Court finds defendant guilty of violating police control restrictions and imposes a 15 EUR fine.

Lieta Nr. 168027717

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 19. septembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese I. Vanaga,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta.

Aprakstošā daļa

no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores A. Belovas sastādītā administratīvā

pārkāpuma protokola Nr. PC184840 izriet, ka /pers. A/ 2017. gada 15. augustā plkst.01.00 pārbaudes laikā neatradās savā dzīves vietā /adrese/, līdz

ar ko pārkāpa policijas kontroles noteiktumus.

Ar šīm darbībām /pers. A/ pārkāpa lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē /pers. A/ pārkāpumu atzina, izdarīto nožēloja. Paskaidroja, ka izpalīdzējis kolēģim pārcelties uz citu dzīves vietu. Atgriezies mājās ap

plkst.02.00.

/pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014. gada 8. septembra spriedums apliecina, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 3 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz

2 gadiem.

2017. gada 11. augusta lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka /pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu

/adrese/ no plkst. 23.00 līdz plkst. 06.00. /pers. A/ 2017. gada 11. augusta lēmumā ar savu parakstu un 2017. gada 11. augusta paskaidrojumā

apliecinājis, ka lēmuma būtība ir saprotama, ir izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā viņu sauks pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta.

2017. gada 16. augusta administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC184840 un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores A. Belovas ziņojums pierāda /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma faktu, pārbaudes laikā neatrodoties savā

dzīves vietā.

Ar ziņām par faktiem, kas izriet no pārbaudes akta apstiprinās, ka 2017. gada 15. augustā pārbaudes laikā durvis atvēra /pers. C/, kura

paskaidroja, ka /pers. A/ mājās nav.

Ar ziņām par faktiem, kas izriet no 2017. gada 15. augusta /pers. A/ paskaidrojuma redzams, ka pārkāpējs apstiprina, ka norādītajā laikā un

datumā neatradās dzīvesvietā, jo palīdzējis paziņam pārvest mēbeles un aizkavējies.

Pārbaudot augstāk minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Par personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/, precējies, apgādībā esošu personu nav, strādā SIA “/Nosaukums/” par celtnieku,

ikmēneša ienākumi 500 EUR.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to,

ka /pers. A/ vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu, tiesa /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,

kurai noteikta policijas kontrole uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas

vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas

piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var

piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu

izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai

reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,

kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc

minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.

Turklāt 2008. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” 25. punkts nosaka, ka

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta pirmajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētos apstākļus tiesa ņem vērā tādā apmērā, cik tos

lietas ietvaros iespējams noskaidrot.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

177. pantā paredzēto pārkāpumu, taču savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo, līdz ar to tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams

pārkāpējam nosakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta sankcijā paredzēto naudas sodu. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā

pārkāpēja attieksmi pret administratīvo pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 213., 243., 274., 275., 289.6., 289.7 ., 289.13 ., 289.16, 289.18 pantu

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta un uzlikt naudas sodu 15

EUR (piecpadsmit euro) apmērā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja

nolēmums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Ja spriedums par naudas soda

samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, to nodot šajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods: TRELLV22

(norādīt lietas Nr.168027717 un administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC184840). Maksājumu apliecinoša dokumenta oriģināls nekavējoties

iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2017.gada 22.septembrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Vanaga