Court convicts defendant of dangerous driving causing injury and imposes suspended sentence with license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of dangerous driving causing serious injuries and imposed a suspended sentence of five months with a one-year driving ban. The defendant pleaded guilty, compensated the victim, and obtained a settlement, while the victim waived further claims. The court applied mitigating circumstances for compensation and voluntary confession to determine a suspended sentence rather than immediate imprisonment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 260. panta 2. daļa; Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. un 55. panti: When a defendant causes serious injury through dangerous driving but compensates the victim and confesses, the court may impose a suspended sentence instead of immediate imprisonment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11100022816
Lietas arhīva Nr. K14-0050-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē, 2017.gada 10.aprīlī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Širaka
ar tiesas sēžu sekretāri E.Karpoviču
piedaloties prokurorei I.Babrei
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.
Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa
k o n s t a t ē j a:
/pers. D/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušajam nodarīti smagi
miesas bojājumi šādos apstākļos:
2016.gada 25.septembrī ap plkst.18.10 /pers. D/ Alūksnes novada Alsviķu pagasta ,,Nēķenē", /adrese/ pagalmā, pēc ciemošanās pie paziņām, iekāpa
viņam piederošajā automašīnā ,,Audi A4", valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, un, pienācīgi nepārliecinoties par kustības drošību un šķēršļu
neesamību, uzsāka automašīnas kustību atpakaļgaitā, kā rezultātā uzbrauca /datums/dzimušajam /pers. F/, kurš spēlējās pagalmā. Ceļu satiksmes negadījuma
rezultātā cietušais /pers. F/ guva šādus miesas bojājumus: ādas nobrāzums sejas un ķermeņa apvidū, labās puses 10.ribas lūzums, asiņu un gaisa uzkrāšanās
labā pleiras telpā. Traumas rezultātā radās nepieciešamība veikt labās pleiras telpas drenāžu. Miesas bojājumi, saskaņā ar likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību" 3.pielikuma II sadaļu un 2016.gada 1.novembra tiesu medicīnas eksperta atzinumu Nr.445 ir pieskaitāmi pie smagiem
miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai.
Ar iepriekš norādīto rīcību /pers. D/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešajā daļā ,,Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas
tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus", Ceļu satiksmes noteikumu 82.punktā ,,Braucot atpakaļgaitā,
transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā
manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība" noteiktās prasības un šo prasību neievērošana ir cēloniskā sakarā ar to, ka /pers. D/ vadītā automašīna
uzbrauca cietušajam /pers. F/ un viņš šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā guva smagus miesas bojājumus.
/pers. D/ ar savu iepriekš norādīto rīcību, vadot transportlīdzekli, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam /pers. F/ nodarīti smagi
miesas bojājumi, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kura sastāvs paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu visā viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas un lūdza
neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka viņam saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.
Tiesa, uzklausot apsūdzētā /pers. D/ viedokli, cietušā pārstāves un prokurores viedokli, ņemot vērā to, ka lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir
guvusi pārliecību, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu viņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tāpēc
tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina apsūdzētā /pers. D/ vainu pilnībā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta
otrās daļas un, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Tiesa atzīst par pierādītu /pers. D/ vainu noziedzīga nodarījuma pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas izdarīšanā.
Apsūdzētais tiesas sēdē atzina savu vainu, izdarīto nožēloja, apliecināja tiesai, ka atlīdzinājis cietušajam nodarītos zaudējumus, vēlreiz atvainojās cietušā
likumiskajai pārstāvei par notikušo.
Cietušā /pers. F/ likumiskā pārstāve /pers. H/ tiesas sēdē apstiprina, ka apsūdzētais viņai ir atvainojies par notikušo, viņa ir saņēmusi no apsūdzētā
400 EUR cietušā /pers. F/ ārstēšanās izdevumiem, un viņa neuztur ne materiāla, ne morāla veida pretenzijas pret /pers. D/, jo ar apsūdzēto esot noslēgts
izlīgums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Krimināllikuma 260.panta otrās daļas soda sankcija paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, nosakot soda veidu, ņem vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
apsūdzētā personību, bet soda mēru - atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu, apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis krimināllietā ir tas, ka vainīgais labprātīgi
atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis krimināllietā ir vaļsirdīga savas vainas atzīšana un nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus krimināllietā tiesa neatrod.
Iepazīstoties ar apsūdzētā personību, tiesa konstatē, ka apsūdzētais agrāk sodīts, sodāmības dzēstas (lietas 44.-45.lapa ); sodīts arī administratīvā
kārtā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta septītās daļas 11.03.2016. ar naudas sodu 40 EUR, naudas sods nomaksāts, un pēc 42.1
panta pirmās daļas 27.07.2016. ar naudas sodu 2 EUR, naudas sods nomaksāts (lietas 43.lapa).
Pie šādiem apstākļiem, ņemot vērā apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos un nožēlošanu, atvainošanos cietušā pārstāvei tiesas sēdē, to, ka viņam ir divi
atbildību mīkstinoši apstākļi, bet nav atbildību pastiprinošu apstākļu, tiesa atrod par iespējamu apsūdzētajam nepiemērot reālas brīvības atņemšanas sodu,
bet sodu noteikt nosacīti, dodot laiku un iespēju apsūdzētajam pierādīt savu labošanos.
Lietisko pierādījumu, procesuālo izdevumu šajā kriminālprocesā nav.
Vadoties no teiktā un pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa likuma 511.,512.,514.,520.,527.,528.,529.pantu,
tie s a no s prie da:
/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas un sodīt viņu pēc šī panta
ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu; piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, sodu
noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu.
Drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nenoteikt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Gulbenes rajona tiesā no pilna sprieduma
pieejamības diena 2017.gada 10.aprīļa.
Tiesnese G.Širaka