Court dismisses civil servant's appeal against dismissal due to staff reduction and rating, rejecting unpaid salary claim.

Lietas Nr. A420437013

Lietas arhīva Nr. A42-04370-13/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 13.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem /valsts

amatpersona/ un /valsts amatpersona/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. E/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora p.i. 2013.gada 28.jūnija rīkojuma Nr.5150-p „Par /pers. E/ atbrīvošanu no amata” atcelšanu, pieteicēja atjaunošanu

civildienestā ierēdņa /amats/ amatā /darba vieta/, un par nesaņemtā atalgojuma izmaksu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) ģenerāldirektora p.i. 2013.gada 28.jūnijā izdeva rīkojumu Nr.5150-p „Par /pers.

E/ atbrīvošanu no amata” (turpmāk – Rīkojums) par pieteicēja – /darba vieta/ (turpmāk – /darba vieta/) /amats/ /pers. E/ atbrīvošanu no

ierēdņa amata (pēdējā darba diena/datums/) sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41.panta

1.punkta „g” apakšpunktu.

Rīkojums pieņemts pamatojoties uz Dienesta 2013.gada 24.maija paziņojumā Nr.1.5.1-2/43441 „Par valsts civildienesta attiecību

turpināšanu citā amatā vai izbeigšanu” (turpmāk – Paziņojums) norādīto.

[2] Pieteicējs iesniedzis tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Rīkojumu kā prettiesisku, uzlikt pienākumu Dienestam atjaunot pieteicēju

/amats/ amatā /darba vieta/ par /amats/, ieceļot amatā uz nenoteiktu laiku un uzlikt par pienākumu Dienestam aprēķināt un izmaksāt

pieteicējam nesaņemto atalgojumu par laika periodu no 2013.gada 10.jūlija līdz valsts civildienesta attiecību atjaunošanas brīdim.

Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ar Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 9.maija rīkojumu Nr.2935-p „Par grozījumiem Valsts

ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amata vietu sadalījumā” (turpmāk – 2013.gada 9.maija rīkojums) netika likvidētas /amats/

amata vietas Liepājā, bet samazinātas /amats/ 20 amata vietas /darba vieta/, tādēļ Paziņojumā nepamatoti norādīts, ka ar 2013.gada

10.jūliju tiek likvidēta /amats/ amata vieta Liepājā, kuras pienākumus pilda pieteicējs. /amats/ amats /darba vieta/ netika likvidēts, bet

gan samazināts to skaits. Līdz ar to nav piemērojams Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunkts. Pieteicējs

strādā /pārvalde/ kopš 1992.gada aprīļa. Uz atbrīvošanas brīdi ieņēma amatu /amats/ Dienesta Pārvaldes /darba vieta/. Pieteicējs

atbrīvots no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu tādēļ, ka Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta /pilsēta/

un /pilsēta/) kvalifikācijas savstarpējās izvērtējuma rezultātā iegūts zemākais punktu skaits.

Pieteicējs veikto izvērtēšanu uzskata par nepamatotu, norādot, ka izvērtēšanā iekļautie kritēriji neatbilst Darba likuma 108.panta

pirmās daļas prasībām; netika izvērtēta visu /darba vieta/ /amats/ kvalifikācija (/pilsētas/), bet tikai /pilsētas/; 3) izvērtēšanas kritērijā

iekļauts 2012.gada ikgadējais novērtējums, kas veikts neatbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

Pieteicējs uzskata, ka saskaņā ar izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem nepamatoti vairāk punktus saņem ierēdnis ar otrā līmeņa

akadēmisko izglītību pedagoģijas specialitātē, nekā ierēdnis ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Pieteicējs uzskata, ka viņa 2012.gada novērtējums prettiesiski veikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra

instrukciju Nr.2 „Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība” (turpmāk – Instrukcija) (2009.gada 8.decembra redakcijā

(Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra instrukcija Nr.18 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijā Nr.2

„Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība”” (turpmāk – Instrukcijas grozījumi)). Tā kā 2012.gada ikgadējais novērtējums

ir prettiesisks, arī 2013.gada maijā veiktā kvalifikācijas savstarpējā izvērtēšana ir nelikumīga.

Pieteicējs atbrīvots no ierēdņa amata laikā, kad nebija iestājies uzteikuma termiņš 1 mēnesis, jo uzteikuma termiņā, pretēji pieteicēja

lūgumam, tika ieskaitīta pārejoša darbnespēja.

Tā kā Rīkojums ir prettiesisks, pieteicējs uzskata, ka Dienestam ir uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējam nesaņemto atalgojumu

par laika periodu no 2013.gada 10.jūlija, kad ar pieteicēju tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības, līdz atjaunošanai valsts

civildienestā.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu nolemts pieņemt pieteicēja pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu.

[4] Atbildētājas pusē pieaicinātā iestāde – Dienests, tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu

un noraidāmu, paskaidrojot turpmāko.

[4.1] Satversmes tiesas 2003.gada 18.decembra sprieduma lietā Nr.2003-12-01 8.punktā atzīts, ka valsts vienpusēji regulē ierēdņu

pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, ieskaitot atalgojumu un sociālās garantijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta

pirmajai un otrajai daļai iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu,

nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, t.sk. pārvalda iestādes personāla un citus resursus, nosaka iestādes pārvaldes

amatpersonu un darbinieku pienākumus.

Pamatojoties uz Dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Pārvaldes direktora 2013.gada 19.aprīļa ziņojumu Nr.27/1450 „Par

VID Muitas pārvaldes personāla resursu pārdali”, 2013.gada 26.aprīļa ziņojumu Nr.27/1569 „Par VID Muitas pārvaldes personāla

resursu pārdali” un Dienesta Pārvaldes 2013.gada 2.maija vēstuli Nr.27/1645 „Par /darba vieta/”, tika izdots 2013.gada 9.maija

rīkojums, nosakot, ka ar 2013.gada 10.jūliju tiek likvidētas vairākas Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ amata vietas, t.sk. likvidētas 20

Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ amata vietas un izveidotas papildus 20 amata vietas Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ (ar

dienesta vietām Rīgā, Jelgavā un Valmierā), ievērojot, ka muitas amatpersonas var tikt pakļautas rotācijai, norīkojot viņas veikt amata

pienākumus dažādos /struktūrvienība/.

[4.2] Ievērojot ar Dienesta 2013.gada 10.maija rīkojumu Nr.2945-p „Par Muitas pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī

un Talsos) kvalifikācijas savstarpējās izvērtēšanas un Muitas pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū)

kvalifikācijas savstarpējās izvērtēšanas komisijas izveidošanu” (turpmāk – 2013.gada 10.maija rīkojums) apstiprinātajos kritērijos un

norādījumos noteikto, vienāda punktu skaita iegūšanas gadījumā priekšrocības palikt esošajā darba vietā ir tiem ierēdņiem, kuriem ir

autovadītāja apliecība. Ierēdnim, kuram ir autovadītāja apliecība, tiek piešķirts papildus viens punkts. Prasība pēc autovadītāja

apliecības tiks iekļauta jaunajā Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ amata aprakstā. Izvērtēšanā tika ņemta vērā aktuālā

informācija par autovadītāja apliecību uz 2013.gada 1.aprīli.

Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 3.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmo

daļu un otrās daļas 1.punktu, atbilstoši labas pārvaldības principam, pamatojoties uz 2013.gada 9.maija rīkojumu, ar 2013.gada

10.jūliju tika likvidēts pieteicēja – Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ amats.

Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 27.pantu un Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmo, otro, trešo un ceturto

daļu, ievērojot ar 2013.gada 10.maija rīkojumu izveidotās komisijas 2013.gada 23.maija protokolā Nr.1-p norādīto un ņemot vērā, ka

pieteicējs Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējā izvērtējuma rezultātā

ieguvis zemāku punktu skaitu, pieteicējam piedāvāts turpināt valsts civildienesta tiesiskās attiecības Dienesta Pārvaldes /amats/ uz

nenoteiktu laiku ar dienesta vietu Rīgā, saglabājot iepriekš noteikto mēnešalgu, piemaksu par dienestu, kas saistīts ar risku, līdz

turpmākajam rīkojumam un piemaksu par dienesta pakāpi.

[4.3] Ņemot vērā to, ka pieteicējs līdz pat 2013.gada 28.jūnijam nebija sniedzis atbildi uz Paziņojumu, ievērojot, ka Dienesta

Pārvaldes /darba vieta/ vadītāja p.i. /Pers. C/ telefoniski informēja pieteicēju par Paziņojumu, tika izdots Rīkojums.

[4.4] Pieteicēja arguments par to, ka pieteicējs ticis atbrīvots no amata laikā, kad nebija iestājies uzteikuma termiņš, ir noraidāms

pamatojoties uz Dienesta 2013.gada 15.jūlija vēstulē Nr.1.5.1-3/57176 norādītajiem argumentiem.

[4.5] Augstākās tiesas 2010.-2011.gada apkopojumā „Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem” norādīts, ka atbilstoši

Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktam (analoģiski ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu)

minētajā tiesību normā paredzētā „darbinieku skaita samazināšana” ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba

likuma 104.panta pirmajai daļai, proti, šāds uzteikums nav saistīts ar darbinieka uzvedību vai spējām, bet ir pietiekami pamatots ar

neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Vienlaikus Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā SKC-361/2008 11. un 12.punktā norādīts, ka darbinieku skaita samazināšana ne

vienmēr var būt saistīta ar faktiskā darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Senāts) 2011.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-600/2011 13.punktā atzīts, ka priekšrocību

izvērtēšana pēc darba rezultātiem un kvalifikācijas ir noteikta, ievērojot darba devēja pamatotās intereses turpmāk nodarbināt

darbiniekus, kuriem ir labākas zināšanas, rezultāti, spējas, kā arī, lai nodrošinātu izsvērtu personāla struktūru. Būtībā šis izvērtējums ir

starp darbinieka un darba devēja interesēm, priekšroku dodot tieši darba devēja saimnieciskajām interesēm, proti, dodot tiesības un

iespējas darba devējam izvēlēties, kurus spējīgākos un vajadzīgākos darbiniekus atstāt darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.

Turklāt, sākotnēji ir jāizvērtē attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darba kvalifikācija, un tikai pēc tam vērtējamās priekšrocības, kas

paredzētas Darba likuma 108.panta otrajā daļā. Saskaņā ar šā panta trešo daļu neviena no minētajām priekšrocībām nav prioritāra

salīdzinājumā ar pārējām, līdz ar to darba devējam pašam ir tiesības izlemt, kurai no tām katrā konkrētajā gadījumā dodama

priekšroka.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-145 atzīto, tiesas

kompetencē neietilpst izvērtēt darba devēja saimniecisko un organizatorisko pasākumu veikšanas nepieciešamību, jo šo jautājumu

izlemšana ietilpst darba devēja kompetencē. Atbilstoši APL noteiktajām interpretācijas metodēm minētā atziņa ir piemērojama arī

konkrētajā gadījumā. Vienlaikus Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.A420649310 13.punktā

norādīts, vai funkciju pārdale un struktūras maiņa ir bijusi optimāla un lietderīga, tiesa nevar izvērtēt, jo tas nav tiesas kompetencē.

[4.6] Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs

nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.494) 57.punktu, ierēdņa darba izpildes novērtēšana par 2012.gadu

tiek veikta saskaņā ar Instrukciju. Tādējādi ir noraidāms pieteicēja apgalvojums, ka 2012.gada ikgadējais novērtējums ir prettiesisks.

[4.7] Dienesta papildus paskaidrojumā, attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem, norādīts turpmākais.

[4.7.1] Augstāko punktu skaitu piešķir ierēdņiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā

nozarē. Par izglītību, kas attiecīgajā gadījumā ir vērtējama kā tāda, kas iegūta ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītajā nozarē,

uzskatāma izglītība, kas norādīta Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ amata apraksta (gan amata aprakstā, kas bija spēkā uz

profesionālās kvalifikācijas izvērtēšanas bridi, t.i., 2013.gada 31.martā, gan amata aprakstā, kas ir spēkā pašreiz (apstiprināts ar

Dienesta 2013.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.96-a)) 5.sadaļā „Ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā izglītība”, proti, „pirmā

līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība

(bakalaura grāds), vai akadēmiskā augstākā izglītība (bakalaura grāds): - vēlams sociālajās zinātnēs, komerczinībās vai tiesībās, -

vai muitas un/vai nodokļu administrēšanā, - vai muita”. Savukārt par izglītību, kas iegūta ar konkrētā ierēdņa amata pienākumu

pildīšanu nesaistītā nozarē, uzskatāma jebkura izglītība, kas ir atšķirīga no amata aprakstā minētajām.

[4.7.2] Tā kā četri gadi ir tas laiks, kurā vidusmēra muitas ierēdnis apgūst visas amata pienākumu veikšanai nepieciešamās

teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kļūst par lietpratēju, iegūstamo punktu maksimālais skaits par attiecīgu stāžu I bloka

C kategorijā „Darba stāžs Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 1.aprīlim” un D kategorijā „Profesionālā pieredze muitas jomā

Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot)” ir aprobežots ar četriem gadiem.

[4.7.3] II bloka E kritērijs „Apbalvojumi (no 2010. līdz 2012.gadam)”, līdzīgi II bloka F kritērijam „Ierēdņa darbības novērtējums (no

2010. līdz 2012.gadam ieskaitot)” un G kritērijam „Disciplinārsodi (no 2010. līdz 2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot))”, raksturo konkrētā

ierēdņa darbības efektivitāti amata pienākumu veikšanā uz attiecīgā lēmuma pieņemšanas brīdi. Kopējais amata pienākumu

veikšanas ilgums un tā laikā iegūtie apbalvojumi neraksturo konkrētā ierēdņa efektivitāti amata pienākumu veikšanā, jo ierēdnis, kurš

amata pienākumus veic ilgāku laiku, iespējams, iegūs vairāk apbalvojumu, nekā tas ierēdnis, kurš pienākumus pilda īsāku laiku.

Efektivitātes novērtēšanas kritērijs nav apbalvojumu kopsumma, bet gan apbalvojumu kopsumma noteiktajā laikā, kas ir vienāds

visiem pretendentiem. Tādējādi laiks, par kuru tiek ņemti vērā apbalvojumi, ierēdņa darbības rezultāti un disciplinārsodi, ir ierobežots

ar pēdējiem trim gadiem (gan Dienestā, gan Finanšu ministrijā piemēro vienādu laika periodu visiem kvalifikācijas novērtēšanas II

bloka kritērijiem).

[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi neieradās, iesniedzot tiesā iesniegumu ar lūgumu veselības stāvokļa dēļ izskatīt lietu bez pieteicēja

klātbūtnes.

[6] Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina un lūdza to noraidīt pamatojoties uz Lēmumā un

rakstveida paskaidrojumos norādīto. Atbildētāja uzskata, ka vērtēšana notika taisnīgi, ievērojot procedūru un izvirzītos kritērijus;

pieteicēja argumentiem nav pamatojuma. Dienestā notiek nepārtraukta centralizācija un pēdējos trīs gadus struktūras tika

samazinātas, samazinot administratīvo slogu. Izmaiņas saistītas ar struktūras izmaiņām – optimizējot struktūru, efektivizējot darbību,

samazinot /darba vieta/ 9 /amats/ amata Ventspilī, 10 darbavietas Liepājā un 1 Saldū. Ņemot vērā, ka muitas kontroles punkti ir mazi,

tad tika pieņemts lēmums tos apvienot.

No tiesai nosūtītajiem Protokoliem, kas saistīti ar reorganizāciju, redzams, ka tika izvērtētas amatpersonas ne tikai Liepājā un Saldū,

bet arī Ventspilī un Talsos. Pieteicējs, pat ja skata vērtējumus kopsakarā, ieguvis zemāko punktu skaitu novērtējumā Liepāja un

Saldus un otro zemāko novērtējuma punktu skaitu, ja skatās abus novērtējumus kopā - par Liepāju un Saldu, un Ventspili un Talsiem.

Atsevišķs izvērtējums (Liepāja un Saldus, Ventspils un Talsi) veikts pēc teritoriāla principa, lai cilvēki, kuri paliks, būtu tuvāk

darbavietai. Tā kā bija doma apvienot Liepājas ostas /struktūrvienība/ un Saldus /struktūrvienība/, iestāde vērtēja darbiniekus, kuri

strādāja šajās divās struktūrvienībās.

Vērtēšanā, kas notika Ventspils un Talsu /struktūrvienība/ /amats/, apvienojot Ventspils ostas /struktūrvienība/ ar trīs mazajiem

/struktūrvienība/, vērtēti arī darbinieki, kas strādā Rojas un Mērsraga /struktūrvienība/. Kopā tika plānots likvidēt 20 amata vietas - 10

vienā grupā, 10 citā grupā. Vērtēšna bija vienota. Nevar likvidēt posteņus. Katram piešķirts atsevišķs punkts, kas ir starptautiski

iekļauts sistēmā. Cilvēki, kas tur strādā, strādā pa maiņām, vienā brīdī pēc pieprasījuma tie tiek nosūtīti uz Talsiem, Mērsragu, Roju.

Posteņi ir apvienoti vienā struktūrvienībā. Vienam postenim ir viens virsuzraugs. Tagad vienam virsuzraugam pievienoti Ventspils

ostas /struktūrvienība/, lai būtu optimālāka struktūra, varētu mazināt administratīvo slogu. Ar Protokolu Nr.1-p vērtēti tie darbinieki, kas

strādā Liepājā un Saldū, tajā skaitā pieteicējs. Ar Protokolu Nr.2-p izvērtēti Ventspils un Talsu /struktūrvienība/ strādājošie. Talsu,

Rojas, Mērsraga /struktūrvienība/ ir viena daļa. Protokolā ir norādīti tikai Talsi kā galvenā, kur atrodas virsuzraugs. Protokolā būtu

pareizi norādīt, ka tas ir Ventspilī, Talsos, Rojā un Mērsragā, jo šie visi cilvēki strādā divās struktūrvienībās. Iestāde ar Talsiem

protokolā saprot visus struktūrvienībā strādājošos.Ja ir norādīts, ka /amats/ ir ar darbavietu Talsos, tad viņam var nākties doties uz

darbu arī Rojas vai Mērsraga /struktūrvienība/.

Atbildētājas pārstāvis /Pers. D/ apliecināja, ka Dienests tiesas rīcībā ir nodevis visus /darba vieta/ daļā esošo muitas /amats/

izvērtējumus, izņemot muitas kontroles organizēšanas nodaļu.

Vērtēšanas kritēriji ir universāli, tie ir attiecināti uz daudzām personām, ne tikai uz pieteicēju. Kritēriji nav domāti, lai diskriminētu kādu

vai likvidētu nevajadzīgus cilvēkus. Šie novērtēšanas kritēriji izmantoti ne tikai šajā reorganizācijas procesā, bet tiek izmantoti

vispārēji gan Dienestā, gan Finanšu ministrijā. Vērtēšanas kritēriji bija vienādi gan Liepājas un Saldus /struktūrvienība/, gan Ventspils

un Talsu /struktūrvienība/.

Attiecībā uz pieteicēju izvērtēšanas process bija caurskatāms, atbilstošs esošajiem kritērijiem. Pieteicējam bija paziņots par visiem

piedāvājumiem, atbildēts uz iesniegumu.

Pieteicējam bija nodrošinātas tiesības uz valsts civildienestu, jo viņam tika piedāvāts cits amats ar darbavietu Rīgā. Darbiniekiem ir

jābūt mobiliem un jāseko līdzi izmaiņām gan valstī, gan iestādē. Pats pieteicējs nesniedza viedokli par pārcelšanu, kas nozīmē to, ka

viņš to nevēlējās.

Attiecībā uz I bloka „A” kritēriju „Izglītība līdz 2013.gada 1.aprīlim” atbildētājas pārstāvji atzina, ka kritērijs – 1.līmeņa profesionālā

augstākā izglītība – ir vispārējs, kurā der visas izglītība; iespējams, taisnīgāk būtu bijis pieteicējam par izglītību piešķirt 2 punktus.

Taču pat ja pieteicējam pieliktu 2 punktus, tas neko nemainītu.

2010., 2011. un 2012.gads ierēdņu darbības novērtējumam izvēlēts tāpēc, ka iestādes rīcībā bija šāds novērtējums. Par 2013.gadu

novērtējumu iesniedz tikai decembra beigās. Trīs gadi dod priekšstatu par to, kā ierēdnis strādājis. 2010.gadā pieteicējam bija

novērtējums B, 2011.gadā C, pēdējā gadā C. Divu pēdējo gadu laikā pieteicēja novērtējums ir samazinājies.

Par Dienesta iesniegto amata vietu sarakstu uz 30.jūniju un 31.jūliju paskaidroja, ka dienestā vienreiz mēnesī tiek apstiprināts jauns

štatu saraksts, tas ik mēnesi tiek atjaunots. Izmaiņas, kas saistītas ar /darba vieta/ reorganizāciju, štatu sarakstā parādījās jūlija vidū.

No iesniegtajiem izrakstiem redzams, ka /darba vieta/ daļā uz 30.jūniju ir par 20 /amats/ štata vietām vairāk, nekā uz 31.jūliju, savukārt

Muitas pārvaldes centrālajā struktūrā 20 vietas parādījās klāt. Tas apliecina faktu, ka reāli tas, kas tika lemts, tika izpildīts.

2009.gada 9.decembra rīkojums par Dienesta muitas pārvalde izveidi sniedz informāciju (185 ieraksts), ka ar 2013.gada 9.maija

rīkojumu no 2013.gada 10.jūlija stājās spēkā strukturālā shēma.

[7] Nekonstatējot apstākļus, kuri var būt par iemeslu lietas izskatīšanas atlikšanai, administratīvā lieta izskatīta bez pieteicēja

klātbūtnes, ņemot vērā pieteikumā paustos argumentus un apsvērumus.

Motīvu daļa

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāko

[8.1] 2013.gada 19.aprīlī Dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Pārvaldes direktors sniedzis ziņojumu Nr.27/1450 „Par

VID Muitas pārvaldes personāla resursu pārdali” (turpmāk – Ziņojums) (lietas 29.-35.lapa).

Ziņojumā lūgts Dienesta ģenerāldirektores atbalsts ar 2013.gada 1.jūniju veikt šādas izmaiņas Dienesta Pārvaldes struktūrā un štata

vienību sadalījumā:

1) samazināt /darba vieta/ daļas /amats/ amatus par 24 štata vietām:

1.1) Ventspils ostas /struktūrvienība/ – 11 /amats/ štata vietas;

1.2) Liepājas ostas /struktūrvienība/ – 12 /amats/ štata vietas;

1.3) Saldus /struktūrvienība/ – 1 /amats/ štata vieta.

2) Samazinātās štata vietas novirzīt šādām Dienesta Pārvaldes struktūrvienībām:

2.1) Riska vadības daļai – 4 štata vietas.

2.2) /struktūrvienība/ Rīgā – 20 štata vietas, Dienesta Pārvaldes /struktūrvienība/ izveidojot 20 /amats/ štata vietas, ar likvidējamajām

štata vietām paredzētu finansējumu, attiecīgajiem muitas ierēdņiem piedāvājot darbu Rīgas /struktūrvienība/;

3) izveidot apvienoto Ventspils ostas /struktūrvienība/ 0311 un Talsu /struktūrvienība/ 0314 muitas punktu;

4) izveidot apvienoto Liepājas ostas /struktūrvienība/ 0411 un Saldus /struktūrvienība/ 0422 muitas punktu.

5) Talsu /struktūrvienība/ un Saldus /struktūrvienība/ virsuzrauga amatus pārveidot par muitas maiņas vadītāja amatiem, tajos ieceļot

esošos Talsu /struktūrvienība/ un Saldus /struktūrvienība/ virsuzraugus.

Ziņojums pamatots ar Dienesta darbības un attīstības stratēģijā 2011.-2013.gadam izvirzīto trešo mērķi „Paaugstināt VID darbības

efektivitāti” un nepieciešamību noteikt personālresursu atbilstību esošajai noslodzei /struktūrvienība/, pēc Kurzemes uzņēmējdarbības

vides un darba apjoma analīzē iegūtās informācijas.

[8.2] 2013.gada 26.aprīlī Dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Pārvaldes direktors, precizējot Ziņojumu, sniedzis ziņojumu

Nr.27/1569 „Par VID Muitas pārvaldes personāla resursu pārdali” (turpmāk – Ziņojuma precizējums) (lietas 36.-37.lapa).

Ziņojuma precizējumā lūgts atbalstīt Ziņojumā norādīto pasākumu veikšanu ar 2013.gada 15.maiju.

Ziņojuma precizējumā lūgts, līdz tiek uzsākta Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ personāla resursu optimizācija, atbalstīt šādas

izmaiņas Dienesta Pārvaldes personāla resursu sadalījumā:

1) ar 2013.gada 15.maiju samazināt /darba vieta/ /amats/ amatus par 4 štata vietām:

1.1) 2 /amats/ amata vietas ar dienesta vietu Ventspilī;

1.2) 2 /amats/ amata vietas ar dienesta vietu Liepājā.

2) Samazinātās štata vietas novirzīt /nodaļa/, /nodaļa/ izveidojot 4 vecāko muitas ekspertu štata vietas.

3) Ņemot vērā iepriekš norādītās izmaiņas Dienesta Muitas pārvaldes štata vietu sadalījumā ar 2013.gada 15.maiju, ar 2013.gada

1.jūniju /darba vieta/ daļā nepieciešams samazināt 20 /amats/ amata vietas, tādējādi veicot izmaiņas Ziņojumā un samazinot /darba

vieta/:

3.1) 9 /amats/ amata vietas ar dienesta vietu Ventspilī;

3.2) 10 /amats/ amata vietas ar dienesta vietu Liepājā;

3.3) 1 /amats/ amata vietu ar dienesta vietu Saldū.

Ziņojuma precizējumā lūgts veikt ar 2013.gada 1.jūniju Ziņojuma priekšlikumu sadaļā minētos pasākumus, izņemot 2.1.punktā

norādīto, kas jārealizē ar 2013.gada 15.maiju, un izņemot pasākumus, kas saistīti ar Ventspils un Talsu /struktūrvienība/ apvienošanu,

un Liepājas un Saldus /struktūrvienība/ apvienošanu.

[8.3] Ar Dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā Pārvaldes direktora p.i. 2013.gada 2.maija vēstuli Nr.27/1645 „Par /darba

vieta/” (turpmāk – 2013.gada 2.maija vēstule) atsaukta Ziņojuma precizējuma priekšpēdējās rindkopas teikuma sadaļa „... un izņemot

pasākumus, kas saistīts ar Ventspils un Talsu /struktūrvienība/ apvienošanu, un Liepājas un Saldus /struktūrvienība/ apvienošanu”

(lietas 38.lapa).

[8.4] Ar Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 9.maija rīkojumu (lietas 39.lapa), pamatojoties uz Ziņojumu, Ziņojuma precizējumu un

2013.gada 2.maija vēstuli, uzdots, ar 2013.gada 10.jūliju izdarīt grozījumus Dienesta Pārvaldes amata vietu sadalījumā:

1) likvidēt /darba vieta/ divas muitas virsuzrauga (ierēdnis, 26.2.apakšsaime, V līmenis, 11 mēnešalgu grupa);

2) izvedot /darba vieta/ papildus divas muitas maiņas vadītāja (ierēdnis, 26.2.apakšsaime, IV līmenis, 10 mēnešalgu grupa);

3) likvidēt /darba vieta/ divdesmit /amats/ (ierēdnis, 26.2.apakšsaime, III līmenis, 8 mēnešalgu grupa) amata vietas;

4) izveidot Muitas kontroles punktos papildus divdesmit /amats/ (ierēdnis, 26.2.apakšsaime, III līmenis, 8 mēnešalgu grupa) amata

vietas;

5) Dienesta Administratīvajai pārvaldei aktualizēt Dienesta 2009.gada 9.decembra rīkojuma Nr.5048-p „Par Valsts ieņēmumu

dienesta Muitas pārvaldes izveidi” 1.punkta tabulā apstiprināto amata vietu sadalījumu.

[8.5] Ar 2013.gada 10.maija rīkojumu (lietas 40.lapa), pamatojoties uz 2013.gada 9.maija rīkojumu uzdots veikt Pārvaldes /darba

vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī un Talsos) kvalifikācijas savstarpējo izvērtēšanu un Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta

Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējo izvērtēšanu, kā arī izveidota izvērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija) un apstiprināti

kritēriji „Kritēriji Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (daba vieta Ventspilī un Talsos) kvalifikācijas

savstarpējai izvērtēšanai un Muitas pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējai

izvērtēšanai” (turpmāk – Izvērtēšanas kritēriji) (lietas 41.lapa) un apstiprināti norādījumi „Norādījumi Valsts ieņēmumu dienesta Muitas

pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī un Talsos) kvalifikācijas savstarpējai izvērtēšanai un Muitas pārvaldes /darba

vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējai izvērtēšanai” (turpmāk –Norādījumi) (lietas 42.-43.lapa).

[8.6] 2013.gada 23.maijā veikta Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) savstarpējā izvērtēšana, par

ko sastādīts Komisijas sēdes protokols Nr.1-p (turpmāk – Protokols) (lietas 55.-59.lapa);

Kvalifikācijas savstarpējās izvērtēšanas rezultātā 4 amatpersonas ir ieguvušas 38 punktus, divas – 37 punktus, 20 amatpersonas

ieguvušas 36 punktus, viena – 35,33 punktus, divas – 34 punktus, viena amatpersona 33,33 punktu, viena amatpersona 33 punktus,

viena – 32,67 punktus, trīs amatpersonas 32 punktus un viena (pieteicējs) – 30,67 punktus.

[8.7] 2013.gada 23.maijā veikta Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī un Talsos) savstarpējā

izvērtēšana, par ko sastādīts Komisijas sēdes protokols Nr.2-p (turpmāk – Protokols 2P) (lietas 60.-64.lapa).

[8.8] 2013.gada 24.maijā pieteicējam nosūtīts Paziņojums, kurā norādīts, ka ar 2013.gada 10.jūliju tiek likvidētas Muitas pārvaldes

/darba vieta/ /amats/ amata vietas, t.sk., likvidējot amatu ( ar noteiktu dienesta vietu Liepājā), kuru pienākumus pieteicējs pildīja.

Ņemot vērā, ka pieteicējam Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējā

izvērtējuma rezultātā iegūts zemāks punktu skaits, pieteicējam tiek piedāvāts turpināt valsts civildienesta attiecības Dienesta

Pārvaldes Muitas kontroles punktu /amats/ amatā, citstarp norādot, ka ar piedāvātā amata aprakstiem iespējams iepazīties VID

dokumentu koplietošanas serverī /interneta adreses nosaukums/_., uz nenoteiktu laiku, ar dienesta vietu Rīgā, saglabājot iepriekš

noteikto mēnešalgu, piemaksu par dienestu, kas saistīts ar īpašu risku līdz turpmākajam rīkojumam un piemaksu par dienesta pakāpi.

Vienlaikus Paziņojumā norādīts, ka atsakoties pieņemt izteikto piedāvājumu vai nenosūtot iesniegumu triju darba dienu laikā no

paziņojuma saņemšanas, ar pieteicēju tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma

41.pana 1.punkta „g” apakšpunktu sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju (lietas 20.-21.lapa).

Pieteicējs Paziņojumu saņēmis 2013.gada 5.jūnijā (lietas 21.lapa).

[8.9] Ņemot vērā to, ka Dienesta Administratīvā pārvalde nesaņēma atbildi uz Paziņojumu, Dienesta Administratīvā pārvalde secināja,

ka Dienesta izteiktais amata piedāvājums ir noraidīts.

Līdz ar to Dienesta 2013.gada 20.jūnija Dienesta Administratīvās pārvaldes p.i. vēstulē Nr.1.5.1-3/1657 „Par VID vakanto amatu

piedāvāšu /pers. E/” pieteicējam norādīts, ka šobrīd iestādē nav līdzvērtīgu amatu atbilstoši pieteicēja profesionālajai kvalifikācijai,

tādējādi Dienests piedāvā pieteicējam iespēju pārkvalificēties un turpināt valsts civildienesta attiecības kādā no citiem vakantajiem

ierēdņu amatiem Dienestā (uz noteiktu laiku) (lietas 22.-23.lapa).

[8.10] Pieteicējs atteicies no vakantajiem amata piedāvājumiem (lietas 22.lapa un lietas 18.lapa).

[8.11] 2013.gada 28.jūnijā izdots Rīkojums (lietas 19.lapa).

[8.12] 2013.gada 9.jūlijā Dienesta Administratīvajā pārvaldē saņemts pieteicēja iesniegums, datēts ar 2013.gada 5.jūliju, kurā

pieteicējs lūdz viņa slimošanas laikā neizbeigt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju (lietas 18.lapa).

[8.13] 2013.gada 15.jūlija vēstulē Nr.1.5.1-3/57176 „Par uzteikuma termiņu” Dienesta ģenerāldirektora p.i. atbildējis uz pieteicēja

iesniegumu (lietas 16.-17.lapa), citstarp norādot, ka Dienesta 2013.gada 24.maija vēstuli Nr. 1.5.1-2/43441 „Par valsts civildienesta

attiecību turpināšanu citā amatā vai izbeigšanu” pieteicējs saņēma 2013.gada 5.jūnijā, kad pieteicējam vēl nebija iestājusies

pārejoša darbnespēja. Tādējādi darba devēja uzteikuma termiņš 1 mēnesis ir no 2013.gada 5.jūija līdz 2013.gada 4.jūlijam. Pārejoša

darbnespēja pieteicējam iestājusies tikai no 2013.gada 16. jūnija, tas ir 12.dienā pēc uzteikuma saņemšanas. Minētajā laika periodā

(vismaz līdz darbnespējas iestāšanās dienai) pieteicējam bija iespēja atbildēt uz Paziņojumā izteikto amata piedāvājumu, gan arī pēc

pārejošās darbnespējas iestāšanās lūgt darba devējam neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošās darbnespējas laiku saskaņā ar

Darba likuma 103.panta otro daļu.

Papildus Dienests vērsis pieteicēja uzmanību uz Senāta judikatūru 2005.gada 15.februāra spriedumā lietā SKA-37, ka Valsts

civildienesta likums neparedz ierobežojumus valsts civildienesta attiecību izbeigšanai ierēdņa slimības laikā. Līdz ar to Dienests

nepiekrīt atlikt valsts civildienesta attiecību izbeigšanu līdz pieteicēja pārejošās darbnespējas noslēgšanas datumam.

[9] Rezumējot sprieduma iepriekšējā punktā norādīto, secināms, ka pamatojoties uz Dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā

Ziņojumā par nepieciešamību veikt personāla resursu pārdali sakarā ar veiktajā situācijas analīzē konstatēto par Kurzemes

uzņēmējdarbības vidi un darba apjomu Pārvaldes /darba vieta/, saskatot iespēju veicot veikt izmaiņas Pārvaldes /darba vieta/ daļā,

nolūkā efektivizēt Muitas darbu kopumā, Dienesta ģenerāldirektore izdevusi rīkojumu, ar kuru, citstarp uzdevusi ar 2013.gada 10.jūliju

likvidēt /darba vieta/ divdesmit /amats/ amata vietas un izveidot Muitas kontroles punktos papildus divdesmit /amats/ amata vietas.

Pamatojoties uz minēto, Komisijai uzdots veikt Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī un Talsos) kvalifikācijas

savstarpējo izvērtēšanu un Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas savstarpējo izvērtēšanu.

Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ daļas trīsdesmit sešu /struktūrvienība/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas

savstarpējās izvērtēšanas rezultātā pieteicējs ir ieguvis zemāko rezultātu, proti, 30,67 punktus.

Pieteicējs nav atsaucies Dienesta piedāvājumam turpināt valsts civildienesta attiecības Pārvaldē vai pārkvalificēties un turpināt valsts

civildienesta attiecības kādā no citiem vakantajiem ierēdņu amatiem, līdz ar to Dienests izdevis Rīkojumu pieteicēja atbrīvošanu no

amata sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta g) apakšpunktu.

[10] Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 9.maija rīkojums par grozījumiem Dienesta pārvaldes amata vietu sadalījumā ir pārvaldes

iekšējs lēmums un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma II nodaļai iestādes amatu saraksta apstiprināšana, un pārvaldes

amatpersonu un darbinieku pienākumu noteikšana ir pārvaldes institucionālās sistēmas jautājums.

Kā atzinis Senāts, jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju, valsts pārvaldei ir ļoti plaša rīcības brīvība, kas

principā nav pakļauta tiesas kontrolei. Tiesai, iejaucoties šajos procesos, tiktu pārkāpts varas dalīšanas princips.

Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējama situācija, kad institucionālā reorganizācija ir vērsta uz to, lai panāktu konkrētas amatpersonas

atbrīvošanu. Šādām darbībām ir jābūt pakļautām tiesas kontrolei tiktāl, ciktāl tiesa var pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības

brīvības izmantošanas kļūdas, tai skaitā rīkojusies patvaļīgi vai pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu (sk. Senāta 2007.gada

24.maija spriedumu lietā Nr.SKA-216/2007un 2011.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-422/2011).

Tādējādi tiesas kompetencē neietilpst pārbaudīt konkrēto amata vietu likvidēšanas tiesiskumu, jo šāds jautājums ir iestādes vadītāja

kompetencē, bet tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai izskatāmajā gadījumā Rīkojums, ar kuru pieteicējs atbrīvots no dienesta, nav

patvaļīgs, vai tas ir pieņemts procesuāli taisnīgi un ievērojot vienlīdzības principu.

[11] Izvērtējot Dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Pārvaldes direktora Ziņojuma, Ziņojuma precizējuma un 2013.gada

2.maija vēstules (lietas 29. – 37.lapa) saturu kopsakarā ar lietā sniegtajiem Dienesta paskaidrojumiem, tiesa secina, ka amata vietu

likvidācija /darba vieta/ veikta ar mērķi, pārdalot iestādes rīcībā esošo personālresursus, efektivizēt Muitas darbu.

Tiesa atzīst, ka Ziņojumā un Ziņojuma precizējumā izdarītie secinājumi un Dienesta ģenerāldirektorei sniegtie priekšlikumi par

nepieciešamajām institucionālās sistēmas izmaiņām pamatoti ar objektīviem faktiem un racionāliem apsvērumiem.

[12] Valsts civildienesta likums neparedz īpašu kārtību, kādā izbeidzamas valsts civildienesta attiecības ar ierēdni.

Tāpēc tiesai atbilstoši vispārējiem tiesību principiem konkrētajā situācijā jānoskaidro, vai Dienests izvirzījis objektīvus, racionālus,

Rīkojuma izdošanai nepieciešamus un pietiekamus kritērijus, piemērojis tiem lietas faktiskos apstākļus, un, vai ir konstatējama

saikne starp izvēlētajiem kritērijiem un izdoto Rīkojumu.

Kā redzams no Pārvaldes struktūrshēmas, kas bija spēkā uz Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 9.maija rīkojuma izdošanas brīdi

(lietas 88.lapa), līdz Pārvaldes iekšējās struktūras reorganizācijai /struktūrvienība/ daļas sastāvā bija Muitas kontroles organizēšanas

nodaļa, Ventspils ostas /struktūrvienība/, Liepājas ostas /struktūrvienība/, Saldus /struktūrvienība/ un apvienotie Muitas /daļa/ – Talsu

/struktūrvienība/, Rojas /struktūrvienība/ un Mērsraga /struktūrvienība/.

Pieteicēja atbrīvošana no amata faktiski notika tāpēc, ka tika samazināts /darba vieta/ konkrētā amata vietu skaits. Līdz ar to bija

izvērtējams un izlemjams, kuri no ierēdņiem saglabās tiesības uz atlikušajām amata vietām.

[13] Pieteicēja iebildumi pieteikumā ir vērsti gan pret salīdzināmo personu loka noteikšanu, gan pret salīdzināšanu pēc būtības

(novērtējuma kritēriji, novērtēšanas norise), kā arī pret atlaišanas procesuālo kārtību.

[14] Pārbaudot pieteicēja iebildumus, kas attiecas uz izvērtējamo personu loka noteikšanu, tiesa norāda turpmāko.

Ar 2013.gada 10.maija rīkojumu citstarp paredzēts savstarpēji izvērtēt:

1) Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ ar darbavietu Ventspilī un Talsos;

2) Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ ar darbavietu Liepājā un Saldū. (..) (lietas 42.lapa).

Kā izriet no Dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Pārvaldes direktora Ziņojumā un Ziņojuma precizējumā norādītā (lietas

33, 34.lapas otra puse), amata vietu likvidācija /darba vieta/ daļā saistīta citstarp ar apvienotu /struktūrvienība/ izveidošanu šajā

struktūrvienībā.

Turklāt Pārvaldes jaunā struktūrshēma, kas spēkā ar 2013.gada 10.jūliju (88.-89.lapa), liecina par to, ka pēc Pārvaldes iekšējās

reorganizācijas Liepājas ostas /struktūrvienība/ un Saldus /struktūrvienība/ vietā patiešām ir izveidots apvienotais Liepājas Ostas

/struktūrvienība/, kā arī ir apvienoti Ventspils, Talsu, Rojas un Mērsraga /struktūrvienība/. Tādējādi realizējies nodoms par apvienotu

muitas kontroles punktu izveidošanu.

Ņemot vērā minēto, un to, ka /darba vieta/ daļas amata vietu izvietojums balstīts uz teritoriālo principu, kas, kā redzams pēc Pārvaldes

jaunās struktūrshēmas, arī apvienojot muitas punktus principā ir saglabājies, Ziņojumā paredzot veikt muitas amatpersonu brīvu

pārvietošanu starp apvienoto muitas kontroles punktu darba vietām (lietas 33.lapa, 34.lapas otra puse), tiesa atzīst, ka ierēdņu

izvērtēšanu Dienests pamatoti veicis, atsevišķi savstarpēji vērtējot 1)Ventspils /struktūrvienība/ un Talsu /struktūrvienība/ /amats/ un 2)

Liepājas /struktūrvienība/ un Saldus /struktūrvienība/ /amats/ kvalifikāciju, proti, ierēdņus ar vienādiem amata pienākumiem, kuri līdz

šim pildījuši amata pienākumus attiecīgajos, vēlāk apvienotajos muitas kontroles punktos.

Bez tam, izvērtējot pieteicēja izvērtējuma rezultātus kopējā visu izvērtēto personu starpā, tiesa pēc lietā esošajiem Izvērtēšanas

protokoliem (lietas 55.-71.lapa) secina, ka arī gadījumā, ja būtu veikta visu /darba vieta/ /amats/ savstarpējā izvērtēšana, pieteicējs

nebūtu to ierēdņu vidū, kuri varētu turpināt amata pienākumu pildīšanu /darba vieta/ daļā.

[15] Tā kā Valsts civildienesta likuma normas nenosaka kritērijus, atbilstoši kuriem ierēdņi ir salīdzināmi, iestādei, nolūkā nodrošināt

iespēju saglabāt amatā tai visvairāk nepieciešamās jeb iestādes darbā visnoderīgākās personas, šādi kritēriji ir jānosaka pašai.

[15.1] Kā atzīts tiesu praksē, Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās

piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas

attieksmes aizlieguma principu, aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo

atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa nenorāda, ka ierēdņu skaita samazināšanas gadījumā būtu piemērojamas darba

tiesisko attiecību regulējošo likumu normas. Tādējādi likumdevējs Valsts civildienesta likumā ir devis norādi uz privāto tiesību normu

piemērošanu un noteicis, ciktāl tās piemērojamas. Saistībā ar ierēdņa atbrīvošanu no amata, tai skaitā sakarā ar iestādes vai

ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu, ir piemērojams Valsts civildienesta likuma tiesiskais regulējums, nevis

Darba likuma regulējums par darba tiesisko attiecību izbeigšanos.

Darba likuma normas publiskā dienesta attiecībās ir piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl publisko tiesību normas nenoteic citādi (sk.

Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-216 9.punktu). Ievērojot minēto, secināms, ka iestāde, izstrādājot kritērijus

ierēdņu kvalifikācijas savstarpējai salīdzināšanai nav tiešā veidā saistīta ar Darba likuma 108.panta normām.

Tātad Dienests, izvērtējot ierēdņu priekšrocības saglabāt amatu, varēja piemērot Darba likuma 108.pantā noteiktos kritērijus, bet tas

nebija iestādes obligāts pienākums (sal. sk. Administratīvās apgabalti esas 2011.gada 7.novembra sprieduma lietā

Nr.A420666810 [17] punkts).

[15.2] Kā atzīts tiesu judikatūrā to, kādus kritērijus noteikt, lai izvērtētu ierēdņa darba rezultātus, ir tiesīga noteikt pati iestāde,

izmantojot piešķirto rīcības brīvību. Tiesa iestādes vietā nevar izdarīt lietderības apsvērumus, vai konkrētajai iestādei lietderīgi ierēdņu

darba rezultātu novērtēšanā iekļaut kādus citus kritērijus (ja tie tieši nav noteikti tiesību normās (sal. Senāta 2011.gada 13.jūlija

sprieduma lietā Nr.SKA-463 10.punktu).Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas

kļūdas, piemēram, vērtējusi personas pēc tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar iestādes funkciju veikšanu (Senāta 2012.gada

2.marta spriedums lietā Nr.SKA-105/2012). Ievērojot iestādei šajā jomā piešķirto rīcības brīvību, tiesa arī nevar vērtēt to, kuriem

kritērijiem būtu dodama priekšroka, proti, kuriem no tiem piešķirams lielāks īpatsvars kopējā novērtējumā.

[15.3] Kā norādīts spriedumā iepriekš, kritēriji Dienesta Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Liepājā un Saldū) kvalifikācijas

savstarpējai izvērtēšanai un Pārvaldes /darba vieta/ /amats/ (darba vieta Ventspilī un Talsos) kvalifikācijas savstarpējai izvērtēšanai

(lietas 41.lapa) un Norādījumi kvalifikācijas savstarpējai izvērtēšanai (lietas 42.-43.lapa) apstiprināti ar Dienesta ģenerāldirektora

vietnieka administratīvajā jomā 2013.gada 10.maija rīkojumu Nr. 2945-p (lietas 40.lapa).

Kā kritēriji ierēdņu kvalifikācijas savstarpējai izvērtēšanai izvirzīti:

I blokā – 1) izglītība līdz 2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot); 2) darba stāžs valsts pārvaldē līdz 2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot);

3) darba stāžs Dienestā līdz 2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot); 4) Profesionālā pieredze muitas jomā Dienestā līdz 2013.gada

1.aprīlim;

II blokā – 5) apbalvojumi (no 2010.-2012.gadam ieskaitot); 6) ierēdņa darbības novērtējums (no 2010.-2012.gadam ieskaitot);

7) disciplinārsodi (no 2010.-2013.gada 1.aprīlim (neieskaitot).

Atbilstoši Norādījumos noteiktajam, A sadaļā (izglītība) maksimālais iespējamais punktu skaits ir 8. B, C, un D sadaļās katrā

maksimālais iespējamais punktu skaits ir 8. E sadaļā punkti ierēdnim tiek piešķirti par katru apbalvojumu norādītajā laika periodā; F

sadaļā punkti tiek piešķirti par ierēdņa darbības ikgadējo novērtējumu par katru gadu no 2010. līdz 2012.gadam, ieskaitot, aprēķinot

vidējo punktu skaitu; G sadaļā punkti tiek piešķirti par spēkā esošiem disciplinārsodiem, punktus vispirms summējot, tad atņemot no

izvērtēšanas punktu kopsummas.

Vienāda punktu skaita iegūšanas gadījumā priekšrocības palikt darba vietā ir tiem ierēdņiem, kuriem ir autovadītāja apliecība. Šajā

gadījumā ierēdnim, kuram ir autovadītāja apliecība, tiek piešķirts papildus 1 punkts. Norādījumos arī noteikts, ka ierēdņa novērtējumu

nosaka atbilstoši iegūtajai punktu kopsummai. Vienādu punktu skaitu ieguvušajiem ierēdņiem tiek piemēroti papildus kritēriji saskaņā

ar Darba likuma 108.pantu, par prioritāro kritēriju nosakot nostrādāto laiku Dienestā (lietas 42.-43.lapa).

[15.4] Kā izriet no tiesu prakses atziņām, ierēdņu kvalifikācijas novērtēšanā ir pamatoti ņemt vērā kā ierēdņa izglītību, tā arī darba

pieredzi.

Darbinieka darba pieredzi raksturo gan nostrādātais laiks iestādē, gan valsts pārvaldē vispār, gan nostrādātais laiks tajā jomā, kura

tieši nepieciešama konkrētā amata pienākumu veikšanai. Ierēdņa ikgadējās darbības novērtējumi un informācija par ierēdnim

piemērotajiem apbalvojumiem, un disciplinārsodiem objektīvi liecina par ierēdņa vispārējo attieksmi un spēju veikt dienesta

pienākumus.

Tiesa konstatē, ka tieši šādi kritēriji arī ir ņemti vērā, veicot ierēdņu savstarpējo izvērtēšanu konkrētajā gadījumā.

Turklāt tiesa, ņemot vērā Dienesta paskaidrojumos norādīto par periodu ilgumu atsevišķu kritēriju izvērtēšanai (lietas 53.-54.lapa),

atzīst, ka kritēriju izvērtēšanas periods nav nedz nesamērīgs, nedz diskriminējošs. Tieši pretēji, tas noteikts tāds, lai visām

izvērtējamajām personām radītu vienveidīgus un salīdzināmus apstākļus, nodrošinot vienlīdzīgu vērtēšanas principa ievērošanu.

[15.5] Izvērtējot papildus kritērija – autovadītāja apliecības esamības – pamatotību, tiesa arī šajā apstāklī nekonstatē iestādes rīcības

brīvības pārkāpumus un patvaļību kritērija izvēlē, jo, kā redzams no 2013.gada 3.jūnijā apstiprinātā /darba vieta/ daļas /amats/ amata

apraksta 6.3 punkta (lietas 83.lapas otra puse), tajā kā vēlamā attiecīgā ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamā prasme paredzēta

B kategorijas vadītāja apliecības esamība.

[15.6] Dienests Darba likuma 108.pantā noteiktos kritērijus piemērojis tikai kā papildus kritērijus vienādu punktu skaitu ieguvušo

ierēdņu savstarpējai izvērtēšanai.

Kā tiesa spriedumā norādījusi iepriekš, Darba likuma 108.pantā noteikto kritēriju piemērošana valsts civildienesta attiecībās nav

iestādes obligāts pienākums (sk. šī sprieduma [15.1] punktu). Turklāt, kā pamatoti norādījis Dienests, atsaucoties uz Senāta atziņām

(sk. šī sprieduma [4.5] punktu) sākotnēji ir jāizvērtē attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darba kvalifikācija, un tikai pēc tam

vērtējamās priekšrocības, kas paredzētas Darba likuma 108.panta otrajā daļā. Tādējādi Dienests pamatoti noteicis vispirms ierēdņu

kvalifikācijas savstarpējās izvērtēšanas veikšanu pēc Dienesta izstrādātajiem izvērtēšanas kritērijiem, bet tikai pēc šo kritēriju

izvērtēšanas – piemērojot Darba likuma 108.panta otrajā daļā paredzētās priekšrocības, turklāt ņemot vērā, ka neviena no tām

attiecībā pret citām priekšrocībām nav prioritāra, un tādējādi Dienestam pašam ir tiesības izvēlēties, kurai no priekšrocībām katrā

konkrētajā gadījumā dodama priekšroka.

[15.7] Ņemot vērā visu spriedumā iepriekš minēto, tiesai nav pamata apšaubīt izvirzīto Novērtēšanas kritēriju izraudzīšanās un

piemērošanas tiesiskumu, to objektivitāti, racionalitāti un nepieciešamību izsvērta lēmuma pieņemšanai par to, kuri no ierēdņiem,

kam veikta savstarpējā kvalifikācijas izvērtēšana, nākotnē salīdzinoši efektīvāk spēs pildīt valsts civildienestu un būs valstij noderīgāki.

[15.8] Spriežot pēc lietā esošajiem savstarpējās Komisijas sēdes Izvērtēšanas protokoliem un to pielikumiem, tiesa arī atzīst, ka

Dienesta izstrādātie kritēriji ir vienādi izmantoti visu salīdzināmo ierēdņu izvērtēšanā, ne tikai attiecībā uz pieteicēju. Tādējādi nav

saskatāms, ka attiecībā pret pieteicēju būtu pieļauta atšķirīga attieksme.

[16] Vienlaikus tiesa nevar atstāt bez ievērības pieteicēja iebildumus attiecībā uz speciālās izglītības (ar ierēdņa amata pienākumu

pildīšanu saistītā nozarē) nepamatoti zemo novērtējumu.

Kā izriet no Izvērtēšanas Kritēriju I bloka A sadaļā noteiktā, pakāpe A1 un attiecīgi 2 punkti ierēdni piešķirami par pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību; A2 un attiecīgi 4 punkti ierēdnim piešķirami par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai

akadēmisko augstāko izglītību (bakalaura vai maģistra grāds) ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu nesaistītā nozarē; A3 un

attiecīgi 6 punkti par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko augstāko izglītību (bakalaura grāds) ar ierēdņa amata

pienākumu pildīšanu saistītā nozarē; A4 un attiecīgi 8 punkti par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko augstāko

izglītību (maģistra grāds) ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē (lietas 41.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka gan līdz pieteicēja atbrīvošanai no ierēdņa amata, gan pēc viņa atbrīvošanas, pieteicējam faktiski bija

/amats/ amatam atbilstoša izglītība (skat. Amata aprakstus lietas 80.-84.lapa). Proti, pieteicējs n/a ieguvis pirmā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību programmā /programma/, un viņam piešķirta muitas eksperta kvalifikācija (lietas 24.lapa), līdz ar to pieteicējam I

bloka izvērtējumā kritērijā A par izglītību, atbilstoši Kritērijos noteikto punktu skaitam, piešķirts zemākais vērtējums.

Kā izriet no Dienesta sniegtā paskaidrojuma (lietas 53.-53.lapas otra puse), Dienesta nostāja ir tāda, ka augstāko punktu skaitu par

izglītību piešķir ierēdņiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē; par izglītību, kas

attiecīgajā gadījumā ir vērtējama kā tāda, kas iegūta ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē, uzskatāma izglītība, kas

norādīta /amats/ amata aprakstā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Dienests, nediferencējot novērtējumu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību atkarībā no tā, vai

izglītība iegūta ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē, faktiski nonācis pretrunā pats ar sevi.

Tiesas ieskatā, ņemot vērā minēto, kā arī to, ka valsts civildienestā nevar atrasties personas, kurām nav augstākā izglītība, būtu

taisnīgi un samērīgi ierēdņiem ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē

piešķirt vismaz par 1 punktu vairāk, nekā ierēdņiem ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar ierēdņa amata pienākumu

pildīšanu nesaistītā nozarē, vai arī pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu saistītā nozarē

pielīdzināt otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai (bakalaura grāds) ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu nesaistītā nozarē.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka arī novērtējuma paaugstināšana par 1 punktu kritērijā A nevarētu ietekmēt lietas rezultātu attiecībā pret

pieteicēju pēc būtības, jo atbilstoši Protokolā norādītajam (lietas 56.lapa, 1.23 pozīcija), pieteicējs kvalifikācijas savstarpējā

izvērtēšanā ieguvis 30,67 punktus salīdzinājumā ar personu, kura pēdējā iekļuvusi to personu lokā, ar kuru dienesta attiecības

nolemts turpināt, un kura ieguvusi 36 punktus. No minētās personas pieteicēju šķir vēl 9 personas un 5,32 punktu starpība.

[17] Pieteicēja ieskatā ierēdņa ikgadējais novērtējums par 2012.gadu, kas iekļauts pieteicēja kvalifikācijas izvērtēšanā, veikts

neatbilstoši spēkā esošajām tiesību normām.

Kā pamatoti paskaidrojumos norādījis Dienests, saskaņā ar Noteikumu Nr.494 57.punktu ierēdņa darba izpildes novērtēšana par

2012.gadu tiek veikta saskaņā ar Instrukciju.

Tā kā no lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja darba izpildes novērtēšana par 2012.gadu veikta atbilstoši Instrukcijai (lietas

25.-28.lapa), pieteicēja arguments par novērtējuma veikšanas prettiesiskumu noraidāms kā nepamatots.

[18] Pieteicējs norāda, ka Dienests viņu nepamatoti atbrīvojis no amata laikā, kad nebija iestājies Darba likuma 103.pantā

paredzētais uzteikuma termiņš, jo pieteicējs bija lūdzis atlikt civildienesta attiecību izbeigšanu līdz darbnespējas lapas beigām.

Kā atzinis Senāts, Darba likuma 103.pants attiecas uz darba līguma uzteikumu un uz civildienesta attiecībām nav attiecināms (sal.

Senāta 2011.gada 5.decembra sprieduma lietā SKA-776/2011 [10] punkts).

Turklāt Valsts civildienesta likuma normas neparedz aizliegumu izbeigt civildienesta attiecības ar ierēdni darbnespējas laikā (sal. sk.

Senāta 2011.gada 5.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-0649/2011 [10] punkts). Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās

piemērojamās darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas šajā gadījumā nav piemērojamas (sk. Senāta 2005.gada

15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-37 20.punktu, 2008.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-705/2008 12.punktu).

Līdz ar to tiesa šos pieteicēja argumentus noraida kā nepamatotus.

[19] Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkgta „g” apakšpunkts paredz valsts civildienesta attiecību izbeigšanu, ja ierēdnis ar

iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa

amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu. Tā kā kvalifikācijas savstarpējā izvērtēšanā

ieguvis zemāko novērtējumu, nav pieņēmis iestādes piedāvājumu turpināt valsts civildienestu, citstarp, pārkvalificējoties, tad tiesa

atzīst, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju pamatoti izbeigtas saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkgta „g”

apakšpunktu.

[20] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja atbrīvošana no dienesta nav bijusi patvaļīga, Rīkojums ir pieņemts

procesuāli taisnīgi un ievērojot vienlīdzības principu.

Līdz ar to Rīkojuma atcelšanai nav pamata un pieteicēja prasījums par Rīkojuma atcelšanu un viņa atjaunošanu dienestā attiecīgajā

ierēdņa amatā ir noraidāms.

[21] Ar 2011.gada 1.jūlija grozījumiem, kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likumā (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) ir paredzēts, ka nesaņemtā darba samaksa ir viens no mantiskā

zaudējuma veidiem (sk. likuma 12.panta piekto daļu, 21.1pantu un 24.panta ceturto daļu). Tādējādi prasījums par nesaņemtās

darba samaksas atlīdzināšanu ir vērtējams kā prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu (sal. skat. Senāta 2012.gada 4.jūnija

spriedums lietā Nr.SKA-149/2012).

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92.pantā un Zaudējumu atlīdzināšanas likuma regulējumam, atlīdzinājuma pamats ir iestādes

prettiesisks administratīvais akts vai prettiesiska faktiskā rīcība.

Tā kā atlīdzinājuma prasījums ir nesaraujami saistīts ar pamatprasījumu un tiesa pamatprasījumu atzinusi par nepamatotu un

noraidāmu, noraidāms arī prasījums par atlīdzinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā /pers. E/ pieteikumu (pieteikuma reģistrācijas Nr.1676).

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene