīts, kāds normatīvs akts ir pārkāpts attiecībā uz rēķina Nr.6/290 noformēšanu.

Dienesta lēmumā ir atsauce uz likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu, kas nosaka, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru

priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus,

kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.

Ievērojot minēto, secināms, ka pieteicēja un sabiedrības ,,DVA-Celtnieks” noformētie darījumus apliecinošie dokumenti neatbilst likuma „Par grāmatvedību” 2.pantam, jo neļauj gūt

priekšstatu par darījumu būtību, neļauj izsekot to norisei, tādējādi radot šaubas par to, vai darījumi ir faktiski notikuši.

Vienlaikus ņemot vērā, ka nepilnības dokumentu noformēšanā vēl nepierāda darījuma neesību, un iepriekš aplūkotie pierādījumi paši par sevi nav pietiekami, lai varētu izdarīt kategorisku

secinājumu par apstākļu kopumu, kam ir nozīme nodokļu samaksas aspektā, tiesa turpmāk pievērsīsies arī citu pieteicējas iesniegto un dienesta iegūto pierādījumu analīzei.

[9] No lietas materiāliem un Uzņēmumu reģistra datu bāzes konstatējams, ka pieteicēja dibināta 1998.gada 9.septembrī. Uzņēmuma reģistrētie saimnieciskās darbības veidi ir sauszemes

transporta palīgdarbības, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, kravu iekraušana un izkraušana. Uzņēmuma juridiskā adrese /adrese/. Pieteicējas valdes locekle no 2002.gada 20.augusta un

īpašniece no 2008.gada 11.novembra /pers. E/.

Pieteicējas darījumu partneris sabiedrība „DVA-Celtnieks” Komercreģistrā reģistrēta 2006.gada 1.martā. Uzņēmuma reģistrētie saimnieciskās darbības veidi ir citur nekvalificēti profesionālie

zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, reklāmas aģentūras darbība, grīdas un sienu apdare, no 2016.gada 1.janvāra tiek deklarēts saimnieciskās darbības veids nekustamā īpašuma pārvaldīšana par

atlīdzību vai uz līguma pamata. Uzņēmuma juridiskā adrese /adrese/, valdes loceklis /pers. G/, īpašnieks /pers. J/. 2018.gada 23.oktobrī sabiedrības „DVA-Celtnieks” saimnieciskā darbība tika

apturēta un izslēgta no nodokļu maksātāju reģistra.

[9.1] Sabiedrība „DVA-Celtnieks” pieteicējai izrakstītos rēķinus ir iekļāvusi 2018.gada jūnija nodokļu deklarācijas pielikumā „Aprēķinātais nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem

pakalpojumiem”, savukārt pielikumā „Nodokļu summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” tā ir iekļāvusi sabiedrības „Avelon Capital” 2018.gada 5.jūlija

faktūrrēķinu Nr.11/7-2018 „Maksa par īpašuma un zemesgabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesību izmantošanu par 2018.gada jūniju”, darījuma summa 40 893,46 euro, nodoklis 8

587,63 euro.

Lietā ir iesniegts starp sabiedrību „DVA-Celtnieks” un sabiedrību „Avelon Capital” 2016.gada 1.decembrī noslēgtais līgums par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, no

kura izriet, ka īpašnieks sabiedrība „Avelon Capital” nodod pārvaldītājam sabiedrībai „DVA-Celtnieks”, bet pārvaldītājs pieņem no īpašnieka pārvaldījumā un apsaimniekošanā īpašniekam

piederošo nekustamo īpašumu: ēkas un būves, kuru kopējā apbūvētā platība sastāda 22 882,70 m2, un zemesgabalu, kurš atrodas /adrese/. Pārvaldītājs ir tiesīgs tā pārvaldījumā esošo īpašumu (tā

daļu) un uz zemesgabala atrodošās transportlīdzekļu stāvvietas iznomāt trešajām personām, noslēdzot ar tām nomas līgumus. Pārvaldītājs, saņemot atsevišķu īpašnieka rakstveida piekrišanu, ir

tiesīgs tā pārvaldījumā esošo zemesgabalu (tā daļu) iznomāt trešajām personām, noslēdzot ar tām zemesgabala (tās daļas) nomas līgumus. Pārvaldītāja pienākums ir saskaņot ar īpašnieku

nedzīvojamo telpu nomas, transportlīdzekļu stāvvietu nomas un zemesgabalu nomas līgumu ar trešajām personām. Īpašniekam ir tiesības pieprasīt pārvaldītājam paskaidrojumus un informāciju par

pārvaldītājam uzticēto pienākumu veikšanu, iepazīties ar īpašuma/zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītajiem ieņēmumiem, izdevumiem un aprēķiniem, kā arī grāmatvedības uzskaiti

un dokumentu uzglabāšanu. Pārvaldītājs maksā īpašniekam maksu par īpašuma un zemesgabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesību izmantošanu, kuras apmērs samaksas termiņi un kārtība

tiek noteikta līdzējiem atsevišķi vienojoties.

No lietas materiāliem un Uzņēmumu reģistra datu bāzes konstatējams, ka sabiedrība „Avelon Capital” Komercreģistrā reģistrēta 2017.gada 31.maijā. Uzņēmuma reģistrētie saimnieciskās

darbības veidi ir sava nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Uzņēmuma juridiskā adrese /adrese/. Uzņēmuma valdes locekļi ir /pers. E/ un /pers. H/, īpašnieks OU „Avelon Capital”.

Uzņēmums izveidojies reorganizācijas, komersantu saplūšanas ceļā. Arī iepriekš līdz 2017.gada 25.aprīlim ir pastāvējis uzņēmums ar nosaukumu sabiedrība „Avelon Capital” tikai ar citu

reģistrācijas numuru, kura īpašumā bija būvju un zemes īpašums /adrese/, un amatpersonas tajā bija /pers. E/ un /pers. H/, īpašnieks OU „Avelon Capital”.

[9.2] Lietā ir iesniegts 2018.gada 29.jūnija pārjaunojuma līgums Nr.20.29-06/2018/P, saskaņā ar kuru agrākais iznomātājs sabiedrība „DVA-Celtnieks”, tās valdes locekļa /pers. G/

personā, jaunais iznomātājs sabiedrība „Starptautiskais konsultāciju institūts”, tās valdes priekšsēdētājas /pers. E/ personā, un nomnieks sabiedrība „BALTRANSAUTO TERMINĀLS”, tās

valdes priekšsēdētajas /pers. E/ personā, vienojas ar 2018.gada 1.jūliju atcelt un pārvērst (pārjaunot) jaunās saistību tiesības starp jauno iznomātāju un nomnieku, kā arī agrākais prasījums

(agrākās saistību tiesības), kas izriet no nomas līguma, izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra datu bāzes informācijai sabiedrība „Starptautiskais konsultāciju institūts” Komercreģistrā reģistrēta 2005.gada 6.maijā. Uzņēmuma reģistrētie saimnieciskās

darbības veidi ir juridiskie pakalpojumi, no 2019.gada 3.septembra tiek deklarēts saimnieciskās darbības veids sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Uzņēmuma juridiskā

adrese /adrese/. Līdz 2018.gada jūlijam uzņēmuma valdes locekle ir /pers. E/ un /pers. A/, no 2018.gada 30.jūlija valdes loceklis un īpašnieks /pers. K/, prokūrists /pers. A/.

[9.3] Apkopojot iepriekš minēto informāciju, ir secināms, ka nekustamie īpašumi (būves uz zeme /adrese/), kurus pārvalda sabiedrība „DVA-Celtnieks” pieder sabiedrībai „Avelon Capital”,

kuras amatpersona ir /pers. E/, kas ir arī pieteicējas amatpersona. Nav apstrīdams, ka pieteicēja nomā telpas no personas, kurai ir tiesības telpas iznomāt, taču tiesa apšauba pieteicējas argumentu,

ka tā nevar pēc saviem ieskatiem izvēlēties apsaimniekotāju, no kuras nomā telpas. Jebkura komerciāla darījuma pamatā ir tajā iesaistīto personu vienošanās par būtiskākajiem tā nosacījumiem.

Savukārt šāda vienošanās izriet no konkrētu fizisku personu gribas, kas izpaužas noteiktā rīcībā, piemēram, izsakot oferti un akceptu. Kā izriet no līguma nosacījumiem sabiedrība „DVA-Celtnieks”

kā apsaimniekotājs patstāvīgi savu darbību neveic, jo visas ar apsaimniekošanu veicamās darbības iepriekš ir jāsaskaņo ar sabiedrību „Avelon Capital”, kas savukārt norāda, ka visus lēmumus par

nekustamo īpašuma izmantošanu un apsaimniekošanu pieņem nekustāmā īpašuma īpašnieks un amatpersonas /pers. E/ un /pers. H/, kas vienlaicīgi ir arī pieteicējas darba ņēmējs. Turklāt, slēdzot

pārjaunojuma līgumu, jauno nekustamo īpašumu iznomātāju sabiedrību „Starptautiskais konsultāciju institūts” pārstāv pati /pers. E/. Nav apstrīdams, ka personu saistība pati par sevi nav pamats

secinājumam, ka starp tām notikušais darījums ir ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības. Tomēr izskatāmajā gadījumā šis apstāklis kopsakarā ar iepriekš konstatēto, ir būtisks, jo ir vērtējams kā tāds,

kas atvieglo iespēju noslēgt tādas vienošanās, kas atklātībai nav zināmas, un ir vērstas uz nepamatotu nodokļa pārmaksas atmaksas iegūšanu.

Lai noskaidrotu, vai noformētie strīdus darījumi atbilst komerctiesiskajai realitātei, ir svarīga uzņēmuma darba organizācija un ierastā prakse saimnieciskās darbības organizēšanā, lai

novērtētu, vai strīdus darījumi tai atbilst. Šajos jautājumos ieskatu var sniegt uzņēmuma amatpersonas un darbinieku sniegtie paskaidrojumi.

[10] Audita laikā 2018.gada 18.oktobrī tika veikta pieteicējas apsekošana (lietas 3.sēj. 86.-87.lapa) objektā /adrese/, kurā konstatēts, ka pirmā noliktava, neapkurināta, darbība nenotiek,

atrodas 1,5 gadus vecas preces, bez pārvietošanas. Otrā noliktava apkurināta, slēgta, konstatēts neliels daudzums atsevišķu preču. Trešā noliktava neapkurināta, slēgta, neliels daudzums preču.

Atklātā nomas teritorija apsekošanas laikā netika konstatēta, norādes nebija. Tika apsekota biroja telpa - viena telpa. Pie trim noliktavām un biroja ēkas bija piestiprinātas uz A4 formāta izdrukas,

norādes, darbinieki - /pers. L/ un /pers. M/, kā noliktavas darbinieki pirmajā noliktavas telpā, birojā - /pers. N/, /pers. O/ un /pers. P/.

[10.1] Par apsekošanas rezultātiem 2018.gada 29.oktobrī pieteicējas pilnvarotā pārstāve /pers. E/ sniedza paskaidrojumu dienestam, no kura izriet, ka pieteicēja /adrese/ muitas noliktavas

vajadzībām izmanto 6422,80 m2 komercplatības, no kurām: slēgtā telpa A-1 (turpmāk – pirmā noliktava) 1340 m2 platībā; slēgtā telpa A-2 (turpmāk – otrā noliktava) 1086 m2 platībā; slēgtā telpa

A-3 (turpmāk – trešā noliktava) 2706,80 m2 platībā; atklātā teritorija B-1 (turpmāk - teritorija B1) 690 m2 platībā; atklātā teritorija B-2 (turpmāk – teritorija B2) 600 m2 platībā. Pirmā un trešā

noliktava tiek izmantota muitas noliktavas darbības vajadzībām. Telpas izmantojamas dažādu preču uzglabāšanai, tajās tiek veiktas darbības ar precēm, kurām nav nepieciešams īpašs

uzglabāšanas temperatūras režīms, līdz ar to šo telpu apsildīšana vai dzesēšana nav nepieciešama, taču nepieciešamības gadījumā telpas ir iespējams aprīkot ar komunikācijām apkures

pakalpojumu sniegšanai un apsildīt, jo objekts ir gazificēts. Pēc stāvokļa uz 2018.gada 18.oktobri pirmajā noliktavā atradās preces – 821 paletes, noliktavas noslodze - 80%, trešajā noliktavā

atradās preces – 633 paletes, noliktavas noslodze - 26%. Papildus norādāms, ka trešo noliktavu pieteicēja saskaņā ar 2018.gada 1.marta līgumu Nr. 01.01-03/2018/NT par nedzīvojamo telpu un

teritoriju nomu, kas noslēgts starp sabiedrību „DVA-Celtnieks” un pieteicēju pieņēma nomā un muitas noliktavas platību palielināja sakarā ar attīstības plāniem, apkalpot muitas noliktavā kravas

no Āzijas valstīm. Līdz ar to šo telpu pilnvērtīga noslodze ir attīstības stadijā. Otrā noliktava tiek izmantota muitas noliktavas darbības vajadzībām. Telpa izmantojama dažādu preču uzglabāšanai,

tajās tiek veiktas darbības ar precēm, kurām nepieciešams īpašs uzglabāšanas temperatūras režīms (apkurināma telpa, kas aprīkota ar komunikācijām apkures pakalpojumu sniegšanai, tā tiek

apkurinātas pēc nepieciešamības, aiz lietderības apsvērumiem, nepamatoti netērējot enerģijas un naudas resursus). Pēc stāvokļa uz 2018.gada 18.oktobri telpā atradās preces – 32 paletes,

noliktavas noslodze - 4%.

Atklātajās teritorijās B1 un B2 tiek veiktas darbības, kas saistītas ar preču izkraušanu, komplektēšanu, pārkraušanu, saiņošanu u.tml.. Atklātā tipa teritorijas daļā, laikā, kamēr tiek veiktas

darbības ar precēm, fiziski atrodas arī kravas transporta līdzeklis, ar kuru tiek transportēta prece. Neviens normatīvais akts neuzliek pieteicējai pienākumu iezīmēt dabā muitas noliktavas atklātās

teritorijas robežas. Preču uzglabāšanas termiņš muitas noliktavā var būt dažāds, tas atkarīgs no noslēgtā līguma un klienta uzdevuma. Preču uzglabāšana muitas noliktavā ir maksas pakalpojums, un

maksa par uzglabāšanu, ņemot vērā laika u.c. faktorus, tiek aprēķināta saskaņā ar pieteicējas tarifiem vai līguma noteikumiem. Teorētiski var būt situācija, kad noliktavā preces neatrodas, taču tas

nenozīmē, ka noliktava nedarbojas, jo preces ienāk, aiziet vai tiek uzglabātas atbilstoši kravu valdītāju norādēm. Tādā veidā secinājumus par preču daudzumu muitas noliktavā var izdarīt tikai

analizējot to kopsakarā ar visiem muitas noliktavas darbības rādītājiem konkrētā pārskata periodā.

Biroja telpa 158 m2 platībā ir ierīkota ar aprēķinu, lai savus darba pienākumus varētu veikt visi strādājošie pieteicējas darbinieki, tostarp, noliktavas darbinieki un nepieciešamības gadījumā

arī pieteicējas klienti, lai varētu veikt nepieciešamo dokumentu formēšanu vai uzgaidīt, līdz tiks veiktas preču un dokumentu formalitātes. Tā kā vairums pieteicējas darbinieku strādā nepilnu darba

laiku un pēc grafika, noliktavas darbinieki strādā arī noliktavas telpās, līdz ar to ir izskaidrojams apstāklis, kāpēc pieteicējas biroja telpās nekad neatrodas visi pieteicējas darbā pieņemtie darbinieki

vienlaicīgi.

Muitas noliktavu telpas juridisku un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojamas citiem mērķiem, savukārt, biroja telpā vietas trūkuma dēļ nav iespējams izvietot papildus darba vietas. Turklāt

biroja telpās atrodas arī pieteicējas klienti, un dienesta pārstāvju atrašanās telpā trešajām personām var radīt nepatiesus priekšstatu attiecībā uz pieteicēju, kas var kaitēt uzņēmuma interesēm, kā arī

pieteicējas darbiniekiem dienesta pārstāvju klātbūtne darba laikā radītu stresu un nespēju koncentrēties darba pienākumu veikšanai.

Pieteicējas muitas noliktava objektā darbojas jau kopš tās izveidošanas, laika gaitā mainoties vien noliktavas platībai un ar preču muitošanu saistītajiem pakalpojumiem, atbilstoši izmaiņām

normatīvo aktu regulējumā un tirgus apstākļiem, kas determinēja nepieciešamību palielināt vai samazināt muitas noliktavas platības sakarā ar apkalpojamās preču plūsmas palielināšanos vai

samazināšanos. Tā, piemēram, 2008.gadā pieteicējas muitas noliktavas platība sastādīja 5593,33 m2, bet 2009.gadā muitas noliktavas platība sastādīja jau 8300,730 m2. Lai iegūtu tiesības,

kuras piešķir dienesta atļauja muitas noliktavas darbībai, pieteicējai katru reiz bija jāapliecina atbilstību normatīvajos aktos noteiktām prasībām. Dienesta muitas administrācijai ir pieejama absolūti

visa informācija saistībā ar pieteicējas darbībām muitas jomā, un ne agrāk, ne arī tagad muitas noliktavas darbības imitācija, nav iespējama. Pieteicējas pēdējā dienesta veiktā kontrole notika

2018.gada 23.janvārī, kuras rezultātā pārkāpumi muitas noliktavas darbībā netika konstatēti.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka telpu apskatē 2018.gada 18.oktobrī netika pieaicināts pieteicējas pilnvarotais pārstāvis, kurš dienestam varētu sniegt pamatotus komentārus par pieteicējas

telpām, pieteicēja uzskata, ka veiktās telpu apskates rezultātā dienesta amatpersonas varētu izdarīt kļūdainus pieņēmumus, kuru sekas varētu būt par pamatu pieteicējas interešu aizskārumam.

[10.2] Tiesas sēdē /pers. E/ liecināja, ka viņa loģistikā ir starptautiskā līmeņa eksperts. Katrs loģistikas centra klients var izmantot tādu telpu platību, kāda viņam ir vidēji nepieciešama.

Pieteicējai ir jābūt telpu rezervēm, lai nodrošinātu loģistikas centra klientus. Kopš 2014.gada Krievija darbojas sankciju režīmā, tāpēc kravu apgrozījums ir krities. Tā kā pieteicēja sāka strādāt ar

lieliem starptautiskiem tenderiem, tai vajadzēja palielināt telpu platību tieši tranzīta zonā, citādi nebija izredžu uzvarēt tenderu. Visi nomas darījumi tika saskaņoti ar sabiedrības „DVA-Celtnieks”

valdes locekli /pers. G/. Nomas maksa tiek noteikta pārrunu procesā, pieteicējas interesē panākt pēc iespējas zemāku nomas maksu. Loģistikas centra teritorija ir 11 ha un tas viss pieder

sabiedrībai „Avelon Capital”, /pers. E/ piedalās loģistikas centra vadībā. Pieteicēja nodarbojas ar loģistiku - kravas uzglabāšana, noformēšana - uzņēmums darbojas 20 gadus, tas ir vecākais

termināls Latvijā, no visas teritorijas pieteicēja aizņem tikai mazu daļu ap 3000 m2. Ja kāds saka, ka pieteicēja pēkšņi nolēma nopelnīt uz priekšnodokli, /pers. E/ tas ļoti izbrīna. Kas pirms

sabiedrības „DVA-Celtnieks” bija teritorijas apsaimniekotājs /pers. E/ neatceras un tas nav tik svarīgi.

[10.3] Par strīdus darījumiem ar pieteicēju 2019.gada 16.janvārī sabiedrības „DVA-Celtnieks” amatpersona /pers. G/ dienestam sniedza paskaidrojumus, no kuriem izriet, ka uzņēmuma

pamatdarbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana, kura darbībā ietilpst rēķinu piestādīšana nomniekiem. Saimnieciskajā darbībā ietilpst telpu sagatavošana nomai, inženiertīklu remonts, mazu

un nelielu avāriju remonts. Peļņas procentus /pers. G/ nosaukt nevar, galvenais uzņēmuma ienākums ir nomas maksa, kuru diktē tirgus. Nomas maksa ir atkarīga no īpašuma kvalitātes dotajā

momentā un nomnieka spējas samaksāt nomu. Nomas maksu /pers. G/ īpašniekiem nosauc, bet ne vienmēr, ja ir novirze no tirgus cenas. 2017. un 2018.gadā Biznesa centrā nāca jauni un aizgāja

vecie nomnieki, konkrētu skaitli /pers. G/ nosaukt nevar. Noliktava 2706,80 m2 platībā kādu laiku bija tukša. Rēķini par komunālajiem maksājumiem tiek izrakstīti katru mēnesi, par nomas maksu

2 reizes gadā - jūnijā un decembrī. Informāciju par nomas rēķinu Nr.6/327 /pers. G/ pašlaik nosaukt nevar, neatceras. Biznesa centra īpašnieki ir lietas kursā par sabiedrības „DVA-Celtnieks”

darbībām. Uz jautājumu par pārjaunojuma līguma nosacījumu, ka agrākais prasījums (agrākās saistību tiesības), kas izriet no nomas līguma, it kā tas būtu izpildīts, atbildēt dotajā momentā nevar, ir

jākonsultējas. Grāmatvedības jautājumus /pers. G/ kārto pats, viņam palīdz speciālisti.

Tiesas sēdē /pers. G/ liecināja, ka viņš vadīja transporta uzņēmumu „AVE TRANS”, kas atradās biznesa centrā /adrese/. Sabiedrība „DVA-Celtnieks” biznesa centrā nodarbojās ar

celtniecību /pers. G/ tajā bija algots darbinieks. Kad sabiedrībai „DVA-Celtnieks” piedāvāja sākt nodarboties ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tās īpašnieks /pers. J/ piedāvāja /pers. G/

kļūt par valdes locekli. Pārrunas par apsaimniekošanas noteikumiem tika vestas ar biznesa centra īpašniekiem, /pers. G/ kontaktējās ar /pers. R/. Apsaimniekošanas nosacījumi bija tādi, ka

sabiedrība „DVA-Celtnieks” iznomā telpas, atbild par teritoriju un tās kārtību, bet biznesa centra īpašnieks sabiedrībai izraksta rēķinu par tiesībām nodarboties ar apsaimniekošanu šajā teritorijā.

No iekasētās nomas naudas, tika apmaksāti apsaimniekošanas izdevumi un algas, kā arī biznesa centra īpašnieku rēķini. Kādas summas būs jāmaksā īpašniekam atrunāts nebija. Biznesa centra

īpašnieki paši negribēja nodarboties ar rēķinu izrakstīšanu un līgumu slēgšanu, viņiem bija vajadzīgs starpnieks, kas to dara, nomas summas jau bija noteiktas un pateikts, ka neko nemainīt, lai

nebūtu sliktāk. /pers. G/ apstiprina, ka ir parakstījis starp sabiedrību „DVA-Celtnieks” un sabiedrību „Avelon Capital” 2016.gada 1.decembra līgumu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, bet tā saturu neatceras. Pieteicēja bija viena no biznesa centra nomniekiem, ar to tika noslēgti nomas līgumi un par nomu izrakstīti rēķini. Kādas nomas maksas atlaides bija

piešķirtas pieteicējai /pers. G/ neatceras. Pieteicēja bija nozīmīgs uzņēmums, kas piesaistīja citus nomniekus.

[10.4] Sabiedrības „DVA-Celtnieks” īpašnieks, kā arī darba ņēmējs /pers. J/ dienestam sniedza paskaidrojumus, no kuriem izriet, ka viņš 2018.gadā strādāja /adrese/, apkalpoja ēkas un

celtnes. Nodarbojās ar kosmētiskajiem remontiem un santehniskajiem darbiem, jumtu tīrīšanu no sniega un citiem palīgdarbiem. 2016.gadā /pers. G/ piedāvāja /pers. J/ atjaunot uzņēmuma darbību

ar nekustamajiem īpašumiem un uzaicināja strādāt, apkalpot ēkas un komunikācijas /adrese/. Visus darba uzdevumus /pers. J/ saņēma no /pers. G/. /pers. J/ sabiedrības „DVA-Celtnieks”

īpašnieks ir tiki formāli, ar uzņēmuma saimniecisko darbību nenodarbojās, par finansēm nav lietas kursā.

[10.5] Pieteicējas darba ņēmējs /pers. H/ sniedza paskaidrojumu dienestam, kurā norādīja, ka strādā uzņēmumā par komercdarbības direktoru. katru darba dienu divas stundas. Pienākumus

veic atbilstoši darba aprakstam, lielākoties, strādā ar ārvalstu klientiem un likumdošanas jautājumiem. Šis uzņēmums nav viņa pamatdarba vieta, lielāko daļu ienākumu saņem citos uzņēmumos.

/pers. H/ darbs lielākoties ir konsultatīva rakstura, piedalās darbā ar ārvalstu uzņēmumiem. Kā Latvijas Tranzīta Biznesa asociācijas biedrs regulāri ar kolēģiem apspriež jaunāko informāciju par

plānotajām izmaiņām muitas likumdošanā. Precīzus datus, ar kuriem klientiem sanāca strādāt jūnija mēnesī, neatceras. Katru mēnesi strādā ar vairākiem klientiem un muitas jautājumiem.

Tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka viņš uzņēmumā strādāja ar ārvalstu klientu piesaisti, bieži braucu uz ārzemēm, lai piesaistītu klientus, kas vēlētos izmantot muitas termināla pakalpojumu

Latvijā. Laikā, kad Vidusāzijas valstīs bija dzelzceļu tīkla modernizācija, pieteicēja bija iesaistīta preču komplektēšanā, šķirošanā, uzglabāšanā, kas pēc tam pa dzelzceļu un arī ar autotransportu

tika vestas uz Uzbekistānu, Kazahstānu, bija daudz projektu kravas. Projektu kravas ar to ir raksturīgas, ka tām nekad nevar pateikt, cik liels būs to apjoms. Kad tiek komplektētas kravas, ir

aizņemta ļoti liela teritorijas daļa, jo preču ir daudz, no dažādām valstīm, tās ir jāšķiro, jāsakomplektē. Visa teritorija, kuru pieteicēja nomāja, praktiski tika izmantota. Projektu kravām ir tā

saucamais „mirkļa moments”, kad brīžiem vietas vajag ļoti daudz. To, protams, vajag laicīgi rezervēt, jo pretējā gadījumā tās vietas vienkārši nebūs.

[10.6] Sabiedrības „DVA-Celtnieks” darba ņēmēja /pers. I/ sniedza paskaidrojumu dienestam, kurā norādīja, ka, strādājot uzņēmumā, izpildīja biroja administratores pienākumus, darba

uzdevumus deva valdes priekšsēdētājs, mēnesī strādāja normālo darba slodzi, darba attiecības izbeidza, aizejot pensijā.

Tiesas sēdē /pers. I/ liecināja, ka viņa uzņēmumā veica sekretāres vai biroja administratores pienākumus, sēdēja savā kabinetā pie liela galda, vārīja kafiju, pasūtīja kafiju, sadalīja pastu,

nosūtīja vēstules, pasūtīja kancelejas preces, apkopoja informāciju, kas bija saistīta ar atvaļinājumiem, sekoja kārtībai. Uzņēmumā strādāja apmēram 5-10 darbinieki, ar ko viņi nodarbojās nevar

pateikt, pieļauj, ka viņiem katram bija savi darba uzdevumi, priekšnieks bija /pers. G/. Uzņēmums laikam nodarbojās ar telpu īri, jo reizēm zvanīja cilvēki, kas redzēja pie ēkas izliktu izkārtni, ka

tiek izīrēti biroji.

[10.7] Sabiedrības „DVA-Celtnieks” darba ņēmējs /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš 2011. vai 2012.gadā neilgu laiku strādāja sabiedrībā „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” par

datoru tehniķi. Uzņēmums „DVA-Celtnieks” /pers. F/ ir zināms, jo atradās tajā pašā ēkā, kur pieteicēja, bet šajā uzņēmumā viņš nestrādāja, ar /pers. G/ nekontaktējās. 2018.gadā /pers. F/

epizodiski tika izsaukts uz biroja ēku, kaut ko salabot datoriem, tajā laikā viņa darba vadītāja bija sieviete, bet viņas vārdu neatceras.

[11] Izvērtējot minētos paskaidrojumus un liecības kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja savai saimnieciskai darbībai izmantoja biznesa centra atklāto teritoriju,

noliktavas un biroja telpas. Vienlaikus darījumi ar sabiedrību „DVA-Celtnieks” acīmredzami neatbilst komerctiesiskajai realitātei.

Kaut arī /pers. E/ un /pers. G/ apstiprina darījumu esamību, tomēr nav saprotams darījumu ekonomiskais pamatojums. /pers. E/ nenoliedz, ka kravu apgrozījums ir krities un noliktavu

noslodze uz 2018.gada 18.oktobri tikai pirmajā noliktavā ir 80%, bet otrajā noliktavā 4% un 26% trešajā noliktavā. Vienlaikus telpu palielinājuma nepieciešamību /pers. E/ izskaidro tikai ar

piedalīšanos dažādos starptautiskajos tenderos. Taču kā izriet no lietas materiāliem pieteicējai 2018.gadā apgrozījums samazinājies gandrīz četras reizes. Turklāt pieteicēja jau par 2017.gadu,

apgrozāmo līdzekļu trūkumu dēļ, nevarēja norēķināties ar iznomātāju un arī turpmāk nespēja apmaksāt rēķinus par strīdus darījumiem. Savukārt /pers. G/, nespējot izskaidrot savas saimnieciskās

darbības ekonomiskos rādītājus un peļņas iespējas, vienlaikus pat nezinot, cik būs jāmaksā par īpašuma pārvaldīšanas tiesību izmantošanu, piešķir pieteicējai 100% atlaidi par nomu un vēl palielina

nomas platību. Turklāt 2016.gada 1.septembra nomas līgumi ar pieteicēju tiek noslēgti vēl pirms tam kā tiek noslēgts 2016.gada 1.decembra līgums ar sabiedrību „Avelon Capital” par īpašuma

nodošanu pārvaldījumā. Reālas komercdarbības ietvaros, tiesas ieskatā šādi darījumi nebūtu iespējami.

Tiesas šaubas par darījumu patieso raksturu pastiprina arī paskaidrojumos konstatētās pretrunas. Sabiedrības „DVA-Celtnieks” īpašnieks /pers. J/ skaidro, ka /pers. G/ piedāvāja viņam

atjaunot uzņēmuma darbību ar nekustamajiem īpašumiem un uzaicināja strādāt, bet /pers. G/ apgalvo, ka /pers. J/ uzaicināja viņu kļūt par valdes locekli, kad sabiedrībai „DVA-Celtnieks”

piedāvāja sākt nodarboties ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Turklāt normālas komercprakses ietvaros uzņēmuma īpašnieks pārzina uzņēmuma saimniecisko darbību, taču konkrētajā

gadījumā pats /pers. J/ apstiprina, ka viņš sabiedrības īpašnieks ir tikai formāli. Arī sabiedrības „DVA-Celtnieks” darbiniece /pers. I/, it kā pildot administratores pienākumus, par uzņēmuma

darbību neko paskaidrot nespēja, bet pieņēma, ka laikam tas nodarbojās ar telpu īri. Savukārt sabiedrības „DVA-Celtnieks” darba ņēmējs /pers. F/ pat nemaz nezināja, ka ir strādājis šajā

uzņēmumā, ar /pers. G/ nav kontaktējies, bet viņa darba vadītāja bija sieviete.

Kaut arī /pers. E/ neatceras, kas pirms sabiedrības „DVA-Celtnieks” bija teritorijas apsaimniekotājs un viņai tas neliekas svarīgi, taču tiesa ņem vērā auditā konstatēto. Proti, līdz 2015.gada

septembrim teritorijas apsaimniekotājs bija sabiedrība ,,Smart Trading”, /pers. E/ bija valdes locekle, darbinieki /pers. I/, /pers. F/, /pers. G/, uzņēmuma nodokļu parāds budžetam uz 2015.gada

decembri 60 049,75 euro, iecelts administrators, pasludināta maksātnespēja. No 2015.gada oktobra līdz 2016.gada augustam teritorijas apsaimniekotājs bija sabiedrība „Institia et Veritali”,

darbinieki /pers. I/, /pers. F/, /pers. G/, uzņēmuma nodokļu parāds budžetam uz 2016.gada decembri 67 004,08 euro, uzņēmumam apturēta saimnieciskā darbība. No 2016.gada septembra līdz

2018.gada jūnijam teritorijas apsaimniekotājs sabiedrība „DVA-Celtnieks”, uzņēmuma nodokļu parāds budžetam uz 2018.gada decembri 117 693,77 euro, uzņēmumam apturēta saimnieciskā

darbība. No minētā secināms, ka ilgstošā laika periodā īpašumam regulāri tiek mainīts apsaimniekotājs, kurš neveic telpu nomniekam izrakstītajos rēķinos norādītā nodokļa nomaksu budžetā,

nepamatoti nodrošinot pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, kas nemaz nav tik mazsvarīgi.

Pie iepriekš minētajiem un kopsakarā izvērtētajiem apstākļiem, tiesa atzīst par pamatotu dienesta secināto, ka ilgstošā laika periodā tiek dibināti uzņēmumi, lai caur nomas darījumiem īstenotu

krāpniecību ar nodokļiem.

Līdz ar to ir atzīstams, ka sabiedrības „Avelon Capital” amatpersona /pers. E/ iznomā citam savam uzņēmumam sabiedrībai „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” nekustamos īpašumus,

izmantojot sabiedrību „DVA-Celtnieks”. Tādējādi strīdus darījums ar sabiedrību „DVA-Celtnieks” ir mākslīgi izveidots ķēdes posms, lai iegūtu pievienotās vērtības nodokļa priekšrocības.

[12] Apkopojot spriedumā iepriekš visus izvērtētos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka starp strīda darījumos iesaistītajām sabiedrībām „Avelon Capital”, pieteicēju un

„DVA-Celtnieks” noslēgta atklātībai nezināma vienošanās, veiktas saskaņotas darbības dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, lai iegūtu fiskālas priekšrocības, proti, ir

konstatējama ļaunprātīga rīcība, atskaitot priekšnodokli par faktiski neesošiem darījumiem.

Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, tas atbilst gan Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izdarītajām atziņām, gan Senāta nolēmumos izdarītajām atziņām līdzīgās lietās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „BALTRANSAUTO TERMINĀLS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 4.janvāra lēmuma Nr.30.2-22.8/2790 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Andersone