Supreme Court allows appeal against lower court's dismissal of access to social service case files.

ECLI:LV:AT:2018:0723.SKA100418.3.L

Lieta Nr. 670000218

SKA-1004/2018

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 23.jūlijā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Veronika Krūmiņa

tiesnese Dzintra Amerika

tiesnesis Andris Guļāns

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 4.janvāra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 3.oktobrī pieteicēja /pers. A/ meita tika ievietota Ogres novada Sociālā dienesta krīzes centrā vardarbībā cietušajiem bērniem

„Laipas” (turpmāk – centrs „Laipas”), pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu par aizdomām par seksuālu vardarbību no meitas pusbrāļa puses. Pēc

deklarētās dzīvesvietas maiņas uz Rīgu pieteicēja meita no centra „Laipas” izņemta un ievietota Allažu pagasta Bērnu un ģimenes atbalsta centrā. Centrs

„Laipas” informēja Rīgas bāriņtiesu par sociālā darbinieka sesijas ar pieteicēja meitu laikā iegūto informāciju, kas liecina par netiešu seksuālo vardarbību

no tēva puses.

Uz Rīgas bāriņtiesas iesnieguma pamata 2016.gada 12.februārī pret pieteicēju tika uzsākts kriminālprocess par nozieguma pazīmēm, kas

paredzētas Krimināllikuma 160.panta ceturtajā daļā. 2017.gada 27.jūnijā kriminālprocess izbeigts, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu.

[2] Pieteicējs vērsās Ogres novada Sociālajā dienestā, lūdzot atlīdzināt personisko un morālo kaitējumu, rakstiski atvainoties, kā arī izsniegt darba

lietas ietvaros veiktos sarunu ierakstus un atļaut iepazīties ar darba lietu. Ogres novada Sociālais dienests atbildēja pieteicējam, ka centra „Laipas”

darbinieki rīkojušies tiesiski un pieteicējam nav nodarīts personisks vai morālais kaitējums, kas dotu tiesības uz atlīdzinājumu. Atbildē arī paskaidrots, ka

sarunu ieraksti netiek uzglabāti pēc protokola sagatavošanas, savukārt, lai atkārtoti iepazītos ar lietas materiāliem, pieteicējam jāvēršas dienestā ar

informācijas pieprasījumu un dienests izvērtēs, vai informācijas sniegšana nekaitēs pieteicēja meitas interesēm.

[3] Nepiekrītot atbildei, pieteicējs vērsās Ogres novada pašvaldībā. Ar domes priekšsēdētāja 2017.gada 21.novembra vēstuli pieteicējam

norādīts, ka kriminālprocess uzsākts pēc Rīgas bāriņtiesas iesnieguma, tādēļ atlīdzinājuma jautājumā pieteicējam jāvēršas Rīgas pašvaldībā, savukārt

attiecībā uz iepazīšanos ar lietas materiāliem pieteicējam jau norādīts Sociālā dienesta atbildē.

[4] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atlīdzināt morālo un personisko kaitējumu, kā arī uzlikt pienākumu atļaut iepazīties ar darba

lietu.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 4.janvāra lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa

kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[5.1] Prasījums par atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums, bet ir pakārtots pamatprasījumam. Ja persona, vēršoties administratīvajā tiesā,

pieteikumā ir norādījusi vien prasījumu par atlīdzinājumu par radīto kaitējumu, tiesnesim, lemjot par pieteikuma pieļaujamību, ir pienākums pārbaudīt, vai

šāds prasījums ir saistīts ar iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Ne katra valsts pārvaldes rīcība ir administratīvais akts vai faktiskā

rīcība, un ne par katru valsts pārvaldes rīcību likumdevējs ir paredzējis tiesības saņemt atlīdzinājumu.

Pieteicējs prasījumu par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu saista ar centra „Laipas” rīcību – centra sociālā darbinieka veikto terapijas

sesiju ar pieteicēja meitu, informācijas nodošanu Rīgas bāriņtiesai un šīs informācijas izmantošanu Valsts policijas veiktajā izmeklēšanā. Pieteicējs norāda,

ka šīs rīcības dēļ pret viņu ierosināts kriminālprocess, piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Pieteicējam ir nācies regulāri apmeklēt psihologu,

pasliktinājusies koncentrācija, bijusi pastāvīga nemiera sajūta, pieteicēja meita nav varējusi nakšņot pieteicēja dzīvesvietā. Lai konstatētu, vai pieteicēja

pieteikums par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir skatāms administratīvā procesa kārtībā, pārbaudāms, vai tiesas kontrolei ir pakļauta

centra „Laipas” rīcība, proti, vai šī rīcība ir uzskatāma par administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

[5.2] Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta trešo daļu katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par

vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Šis pienākums ir arī attiecināms uz jebkuru valsts pārvaldes iestādi. Saskaņā ar Sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta trešo daļu, sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijas nodrošina starpprofesionālu un

starpinstitucionālu sadarbību.

Secināms, ka krīzes centra „Laipas” rīcība, tostarp sociālā darbinieka veiktā terapijas sesija ar pieteicēja meitu, ir vērtējama kā procesuāla darbība,

kas vērsta uz to, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība nav vērsta pret pieteicēju kā iestādes faktiskā rīcība vai administratīvais akts

Administratīvā procesa likuma izpratnē. Līdzīgu atziņu ir izteikusi Augstākā tiesa, norādot, ka ziņu iegūšana (konkrētajā gadījumā arī ziņu sniegšana) nav

uzskatāma par atsevišķu, galīgu darbību, bet gan ir aplūkojama plašāka procesa – administratīvā (esoša vai iespējama) – kontekstā, saistībā ar kuru

iestādei ziņas nepieciešamas. Ziņu pieprasīšana vai sniegšana ir vērsta uz apstākļu noskaidrošanu, kas savukārt ir pamats tālākai iestādes rīcībai. Ievērojot

minēto, pieteicēja norādītās centra „Laipas” darbības nav nedz administratīvais akts, nedz faktiskā rīcība.

[5.3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktam tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav skatāma

administratīvā procesa kārtībā. Tā kā pieteicēja norādītās rīcības nav nedz administratīvais akts, nedz faktiskā rīcība, tad prasījums atlīdzināt morālo un

personisko kaitējumu nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

[5.4] Pieteicējs ir lūdzis tiesu uzlikt par pienākumu atļaut iepazīties ar darba lietu, kas tika uzsākta 2015.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pieteicēja

iesniegumu. Pieteikumam ir pievienots pieteicēja 2017.gada 24.augusta iesniegums Ogres novada Sociālajam dienestam, kurā pieteicējs papildus

atlīdzinājumam lūdz arī atļaut iepazīties ar darba lietu. Ogres novada Sociālā dienesta 2017.gada 28.septembra atbildē Nr. 1.1-27/263 ir norādīts, ka

atbilstoši Rīgas bāriņtiesas sniegtajai informācijai pieteicējs 2015.gada 28.decembrī, 2016.gada 19.maijā un 13.oktobrī ir iepazinies ar lietas materiāliem,

tajā skaitā ar centra „Laipas” sniegtajiem materiāliem, un saņēmis sev interesējošo dokumentu kopijas. Atbildē tāpat norādīts, ja pieteicējs ar materiāliem

vēlas iepazīties atkārtoti, pieteicējam iestādē ir jāvēršas ar informācijas pieprasījumu. No atbildes neizriet, ka iestāde būtu atteikusi pieteicējam sniegt

informāciju. Arī no Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka 2017.gada 21.novembra vēstules Nr. 2-1.5.3/3938 neizriet aizliegums pieteicējam

iepazīties ar minēto informāciju. Pieteicējam būtu pamats vērsties tiesā ar šādu prasījumu gadījumā, ja iestāde būtu atteikusies pieteicējam atļaut iepazīties

ar lietas materiāliem. Aicinājumu vērsties ar informācijas pieprasījumu iestādē nevar pārsūdzēt, jo šī rīcība nerada nedz tiesiskas, nedz faktiskas sekas.

Līdz ar to šis prasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

[6] Pieteicējs iesniedza blakus sūdzību par minēto tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā uzsvērts, ka atlīdzinājums prasīts par kaitējumu, ko radīja

centra „Laipas” rīcība, sniedzot nepatiesu un melīgu atzinumu, kas ir faktiskā rīcība. Tā kā uz šā atzinuma pamata uzsākts kriminālprocess, ar šo

prettiesisko rīcību nodarīts būtisks kaitējums pieteicēja veselībai un ar likumu aizsargātajām interesēm, kā arī morālas ciešanas. Pieteicējam nav

saprotams, kādēļ nepieciešams sniegt vēl kādu iesniegumu par iepazīšanos ar lietu.

Motīvu daļa

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.pantam iestādes darbības, kam trūkst galīga noregulējuma rakstura, nav faktiskā rīcība. Tiesneša

lēmumā pareizi secināts, ka centra „Laipas” sociālā darbinieka veiktā terapijas sesija ar pieteicēja meitu, informācijas iegūšana tās laikā un iegūtās

informācijas (atzinuma) nodošana citai institūcijai ir procesuālas darbības bez galīga noregulējuma rakstura. Secīgi pareizi atzīts, ka šādas darbības nav

faktiskā rīcība un ka tās nav pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā tiesā. Blakus sūdzībā formāli izteikts iebildums pret šādu atzinuma kvalifikāciju,

tomēr kā centra „Laipas” rīcības sekas norādīta tieši tā ietekme uz citiem procesiem – kriminālprocesa ierosināšanu un civillietā pieņemtu lēmumu par

pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosakot liegumu tikties un kontaktēties ar meitu. No pieteicēja argumentiem neizriet, ka atzinums pats par sevi

skartu būtiskas pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses, vai būtiski apgrūtinātu to īstenošanu, kas varētu būt pamats tā atsevišķai pārbaudei tiesā. Šie

argumenti apliecina, ka atzinumam nav patstāvīgu seku, bet tas kalpo vienīgi kā pamats vai pierādījums citos procesos, kur pieteicējam ir vai bija tiesības

iebilst pret tā ticamību un izmantošanu. Savukārt blakus sūdzības argumenti par atzinuma saturu nevar ietekmēt primāri izlemjamo jautājumu par šāda

pieteikuma pieļaujamību.

[8] Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai administratīvā procesa kārtībā tiesā var pārsūdzēt iestādes izdotu administratīvo

aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai

nepienācīga sniegšana.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteikumā izteiktais prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, jo iestāde nav atteikusies sniegt

informāciju, bet gan aicinājusi iesniegt informācijas pieprasījumu. Augstākā tiesa nevar piekrist šādam novērtējumam. Iestādes rīcība, kas nav vērsta uz

informācijas izsniegšanu, bet ir tai pretēja, pēc būtības ir informācijas pieprasījuma noraidīšana. Nepastāvot likumā noteiktajiem izņēmumiem, kad tiesas

kontrole pār informācijas pieprasījumu nav veicama vispār (elektroniski iesniegts pieprasījums bez droša elektroniskā paraksta), šāds pieprasījuma

noraidījums (administratīvais akts par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu vai rīcība, nesniedzot informāciju vai nesniedzot to

pienācīgi) ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā arī tiesā. Tostarp atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai tiesā ir

pārsūdzams iestādes atteikums izpildīt pieprasījumu, ja informācijas pieprasījums nav noformēts atbilstoši likuma 11.panta trešajai vai ceturtajai daļai. Ne

Ogres novada Sociālā dienesta 2017.gada 28.septembra atbildē, ne arī Ogres novada pašvaldības 2017.gada 21.novembra atbildē nav nepārprotami

skaidri norādīts iemesls, kādēļ pieteicējam būtu jāsniedz cits iesniegums, tomēr no atbildēm kopumā redzams, ka konkrētais pieteicēja iesniegtais lūgums

netiks apmierināts, proti, bez atkārtotas vēršanās iestādē informācija netiks sniegta. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums šajā daļā balstīts uz nepamatotu

pieņēmumu, ka iestāde nebūtu atteikusies sniegt informāciju. Šādos apstākļos lēmums minētajā daļā ir atceļams, nododot jautājumu par pieteikuma

virzību jaunai izlemšanai.

[9] Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē konkrētās blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma pamatotību, taču neatbild uz

jebkādu blakus sūdzībā ietvertu jautājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un 324.panta ceturto daļu, Augstākā tiesa

nolēma

Atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 4.janvāra lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par informācijas nesniegšanu un

nodot jautājumu par pieteikuma virzību šajā daļā atkārtotai izlemšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 4.janvāra lēmumu pārējā daļā.

Atmaksāt /pers. A/ drošības naudu 15 euro.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese V. Krūmiņa

Tiesnese Dz. Amerika

Tiesnesis A. Guļāns