Court dismissed appeal against parking fine for vehicle without required permit in restricted zone.

NORAKSTS

(lielais valsts ģerbonis)

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Lieta Nr.A42919109 143/AA43-1021-12/3

Rīgā 2012.gada 10.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere ar tulci A.S.,

piedaloties A.C. un Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei A.O., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.C. pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 11.augusta lēmuma Nr.D57/10-6/3161 atcelšanu, sakarā ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 10.jūlijā Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

– paziņojumu Nr.D57 107766072 (turpmāk – Protokols-paziņojums) par to, ka transportlīdzekļa vadītājs 2009.gada 10.jūlijā, plkst.13.45, Rīgā pie /adrese/ novietojis transporta līdzekli Audi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, stāvēšanai 532.ceļa zīmes „Stāvvieta” un 842.papildzīmju „Tikai ar /Nosaukums/ atļaujām” un „Nr.1-14” darbības zonā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4.punktā un 307.26.punktā minētās prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta septītajā daļā. Transportlīdzekļa vadītājam uzlikts administratīvais naudas sods 20 lati. Izskatot A.C. apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – Pašvaldības policija) priekšnieks ar 2009.gada 11.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3161 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu Protokolu-paziņojumu.

[2] 2009.gada 4.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.C. pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā A.C. norāda, ka stāvvietā ar zīmi „Tikai ar /Nosaukums/ atļaujām” ir 14 stāvvietas, kurās atļauts novietot automašīnas ar attiecīgo atļauju. Savukārt no Pašvaldības policijas iesniegtajām fotogrāfijām ir redzams, ka A.C. automašīna konkrētajā stāvvietā netika nolikta, kā arī A.C. automašīnā atradās redzamā vietā /Nosaukums/ izsniegta atļauja Nr./atļaujas numurs/.

[3] Pašvaldības policija pirmās instances tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzina, lūdza to noraidīt, jo 532.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmēm ,,Pārējā papildinformācija” norāda, ka attiecīgajā stāvvietā var novietot tikai tos transportlīdzekļus, kuriem ir piešķirtas attiecīgas numurētas (Nr.1 – 14) /Nosaukums/ atļaujas. CSN 11.punkts nosaka, ka atkāpes no šo noteikumu prasībām drīkst izdarīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.aprīļa spriedumu atcelts Lēmums un izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [4.1] Tiesa, atsaucoties uz CSN 4. un 307.26.apakšpunktu un LAPK

149. panta septīto daļu, secināja, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par šo tiesību normu pārkāpumu, ir jākonstatē, ka transportlīdzeklis novietots 532.ceļa zīmes „Stāvvieta” darbības zonā, pārkāpjot 842.papildzīmes „Pārējā papildinformācija” prasības. [4.2] No lietā iesniegtām fotogrāfijām tiesa konstatēja, ka stāvvieta pretī /adrese/m sadalīta ar stāvvietu numerāciju no 1 līdz 14. A.C. transportlīdzeklis novietots ārpus stāvvietu numerācijas zonas, proti, stāvvietas kreisajā pusē. Tā kā konkrētajā vietā 842.papildzīme precīzi ierobežo stāvvietu ar /Nosaukums/ atļaujām Nr.1 – 14, savukārt A.C. nav novietojis transportlīdzekli ierobežotajā stāvvietas zonā, pēc tiesas ieskata lietā nav konstatējams, ka A.C. būtu pārkāpis 842.papildzīmes „Pārējā papildinformācija” prasības. [4.3] Tiesa norādīja, ka nav pamatota iestādes atsaukšanās uz CSN 11.punktu, jo šī tiesību norma ir attiecināma uz Ceļu satiksmes likuma 8.pantu. [4.4] Tiesa atzina, ka nav konstatējams LAPK 149.10panta septītās daļas administratīvā pārkāpuma sastāvs – 842.papildzīmes prasību pārkāpšana 532.ceļa zīmes darbības zonā. Atsaucoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, tiesa secināja, ka Lēmums atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.aprīļa spriedumu Pašvaldības policija iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar Lēmumā norādītajiem un pirmās instances tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem. Apelācijas sūdzībā papildus norādīts turpmāk minētais. [5.1] Iestāde nepiekrīt tiesas secinājumam, ka nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs – 842.papildzīmes prasību pārkāpšana 532.ceļa zīmes darbības zonā, jo vieta, kur A.C. bija novietojis savu transporta līdzekli, ir ar ēkām norobežota teritorija (stāvlaukums) ar vienu iebrauktuvi tajā. Atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai ceļu satiksmes kustības kārtībai minētās ceļa zīmes ir izvietotas, kur transportlīdzekli stāvēšanai atļauts novietot tikai tiem transportlīdzekļiem, kam ir izsniegta /Nosaukums/ atļauja. [5.2] Konkrēto stāvvietu apzīmējums minētajā teritorijā, izmantojot horizontālo ceļa apzīmējumu, nenozīmē, ka pārējā stāvlaukuma daļa nav piederīga stāvlaukumam. Tā ir neatņemama stāvlaukuma sastāvdaļa, kuras galvenā lietošanas funkcija ir vieta manevru veikšanai, kā arī, lai nodrošinātu operatīvā transporta, avārijas dienesta transporta un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju transporta piekļuvi ēkām. [5.3] Tiesa nepareizi interpretējusi CSN 307.punkta pirmo daļu un ir sašaurinājusi minētās normas nozīmi, uzskatot, ka 842.papildzīmes darbība ir attiecināma tikai uz noteiktu stāvlaukuma daļu, nevis uz visu stāvlaukuma teritoriju. Iestādes skatījumā minētā zīme attiecas uz visu stāvlaukuma teritoriju, bet horizontālie apzīmējumi tikai precizē, kur tieši un kādā veidā ir atļauts novietot transportlīdzekļus stāvēšanai. [5.4] Pārkāpuma konstatēšanas brīdī A.C. transportlīdzeklī tika izvietota atļauja Nr./atļaujas numurs/, kas izsniegta citam transportlīdzeklim. Līdz ar to nav pamatots secinājums, ka A.C. transportlīdzeklī bija ievietota derīga atļauja.

[6] Pašvaldības policijas pārstāve tiesas sēdē apgabaltiesā uzturēja apelācijas sūdzību. A.C. apelācijas sūdzību neatzina un norādīja uz citā Administratīvās rajona tiesas spriedumā konstatēto par stāvvietas ceļa zīmi, un akcentēja, nav pamatots iestādes arguments par A.C. automašīnā ievietoto citai automašīnai izsniegto atļauju, jo Pašvaldības policija iepriekš atzina, ka ir sajauktas fotogrāfijas, un vēlāk pirmās instances tiesai izsniedza pareizās fotogrāfijas. Konkrētā stāvvieta ir paredzēta dispečeriem un tajā arī A.C. ir ierādīta stāvvieta un izsniegta atļauja.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Pašvaldības policijas apelācijas sūdzība ir pamatota, bet A.C. sūdzība – noraidāma.

[8] LAPK 149.10panta septītā daļa (šeit un turpmāk normas redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanās brīdī) paredz administratīvo atbildību par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu

532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā. CSN 298.punkts noteic, ka norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu, tostarp 532.zīme „Stāvvieta” (298.26.apakšpunkts). CSN 307.punkts noteic, ka papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. CSN 307.26.apakšpunkts paredz, ka 842.papildzīme „Pārējā papildinformācija” norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes. No minētajām normām izriet, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, ja nav ievērojis transportlīdzekļu stāvēšanai paredzētā teritorijā – stāvvietā reglamentētos noteikumus, ko noteic papildzīmes.

[7] Apgabaltiesa norāda, ka no administratīvā procesa tiesā likumdevējs ir izdalījis īpašu tā veidu – procesu, kādā skata administratīvo pārkāpumu lietas (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.2004-16-01 12.punktu). Gan Kriminālprocesa likuma, gan Civilprocesa likuma, gan Administratīvā procesa likuma un LAPK noteiktajā kārtībā tiek skatītas atšķirīgas lietas, tiesai vērtējot atšķirīgas tiesiskās attiecības. Tāpat atšķirīgi tiek regulēta, piemēram, konkrētās tiesvedības procesuālā kārtība, kā arī procesuālo attiecību subjektu rīcība, tiem īstenojot savas procesuālās tiesības vai izpildot procesuālos pienākumus.

Likumdevējam ir visas tiesības atšķirīgi regulēt arī dažādu tiesvedības procesu dalībnieku procesuālo tiesību apjomu (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.2010-01-01 17.punktu). Atbilstoši LAPK 238.pantam administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi normatīvie akti. Saskaņā ar LAPK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai (..). Lēmums pamatots ar CSN 4.punktu (noteic ceļu satiksmes dalībnieka pienākumu izpildīt šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, (..) kā arī ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības) 298. un 307.punktu. Atbilstoši lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 28. un 30.-35.lapa) secināms, ka transportlīdzekļa vadītājs 2009.gada 10.jūlijā bija novietojis transportlīdzekli Audi ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ stāvēšanai Rīgā pie /adrese/ asfaltēta laukuma malā.

Minētā laukuma iebrauktuves labajā pusē novietota 532.zīme „Stāvvieta”, tātad laukums paredzēts transportlīdzekļu stāvēšanai. Kopā ar stāvvietas zīmi izvietota 842.papildzīme „Tikai ar /Nosaukums/ atļaujām” un 842.papildzīme „Nr.1- 14”. Tādējādi šajā stāvlaukumā var stāvēt tikai tie transportlīdzekļi, kam ir izsniegtas /Nosaukums/ atļaujas no Nr.1 līdz Nr.14. Transportlīdzeklim Audi ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nav /Nosaukums/ atļaujas no Nr.1 līdz Nr.14. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka Lēmuma pamatojums ir pareizs, proti, transportlīdzekļa vadītājs nav ievērojis 842.papildzīmes prasības 532.ceļa zīmes darbības zonā.

Līdz ar to A.C. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.10panta septītajā daļā. Transportlīdzekļa vadītājam piemērots administratīvais sods 20 lati, un tas ir normā noteikts konstants sods par šāda veida pārkāpumu.

[9] Apgabaltiesa papildus norāda, ka apstāklim, ka transportlīdzeklim Audi ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija izsniegta /Nosaukums/ atļauja Nr./atļaujas numurs/, izskatāmajā gadījumā nav nozīmes, jo minētā atļauja nedod tiesības šo transportlīdzekli novietot stāvēšanai stāvvietā Rīgā pie /adrese/. Apgabaltiesa piekrīt pašvaldības policijas argumentam, ka konkrēto stāvvietu no 1 līdz 14 apzīmējums stāvlaukuma teritorijā, izmantojot horizontālo ceļa apzīmējumu, nenozīmē, ka pārējā stāvlaukuma daļa nav piederīga stāvlaukumam un ka tajā var stāvēt citi transportlīdzekļi, kuriem nav attiecīgas /Nosaukums/ atļaujas. Līdz ar to nepareizs ir pirmās instances tiesas secinājums, ka A.C. transportlīdzekli novietojis stāvēšanai, nepārkāpjot 842.papildzīmes prasības. Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka, izskatot konkrētā administratīvā pārkāpuma lietu, tai nav saistoši Administratīvās rajona tiesas secinājumi, kas izdarīti citā administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz citas personas izdarītā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.22panta pirmo un otro daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 11.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3161 (administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.D57 107766072) atstāt negrozītu, bet A.C. (personas kods /personas kods/) sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) S.Gintere

Tiesneses (personiskais paraksts) M.Osmane

(personiskais paraksts) V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS: Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Gintere Rīgā 2012.gada 10.septembrī