Court partially allowed appeal, reducing fine from 800 to 500 Lats due to misclassification of aggravating circumstances.

NORAKSTS Lieta Nr.A42624308 A5305-09/42

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 10.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Šļakota,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „A.K.D.” pilnvarotajiem pārstāvjiem P.C. un V.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „A.K.D.” pieteikuma par Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 15.maija lēmuma Nr.D26-11/18 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rēzeknes pilsētas pašvaldības policijas pārvaldes vecākais inspektors V.S. 2008.gada 14.februārī plkst.19.00 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZU 000701, kurā norādīts, ka SIA „A.K.D.”, tās valdes priekšsēdētāja P.C. personā, nenodrošināja pietiekošu nakts kluba „MaRoco”, Rēzeknē, Dārzu ielā 83 apmeklētāju kontroli. Tika pieļauta nepilngadīgā A.Š., dzimis /dzimšanas dati/, atrašanās izklaides vietā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas 2008.gada 30.janvārī pēc plkst. 23.00 un nepilngadīgās S.Š., dzimusi /dzimšanas dati/, atrašanos minētajā klubā 2008.gada 2.februārī pēc plkst.23.00. SIA „A.K.D.”, tās valdes priekšsēdētāja P.C. personā, būdama jau agrāk sodīta par nepilngadīgo atrašanos nakts klubā „MaRoCo” pēc plkst.23.00, izdarīja pārkāpumu atkārtoti gada laikā. Pārkāpts Rēzeknes pilsētas domes 2006.gada 31.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi” (turpmāk - Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi) 3.7.2.punkts. Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 248.1 pantu protokols sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes.

[2] Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – Administratīvā komisija vai atbildētāja) 2008.gada 15.maijā pieņēma lēmumu Nr.D26- 11/18 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru uzlika SIA „A.K.D.” administratīvo naudas sodu Ls 800 apmērā par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.2.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

[4] SIA „A.K.D.” vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi argumenti. [4.1] Lēmums pieņemts bez pieteicēja pārstāvja piedalīšanās, kaut gan pieteicēja likumā noteiktajā kārtībā iesniedza lūgumu par lietas atlikšanu sakarā ar pārstāvja slimību. Atbildētāja nav vērtējis minētā lūguma pamatotību atbilstoši LAPK 260.panta trešajai daļai. Komisija vienpusēji atzinusi, ka jau tika uzklausīti visi pārstāvja apskaidrojumi, taču iespējams, ka papildus paskaidrojumi varēja būt būtiski lietas izskatīšanā. [4.2] Rēzeknes pilsētas saistošo noteikumu 3.7.2.punkts neparedz juridiskās personas atbildību par nepietiekošas nakts kluba apmeklētāju kontroles nenodrošināšanu.

Līdz ar to, Administratīvā komisija nav piemērojusi pareizo likuma normu. Par to, ka nepilngadīga persona pēc plkst.23.00 atrodas ārpus savas dzīves vietas, atbildīgs ir pats nepilngadīgais un viņa vecāki, nevis juridiska persona, kuras telpas apmeklē nepilngadīgais. [4.3] Administratīvā komisija nav ievērojusi LAPK 270.pantā noteiktos administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus. Lēmumā norādīts, ka pārkāpums izdarīts 2008.gada 2.februārī, taču sods uzlikts 2008.gada 15.maijā. SIA „A.K.D.” nav paziņots par termiņa pagarinājumu un pagarināšanas pamatā esošiem objektīviem iemesliem. [4.4] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZU 000701 par 2008.gada 2.februāra pārkāpumu sastādīts 2008.gada 14.februārī, t.i. divpadsmitajā dienā pēc konstatētā pārkāpuma.

Administratīvā komisija neņēma vērā, ka ir pārkāpti LAPK 238.1panta pirmās daļas noteikumi par to, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādāms diennakts laikā, kā arī šī panta otrās daļas izņēmuma gadījums netika konstatēts. [4.5] Uz 2008.gada 14.februāra administratīvā protokola ir atzīme par to, ka Administratīvā komisija protokolu ir saņēmusi 2008.gada 3.martā, taču, saskaņā ar LAPK 249.panta otro daļu protokols bija jānosūta ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža. [4.6] Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, taču nav norādīts, kad pārkāpums izdarīts pirmo reizi.

Nav neviena spēkā esoša lēmuma par SIA ,,A.K.D.” izdarītu administratīvo pārkāpumu gada laikā, lai varētu piemērot atbildību par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.2.punkta pārkāpumu. [4.7] Lēmumā norādīts, ka lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Administratīvajā rajona tiesā, kas neatbilst LAPK 281.1panta pirmajā daļā noteiktajam. [4.8] Administratīvā pārkāpuma lietā esošie rakstiskie pierādījumi - 2008.gada 2.februāra un 30.janvāra pārbaudes akti, 2008.gada 14.februāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZU 000701 u.c. dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Līdz ar to, neviens rakstisks pierādījums, kas atrodas administratīvajā lietā, nevar kalpot par pierādījumu vainas pierādīšanai un par pamatu soda uzlikšanai. Administratīvā komisija neievēroja LAPK 243.panta un 244.panta noteikumus un vispusīgi neizvērtēja pierādījumus, pareizāk, to neesamību, neizvērtēja rakstisko pierādījumu likumību, bet, pieņemot lēmumu, galvenokārt vadījās no citiem apstākļiem, kas lēmumā nav norādīti. [4.9] Nav pierādījumu par to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, taču šo apstākli atbildētājs vērtē gan kā atbildību apstiprinošu apstākli, gan piemērojot attiecīgu saistošo noteikumu punktu. [4.10] Administratīvā komisija, nosakot sodu, nav vērtējusi soda noteikšanas vispārējos principus.

Lēmumā nav norādes par to, kādus apsvērumus komisija ņēma vērā, nosakot tieši šādu administratīvā soda apmēru. [4.11] Lēmumā norādīts, ka sods uzlikts, ņemot vērā LAPK 34.panta 2. un 3.daļu, kaut gan minētajā pantā trešās daļas vispār nav, bet panta otrā daļa nosaka atbildību pastiprinošos apstākļus ceļu satiksmē. [4.12] Lēmuma lemjošajā daļā nav norādīts, ka pierādīta SIA ,,A.K.D.” vaina kāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko būtu piemērojams sods.

[5] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētājs neatzina pieteikumu un norādīja šādus argumentus. [5.1] 2008.gada 15.maija Lēmums pieņemts bez SIA ,,A.K.D.” pārstāvja klātbūtnes tādēļ, ka iepriekšējā komisijas sēdē, tas ir, 2008.gada 9.aprīlī SIA ,,A.K.D.” pārstāvim bija dota iespēja sniegt paskaidrojumus un izteikt lūgumus. Lietas izskatīšana šajā sēdē tika atlikta tikai tādēļ, ka komisija nolēma kā lieciniekus izsaukt nepilngadīgos A.Š. un S.Š. Tā kā nākošajās divās komisijas sēdēs no SIA ,,A.K.D.” tika saņemti lūgumi par lietas izskatīšanas atlikšanu, izsauktie liecinieki atkārtoti neieradās, tad komisija nolēma, ka lietas izskatīšanu var pabeigt, aprobežojoties ar liecinieku rakstveida liecībām.

Izvērtējot dokumentālos pierādījumus, komisija secināja, ka SIA ,,A.K.D.” vaina 2008.gada 15.februāra Rēzeknes pilsētas pašvaldības policijas pārvaldes protokolā Nr. ZU 000701 minētajā pārkāpumā ir pilnībā pierādīta, līdz ar ko tika pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu Ls 800 apmērā. [5.2] SIA ,,A.K.D.” apgalvojums par to, ka komisija pieņemot Lēmumu ir piemērojusi nepareizu likuma normu neatbilst patiesībai, jo protokols Nr. ZU 000701 ir sastādīts par to, ka SIA ,,A.K.D.” nav nodrošinājusi pietiekošu nakts kluba ,,MaRoCo" apmeklētāju kontroli, pieļaujot nepilngadīgo A.Š. un S.Š. atrašanos izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst.22.00 līdz 08.00.

Pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.2.punkts paredz atbildību tieši par šādu pārkāpumu. [5.3] Nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka komisija pieņemot Lēmumu nav ievērojusi LAPK 270.pantā minētos administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus. Lietas izskatīšana tika uzsākta 2008.gada 12.martā. Pēc SIA ,,A.K.D.” lūguma šajā sēdē lietas izskatīšana tiek atlikta uz vienu mēnesi, lai varētu iepazīties ar lietā esošajiem dokumentiem. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu tika pieņemts SIA ,,A.K.D.” pārstāvja klātbūtnē un ierakstītā sūtījumā tika nosūtīts sēdes protokola izraksts. 2008.gada 9.aprīlī klātesot SIA ,,A.K.D.” pārstāvim, lietas izskatīšana tika atlikta, lai izsauktu uz nākošo sēdi lieciniekus.

Arī šīs sēdes protokola izraksts ierakstītā sūtījumā tika nosūtīts pieteicējai. Nākošā komisijas sēde tika atlikta pēc SIA ,,A.K.D.” lūguma sakarā ar pārstāvja slimību. Savukārt, 2008.gada 15.maijā saņemot atkārtotu SIA ,,A.K.D.” lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu sakarā ar pārstāvja slimību, komisija nolēma lietas izskatīšanu pabeigt bez pārstāvja klātbūtnes, jo pieteicēja kā juridiskā persona varēja pilnvarot arī citu pārstāvi. Līdz ar to SIA ,,A.K.D.” bija informēta par visiem objektīvajiem iemesliem lietas izskatīšanas pagarināšanai, kā arī bija to iniciatore. [5.4] Pakāpuma atkārtotības apstākli apstiprina protokolam pievienotā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdruka par personas administratīvajiem pārkāpumiem.

Atkārtotību veido pārkāpumi, par kuriem pieņemti 2008.gada 30.janvāra lēmums Nr.D26/2/13 un 2008.gada 15.maija lēmums Nr.D26-11/17. [5.5] Atbildētājs piekrīt, ka Lēmumā norādīts tiesību normām neatbilstošs termiņš lēmuma pārsūdzēšanai, ko izskaidro kā pārrakstīšanās kļūdu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas SIA ,,A.K.D.” pārstāvji V.S. un P.C. pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādīto motīvu pamata.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve M.V. pieteikumu neatzina uz rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu šos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, policijas darbinieku ziņojumi, citi dokumenti.

[10] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus: [10.1] Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes inspektora A.J. sastādītais pārbaudes akts (lietas 15.lapa), saskaņā ar kuru 2008.gada 30.janvāra pārbaudē, kas tika veikta no plkst.01.50 līdz plkst.01.55 konstatēts, ka nakts klubā „MaRoco” atradās nepilngadīgais A.Š., dzimis /dzimšanas dati/. [10.2] A.Š. 2008.gada 30.janvāra paskaidrojums (lietas 55.lapa), kurā norādīts, ka viņš atradās klubā „MaRoCo”. Ieejot klubā personību apliecinošus dokumentus apsardzes darbinieki nepārbaudīja. [10.3] Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes inspektora I.B. sastādītais pārbaudes akts (lietas 13.lapa), saskaņā ar kuru 2008.gada 2.februāra pārbaudē, kas tika veikta no plkst.00.50 līdz plkst.01.40 konstatēts, ka nakts klubā „MaRoCo” atradās nepilngadīgā S.Š., dzimusi /dzimšanas dati/. [10.4] S.Š. 2008.gada 2.februāra paskaidrojums (lietas 16.lapa), kurā norādīts, ka viņa ieradās klubā „MaRoCo” viena pati. Klubā ienāca bez dokumentiem, jo iepriekš bija kopā ar senci un tika klubā caur viņa paziņām, jo viņš strādā policijā – Ludzas dežūrdaļā. [10.5] Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes inspektora I.B. 2008.gada 2.februāra ziņojums (lietas 14.lapa), kurā apstiprināts, ka 2008.gada 2.februārī plkst.00.50 notika pārbaude nakts klubā „MaRoCo”, kurā konstatēta nepilngadīgās S.Š. atrašanās klubā. [10.6] D.L. 2008.gada 3.februāra paskaidrojums (lietas 18., 136.lapas), kurā norādīts, ka 2008.gada 29.janvārī viņš atradās klubā „MaRoCo”. Apsardze nakts laikā visus apmeklētājus pārbauda pirms ielaišanas klubā, lūdzot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un liedzot personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ienākt klubā. [10.7] 2008.gada 14.februāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZU 000701 par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.2.punkta pārkāpumu, ko sastādījis Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes vecākais inspektors V.S. (lietas 12.lapa). [10.8] 2008.gada 15.februāra izdruka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzes (lietas 19.lapa), saskaņā ar kuru SIA „A.K.D.” 2008.gada 30.janvārī uzlikts naudas sods Ls 300 apmērā par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.1.punkta pārkāpumu.

[11] Pieteikums iesniegts par Lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods Ls

800 apmērā par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.2.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Lēmumā ir norādīta izdarītā pārkāpuma būtība – atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nenodrošināja pietiekošu nakts kluba „MaRoCo” apmeklētāju kontroli, 2008.gada 30.janvārī un 2008.gada 2.februārī pieļaujot nepilngadīgo personu atrašanos izklaides vietā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas neatļautā laikā pēc plkst.23.00. Tiesa konstatē, ka interneta mājas lapā www.rezekne.lv ievietotajā Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu redakcijā1 ir šādi 3.7.1. un 3.7.2.punkti:

„3.7.1. Par bērnu atrašanos izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst. 22.00 līdz 08.00, – uzliek naudas sodu juridiskajām personām no 100 (simts) līdz 500 (piecsimt) latiem. 3.7.2. Par punktā 3.7.1. paredzētajām darbībām, ja tās http://www.rezekne.lv/uploads/media/2006_Nr.20_Rezekne_sabiedr_kartibas_not__groz.22.09.2006_.doc (aplūkots 2009.gada 9.novembrī) izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, – juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 500 (piecsimt) līdz 1000 (tūkstotis) latiem.” Saskaņā ar laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicētajiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumiem (publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2006.gada 13.septembra numurā 146 (3514)), punkti 3.7.1. un 3.7.2.noteic atbildību par bērnu iesaistīšanu smēķēšanā:

„3.7.1. Par bērnu iesaistīšanu smēķēšanā, tai skaitā tabakas izstrādājumu nodošanu bērna rīcībā, ja to izdarījuši bērni vecumā līdz 14 gadiem, - uzliek naudas sodu bērnu vecākiem, aizbildņiem vai personām, kas viņus aizstāj, līdz 30 (trīsdesmit) latiem. 3.7.2. Par bērnu iesaistīšanu smēķēšanā, tajā skaitā tabakas izstrādājumu nodošanu bērna rīcībā, ja to izdarījuši bērni vecumā no 14 līdz 18 gadiem, - bērniem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 30 (trīsdesmit) latiem.” Minētie punkti ir izslēgti ar 2006.gada 22.septembra grozījumiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos (publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2006.gada 30.novembra numurā 191 (3559)).

Savukārt, gan sākotnējā, gan grozītajā noteikumu redakcijā, juridiskās personas atbildību par bērnu atrašanos nakts laikā izklaides vietā, kurā tiek tirgots alkohols, noteic 3.7.7. un 3.7.8.punkti: „3.7.7. Par bērnu atrašanos izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst. 22.00 līdz 08.00, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no 100 (simts) līdz 500 (piecsimt) latiem.

3.7.8. Par punktā 3.7.7. paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 500 (piecsimt) līdz 1000 (tūkstotis) latiem.” No minētajiem apstākļiem tiesa secina, ka šajā lietā atbildētāja ir piemērojusi kļūdainu Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu konsolidēto versiju un konstatētajam pārkāpumam kļūdaini norādījusi noteikumu 3.7.2.punktu. Tomēr, minētā kļūda nav novedusi pie pieņemtā lēmuma prettiesiskuma pēc būtības, jo Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos gan pārkāpuma konstatēšanas brīdī, gan Lēmuma pieņemšanas brīdī bija paredzēta atbildība par bērnu atrašanos izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst. 22.00 līdz 08.00 (noteikumu 3.7.7. un 3.7.8.punkti). Pieteicējas izdarītā pārkāpuma būtība tika atspoguļota gan pārbaudes aktā, gan administratīvā pārkāpuma protokolā, gan lēmumā, tādēļ pieteicējai bija objektīvi saprotams, par kādu pārkāpumu tai tiek piemērots administratīvais sods.

[12] LAPK 5.pants nosaka, ka pašvaldību domes (padomes) ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu pašvaldības autonomā funkcija ir piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību (panta 12.punkts), īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā (panta 23.punkts). Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 16.punktu pašvaldības domei ir tiesības apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

Minētā likuma 43.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā izdoti Rēzeknes pilsētas domes 2006.gada 31.jūlija saistošie noteikumi Nr.20 „Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi” (publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2006.gada 13.septembra numurā 146 (3514), ar 2006.gada 22.septembra grozījumiem, kas publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2006.gada 30.novembra numurā 191 (3559)).

Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 2.2.punktā noteikts, ka šie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras uzturas Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar noteikumu 2.3.punktu, to profilaktiskais mērķis ir veicināt sabiedriskās kārtības noteikumu cienīšanu, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas. Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.7.punktā noteikts, ka par bērnu atrašanos izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst. 22.00 līdz 08.00, uzliek naudas sodu juridiskajām personām no 100 (simts) līdz 500 (piecsimt) latiem.

Savukārt 3.7.8.punktā noteikts, ka par punktā 3.7.7. paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 500 (piecsimt) līdz 1000 (tūkstotis) latiem. Tātad, Rēzeknes pilsētas domes saistošajos noteikumos paredzēta juridisko personu administratīvā atbildība par to, ka šīm juridiskajām personām piederošajās izklaides vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, laikā no plkst. 22.00 līdz 08.00 atrodas bērni.

Tiesa uzskata, ka Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.7.punkts uzliek juridiskajai personai pienākumu nodrošināt, lai tās izklaides vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, nakts laikā neatrastos bērni, kā arī vienlaicīgi paredz administratīvo atbildību par šī noteikuma pārkāpšanu. Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.8.punkts paredz bargāku sodu par iepriekš minētā pienākuma atkārtotu nepildīšanu gada laikā. Tiesas ieskatā minētās saistošo noteikumu normas atbilst likumā „Par pašvaldībām” noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai nodrošināt pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību, tostarp, īstenojot bērnu tiesību aizsardzību, aizsargāt bērnus no alkoholisko dzērienu ietekmes.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmajā daļā noteikts, ka bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus, bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts, ka bērnam ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta otrajā daļā norādīts likuma uzdevums - regulēt pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.

Šī likuma 6.panta otrajā daļā noteikts bērna tiesību aizsardzības principa saturs, proti, visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. No minētajām tiesību normām izriet, ka, ievērojot bērna intereses, ne tikai vecākiem, bet arī sabiedrībai ir jānodrošina tādi apstākļi, kas liedz iespēju bērnam smēķēt vai lietot alkoholiskos dzērienus un kas attur bērnu no smēķēšanas vai alkoholisko dzērienu lietošanas iespējas.

Tādējādi secināms, ka pieļaujot bērnu atrašanos nakts laikā klubā, kur tirgo alkoholiskos dzērienus, tiek pieļauts minēto bērnu tiesību aizsardzības normu pārkāpums, par ko Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.7. un 3.7.8.punktā ir paredzēta administratīvā atbildība.

[13] Tiesa uzskata, ka ar lietā esošiem pierādījumiem (sk. sprieduma [12] punktu) ir pierādīts, ka SIA „A.K.D.” atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas nenodrošināja, lai izklaides vietā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst. 22.00 līdz 08.00 neatrastos bērni. Proti, 2008.gada 30.janvārī nakts klubā „MaRoCo” pēc plkst.22.00 atradās nepilngadīgais A.Š., bet 2008.gada 2.februārī nakts klubā „MaRoCo” pēc plkst.22.00 atradās nepilngadīgā S.Š. Par tādu pašu pārkāpumu pieteicējai 2008.gada 30.janvārī uzlikts naudas sods.

Lietā nav strīda, ka SIA „A.K.D.” ir nakts kluba „MaRoCo” īpašniece un ka nakts klubā „MaRoCo” alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas. Līdz ar to, SIA „A.K.D.” izdarīja administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.8.punktā. Pārkāpums ir pierādīts ar Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes inspektora A.J. 2008.gada 30.janvāra pārbaudes aktu, A.Š. 2008.gada 30.janvāra paskaidrojumu, Rēzeknes pilsētas Pašvaldības policijas pārvaldes inspektora I.B. 2008.gada 2.februāra pārbaudes aktu un 2008.gada 2.februāra ziņojumu, S.Š. 2008.gada 2.februāra paskaidrojumu, 2008.gada 14.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZU 000701, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzes informāciju.

Minētajos pierādījumos ietvertā informācija ļauj precīzi noteikt pārkāpumu, tā ir konsekventa, pierādījumos nav pretrunu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas radītu šaubas par minētajos pierādījumos ietvertās informācijas patiesumu. Vērtējot D.L. 2008.gada 3.februāra paskaidrojumu, tiesa secina, ka tajā norādītā informācija par to, ka nakts kluba „MaRoCo” apsardze 2008.gada 29.janvāra vakarā un visas nakts gaitā pārbaudīja ienākošo kluba apmeklētāju personu dokumentus, nenovērš to apstākli, ka policijas darbinieki tomēr konstatēja nepilngadīgas personas atrašanos klubā 2008.gada 30.janvārī.

Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.7. un 3.7.8.punkts paredz atbildību par bērnu atrašanos nakts laikā izklaides vietā, kurā tiek tirgots alkohols. Līdz ar to, juridiskas personas pienākums ir nodrošināt tādu apmeklētāju kontroles līmeni, lai pilnībā izslēgtu iespēju bērniem pēc plkst.22.00 atrasties klubā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas. Konkrētajā gadījumā pieteicēja SIA „A.K.D.” šī pienākuma izpildi nav nodrošinājusi.

[14] Attiecībā uz pārkāpuma atkārtotu izdarīšanu, tiesa papildus norāda, ka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzes 2008.gada 15.februāra izdrukas izriet, ka SIA „A.K.D.” 2008.gada 30.janvārī uzlikts naudas sods Ls 300 apmērā par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.1.punkta pārkāpumu. Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas informācijai, ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.jūnija spriedumu grozīts Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 30.janvāra lēmumā Nr.D26-2/13 noteiktais soda apmērs, ar spriedumu nosakot SIA „A.K.D.” soda naudu Ls 100 apmērā. No sprieduma teksta izriet, ka sods piemērots par Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumu – bērnu atrašanos izklaides vietā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, no plkst.22.00 līdz 08.00. Spriedumā norādīts, ka pārkāpts Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.1.punkts. Ņemot vērā šā sprieduma [11] punktā norādītos apsvērumus par Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.1.punkta kļūdaino norādi un šīs kļūdas ietekmi uz piemērotā administratīvā soda tiesiskumu pēc būtības, tiesa uzskata, ka ir konstatēta pārkāpuma izdarīšanas atkārtotība. Tiesa uzskata par pierādītu, ka pieteicēja atkārtoti gada laikā izdarīja Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumos paredzēto administratīvo pārkāpumu, kas izpaudies kā nenodrošināšana, lai izklaides vietā, kurā alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti patērēšanai uz vietas, laikā no plkst.22.00 līdz

08.00 neatrastos bērni.

[15] Pieteikumā ir norādīts, ka lieta ir izskatīta un Lēmums pieņemts bez pieteicēja pārstāvja piedalīšanās, tādējādi pārkāpjot LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības. Tiesa konstatē, ka Administratīvās komisijas 2008.gada 12.marta sēdē tika apmierināts pieteicējas pārstāvja V.S. lūgums par lietas atlikšanu uz vienu mēnesi lai varētu iepazīties ar lietas materiāliem (lietas 28.lapa). Saskaņā ar Administratīvās komisijas 2008.gada 9.aprīļa sēdes protokolu (lietas 33.lapa), pieteicējas pārstāvis V.S. sniedza paskaidrojumu, norādot, ka nekāda pārkāpuma nebija.

Uzskata visus lietā esošos dokumentus par falsificētiem. Lūdza atlikt lietas izskatīšanu līdz tiks saņemtas atbildes uz pieteicējas 2008.gada 9.aprīļa sūdzībām Pašvaldības policijas pārvaldes priekšniekam. Lietas izskatīšana tika atlikta, lai uz nākošo sēdi uzaicinātu lieciniekus - A.Š. un S.Š. 2008.gada 22.aprīlī SIA „A.K.D.” valdes priekšsēdētājs P.C. iesniedza Administratīvajai komisijai rakstveida lūgumu atlikt lietas izskatīšanu 2008.gada 23.aprīlī plkst.14.00 pieteicējas pārstāvja V.S. slimības dēļ (lietas 21.lapa).

Lūgumam pievienota V.S. darbnespējas lapa (lietas 22.lapa). Administratīvā komisija 2008.gada 6.maijā nosūtīja SIA „A.K.D.” aicinājumu ierasties 2008.gada 15.maijā plkst.14.00 uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu (lietas 38.lapa). 2008.gada 13.maijā SIA „A.K.D.” valdes priekšsēdētājs P.C. iesniedza Administratīvajai komisijai rakstveida lūgumu atlikt lietas izskatīšanu 2008.gada 15.maijā plkst.14.00 pieteicējas pārstāvja V.S. slimības dēļ (lietas 23.lapa). Lūgumam pievienota V.S. darbnespējas lapa (lietas 24.lapa).

Lieta tika izskatīta Administratīvās komisijas 2008.gada 15.maija sēdē bez pieteicējas pārstāvja piedalīšanās. Lēmumā norādīts, ka komisija atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēja pārstāvja klātbūtnes, jo iepriekšējā sēdē ir uzklausīti visi pārstāvja paskaidrojumi un lūgumi. LAPK 260.panta pirmajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Saskaņā ar LAPK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus. LAPK 260.panta trešā daļa nosaka, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka institūcijai, kas izskata lietu, ir piešķirta rīcības brīvība atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem izvērtēt, vai lūgums par lietas atlikšanu ir pamatots un vai lietas izskatīšana bez neieradušās personas pēc būtības neaizskars šīs personas tiesības. Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka izskatot lietu bez SIA „A.K.D.” pārstāvja klātbūtnes, nav pārkāpts pie administratīvās atbildības saucamās personas uzklausīšanas princips. Pieteicējas pārstāvis ir piedalījies Administratīvās komisijas 2008.gada 12.marta un 2008.gada 9.aprīļa sēdēs, kurās viņam tika dota iespēja pieteikt lūgumus un izteikt argumentus par lietas būtību, ko viņš arī izmantoja.

Pieteikumā norādīts, ka papildus paskaidrojumi varētu būt būtiski lietas izskatīšanā, taču nav norādīts, kādi tieši pieteicējas argumenti palika neuzklausīti un kā tie varēja ietekmēt pieņemto Lēmumu pēc būtības. Turklāt, kā uzskata tiesa, gadījumos, kad pie administratīvās atbildības saucama juridiskā persona, kuru tajā brīdī ir tiesīgas pārstāvēt arī citas amatpersonas vai pārstāvji, nav pieļaujama situācija, kad no viena juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja iespējām ierasties uz lietas izskatīšanu būtu atkarīgs, vai kompetentā iestāde varēs pieņemt lēmumu likumā noteiktajos termiņos.

Šajā gadījumā SIA „A.K.D.” valdes loceklim P.C. bija iespējas pilnvarot citu pārstāvi, vai arī pašam ierasties uz lietas izskatīšanu.

[16] Tiesa uzskata, ka lietas iznākumu nevar ietekmēt pieteikumā norādītais arguments, ka lieta izskatīta pārkāpjot LAPK 270.pantā noteiktos lietas izskatīšanas termiņus, kā arī citus procesuālos termiņus. Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lēmuma par administratīvā soda piemērošanu atcelšanu rada tāda termiņa pārkāpums, kas vispār noteikts soda uzlikšanai. Tikai LAPK 37.pantā paredzēto termiņu, nevis jebkuru kodeksā noteiktu termiņu, pārkāpums pats par sevi ir lietvedības izbeigšanas pamats administratīvā pārkāpuma lietā. Savukārt ar lietas izskatīšanu saistītie procesuālie termiņi ir vērsti uz to, lai administratīvā pārkāpuma lieta tiktu izskatīta 37.pantā noteiktajos termiņos. Ar lietas izskatīšanu saistīto procesuālo termiņu pārkāpums, ja lieta pēc būtības izskatīta LAPK 37.panta noteiktā soda uzlikšanas termiņa ietvaros, pats par sevi nav pamats, lai izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietu un atbrīvotu personu no administratīvās atbildības (sk.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 29.maija sprieduma lietā Nr. SKA- 218/2008 10. punktu). Konkrētajā gadījumā Lēmums pieņemts ievērojot četru mēnešu termiņu no pārkāpuma izdarīšanas dienas, t.i., pieņemot Lēmumu 2008.gada 15.maijā, kopš pārkāpuma izdarīšanas dienas – 2008.gada 2.februāra, nebija pagājuši četri mēneši. LAPK 270.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Saskaņā ar panta otro daļu, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanas iemesli Administratīvās komisijas 2008.gada 12.marta un 2008.gada 9.aprīļa sēdēs pieteicējas pārstāvim bija zināmi.

Turklāt, 2008.gada 12.martā lietas izskatīšana tika atlikta apmierinot pieteicējas pārstāvja V.S. lūgumu. Vērtējot lietas izskatīšanas atlikšanas iemeslus Administratīvās komisijas sēdēs, tiesa secina, ka atlikšanas iemesli bija vērsti uz pieteicējas lūgumu apmierināšanu un lietas objektīvu izmeklēšanu, tādēļ tie nav ietekmējuši Lēmuma tiesiskumu pēc būtības. Procesuālo termiņu pārkāpumam, lai to atzītu par būtisku pārkāpumu, ir jābūt tādam, lai tas ietekmētu lietā pieņemtā lēmuma pareizību pēc būtības vai arī pie atbildības saucamajai personai atņemtu nozīmīgas procesuālās garantijas.

Tiesa nekonstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokola nesastādīšana diennakts laikā, kā to noteic LAPK

238.1 panta pirmā daļa, un nenosūtīšana Administratīvajai komisijai trīs darbadienu laikā, kā to noteic LAPK 249.panta otrā daļa, būtu ietekmējusi to, ka pieteicēja ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru tā saukta pie administratīvās atbildības. Minēto termiņu neievērošana arī nav būtiski ietekmējusi pieteicējas procesuālās tiesības administratīvā pārkāpuma procesā.

[17] LAPK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tā kā atbildētāja bija konstatējusi, ka pieteicēja izdarīja pārkāpumu, tad atbildētājai bija jāizdod administratīvs akts par administratīvā soda piemērošanu. Par Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.8.punkta prasību neievērošanu sankcijā paredzēts naudas sods no 500 (piecsimt) līdz 1000 (tūkstotis) latiem. Ar Lēmumu pieteicējai piemērots naudas sods Ls 800 apmērā. Atbildētāja Lēmumā norādījusi, ka atbildību mīkstinošie apstākļi nav konstatēti, bet ir konstatēti atbildību pastiprinošie apstākļi: 1) gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru SIA „A.K.D.” jau administratīvi sodīta; 2) pārkāpumā iesaistīti nepilngadīgie. Tiesa uzskata, ka atbildētāja nepamatoti iepriekš minētos apstākļus vērtējusi kā atbildību pastiprinošus. Tas, ka pārkāpumā iesaistīti nepilngadīgie, kā arī pārkāpuma atkārtotība ir Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumu 3.7.8.punktā paredzētā pārkāpuma kvalificējošās pazīmes. Ja šīs pazīmes netiktu konstatētas, nebūtu konstatējams arī minētās tiesību normas pārkāpums. Savukārt izpildoties abām minētajām pazīmēm, saistošie noteikumi pieļauj piemērot arī minimālo sankcijā paredzēto soda veidu. Tādēļ, tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdas pārkāpuma samērīguma izvērtēšanā. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata par nepieciešamu šaubas par soda apmēra izvēli tulkot par labu pieteicējai un grozīt Lēmumā noteikto soda apmēru, piemērojot minimālo sankcijā paredzēto sodu Ls 500 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Daļēji apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „A.K.D.” pieteikumu. Grozīt Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 15.maija lēmumu Nr.D26-11/18 un noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „A.K.D.” par Rēzeknes pilsētas domes 2006.gada 31.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi” 3.7.8.punktā minēto prasību neievērošanu piemērojams naudas sods 500 (pieci simti) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis /paraksts/ M.Šļakota