Court partially allowed debt collection claim for construction work, rejecting counterclaim for set-off.

ECLI:LV:REZT:2021:0909.C29454719.4.S

Civillieta Nr. C 29454719

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2021.gada 9.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda piedziņu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pretprasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, par ieskaita atzīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 12.septembrī tiesā prasības pieteikumu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums B/” (turpmāk arī – atbildētājs)

par parāda piedziņu un 2019.gada 12.decembrī papildinājumus pie tā iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk arī –

prasītājs). Prasītājs norāda, ka 2019.gada 1.aprīlī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums B/” kā pasūtītāju un /Nosaukums A/ kā

izpildītāju noslēgts būvdarbu līgums AP-005-LVS/2019 (turpmāk arī – līgums). Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītājs apņēmās veikt līguma

1.1.punktā minēto objektu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo darbu kopumu, savukārt atbildētājs apņēmās

samaksāt par veiktajiem darbiem. Prasītājs veica līgumā noteiktos darbus un saskaņā ar līguma 7.5.punktu iesniedza atbildētājam darbu izpildes aktu par

2019.gada jūnijā veiktajiem darbiem. Saskaņā ar līguma 7.6.punktu atbildētājs apstiprināja iepriekš minēto darbu izpildes aktu. Prasītājs uzskata, ka

saskaņā ar Civillikuma 2223.panta pirmo daļu, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa; kur

zināmiem darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām. Saskaņā ar līguma 4.5. un 7.10.punktu 2019.gada 5.jūlijā prasītājs sagatavoja

atbildētājam rēķinu Nr.55-011 par kopējo summu 74 588,11 euro, rēķina apmaksas termiņš bija noteikts līdz 2019.gada 12.jūlijam. Atbildētājs rēķinu

norādītajā termiņā nav apmaksājis.

2019.gada 22.jūlijā prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu Nr.1-22/07, ar kuru, saskaņā ar līguma 10.3.3.punktu, vienpusēji atkāpās

no līguma sakarā ar to, ka atbildētājs kavēja līgumā paredzētos maksājumu veikšanas termiņus ilgāk kā 10 darba dienas no rēķina izstādīšanas brīža.

Vienlaicīgi, saskaņā ar līguma 10.4.punktu, prasītājs lūdza atbildētāju apmaksāt faktiski padarītos darbus. Prasītājs saņēma arī atbildētāja 2019.gada

23.jūlija paziņojumu Nr.2-23/07/2019 par būvdarbu līguma izbeigšanu, ar kuru atbildētājs paziņoja, ka atkāpjas no līguma. Līdz ar to līgums izbeigts gan

no prasītāja, gan no atbildētāja puses.

Atbildētājs, atzīstot prasītāja izstādīto rēķinu, ir veicis divus maksājumus par kopējo summu 28 072,83 euro, un proti, 2019.gada 12.jūlijā

maksājumu 18 072,83 euro apmērā un 2019.gada 17.jūlijā maksājumu 10 000 euro apmērā. Izmantojot ieskaitu, pušu starpā dzēstas arī parādsaistības

36 580,03 euro apmērā. Līdz ar to nedzēstais pamatparāds uz 2019.gada 19.augustu sastāda 9 935,25 (74 588,11 euro – 28 072,83 euro –

36 580,03 euro) euro. Tāpat prasītājs, atbilstoši līguma 9.2.punktam, jo atbildētājs apņēmies maksāt nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no

nokavētās maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu, par rēķina samaksas kavējumu par laika periodu no rēķinā noteiktā samaksas

termiņa – 2019.gada 12.jūlija līdz 2019.gada 11.decembrim, t.i., par 152 dienām aprēķinājis līgumiskos nokavējuma procentus 1 510,16 (9 935,25

euro x 0,1% x 152 dienas) euro apmērā. Prasītājs 2019.gada 29.jūlijā nosūtījis atbildētājam brīdinājumu, aicinājis nekavējoties apmaksāt parāda

summu. Atbildētājs parādu nav samaksājis. Pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, 2223.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 127., 128., 129.,

130.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņam, pamatparādu 9 935,25 euro apmērā un līgumiskos nokavējuma procentus 1 510,16 euro

apmērā, kopā 11 445,41 euro, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus (lietas 5.-8., 72.-76.lapa).

[2] Atbildētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums B/”, tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, ka prasību neatzīst.

2019.gada 1.aprīlī starp pusēm noslēgts būvdarbu līgums Nr.AP-005-LVS/2019 par energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbu veikšanu objektos

/adrese/ un /adrese/. Līguma 4.1.punktā puses vienojās, ka kopējā līguma summa ir 435 000 euro un saskaņā ar līguma 4.2.1.punktu attiecīgajā summā

ietilpst arī izdevumi par darbu veikšanai nepieciešamajiem materiāliem. Turklāt līguma 5.4.punktā puses vienojās, ka prasītājam ir pienākums nodrošināt

arī visu materiālu piegādi objektā. Proti, līguma maksā tika iekļauta gan samaksa par veicamajiem darbiem, gan arī visu darbiem nepieciešamo materiālu

iegāde un piegāde. Prasītājs nespēja pildīt līguma 5.4.punktā noteiktās saistības patstāvīgi iegādāties un piegādāt būvdarbu veikšanai nepieciešamos

būvniecības materiālus. Tā kā atbildētājam bija nepieciešama darbu pabeigšana noteiktajā termiņā un atbildētājs nevarēja pieļaut dīkstāvi objektos tikai

tādēļ, ka prasītājs nebija spējīgs, iegādājoties darbiem nepieciešamos materiālus, no savas puses nodrošināt līguma izpildi, puses vienojās, ka būvniecības

materiālu iegādi un piegādi veiks atbildētājs. 2019.gada jūlijā atbildētājs iegādājās un piegādāja prasītājam būvdarbu veikšanai nepieciešamos

būvmateriālus par kopējo summu 54 496,66 euro, ko apliecina 2019.gada 8.jūlija rēķins Nr.013-LVS2019, 2019.gada 9.jūlija rēķins Nr.014-

LVS2019 un 2019.gada 10.jūlija rēķins Nr.017-LVS2019. Ar 2019.gada 23.jūlija paziņojumu Nr.1-23/07/2019 par ieskaita veikšanu, atbildētājs

paziņoja, ka dzēš prasītāja prasījumu 54 496,66 euro apmērā ar savu prasījumu 54 496,66 euro apmērā. Atlikušais prasītāja prasījums 20 091,45 euro

apmērā tika apmaksāts 2019.gada 12.jūlijā par summu 18 072,83 euro un 2019.gada 17.jūlijā par summu 10 000 euro, no kuriem 2 018,62 euro bija

maksājums rēķina galējai apmaksai, bet 7 981,38 euro bija avanss turpmākajiem darbiem (lietas 41.-43.lapa).

[3] Prasītājs – /Nosaukums A/, sniedzis atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumu. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs savā paskaidrojumā

sniedz lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas. Kā prasītājs norādījis jau iepriekš, ar savu 2019.gada 23.jūlija paziņojumu Nr.1-23/07/2019 par

ieskaita veikšanu atbildētājs piedāvāja prasītājam dzēst no rēķina izrietošo parāda daļu 54 496,66 euro apmērā ar ieskaitu, kas izriet no trīs rēķiniem:

2019.gada 8.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.013-LVS2019, 2019.gada 9.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.014-LVS2019 un 2019.gada 10.jūlija rēķina

(pavadzīmes) Nr.017-LVS2019. Atbildot uz šo piedāvājumu, prasītājs atbildētājam nosūtīja 2019.gada 29.jūlija brīdinājumu Nr.2907-1 par saistību

labprātīgu izpildi un maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, kurā norādīja, ka atzīst prasījumus 36 580,03 euro apmērā, kas izriet no 2019.gada

8.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 22 667,25 euro, 2019.gada 9.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.014-LVS2019 par

kopējo summu 6 003,38 euro un 2019.gada 10.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 7 909,40 euro. Brīdinājumā turpmāk

prasītājs atbildētājam norādīja, ka pārējos prasījumus tas neatzīst, jo rēķinos norādīti materiāli, ko atbildētājs ir piegādājis uz citiem objektiem un tiem nav

nekāda sakara ar objektiem, kuros darbus veic prasītājs.

Prasītājs ir pilnībā atzinis prasījumu, kas izriet no 2019.gada 9.jūlija pavadzīmes Nr.014-LVS2019 par kopējo summu 6 003,38 euro, kas

nozīmē, ka strīds šajā sakarā starp pusēm nepastāv.

Savukārt par pārējo divu pavadzīmju summām starp pusēm ir strīds.

2019.gada 8.jūlija pavadzīmei Nr.013-LVS2019 atbildētājs bija sagatavojis 3 (trīs) tās versijas, kuras bija nosūtījis prasītājam uz e-pastu

/elektroniskā pasta adrese/ Proti, pirmā pavadzīmes versija e-pastā tika saņemta 2019.gada 12.jūlijā plkst. 12.16 par summu 32 307,50 euro, otrā

versija – 2019.gada 16.jūlijā plkst. 11. 55 par summu 24 854,40 euro, un trešā versija – 2019.gada 16.jūlijā plkst. 16.02 par summu 22 667,25 euro.

Pavadzīme tika sastādīta haotiski, pēdējā e-pastā saņemtā pavadzīme bija par summu 22 667,25 euro, ko prasītājs arī atzina savā brīdinājumā un ko

norādīja arī prasībā.

Attiecībā uz 2019.gada 10.jūlija pavadzīmi Nr.017-LVS2019 atbildētājs sagatavoja jau 4 (četras) tās versijas, kuras bija nosūtītas

prasītājam uz e-pastu /elektroniskā pasta adrese/ Un proti, pirmā pavadzīmes versija e-pastā tika saņemta 2019.gada 12.jūlijā plkst. 12.16 par summu

18 204,40 euro, otrā versija – 2019.gada 16.jūlijā plkst. 11.55 par summu 15 040,96 euro, trešā versija – 2019.gada 16.jūlijā plkst. 16.02 par summu

12 383,30 euro, un ceturtā versija – 2019.gada 16.jūlijā plkst. 17.30 par summu 7 909,40 euro. Arī šī pavadzīme tika sastādīta haotiski, pēdējā e-pastā

saņemtā pavadzīme bija par summu 7 909,40 euro, ko prasītājs arī atzina savā brīdinājumā un ko norādīja arī prasībā. Izmantojot ieskaitu, pušu starpā

tika dzēstas parādsaistības 36 580,03 (22 667,25 euro + 6 003,38 euro + 7909,40 euro) euro apmērā.

Tādējādi prasītājs uzskata, ka prasībā norādītā pamatparāda summa 9 935,25 euro apmērā ir pareiza. Atbildētājs paskaidrojumos

norādot, ka ar ieskaita palīdzību ir dzēšamas atbildētāja saistības 54 496,66 euro apmērā, ir maldinājis tiesu, jo šāda ieskaita summa ir nepareiza un izriet

no nepareizām pavadzīmēm. Pretēji atbildētāja rīcībai, ievērojot labas ticības principu, prasītājs ir atzinis pareizo ieskaita summu 36 580,03 euro apmērā

pat neskatoties uz to, ka šādu pavadzīmju sastādīšana līgumā nebija paredzēta un pavadzīmes nebija parakstītas (lietas 72.-76.lapa).

[4] 2021.gada 5.februārī Rēzeknes tiesā atbildētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, iesniedzis pretprasību par ieskaita

atzīšanu. Atbildētājs ceļ pretprasību par ieskaita atzīšanu, jo pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs

lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu. 2019.gada 1.aprīlī puses noslēgušas būvdarbu līgumu Nr.AP-005-LVS/2019 par energoefektivitātes

paaugstināšanas būvdarbu veikšanu objektos /adrese/ un /adrese/. Prasītājs nespēja pildīt līguma 5.4.punktā noteiktās saistības patstāvīgi piegādāt

būvdarbu veikšanai nepieciešamos būvniecības materiālus un puses vienojās, ka būvniecības materiālu iegādi un piegādi veiks atbildētājs. 2019.gada

jūlijā atbildētājs iegādājās un piegādāja prasītājam būvdarbu veikšanai nepieciešamos būvmateriālus par kopējo summu 54 496,66 euro, piegādāja

atbilstoši pavadzīmēm Nr.013-LVS2019 (2019.gada 8.jūlijs) , Nr.014-LVS2019 (2019.gada 9.jūlijs) un Nr.017-LVS2019 (2019.gada 10.jūlijs).

Prasītājs 2019.gada jūlijā nodeva atbildētājam darbus saskaņā ar rēķinu Nr.55-011 par kopējo summu 74 588,11 euro. Atbildētājs citē Civillikuma

1846. un 1847.pantu, ka ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Pretprasījumu var izlietot arī pret kreditora gribu, ja parādnieka un

kreditora prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras, kā arī, ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš. Tā kā abu pušu prasījumu priekšmeti ir vienādas

šķiras (naudas prasījumi) un abiem prasījumiem jau bija iestājies izpildes termiņš, atbildētājs bija tiesīgs izlietot ieskaitu bez prasītāja piekrišanas.

Ar 2019.gada 23.jūlija paziņojumu Nr.1-23/07/2019 „Par ieskaita veikšanu” atbildētājs paziņoja, ka dzēš prasītāja prasījumus 54 496,66

euro apmērā pēc rēķina Nr.55-011 ar savu prasījumu 54 496,66 euro apmērā pret prasītāju pēc rēķiniem Nr.013-LVS2019 (2019.gada 8.jūlijs),

Nr.014-LVS2019 (2019.gada 9.jūlijs) un Nr.017-LVS2019 (2019.gada 10.jūlijs). Prasītājs ir paziņojis, ka daļēji iebilst pret ieskaita summu,

aizbildinoties ar apstākli, ka daļu no pavadzīmēs norādītajiem būvmateriāliem atbildētājs neesot iegādājies vispār vai esot iegādājies mazākā apmērā,

nekā norādījis. Atbildētājs pretprasības pieteikumam pievieno pavadzīmes, no kurām izriet, ka uz objektiem ir piegādāti visi tie būvmateriāli, kuru iegādi

prasītājs neatzīst. Turklāt no pavadzīmēm un rēķiniem izriet, ka tie iegādāti un aizvesti uz objektiem 2019.gada jūnijā un jūlija sākumā – laikā, kad

objektā strādāja prasītājs. Līdz ar to prasītāja iebildumi pret ieskaitu ir formāli un nepamatoti.

Par būvmateriālu piegādes un pavadzīmju izrakstīšanas apstākļiem atbildētājs paskaidro sekojošo. Atbildētājs un prasītājs veica ikdienas

elektroniskā pasta saraksti, it īpaši ņemot vērā apstākļus, ka attiecīgajā laikā prasītājs joprojām darbojās objektos, bet atbildētājs bija uzņēmies sagādāt

nepieciešamos būvmateriālus. Atbildētājs sūtīja prasītājam vairākus pavadzīmju projektus, jo būvmateriāli tika pirkti no dažādiem pārdevējiem, ik pēc

pāris dienām, un puses mēģināja saskaņot tādas pavadzīmju gala versijas, kurās norādītajos apmaksas termiņos prasītājs vispār varētu veikt to pilnu

apmaksu. Jāņem vērā, ka prasītājam jau bija finansiālas grūtības, tādēļ prasītājs arī lūdza samazināt summu, kuru prasītājam būtu jāatmaksā atbildētājam

par iegādātajiem būvmateriāliem. Tā kā atbildētājam bija jānodrošina finanšu plūsma, atbildētājs sākotnēji piekrita samazināt pavadzīmju summu

atsevišķās pozīcijās, ar noteikumu, ka prasītājs visu atlikušo summu atbildētājam samaksās nekavējoties. Tā kā pie konkrētas vienošanās puses

nenonāca, atbildētājs izrakstīja prasītājam pavadzīmes par visu summu, kuru bija iztērējis būvmateriālu piegādei objektam.

Atbildētājs ir salīdzinājis pavadzīmju projektus, kurās norādītās summas atzīst prasītājs 2019.gada 11.decembra atsauksmē, ar

pavadzīmēm, kurās pilnā apmērā atbildētājs norādījis summas par iepirktajiem būvmateriāliem, un proti, atbilstoši pavadzīmei Nr.013-LVS2019

32 307,50 euro kopsummā prasītājs atzīst summu 22 667,25 euro apmērā; atbilstoši pavadzīmei Nr.014-LVS2019 6 003,38 euro kopsummā prasītājs

atzīst visu summu 6 003,38 euro apmērā; atbilstoši pavadzīmei Nr.017-LVS2019 16 185,78 euro kopsummā prasītājs atzīst summu 7 909,40 euro

apmērā. Pavadzīmju kopsumma sastāda 54 496,66 euro, no kuras prasītājs atzīst summu 36 580,03 euro apmērā. No minētā izriet, ka prasītājs neatzīst

atbildētāja prasījumu 17 916,63 euro apmērā, proti, daļēji neatzīst pavadzīmēs Nr.013-LVS2019 un Nr.017-LVS2019 norādītās summas. Atbildētājs

pievienojis 2 pavadzīmju – Nr.013-LVS2019 un Nr.017-LVS2019 – projektus, kā arī pavadzīmju oriģinālās versijas – tajās atzīmējis pozīcijas, kuras

nesakrīt ar prasītāja atzītajām pavadzīmēm un par šīm pozīcijām pievienojis pirkuma apliecinājuma dokumentus.

Tā kā prasītājs ir daļēji apmaksājis atbildētāja pavadzīmes, tad prasītājs ir faktiski apliecinājis pušu vienošanos par būvmateriālu piegādi un

atzinis pienākumu apmaksāt piegādātos būvmateriālus. Atbildētājs lūdz atzīt starp pusēm notikušo ieskaitu, saskaņā ar atbildētāja 2019.gada 23.jūlija

paziņojumu. Pamatojoties uz Civillikuma 1846., 1847.pantu, Civilprocesa likuma 136.panta pirmo daļu un trešās daļas 3.punktu atbildētājs lūdz atzīt, ka

prasītāja prasījums 54 496,66 euro apmērā pēc prasītāja 2019.gada 5.jūlija rēķina Nr.55-011 ir dzēsts ar atbildētāja pretprasījumu 54 496,66 euro

apmērā pēc atbildētāja rēķiniem Nr.013-LVS2019 (2019.gada 8.jūlijs) , Nr.014-LVS2019 (2019.gada 9.jūlijs) un Nr.017-LVS2019 (2019.gada

10.jūlijs), saskaņā ar 2019.gada 23.jūlija paziņojumu. Piedzīt no prasītāja, par labu viņam, samaksātos tiesāšanās izdevumus (lietas 115., 116.lapa).

[5] 2021.gada 11.martā Rēzeknes tiesā prasītājs – /Nosaukums A/, iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, ka pretprasību neatzīst. Saskaņā

ar Civilprocesa likuma 10.pantu puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot

pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu

debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. No tiesību doktrīnas izriet, ka pušu norādītos argumentus un to pamatojumu

sauc par meklējamajiem faktiem. Meklējamos faktus norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo

tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tam atbilstošus pienākumus (Civilprocesa likuma

komentāri. Zin.red. Torgāns K., Dudelis M. Rīga, A/s „Poligrāfists”, 1999, 19.lpp.). Tas nozīmē, ka pierādāmo apstākļu kopums izriet no

konkrētās materiālo tiesību normas, pamatojoties uz kuru prasītājs ceļ savu prasību. Sacīkstes princips paredz, ka saskaņā ar Satversmes 92.pantu

civillietās jāpierāda tādu faktu esamība vai neesamība, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi, kā arī citi fakti, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā

(Civilprocesa likuma komentāri. Zin.red. Torgāns K., Dudelis M. Rīga, A/s „Poligrāfists”, 1999, 19.lpp.). Faktiski, saskaņā ar sacīkstes principu,

katrai pusei ir jāpierāda sava prasījuma pamatojums ar paša izvēlētajiem pierādījumiem. Šāda atziņa izriet arī no Civilprocesa likuma 93.panta pirmās

daļas, kas nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pārbaudot atbildētāja lietā iesniegtos pierādījumus prasītājs secina, ka pavadzīmes, kurām vajadzētu attiekties uz prasītāju, nav atzīstamas

par dokumentiem, jo neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Šādi pierādījumi ir spēkā neesoši un nav izmantojami pierādīšanā. Savukārt,

pārējās pavadzīmes, kas ir atzīstamas par dokumentiem, nav attiecināmas uz prasītāju, jo tās ir parakstījuši atbildētājs un citas personas, kas nav

prasītājs. Tas nozīmē, ka atbildētājs nav pierādījis savu pretprasību un tā ir atzīstama par nepamatotu.

Tiesību doktrīnā ir nostiprināta atziņa, ka atbildētājam ar saviem iebildumiem nav jāatspēko to apstākļu esamība, kurus prasītājs nav

pierādījis. No minētā principa izriet, ka atbildētājs ir tiesīgs prasību vienkārši noliegt, nepamatojot to ar attiecīgiem pierādījumiem līdz brīdim, kamēr

prasītājs nav iesniedzis pierādījumus savas prasības pamatotībai. Tādējādi pierādīšanas princips (onus probandi) uz atbildētāju tiek pārcelts ar brīdi, kad

prasītājs pierādījis savu prasību (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā

zinātniskā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 174.lpp.). Tā kā atbildētājs nav pierādījis savu pretprasību, prasītājam nav pienākums

pierādīt savu iebildumu pamatotību.

Pretprasībā atbildētājs lūdz atzīt par izpildītu saistību, kas izriet no prasītāja 2019.gada 5.jūlija rēķina Nr.55-011 par kopējo summu

54 496,66 euro. Šāds atbildētāja prasījums ir nepamatots arī apstāklī, ka prasības pieteikumā un tā grozījumos prasītājs norādījis, ka minētais rēķins nav

apmaksāts tikai 9 935,25 euro apmērā (pamatparāds). Tieši par šo summu starp pusēm pastāv strīds, jo atbildētājs norāda, ka parāds 9 935,25 euro

apmērā ir apmaksāts ar 2019.gada 8.jūlija rēķinu Nr.013-LVS2019, 2019.gada 9.jūlija rēķinu Nr.014-LVS2019 un 2019.gada 10.jūlija rēķinu

Nr.017-LVS2019. Prasītājs savai prasībai jau ir pievienojusi zvērināta tiesu izpildītāja aktu, kurā fiksēts apstāklis, ka atbildētājs vairākas reizes haotiski ir

sūtījis minētos rēķinus prasītājam, jo rēķinos konstatētas pozīcijas, kas neattiecas uz prasītāju. Piekrītot šim apstāklim, atbildētājs izstādīja jaunus rēķinus

par mazāku summu, izņemot no tiem nepamatotās pozīcijas, kas neattiecas uz prasītāju. Ar savu pretprasību atbildētājs mēģina panākt, lai prasītājs

apmaksā preces un materiālus, ko nekad nav saņēmis un nav izmantojis būvdarbu veikšanai. Atbildētājs nav pierādījis, ka prasītājs ir saņēmis pavadzīmju

projektos norādītās preces un materiālus pilnā apmērā, turklāt jāņem vērā fakts, ka nevienu no šīm pavadzīmēm prasītājs (un pat atbildētājs) nav

parakstījis (lietas 164.-167.lapa).

[6] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma

56.1pantam, pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 5., 35.-39.,

41., 60.-62., 64.-66., 107.-110., 140., 141., 143.-146., 148.-150., 157., 158., 160.-163., 168.-170.lapa).

[6.1] Prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, pārstāvis /pers. E/ (lietas 31., 32., 34., 67., 68., 111.lapa) tiesas sēdē

prasību uzturēja, pretprasību neatzina. Prasītāja pārstāvis atkārtoja prasības pieteikumā, atsauksmē un paskaidrojumā minētos motīvus, papildus

paskaidroja, ka būvdarbu līguma 4.2.1.punktā noteikts, ka visas izmaksas, kas attiecas uz darbu veikšanu, tai skaitā, tāmē atspoguļotās izmaksas, ceļa

un sakaru izdevumi, izdevumi par darbu veikšanai nepieciešamo materiālu ir iekļautas līguma summā. Proti, uzņēmumam (prasītājam) ir tiesības pieprasīt

pasūtītājam (atbildētājam) apmaksāt vai pašam iegādāties materiālus par summu ne vairāk, kā minēts tāmē. Atbildētājs izrakstījis vairākus rēķinus, kuru

numuri neatšķiras, bet atšķiras tajos norādītās pozīcijas. Prasītāja pārstāvis lūdz ņemt vērā līguma 4.2.1.punktu, jo, ja prasītājam būtu bijuši nepieciešami

papildus būvmateriāli, viņš tos, izdarot attiecīgu ierakstu būvžurnālā būvmateriālu iegādei un piegādei, būtu pieteicis. Prasītājs šādu lūgumu nekad nav

pieteicis, minētos būvmateriālus nav pieņēmis (pavadzīmes nav parakstījis). Līdz ar to, citi būvmateriāli, kurus atbildētājs iegādājās būvobjekta izbūvei, uz

prasītāju nav attiecināmi, jo būvobjektā bez prasītāja strādāja arī citi uzņēmumi, un šie būvmateriāli varēja tikt iegādāti šo uzņēmumu vajadzībām.

[6.2] Atbildētāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, pārstāvis /pers. F/ (lietas 44., 45., 58., 59., 69., 112., 138.lapa),

tiesas sēdē pretprasību uzturēja, prasību neatzina, atkārtoja pretprasības pieteikumā un paskaidrojumā minētos motīvus.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka

prasība par parāda piedziņu apmierināma daļēji, pretprasība par ieskaita atzīšanu noraidāma.

[8] 2019.gada 1.aprīlī atbildētājs kā pasūtītājs un prasītājs kā uzņēmējs noslēguši būvdarbu līgumu AP-005-LVS/2019. Prasītājs uzņēmies

veikt daudzdzīvokļu māju, kas atrodas /adrese/, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo būvdarbu kopumu (turpmāk –

darbus), visus līgumā paredzētos darbus izpildīt darbu izpildes grafikā noteiktajos termiņos. Par darbu izpildi atbildētājs apņēmies samaksāt prasītājam

samaksu 435 000 euro apmērā, bez pievienotās vērtības nodokļa. Saskaņā ar līguma 4.2.punktu līguma summā iekļautas: 1) visas izmaksas, kas attiecas

uz darbu veikšanu, tai skaitā, tāmē atspoguļotās izmaksas, ceļa un sakaru izdevumi, izdevumi par darbu veikšanai nepieciešamo materiālu (prasītājam ir

tiesības pieprasīt atbildētājam apmaksāt vai pašam iegādāties materiālus par summu ne vairāk, kā minēts tāmē), tehnikas un aprīkojuma iegādi, piegādi un

nomu, energo un citiem resursiem (izņemot elektrību un ūdensapgādi, ko nodrošina un apmaksā atbildētājs), atlīdzības un obligātie maksājumi, kurus

piemēro vai kuri tiks piemēroti prasītāja pienākumu pienācīgai izpildei saskaņā ar līgumu un tamlīdzīgas izmaksas; 2) vispārīgās izmaksas, tai skaitā, bet ne

tikai, būvlaukuma sagatavošanas, norobežošanas un apsardzes izdevumu, materiālu uzglabāšanas, būvgružu izvešanas, objekta teritorijas sakārtošanas,

apdrošināšanas, bankas garantiju un tamlīdzīgas izmaksas, kā arī mērījumu, iezīmēšanas, darbu sadārdzinājuma un visi citi izdevumi, kas saistīti ar līguma

izpildi; 3) izmaksas, kas saistītas ar iespējamo defektu un/vai trūkumu novēršanu; 4) prasītāja virsizdevumi un peļņa. Līguma 4.5., 4.9., 4.11.punktā puses

vienojušās, ka līguma summa tiek samaksāta prasītājam pa daļām vairākos maksājumos. Kārtējais maksājums tiek veikts vienu reizi kalendārajā mēnesī

10 (desmit) darba dienu laikā pēc ikmēneša darbu pieņemšanas – nodošanas akta un būvniecības ikmēneša izpildes akta par padarītajiem darbiem

abpusējas parakstīšanas un prasītāja rēķina saņemšanas. Atbildētājs maksā prasītājam tikai par faktiski izpildīto un ar abpusēji parakstītu būvniecības

ikmēneša izpildes aktu nodoto darbu apjomu no līgumā noteiktajiem darbiem. Atbildētājam ir tiesības no prasītājam maksājamām atlīdzības summām

ieturēt summas, kas atbilst atbildētāja piegādāto materiālu summām (lietas 11.-22.lapa). Tiesa secina, ka līdzēji līgumu noslēguši atbilstoši Civillikuma

1533.pantam, jo starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.

Prasītājs veicis būvdarbu līgumā noteiktos darbus un saskaņā ar līguma 7.5.punktu iesniedzis atbildētājam darbu izpildes aktus par

2019.gada jūnijā veiktajiem darbiem. Saskaņā ar līguma 7.6.punktu atbildētājs darbu izpildes aktus apstiprinājis un prasītājs saskaņā ar līguma 4.5.,

7.10.punktu 2019.gada 5.jūlijā sagatavojis rēķinu Nr.55-011 par kopējo summu 74 588,11 euro, rēķina apmaksas termiņš noteikts līdz 2019.gada

12.jūlijam (lietas 23.-25.lapa). Atbildētājs veicis divus maksājumus par kopējo summu 28 072,83 euro, un proti, 2019.gada 12.jūlijā maksājumu

18 072,83 euro apmērā un 2019.gada 17.jūlijā maksājumu 10 000 euro apmērā. Tāpat, izmantojot ieskaitu, pušu starpā dzēstas parādsaistības

36 580,03 euro apmērā (lietas 5.-8., 41.-43., 72.-76., 115., 116., 164.-167.lapa). Strīds starp pusēm par attiecīgo naudas summu samaksu un ieskaita

veikšanu nepastāv. Tādējādi, starp pusēm pastāv strīds par naudas summas 9 935,25 (74 588,11 euro – 28 072,83 euro – 36 580,03 euro) euro

apmērā piedziņu vai arī par šīs naudas summas ieskaitu.

[9] Tiesa uzskata, ka prasība par pamatparāda 9 935,25 euro apmērā piedziņu ir apmierināma, jo rēķina apmaksā ieskaits veicams

36 580,03 euro apmērā, kas izriet no 2019.gada 8.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 22 667,25 euro apmērā,

2019.gada 9.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.014-LVS2019 par kopējo summu 6 003,38 euro apmērā un 2019.gada 10.jūlija rēķina (pavadzīmes)

Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 7 909,40 euro apmērā (lietas 55., 83., 84., 97.-99., 103., 104., 117.-119.lapa). Par 2019.gada 9.jūlija rēķinu

(pavadzīmi) Nr.014-LVS2019 par kopējo summu 6 003,38 euro apmērā strīds starp pusēm nepastāv (lietas 55., 83., 84.lapa).

Tiesa par pamatotiem atzīst 2019.gada 8.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 22 667,25 euro apmērā un

2019.gada 10.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 7 909,40 euro apmērā. Lai arī šos rēķinus puses nav parakstījušas, tie ir

spēkā esoši, jo prasītājs šos atbildētāja izrakstītos rēķinus ir atzinis un izpildījis – veicis ieskaitu. Saskaņā ar Civillikuma 1488.panta 1.punktu darījumam

(konkrētajā gadījumā – rēķinam), ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts (parakstīts).

[10] Atbildētāja paskaidrojumi par iemesliem, kādēļ tas samazināja divu no trīs rēķiniem materiālu pozīcijas un attiecīgi arī kopējo rēķinu

summu, tiesas ieskatā nav ticami. Un proti, atbildētājs paskaidro, ka rēķinos norādītās preces un rēķinu summas samazināja, jo prasītājam bija finansiālas

grūtības un prasītājs atbildētājam bija pieteicis šādu lūgumu (ko prasītājs savukārt noliedz un atbildētājs pierādījumus šiem saviem apgalvojumiem nav

piestādījis), ar norunu, ka atlikušo summu prasītājs atbildētājam samaksās nekavējoties nākamajā mēnesī. Šāds atbildētāja rīcības izskaidrojums, izņemt

no rēķiniem preces un samazināt rēķinu summas, vienojoties, ka prasītājs (kuram, turklāt kā norāda atbildētājs, ir finansiālas grūtības) tās samaksās

nekavējoties nākamajā mēnesī, turklāt neesot par to nekādam dokumentētam pierādījumam, ir pretējs loģikai. Turpretī loģiska un pamatota rīcība būtu

nevis preču nosaukumu, to daudzuma, cenas un summas izslēgšana no rēķiniem, bet gan, pieņemot, ka prasītājam ir grūtības ar rēķinu apmaksu, to

samaksas vēlāka termiņa noteikšana. Šāda atbildētāja rīcība, tiesas ieskatā, jau pati par sevi pierāda, ka atbildētājs faktiski ir atzinis, ka no rēķiniem

izslēgtās preces prasītājam nav piegādājis un attiecīgi samazinājis arī piestādīto rēķinu summu.

Turklāt, pretrunā atbildētāja paskaidrojumiem (atbildētājs sākotnēji piekrita samazināt pavadzīmju summu, bet, kad pie konkrētas

vienošanās puses nenonāca, izrakstīja prasītājam pavadzīmes par visu summu, kuru bija iztērējis būvmateriālu piegādei objektam) ir arī izrakstīto un

prasītājam iesūtīto rēķinu hronoloģija. Rēķinu izrakstīšanas apstākļi norāda tieši uz pretējo. Un proti, sākotnēji atbildētājs izrakstīja un iesūtīja prasītājam

rēķinus ar lielākām preču pozīcijām, to daudzumu, cenu un kopējo summu un tad šīs preču pozīcijas, daudzumu, cenas un kopējo summu pakāpeniski

samazināja, nevis otrādi, kā norāda atbildētājs, ka piestādīja rēķinus par mazāk precēm un mazākām summām un beigās rēķinus par visu preču un visas

summas samaksu. Atbildētājs izrakstīja un 2019.gada 12.jūlijā plkst. 12.16 iesūtīja prasītājam 2019.gada 8.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.013-LVS2019

par kopējo summu 32 307,50 euro un 2019.gada 10.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 18 204,40 euro; tad izrakstīja un

2019.gada 16.jūlijā plkst. 11. 55 iesūtīja prasītājam 2019.gada 8.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 24 854,40 euro un

2019.gada 10.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 15 040,96 euro; tad izrakstīja un 2019.gada 16.jūlijā plkst. 16.02 iesūtīja

prasītājam 2019.gada 8.jūlija rēķinu (pavadzīmi) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 22 667,25 euro un 2019.gada 10.jūlija rēķinu (pavadzīmi)

Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 12 383,30 euro; un visbeidzot izrakstīja un 2019.gada 16.jūlijā plkst. 17.30 iesūtīja prasītājam 2019.gada 10.jūlija

rēķinu (pavadzīmi) Nr.017-LVS2019 par kopējo summu 7 909,40 euro (lietas 77.-104.lapa).

Rēķinu iesniegšanas apstākļi pierāda to, kas norādīts jau prasītāja paskaidrojumos, ka atbildētājs vairākas reizes haotiski sūtīja rēķinus

prasītājam, prasītājs rēķinos konstatēja pozīcijas, kas neattiecas uz viņu, par ko informēja atbildētāju. Piekrītot tam, atbildētājs piestādīja jaunus rēķinu

variantus, gala rezultātā piestādīja rēķinus par mazākām summām, izslēdzot no rēķiniem nepamatotās preču pozīcijas, kas neattiecas uz prasītāju. Līdzīgi

kā tas noteikts Civillikuma 1508., 1509.pantā, saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš

vismazāk saista parādnieku. Divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā

gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Turpretī 2019.gada 8.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.013-LVS2019 projekti par kopējām summām 32 307,50 euro un 24 854,40 euro

(lietas 46.-49., 53., 54., 79.-82., 89.-92., 120., 121.lapa) un 2019.gada 10.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.017-LVS2019 projekti par kopējām

summām 18 204,40 euro, 15 040,96 euro un 12 383,30 euro (lietas 85.-87., 93.-95., 100., 101.lapa), kā arī atbildētāja sākotnējiem paskaidrojumiem

un pretprasībai pievienotais 5 (piektais) 2019.gada 10.jūlija rēķina (pavadzīmes) Nr.017-LVS2019 projekts par kopējo summu 16 185,78 euro (lietas

50.-54., 122., 123.lapa), kurš turklāt prasītājam nemaz nav bijis nosūtīts, nav pamatoti, tiem nav pierādījumu nozīmes. Tie ir atspēkoti ar iepriekš

aprakstītajiem, izanalizētajiem to izgatavošanas un iesniegšanas prasītājam apstākļiem. Savukārt atbildētāja piestādītās pavadzīmes par preču iegādi no

sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums D/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

E/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums F/ un sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums G/ (lietas 124.-135.lapa) pierāda dažādu

preču iegādi, nevis to, ka visas šīs preces tika nodotas prasītājam. Kā to tiesa ir norādījusi jau iepriekš, pierādījumi ir iesniegti tikai par to preču piegādi,

kuras atspoguļotas 2019.gada 8.jūlija rēķinā (pavadzīmē) Nr.013-LVS2019 par kopējo summu 22 667,25 euro apmērā, 2019.gada 9.jūlija rēķinā

(pavadzīmē) Nr.014-LVS2019 par kopējo summu 6 003,38 euro apmērā un 2019.gada 10.jūlija rēķinā (pavadzīmē) Nr.017-LVS2019 par kopējo

summu 7 909,40 euro apmērā (lietas 55., 83., 84., 97.-99., 103., 104., 117.-119.lapa).

Tāpat, tiesa uzskata, ka atbildētāja paskaidrojumā minētais par to, ka būvmateriālu iegāde (pretēji līguma nosacījumiem) ir bijusi tikai viņa

brīva griba un pretimnākšana prasītājam, kurš līdzekļu trūkuma dēļ pats nespēja tos iegādāties, ir nepatiess apgalvojums un apstāklis, ka prasītājam būtu

bijušas finansiāla rakstura grūtības nav pierādīts, jo atbildētāja pienākums pēc prasītāja pieprasījuma iegādāties būvmateriālus noteikts pušu noslēgtā

būvdarbu līguma 4.2.1.punktā.

[11] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 9 935,25 euro apmērā, jo atbildētājs nav pildījis savas

saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, [..].

Tādējādi, atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma

1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu.

Ņemot vērā, ka starp pusēm noslēgts uzņēmuma līgums, tad, atbilstoši Civillikuma 2223.pantam, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par

labu, pasūtītājam (atbildētājam) jāsamaksā uzņēmējam (prasītājam) norunātā maksa. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības

tiesība par līguma izpildīšanu. Šajā gadījumā atbildētājs nav veicis savu no uzņēmuma līguma izrietošo saistību izpildi, proti, nav veicis pilnu rēķina

samaksu, tādējādi pieļaujot nokavējumu.

Savukārt pretprasība par ieskaita atzīšanu ir noraidāma, jo prasības par pamatparāda piedziņu apmierināšana pilnīgi izslēdz pretprasības

apmierināšanu.

[12] Prasība daļā par līgumisko nokavējuma procentu piedziņu apmierināma daļēji.

[12.1] 2019.gada 22.jūlijā prasītājs izgatavojis paziņojumu, ka tas, saskaņā ar līguma 10.3.3.punktu (proti, 10 (desmit) darba dienas

iepriekš rakstiski paziņojot pasūtītājam) vienpusēji atkāpjas no līguma, jo pasūtītājs (atbildētājs) kavē līgumā paredzētos maksājumu veikšanas termiņus

ilgāk kā 10 (desmit) darba dienas (lietas 26.lapa) un arī atbildētājs, bet 2019.gada 23.jūlijā izgatavojis paziņojumu, kas tas savukārt, saskaņā ar līguma

10.1.5.punktu (proti, 5 (piecas) darba dienas iepriekš rakstiski paziņojot uzņēmējam) vienpusēji atkāpjas no līguma, jo uzņēmējs (prasītājs) ilgstoši un

sistemātiski kavē līgumā noteikto būvdarbu veikšanas kalendāro grafiku (lietas 27.lapa).

Puses pierādījumus par paziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu nav piestādījušas, tanī pašā laikā nav arī apstrīdējušas, ka šādus paziņojumus

viena no otras ir saņēmušas. Līdz ar to, atbilstoši līguma 12.4.punktā noteiktajam (lietas 21.lapa) tiesa prezumē, ka paziņojumi izsūtīti to izgatavošanas

dienā (tas norādīts arī prasītāja brīdinājumā atbildētājam (lietas 28.-30.lapa)) un puses viena otras sūtītos paziņojumus ir saņēmušas 4 (ceturtajā) dienā

pēc to nosūtīšanas, jo pierādījumus, ka sūtījumus tās saņēmušas agrāk, puses nav piestādījušas. Tādējādi prasītāja 2019.gada 22.jūlija paziņojumu

atbildētājs saņēmis 2019.gada 26.jūlijā, kas nozīmē, ka līgums no prasītāja puses izbeigts 2019.gada 10.augustā, un atbildētāja 2019.gada 23.jūlija

paziņojumu prasītājs saņēmis 2019.gada 27.jūlijā, kas nozīmē, ka līgums no atbildētāja puses izbeigts 2019.gada 3.augustā.

Puses viena otras paziņojumus par līguma vienpusēju izbeigšanu nav apstrīdējušas un tiesa secina, ka pušu 2019.gada 1.aprīlī noslēgtais

būvdarbu līgums AP-005-LVS/2019 izbeigts ar 2019.gada 3.augustu. Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama,

jo tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[12.2] Prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja līgumiskos nokavējuma procentus, jo atbilstoši līguma 9.2.punktam atbildētājs gadījumā,

ja tas nepamatoti pieļāvis jebkuru līgumā noteikto maksājuma termiņa nokavējumu, apņēmies maksāt prasītājam līgumiskos nokavējuma procentus 0,1

procenta apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu, sākot ar pirmo maksājuma kavējuma dienu, līdz dienai

(ieskaitot), kad tas (atbildētājs) ir veicis pilnīgu nokavēto maksājumu samaksu (lietas 20.lapa). Lietā ir nodibināts, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu,

t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, un parādnieka nokavējums ar visām tā sekām (tajā skaitā, pienākumu maksāt līgumiskos nokavējuma

procentus) iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Tanī pašā laikā, prasība daļā par līgumisko nokavējuma procentu piedziņu apmierināma daļēji, jo tiesības prasīt un attiecīgi arī pienākums

maksāt līgumiskos nokavējuma procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos (Civillikuma 1762.panta 1.punkts). Kā 2013.gada 30.janvāra

spriedumā lietā Nr. SKC-644/2013 norādījis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības

lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu [..] aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma

nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Līgumiskie procenti [..] gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no

līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Tātad prasītāja tiesības prasīt un atbildētāja pienākums maksāt līgumiskos nokavējuma procentus bija par laika periodu no 2019.gada

12.jūlija (rēķinā noteiktā samaksas termiņa) līdz 2019.gada 3.augustam (līguma izbeigšanas brīdim), t.i., par 22 dienām, un līgumiskie nokavējuma

procenti sastāda 218,58 (9 935,25 euro x 0,1% x 22 dienas) euro.

[12.3] Savukārt par laika periodu no 2019.gada 3.augusta (līguma izbeigšanas brīža) līdz 2019.gada 11.decembrim (prasībā norādītajam

termiņam), t.i., par 130 dienām, nosakāmi likumiskie nokavējuma procenti – 8 procenti gadā no pamatparāda summas, jo kā atzīts jau minētā Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-644/2013 6.7.punktā „[..] prasot piedzīt

līgumiskos procentus, tiek izvirzīts prasījums, kas apmēra ziņā ietver prasījumu par likumisko procentu piedziņu.”

Likumiskie nokavējuma procenti par minēto laika periodu sastāda 283,09 (8/100/365 x 9 935,25 euro x 130 dienas) euro.

Prasītāja tiesības no paša kapitāla saņemt likumiskos nokavējuma procentus nosakāmas, jo atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i.,

prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta otro un trešo daļu procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumisko procentu

apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par [..] pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs

procentu pamatlikmes gadā. Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās

kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi

piemēro sešus turpmākos mēnešus.

Par laiku pēc 2019.gada 11.decembra un līdz sprieduma taisīšanai likumiskie nokavējuma procenti nav nosakāmi, jo prasītājs šādu prasību

nav cēlis, savukārt tiesa vadās no Civilprocesa likuma 192.panta prasībām, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz

prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

[13] Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – neatmaksātais pamatparāds 9 935,25 euro apmērā, līgumiskie

nokavējuma procenti 218,58 euro apmērā un likumiskie nokavējuma procenti 283,09 euro apmērā, kopā 10 436,92 euro.

[14] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa

spriedumu lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesai minētās normas izpratnē,

apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus. Sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc

likuma pienākas procentu samaksa.

Ievērojot minēto, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 paustās atziņas,

ka: „[..] sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā

termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis termiņš tā

labprātīgai izpildei”, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos (astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes – galējās

procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās

refinansēšanas operācijās) procentus gadā no piedzītās (ar spriedumu tiek radīta jauna saistība, kādēļ procenti nosakāmi no visas piedzītās summas)

prasības summas – 10 436,92 euro, par laiku no dienas, kad beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētāja, par labu prasītājam, piedzenami lietā samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts

nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā, 622,75 euro apmērā (520 euro plus 3,2 procenti no sākotnējās prasības summas (10 322,72

euro), kas pārsniedz 7 114 euro (konkrētajā gadījumā – 3 208,72 euro), kā arī pārmaksātās valsts nodevas daļa 0,07 euro apmērā, jo pēc prasības

summas palielināšanas (pievienojot procentus), palielinājies arī piedzenamās valsts nodevas apmērs) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro

apmērā, kopā 625,95 euro (lietas 9., 10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu no atbildētāja,

jo prasītājs no tās samaksas valsts ienākumos atbrīvots ar likumu (Civilprocesa likuma 36.panta otrā daļa)), valsts ienākumos piespriežama valsts

nodevas daļa par procentu pievienošanu 3,58 (626,33 – 622,75) euro apmērā (lietas 9.lapa).

Valsts nodevas apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu ir 626,33 euro (par prasību, kas

novērtējama naudas summā no 7 115 euro līdz 28 457 euro, 520 euro plus 3,2 procenti no apmierinātās prasības summas (10 436,92 euro), kas

pārsniedz 7 114 euro) (konkrētajā gadījumā – 3 322,92 euro)).

Savukārt atbildētāja samaksāties tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva par prasību, kas nav jānovērtē, 70 euro apmērā un ar lietas

vešanu saistītie izdevumi 5,37 euro apmērā, kopā 75,37 euro (lietas 136., 137.lapa); un ar lietas vešanu saistītie izdevumi: izdevumi advokāta palīdzības

samaksai, 968 euro apmērā (lietas 172., 173.lapa), kopā 1 043,37 euro, no prasītāja nav piedzenami, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta

pirmo daļu, 44.panta otro un trešo daļu samaksātos tiesas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus no otras puses tiesa piespriež tikai tai pusei, kuras labā

taisīts spriedums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 187., 191., 192., 193., 195.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pretprasību pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par ieskaita atzīšanu noraidīt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 9 935,25 (deviņi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit pieci euro 25 centi) euro

apmērā, līgumiskos nokavējuma procentus 218,58 (divi simti astoņpadsmit euro 58 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 283,09

(divi simti astoņdesmit trīs euro 9 centi) euro apmērā, kopā 10 436,92 (desmit tūkstoši četri simti trīsdesmit seši euro 92 centi) euro, kā arī samaksātos

tiesas izdevumus 625,95 (seši simti divdesmit pieci euro 95 centi) euro apmērā, kopā 11 062,87 (vienpadsmit tūkstoši sešdesmit divi euro 87 centi)

euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos (astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes – galējās procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka

piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās) procentus gadā no piedzītās

prasības – 10 436,92 euro, summas par laiku no dienas, kad beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums I/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevas daļu par

procentu pievienošanu 3,58 (trīs euro 58 centi) euro apmērā.

Valsts labā piedzītā valsts nodeva maksājama Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV55TREL1060190911200, BIC

kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi: valsts nodeva civillietā Nr. C 29454719.

Maksājuma dokuments par valsts nodevas samaksu valsts labā, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, iesniedzami Rēzeknes tiesā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma, daļā par naudas

summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasību daļā par līgumisko nokavējuma procentu 1 008,49 (viens tūkstotis astoņi euro 49 centi) euro apmērā piedziņu noraidīt.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2021.gada 9.septembra, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns