Court finds defendant guilty of administrative offense for willfully obstructing police detention by locking a shed.

Lietas arhīva Nr. 1-0195-20/19

ECLI:LV:ZRT:2020:0608.173019520.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2020. gada 8. jūnijā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Sarmīte Daukšte

2020. gada 8. jūnijā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā

dzīvesvieta /adrese A/, Limbažu novads, faktiskā dzīvesvieta/adrese/ Jaunjelgavas novads, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Vilnis Rubiķis 2020. gada 2.

martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC419746 par to, ka 2020. gada 28. februārī no plkst. 11.50 līdz plkst. 13.10 Jaunjelgavas

nov., /adrese/ teritorijā /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka vairākkārtējām prasībām netraucēt aizturēt /pers. B/, atslēdzot šķūni, kurā

tīšām /pers. B/ ieslēdza, lai traucētu viņu aizturēt.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

[2] Saskaņā ar 2020. gada 11. maija lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā atbilstoši likuma “Par valsts institūciju darbību

ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otrajai daļai, kas noteic, ka tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida

procesā (lietas 16.lapa).

2020. gada 11. maijā personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/ un iestādei - Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Aizkraukles iecirknim (turpmāk – iestāde) nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020. gada 8. jūnijā, nosakot termiņu

līdz 2020. gada 5. jūnijam tiesības iesniegt paskaidrojumus, lūgumus, pieteikt norādījumu tiesnesei (lietas 17.-19. lapa).

[3] Ne persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, ne arī iestāde rakstveida paskaidrojumus, lūgumus nav iesniegusi. Lietas

dalībnieki noraidījumu tiesnesei nav pieteikuši.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir saucama pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņai piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj

jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar

lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās

kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Likuma “Par policiju” 10. panta 6. punktā noteikts, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir pārtraukt administratīvos pārkāpumus.

Savukārt likuma “Par policiju”12. panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši

dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu rīkojumu un persona izdarījusi ļaunprātīgu nepakļaušanos izteiktajam

rīkojumam.

[5] Tiesnese lietā konstatē šādus pierādījumus.

[5.1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Vilnis Rubiķis 2020. gada 28.

februāra ziņojumā norādījis, ka 2020. gada 28. februārī plkst. 11.50, pildot dienesta pienākumus formas tērpā, lietojot ķermeņa videokameru

“Patroleyes P5”, Jaunjelgavas novadā, Sunākstes pagastā, ar trafareto policijas automašīnu Opel Mokka, v/n KK2778, piebraucis pie mājām

/nosaukums/kur ceļa malā, pie vienas no saimniecības ēkām ieraudzījis /pers. B/, kurš izvairās no viņam tiesas piemērotā administratīvo arestu un

drošības līdzekļa apcietinājuma, kopā ar policijas redzeslokā iepriekš nonākušo /pers. A/. Apturējis automašīnu, lai /pers. B/ aizturētu, bet viņš ieraugot

policijas darbinieku, iegājis šķūnī un /pers. A/ no ārpuses šķūņa durvis aizslēgusi ar piekaramo slēdzeni. Piegājis pie šķūņa un pa durvju vērtņu spraugu

stādījies priekšā kā policijas darbinieks, paziņojis /pers. B/, ka viņš tiek aizturēts sakarā ar viņam piemēroto apcietinājumu un administratīvā aresta

izciešanai, vienlaicīgi pieprasot /pers. B/ iznākt no šķūņa, sekot līdzi policijas darbiniekam, lūdzot /pers. A/ šķūni atslēgt. /pers. B/ ļaunprātīgi nepakļāvās

šai prasībai no šķūņa nemēģinot izkļūt un /pers. A/ nelūdzot atslēgt šķūni, atbildot, ka viņam (V. Rubiķim) neesot pilnvaru viņu aizturēt. Minēto prasību

/pers. B/ atkārtojis vairākkārt, bet viņš turpinājis ļaunprātīgi nepakļauties. Vienlaicīgi pieprasījis /pers. A/ šķūni atslēgt, tādējādi netraucējot /pers. B/

aizturēt. /pers. A/ prasībai ļaunprātīgi nepakļāvās, atbildot, ka viņam (V. Rubiķim) nav tādu pilnvaru. Minēto prasību /pers. A/ atkārtojis vairākkārt, bet

viņa turpinājusi ļaunprātīgi nepakļauties durvis neatslēdzot (lietas 5. lapa).

[5.2] Rakstveida paskaidrojumu /pers. A/ nav sniegusi. Lietā atrodas daļēji aizpildīta paskaidrojuma veidlapa, kurā ar sarkanu flomasteru

ierakstīts “cilvēks” un iespiests spiedogs “NO CONTRACT” (lietas 8.lapa).

[5.3] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors V. Rubiķis 2020. gada 2. marta

ziņojumā atspoguļojis /pers. A/ rīcību 2020. gada 2. martā, kad viņai ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC419746 (lietas 9.lapa).

[5.4] 2020. gada 6. martā tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas iesniegums ar lūgumu pievienot

minētās administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ārējo datu nesēju ar ierakstu par notikumu 2020. gada 2. martā Aizkrauklē, Bērzu ielā 3 (lietas

12.,13.lapa). Noskatoties minēto video ierakstu, tiesnese secina, ka tajā redzama /pers. A/ rīcība, kas atspoguļota arī inspektora V. Rubiķa 2020. gada

2. marta ziņojumā. Tiesnese atzīst, ka minētais pierādījums uz /pers. A/ 2020. gada 28. februārī izdarīto pārkāpumu nav attiecināms.

[5.5] 2020. gada 2. martā /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC419746 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175. panta (lietas 3. lapa). 2020. gada 3. martā minētā administratīvā pārkāpuma protokola kopija nosūtīta /pers. A/ uz viņas deklarētās

dzīvesvietas adresi (lietas 11. lapa).

[6] Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments administratīvā pārkāpuma lietā par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka

likumīgajam rīkojuma vai prasībai izteicis atziņu, ka “jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par

visiem saistošu un sākotnēji jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā, nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas

darbinieka prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par

to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izteiktais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie

administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu

departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies

administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs LAPK 175. pantā expressis verbis paredzētie “likumīgais rīkojums vai prasība”. (skat. Augtākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 14. novembra sprieduma lietā SKA-454/2006 10. punktu).

[7] Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu noskaidrots, ka /pers. A/ policijas darbiniekam ir traucējusi aizturēt /pers. B/, proti, aizslēgusi šķūni,

kurā atradies /pers. B/.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieki, atbilstoši likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1. punktam, bija tiesīgi prasīt, lai /pers. A/ netraucē

pildīt dienesta pienākumus (aizturēt /pers. B/), bet /pers. A/ likumīgajai policijas darbinieka prasībai ļaunprātīgi nav pakļāvusies.

[8] Tiesnese secina, ka 2020. gada 28. februārī no plkst. 11.50 līdz plkst. 13.10 Jaunjelgavas novadā, Sunākstes pagastā, māju

“/nosaukums/teritorijā /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām netraucēt /pers. B/ aizturēšanu, proti, /pers. A/ aizslēdza

šķūni, kurā atradās /pers. B/.

Tātad /pers.A/ ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[9] Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrajai daļai, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Sodu reģistra izziņas zināms, ka /pers. A/ agrāk četras reizes administratīvi sodīta, tostarp, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku

likumīgām prasībām (lietas 10. lapa). Administratīvā pārkāpuma lietā nav ziņu par pie administratīvās atbildības saucamās personas darba vietu,

ienākumiem, apgādībā esošām personām.

/pers. A/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst

to, ka gada laikā /pers. A/ atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau administratīvi sodīta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ pārkāpums izdarīts ar nodomu, tas apdraud noteikto pārvaldes kārtību, tiesneses ieskatā, minētais pārkāpums atzīstams

par sabiedriski bīstamu.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ par pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175., 289.6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 panta tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņai naudas sodu 120,00 EUR (viens simts divdesmit euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā - 2020. gada 8. jūnija var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte