Court partially allowed service contract claim for maintenance work, awarding damages and interest while rejecting penalty and counterclaim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed SIA "IMPEL SERVIKS"'s claim against SIA "HAGBERG" for unpaid maintenance services, awarding EUR 92,797.33 in damages plus court costs and legal fees. The plaintiff successfully proved performance of work at Latvenergo substations, but the court rejected the contractual penalty and the defendant's counterclaim for damages. Consequently, the plaintiff was granted interest on the awarded sum until payment, while the penalty and counterclaim were fully denied.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: Where a plaintiff proves performance of contractual obligations, the court shall award the agreed sum and costs, but may reject excessive penalties and counterclaims lacking factual basis.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C33750416
Arhīva Nr.C-0471-17/5
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī, 2017.gada 2.augustā
Ventspils tiesa šādā sastāvā
tiesnese I.Fišere,
ar sekretāri D.Maraniku,
piedaloties prasītāja – SIA “IMPEL SERVIKS” – pārstāvei /pers. A/, atbildētāja – SIA “HAGBERG” – pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/
izskatot atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Zvana ielā 9, civillietu Nr.C33750416 SIA “IMPEL SERVIKS” (reģistrācijas Nr.40003238229) prasībā
pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” (reģistrācijas Nr.40103233073) par līgumā noteiktās samaksas parāda un līgumsoda piedziņu un
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” pretprasībā pret SIA “IMPEL SERVIKS” par zaudējumu atlīdzību un līgumsoda piedziņu,
k o ns t a t ē ja
2017.gada 9.februārī Ventspils tiesā saņemta no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams pārsūtīta civillieta Nr.C33750416 SIA “IMPEL
SERVIKS” (turpmāk tekstā – prasītājs) prasībā pret SIA “HAGBERG” (turpmāk tekstā – atbildētājs) par līgumā noteiktās samaksas parāda un
līgumsoda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasība tiek celta par uzņēmuma līgumā nolīgtās samaksas un līgumsoda par maksājuma kavējumu piedziņu,
pamatojoties uz 2015.gada 11.maijā starp SIA "IMPEL SERVIKS" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "HAGBERG" noslēgto Līgumu Nr. HGB-
05/2015 par telpu uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - Līgums).
Prasītājs līdz 2016.gada 31.martam sniedza atbildētājam Līgumā noteiktos pakalpojumus, izrakstīja par tiem rēķinus, tāpēc prasītājam pienākas
samaksa par paveiktajiem darbiem pilnā apmērā. Atbildētājs prettiesīgi atsakās apmaksāt prasītāja rēķinus par 2016. gada februārī un martā sniegtajiem
pakalpojumiem, tādēļ prasītājs ir spiests vērsties tiesā ar prasību par samaksas un līgumsoda par maksājumu kavējumu piedziņu.
Lietas faktiskos apstākļus pierāda 2015.gada 11.maijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais Līgums, ar kuru atbildētājs uzdevis un prasītājs par
samaksu ar saviem materiāliem, līdzekļiem un iekārtām, darba rīkiem, ierīcēm un darbaspēku uzņemies veikt telpu uzkopšanas un uzturēšanas
pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - Darbi). Darbi tika veikti Latvenergo apakšstacijās visā Latvijas teritorijā.
No Līguma spēkā stāšanās dienas līdz 2016.gada 31.martam (ieskaitot) prasītājs saskaņā ar Līgumu ir kvalitatīvi un pienācīgi izpildījis visus Līgumā
noteiktos Darbus, un nav saņēmis no atbildētāja būtiskas pretenzijas vai iebildumus par tiem. Atsevišķas pretenzijas par konkrētiem darbiem, kas
iepriekš no atbildētāja puses bija radušās normālās komercdarbības ietvaros, tika nekavējoties un savlaicīgi kompensētas Līguma ietvaros, un pusēm par
tām vairs pretenziju nav.
Par 2016.gada februārī izpildītajiem Darbiem prasītājs sagatavoja un iesniedza atbildētājam pieņemšanas-nodošanas aktus (turpmāk - Februāra
pieņemšanas - nodošanas akti) par visiem objektiem, kuros tika veikti Darbi, kā arī papildu darbi saskaņā ar Līgumu vai papildu vienošanos (turpmāk –
Papilddarbi), kas tika saskaņoti starp pusēm, kurus prasītājs bija izpildījis. Februāra pieņemšanas-nodošanas aktus atbildētājs ir saņēmis un parakstījis.
Līguma 4.1.punkts paredz, ka ar abpusēji parakstītiem pieņemšanas - nodošanas aktiem Darbi tiek uzskatīti par izpildītiem. Saskaņā ar Līguma
2.2.punktu, samaksu par paveiktajiem Darbiem atbildētājs veic 30 dienu laikā pēc pieņemšanas - nodošanas aktu abpusējas parakstīšanas un atbilstošā
rēķina saņemšanas no prasītāja. 2016.gada 29.februārī prasītājs ir iesniedzis atbildētājam rēķinus Nr.8720249; Nr.8720250; Nr. 8720146; 8720198;
8720241; 8720349 (turpmāk - Februāra rēķini). Samaksas termiņš par februārī paveiktajiem Darbiem un Papilddarbiem bija iestājies 2016.gada
30.martā. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai atbildētājs nav veicis samaksu par šiem prasītāja saskaņā ar Līgumu veiktajiem Darbiem saskaņā
ar Februāra rēķiniem. Rēķinos Nr.8720249 un Nr. 8720556 ir atzīme par to, ka šo rēķinu summas ir cedētas un to vienīgais saņēmējs ir SIA
,,Swedbank Līzings". Atbildētājs minēto rēķinu summas nav apmaksājis ne SIA ,,Swedbank Līzings", ne prasītājam, tāpēc prasītājs saskaņā ar
2016.gada 14.janvāra faktoringa līgumu Nr.216002 rēķinus ir apmaksājis. Pamatojoties uz SIA “Swedbank Līzings" 2016.gada 27.septembra izziņu
prasītājs ir tiesīgs izmantot prasījuma tiesības pret atbildētāju, prasot piedzīt prasītāja samaksātās summas par rēķiniem Nr.8720249 un Nr.8720556 no
atbildētāja.
Līguma izpildes pēdējā mēnesī - 2016. gada martā prasītājs ir kvalitatīvi izpildījis visus ar Līgumu paredzētos darbus un Papilddarbus. 2016.gada
22.februārī, 2016.gada 10.martā un 2016.gada 31.martā prasītājs no savas puses ir parakstījis un nodevis atbildētājam marta pieņemšanas - nodošanas
aktus (turpmāk - Marta pieņemšanas nodošanas akti). Daļu no šiem Marta pieņemšanas - nodošanas aktiem atbildētājs ir parakstījis, bet pārējo daļu nav
parakstījis, lai gan nav izteicis iebildumus par martā paveiktajiem darbiem. Prasītāja 2016.gada 31.marta rēķini par martā veiktajiem Darbiem un
Papilddarbiem Nr. 8720389; Nr.8720464; Nr.8720465; Nr.8720556; Nr. 8720558; Nr.8720557; Nr. 8720600; Nr. 8720664; Nr.8720665;
Nr.8720766 (turpmāk - Marta rēķini), tika iesniegti atbildētājam kopā ar Marta pieņemšanas - nodošanas aktiem. Ņemot vērā, ka atbildētājs nav
iesniedzis prasītājam iebildumus par paveiktajiem darbiem, tam bija pienākums parakstīt visus Marta pieņemšanas – nodošanas aktus un samaksāt visus
prasītāja izrakstītos Marta rēķinus. Marta rēķinu apmaksas termiņš bija 2016.gada 30.aprīlis. Tāpat kā par februārī paveiktajiem Darbiem, atbildētājs
nav samaksājis prasītājam Līgumā paredzēto samaksu par martā paveiktajiem Darbiem, kā arī nevienu reizi nebija izvirzījis nekādas pretenzijas un
iebildumus par prasītāja izpildītajiem Darbiem.
Atbildētājs, neveicot prasītāja rēķinu apmaksu, pārkāpj Līguma 3.1.2. punktā noteikto pienākumu samaksāt prasītājam par kvalitatīvi un Līgumā
noteiktajos termiņos sniegtajiem Darbiem. Tāpēc kopējā Darbu samaksas parāda summa par februāri un martu saskaņā ar Marta un Februāra rēķiniem
sastāda EUR 92797,33, kas ir rēķinos norādītās summas par Darbiem, kopā ar pievienotās vērtības nodokli. Atgādinājums par Februāra un Marta
nesamaksātajiem rēķiniem atbildētājam vairākkārtīgi tika izteikts mutiski pušu tikšanās laikā, kā arī rakstveida atgādinājums tika nosūtīts ar 2016.gada
20.maija vēstuli. Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav laicīgi samaksājis prasītāja izrakstītos rēķinus, prasītājam saskaņā ar Līguma 5.7. punktu pienākas ne
tikai nesamaksāto rēķinu parāda samaksa, bet arī līgumsods, kas uz prasības iesniegšanas dienu no parāda pamatsummas sastāda EUR 9279,73 un kas
ir sasniedzis pieļaujamo līgumsoda apmēru 10% apmērā no pamatparāda summas saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu.
Prasītājs bija atbildētāja apakšuzņēmējs, kas izpilda Darbus un sniedz pakalpojumus saskaņā ar Līgumu. Savukārt atbildētājs ir ģenerāluzņēmējs,
kas gan pirms Līguma noslēgšanas ar prasītāju sniedza, gan joprojām sniedz Līgumā minētos Darbus un pakalpojumus AS "Latvenergo".
Pirms Līguma noslēgšanas iepriekšējā gadā prasītājs un atbildētājs katrs atsevišķi bija piedalījušies sarunu procedūras “Telpu un teritorijas
uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojums AS “Latvenergo”, AS "Sadales tīkls" un AS "Latvijas elektriskie tīkli'"', un katrs patstāvīgi piedāvāja AS
“Latvenergo” savus piedāvājumus Darbu veikšanai. Tomēr atbildētājs jau 2014.gadā bija piedāvājis zemāku piedāvājuma cenu nekā prasītājs, tādēļ
iepirkuma konkursā prasītājs saņēma atbildi no AS “Latvenergo” par pakalpojumu līguma slēgšanu ar atbildētāju. Atbildētāja piedāvājums tika atzīts par
saimnieciski izdevīgāko sarunu procedūras 2. pasūtījuma daļā. Attiecīgi par šiem pakalpojumiem vēlāk pušu starpā tika noslēgts Līgums. Līdz 2015.gada
maijam atbildētājs bez prasītāja līdzdalības pildīja savas līgumsaistības pret A5 "Latvenergo", bet pēc Līguma noslēgšanas daļu no atbildētāja
sniedzamajiem pakalpojumiem AS "Latvenergo", faktiski izpildīja prasītājs kā atbildētāja apakšuzņēmējs.
2016.gada marta sākumā starp prasītāju un atbildētāju notika sarunas par Līguma izbeigšanu, nododot atbildētājam visus darbiniekus, kuri bija
nodarbināti Darbu veikšanai Līguma ietvaros, kā arī pārdodot atbildētājam visu Darbu veikšanai tehnisko aprīkojumu, kuru Darbu veikšanai lietoja
prasītājs. Balstoties uz savstarpēji mutiski panākto vienošanos, prasītājs 2016.gada 7.martā nosūtīja atbildētājam vēstuli, ar ko prasītājs informēja
atbildētāju, ka ar 2016.gada 1.aprīli tiks pārtraukta Darbu veikšana un Līgums tiks izbeigts.
2016.gada 14.martā prasītājs un atbildētājs atkārtoti tikās, lai izrunātu Līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tikšanas laikā puses savā starpā mutiski
vienojās, ka prasītājs nodos atbildētājam materiālos līdzekļus un iekārtas, darba rīkus, ierīces un darbaspēku, lai atbildētājs pats turpinātu Līguma
paredzēto Darbu veikšanu.
Prasītājs 2015.gada 2.maijā bija noslēdzis līgumu ar SIA "Darba aģentūra", saskaņā ar kuru SIA “Darba aģentūra" nodrošināja prasītājam Darbu
veikšanai nepieciešamo darbaspēku. Prasītāja un atbildētāja tikšanos un mutisko vienošanos rezultātā prasītājs informēja SIA “Darba aģentūra” par
sadarbības pārtraukšanu un par Darbu veikšanai nodarbināto darbinieku nodošanu atbildētājam un 2015.gada 7. martā prasītājs noslēdza attiecīgu
vienošanos ar SIA “Darba aģentūra”. Saskaņā ar šo vienošanos 2016.gada 31.martā SIA "Darba aģentūra” izbeidza darba līgumus ar tiem darbiniekiem,
kuri strādāja Darbu izpildei un ar aprīļa sākumu, ciktāl prasītājam zināms, praktiski visi šie darbinieki uzsāka darbu pie atbildētāja, un lielākā daļa arī
šobrīd turpina Darbu veikšanu kā atbildētāja darbinieki.
Neskatoties uz pušu mutiski panāktu vienošanos par Līguma izbeigšanu un par Darbu sniegšanai nodarbināto darbinieku pāreju pie atbildētāja,
prasītājs saņēma atbildētāja 2016. gada 11.marta vēstuli, kurā izteica nepiekrišanu Līguma darbības izbeigšanai.
Ar 2016.gada 1.aprīli, pamatojoties uz pušu savstarpējām mutiskām vienošanām, prasītājs pārtrauca darbu izpildi.
Tam sekoja atbildētāja 2016.gada 4.aprīļa vēstule kopā ar atbildētāja izsniegtu rēķinu par nepamatoti un prettiesiski aprēķinātu līgumsodu par it kā
Līgumā noteikto Darbu neveikšanu. Ar minēto vēstuli atbildētājs norādīja uz atbildētāja aprēķinātās līgumsoda summas 169574,03 EUR ieturējumu no
prasītājam veicamajiem maksājumiem par februāri un martu. Ar šādu apgalvojumu atbildētājs būtībā pats atzīst, ka atbildētājam ir jāveic prasītāja
Februāra un Marta rēķinu apmaksa. Diemžēl attiecībā uz atbildētāja vēlmi izmantot Līguma noteikumus par ieskaitu, jānorāda uz atbildētāja
negodprātīgumu, prettiesīgi un savās interesēs mēģinot interpretēt Līguma noteikumus, kā tas tiks paskaidrots tālāk šajā pieteikumā. Bez tam atbildētājs ir
aprēķinājis līgumsodu par laika periodu vienu gadu uz priekšu - atbildētājs norāda savā aprēķinā, ka reizina līgumsodu ar 365 dienām. Pat gadījumā, ja
prasītājam vispār būtu jāmaksā līgumsods, tas nekādā gadījumā nebūtu aprēķināms par gadu uz priekšu, par laiku, kad prasītāja saistību izpildes
pienākums nav iestājies.
Nākamā prettiesiskā atbildētāja rīcība bija 2016.gada 11.aprīļa vēstule AS “Swedbank” (turpmāk – Banka) par EUR 37300 saistību izpildes
garantijas izmaksu atbildētājam. Šis pieprasījums ne tikai bija iesniegts pretēji pušu vienošanās par Līguma izbeigšanu, bet arī īsā laikā pēc Līguma
izbeigšanas, t.i. maksimāli ātri, lai negodprātīgi saņemtu no bankas atbildētājam nepienākošos naudas līdzekļus. Jāpiezīmē, ka saistību izpildes garantija
pati par sevi neatbrīvo garantijas izlietotāju no pienākuma pieprasīt garantijas izmaksu tikai, lai segtu saistības, kuras garantijas devējs nav izpildījis. Šajā
gadījumā atbildētājs nav pamatojis, kādu saistību segšanai garantija tiek izlietota.
No Bankas nepamatoti pieprasīto un saņemto garantijas summu atbildētājs nav atņēmis no sava līgumsoda aprēķina, kas norāda uz atbildētāja
negodprātīgām un uz piesavināšanos vērstām darbībām, nolūkā iedzīvoties uz prasītāja rēķina. Jānorāda, ka līdz pat šim brīdim, atbildētājs nav cēlis tiesā
prasību pret prasītāju par līguma izpildi, lai gan vairākkārt ir apgalvojis, ka līgumu uzskata par neizbeigtu. Tas vien liecina, ka patiesā atbildētāja vēlme nav
saņemt Līguma izpildījumu no prasītāja, bet gan saņemt tikai līgumsodu un uz tā rēķina iedzīvoties.
Prasītājs šobrīd veic šīs atbildētāja nepamatoti saņemtās garantijas summas atmaksu bankai saskaņā ar sadarbības un aizdevuma līgumiem un, tā kā
atbildētājs prettiesīgi šo garantijas summu saņēma, prasītājs prasa to atmaksāt pilnā apmērā prasītājam.
Prasītājs visus savus iebildumus par līgumsoda aprēķināšanu, kā arī atgādinājumu samaksāt Februāra un Marta rēķinus, ir izklāstījis savā
2016.gada 20.maija vēstulē.
Ņemot vērā, ka atbildētājs bija kavējis prasītāja izrakstīto Februāra rēķinu par Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Februāra darbiem samaksu
vairāk par 60 (sešdesmit) kalendārām dienām, un lai novērstu šaubas par Līguma izbeigšanu, prasītājs papildus un atkārtoti ar 2016.gada 2.jūnija vēstuli
izbeidza Līgumu ar atbildētāju pamatojoties uz Līguma 10.5.punktu.
Pie tam, ja prasītājs ar 2016.gada 7.marta vēstuli nebūtu uzteicis Līgumu, tad Līgums būtu spēkā līdz 2016.gada 2.jūnijam un atbildētājam šajā
gadījumā saskaņā ar Līguma 10.6. punktu būtu pienākums prasītājam maksāt līgumsodu 10% apmērā no Pakalpojuma 8 (astoņu) mēnešu kopējās
izmaksu summas, t.i. EUR 29746,04 apmērā (līgumsods tiek aprēķināts no 8 mēnešu kopējo izmaksu pamatsummas, t.i. neieskaitot PVN). Tomēr, tā kā
prasītājs uzskata, ka Līgums tiek uzskatīts par izbeigtu ar 2016.gada 1.aprīli, šis Līgumsods netiek prasīts. 2016. gada 14.jūnijā sekoja atbildētāja vēstule
Nr. 78/2016.
Diemžēl jānorāda, ka pēc vairākkārtējiem prasītāja aicinājumiem tikties, atbildētājs tomēr nav atbildējis uz šiem aicinājumiem un tikšanās nav
notikušas. Tāpēc 2016.gada 1.jūlijā prasītājs ir nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par maksājumiem saskaņā ar Līgumu, kā arī vēlreiz nosūtīja
atbildētājam uzaicinājumu labprātīgi nokārtot saistības.
Savā 2016.gada 10.augusta atbildes vēstulē atbildētājs atkārtoja visās savās iepriekš sūtītajās vēstulēs minēto, kā arī papildus norāda, ka
atbildētājam it kā prasītāja dēļ rodoties zaudējumi. Kā tika norādīts iepriekš, prasītājs ir tikai apakšuzņēmējs un pildīja daļu no pakalpojumiem, kurus
iepriekš, bez prasītāja dalības, nodrošināja pats atbildētājs. Tādējādi atbildētāja nepamatotie un nepierādīti apgalvojumi par it kā esošajiem zaudējumiem
neiztur kritiku. Gluži pretēji – prasītājs ir rīkojies labā ticībā, nodrošinot atbildētājam darbaspēka nodošanu, lai atbildētājs varētu pilnvērtīgi un patstāvīgi
sniegt pakalpojumus saskaņā ar atbildētāja noslēgtajiem līgumiem.
Prasītājs ir izpildījis visas savas saistības pret atbildētāju, t.i. līdz Līguma izbeigšanai ir izpildījis gan Darbus, gan Papilddarbus. Papildus tam, ciktāl
prasītājam ir zināms, atbildētājs ir pārņēmis vairāk kā 100 darbiniekus, kuri līdz Līguma izbeigšanai prasītāja uzdevumā bija veikuši Līgumā paredzētos
Darbus. Lielākā daļa šo darbinieku šobrīd turpina to pašu Darbu veikšanu atbildētāja vadībā. Turpretim atbildētājs nav izpildījis pielīgtās saistības, t.i.
samaksājis par prasītāja izpildītajiem Darbiem - nav veicis Februāra un Marta rēķinu apmaksu. Par visiem iepriekš minētajiem darbiem nav sniegta
neviena pretenzija vai iebildumi. Papildus ir jānorāda, ka ar šo atbildētājs ir pārkāpis un nav izpildījis Līguma 2.3. punktu par savlaicīgu samaksu
prasītājam.
Civillikuma 2391.pants paredz, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par jaunu un uz tā rēķina. Kas no tam cietis zaudējumu, tas var
prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies. Līgums starp pusēm tika izbeigts ar 2016.gada 1.aprīli, jo puses bija savstarpēji par to
vienojušās. Kā jau iepriekš tika norādīts, atbildētājs iesniedza Bankai lūgumu izmaksāt Bankas garantiju pretēji pušu vienošanās par Līguma izbeigšanu,
tādējādi atbildētāja rīcība bija nepamatota un neattaisnojama. Tas norāda vien uz to, ka atbildētājs ir negodprātīgi piesavinājis garantijas summu un ir
iedzīvojies uz prasītāja rēķina bez jebkāda tiesiska pamata. Tāpēc prasītājam saskaņā ar Civillikuma 2391.pantu ir tiesības atprasīt no atbildētāja Bankas
izmaksāto garantiju EUR 37300 apmērā.
Kā jau iepriekš tika norādīts, atbildētājs ir kavējis prasītāja izrakstīto rēķinu samaksu vairāk par 60 (sešdesmit) dienām, tādējādi ir iestājies pamats
prasīt no atbildētāja līgumsodu par neveiktajiem maksājumiem saskaņā ar Līgumu.
Līguma 5.7. punkts paredz, ka, ja atbildētājs nokavē maksājumu termiņus, atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 1% apmērā no nokavētās
maksājuma summas par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10% apmērā no nokavētās maksājuma summas. Februāra rēķinu apmaksas termiņš
bija iestājies 2016.gada 30.martā, savukārt Marta rēķinu apmaksas termiņš bija iestājies 2016.gada 30.aprīlī. Visi atbildētājam nepieciešamie dokumenti
rēķinu samaksai tika nodoti 2016.gada 29.februārī un 31.martā. Tādējādi atbildētājs nav ievērojis arī Līguma 4.daļu par Darbu izpildes pieņemšanas
kārtību, kā arī to paredzēto savlaicīgu rēķinu samaksu, un tam saskaņā ar Civillikuma 1716., 1717. pantu un Līguma 5.7. punktu ir pienākums maksāt
prasītājam līgumsodu. Tā kā termiņš Februāra un Marta rēķinu samaksai bija iestājies 2016.gada 30.martā un 30.aprīlī, tad uz prasības pieteikuma
izsniegšanas dienu ir iestājies maksimālais Līgumā paredzētais kā arī ar Civillikuma noteiktais līgumsoda apmērs, kuru ir tiesīgs prasīt prasītājs, t.i. 10%
apmērā no nesamaksātās parāda summas jeb EUR 9279,73.
Atbildētāja vēstulēs paustie iebildumi ir nepamatoti gan attiecībā uz līgumsoda piemērošanu un aprēķinu, gan attiecībā uz ieturējuma veikšanas
tiesībām no atbildētāja puses.
Pirmkārt ir jānorāda, ka Līgums tika izbeigs ar abpusēju vienošanos, tāpēc līgumsoda aprēķināšana par neveiktajiem Darbiem jau pašā pamatā ir
nepamatota. Otrkārt, pat ja atbildētājs būtu tiesīgs prasīt līgumsodu, tad Atbildētāja aprēķini ir nepamatoti, jo līgumsodam būtu jāievēro Civillikuma
1716. panta noteiktie ierobežojumi. Līdz ar to iespējamais līgumsods, ja tāds vispār tiktu piemērots, nevar pārsniegt 10% no mēneša maksājuma.
Savukārt Civillikuma 1716. panta otrā daļa noteic, ka "Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita
mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā." Līguma 5.1., 5.2.-5.4. punktā ir
noteikts konkrētas summas līgumsods par Prasītāja saistību neizpildi, t.i. 350 EUR par saistību neizpildes gadījumu. Atbildētājs savās vēstulēs norāda, ka
Atbildētāja ieskatā būtu jāpiemēro līgumsods 1% apmērā par katru Darbu izpildes nokavēto dienu, taču šai gadījumā nenotiek Darbu izpildes
nokavējums, jo Darbu izpilde ir izbeigta un neatsāksies. Tātad šādā gadījumā piemērojama iepriekš citētā Civillikuma 1716. panta otrā daļa par
līgumsodu par saistību neizpildi vispār. Tomēr prasītājs atkārtoti uzsver, ka jebkāda līgumsoda prasīšana šajā gadījumā ir nepamatota, jo Līgums tika
izbeigts pusēm savstarpēji vienojoties un par to uzskatāmi liecina darbaspēka nodošana atbildētājam.
Un pat tad, ja tiek uzskatīts, ka jāmaksā līgumsods, līgumsoda kopsumma nevar un nedrīkst pārsniegt 10% no pamatparāda summas, tātad 10%
no mēneša maksājuma. Savukārt atbildētājs nepamatoti un prettiesiski ir aprēķinājis prasītājam līgumsodu EUR 169574.03 apmērā, tai skaitā līgumsodu
ir paredzējis līdz pat sākotnējā Līguma beigu termiņa datumam, tātad par laika periodu, kad prasītāja saistību izpildes pienākums nemaz nav iestājies, pat,
ja līgums nebūtu izbeigts. To nekādā veidā nevar uzskatīt par tiesisku līgumsoda aprēķināšanas veidu.
Attiecībā uz ieturējumu atbildētājs 2016.gada 4.aprīļa vēstulē norādīja, ka aprēķināto līgumsodu EUR 169574,03 atbildētājs uzskata par ieturamu
saskaņā ar Līguma 5.9.punktu tādā veidā piemērojot ieskaitu - prasītāja prasījumu par Februāra un Marta rēķinu samaksu dzēšot ar atbildētāja iedomāto
pretprasījumu par līgumsoda samaksu. Prasītājs paskaidro, ka Līguma 5.9. punkts ir paredzēts tikai bezstrīdus gadījumiem, un tas neatceļ Civillikuma
normu, kas attiecas uz ieskaita tiesības izlietošanu, ievērošanu. Esošajā gadījumā starp Līguma pusēm pastāv strīds par līgumsoda samaksu, turklāt
ieskaita veikšanas priekšnoteikumi nav iestājušies. Līdz ar to minētais Līguma punkts nav piemērojams un ieskaits nav piemērojams.
Vēl jo vairāk, šāds Līguma punkts, ja tas tiek interpretēts tik plaši, kā atbildētājs ir norādījis savās vēstulēs, ir prettiesisks, jo tas ir pretrunā ar
principu par tiesībām uz strīda izskatīšanu taisnīgā tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1.pantu. Otrkārt, šāds ieturējums ir ieskaits
Civillikuma izpratnē.
Atbildētāja vienpusējam gribas izteikumam veikt ieturējumu - veikt ieskaitu nav tiesiskas nozīmes, jo šāds vienpusējs gribas izteikums nevar
nodibināt ieskaita tiesiskās sekas. Civillikuma Saistību tiesību daļas zinātniskajos komentāros ir norādīts, ka ar ieskaitu Civillikuma 1846.panta izpratnē
saprot prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu. Tas ir patstāvīgs saistību izbeigšanās veids. Ieskaita veikšanai prasījumiem jābūt abpusīgiem, tas ir pretēji
vērstiem un šim priekšnosacījumiem ir jāpastāv jau ieskaita gribas izteikuma brīdī (LR Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru
kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zin. red. Rīga: Mans īpašums, 1998, 331.lpp). Tātad ieskaita veikšanai šajā gadījumā bija nepieciešams ne tikai
prasījums un pretprasījums, bet arī abpusīgi ieskaita veikšanas prasījumi. Jānorāda, ka esošajā situācijā nepastāv priekšnosacījumi ieskaita veikšanai.
Nepastāv prasījums un pretprasījums, jo atbildētāja prasība par līgumsoda samaksu nav pamatota un ir prettiesiska, kā tas tika izskaidrots iepriekš šajā
prasības pieteikumā. Otrkārt, nav abpusēji izteiktu prasījumu par ieskaita veikšanu. Ņemot vērā, ka prasītājs pilnībā nepiekrīt atbildētāja nepamatoti
aprēķinātiem līgumsodiem un neuzskata sevi par parādnieku, nevar būt runa arī par piekrišanu ieskaita veikšanai. 2016. gada 20. jūnija Augstākas tiesas
Civillietu departamenta sprieduma Lietā Nr. SKC-220/2016 ir pausta atziņa, ka ieskaita veikšanai ir vajadzīgs parādnieka skaidri izteikts priekšlikums
segt viņa parādu ar konkrēti norādītu pretprasījumu un Civillikuma 1852.pantā tas norādīts šādi: „Parādnieka pretprasījums nedzēš viņa parādu pats no
sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā šim nolūkam". Arī 2014. gada 19. marta Augstākas tiesas Civillietu departamenta spriedumā Lietā Nr.
SKC-116/2014 tika pausta atziņa, ka ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, t.i. pretēji vērstiem.
Tādējādi kopējo prasības summu veido pamatparāds par nesamaksātajiem rēķiniem (EUR 92797.33), līgumsods par maksājumu kavējumu (EUR
9279.73) un atbildētāja prettiesīgi paturētā bankas garantijas summa (EUR 37300). Līdz ar to kopējā prasības summa uz prasības sagatavošanas dienu
ir EUR 139377,06.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksu par 2016.gada februārī un martā paveiktajiem darbiem
EUR 92797,33 apmērā; piedzīt līgumsodu par maksājumu kavējumu EUR 9279,73; piedzīt prettiesīgi paturēto bankas garantijas summu EUR
37300,00; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentus virs procentu pamatlikmes gadā no parāda
summas; piedzīt visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus,.
2016.gada 2.decembrī atbildētājs tiesā iesniedzis paskaidrojumus par celto prasību (lietas 171.-175.lapas, 1.sējums), kur norādījis, ka SIA
„HAGBERG" uzskata iesniegto prasības pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu pamatojoties uz šādiem apsvērumiem un argumentiem:
2014.gada 28.aprīlī atbildētājs tika atzīts par AS „LATVENERGO" rīkotās sarunu procedūras „Telpu un teritorijas uzkopšanas un uzturēšanas
pakalpojums AS „LATVENERGO”, AS „SADALES TĪKLS” un AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI””, iepirkuma identifikācijas Nr. IPR-9166.
Lai izpildītu iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu, atbildētājs daļu no darbiem bija paredzējis nodot apakšuzņēmējam.
2014.gada 01.jūnijā tika noslēgts līgums starp atbildētāju un SIA “Cleanhouse” par darbu veikšanu kā apakšuzņēmējam AS „LATVENERGO",
AS „SADALES TĪKLS” un AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” objektos.
Šī līguma izpildes laikā prasītājs uzrunāja atbildētāju un ierosināja, ka viņi varētu veikt šos darbus, ko sākotnēji veica SIA „ Cleanhouse”.
Ņemot vērā, ka atbildētājs vienojās ar SIA “Cleanhouse” par līguma izbeigšanu, 2015.gada 11.maijā starp atbildētāju un prasītāju tika noslēgts
līgums Nr.HGB-05/2015 par darbu veikšanu kā apakšuzņēmējam AS „LATVENERGO”, AS „SADALES TĪKLS” un AS „LATVIJAS
ELEKTRISKIE TĪKLI” objektos, turpmāk tekstā - Līgums.
Kopš līguma noslēgšanas prasītājs neizvirzīja nekādas pretenzijas, ne par veicamiem darbiem, ne par samaksu līdz ar to atbildētājs ir bijis
pārsteigts, kad saņēmis 2016.gada 7.marta vēstuli par Līguma izbeigšanu (turpmāk - Vēstule), ar kuru prasītājs informējis par uzkopšanas pakalpojumu
pārtraukšanu ar 2016.gada 1.aprīli, saskaņā ar Līguma punkta 10.7. nosacījumiem.
Izvērtējot saņemto vēstuli atbildētājs nesaskatīja nekādu pamatu līguma izbeigšanai, tāpēc nekavējoties 2016.gada 11.martā atbildēja, ka uzskata,
ka līgums nav izbeigts, un aicināja to godprātīgi izpildīt.
Atbildētājs vēstulē norādīja, ka noslēgtais Līgums neparedz šādu vienpusēju kartību līguma izbeigšanai.
Līguma izbeigšana regulēta Līguma 10.punktā un tam sekojošos punktos. Vienīgais līgumā noteiktais gadījums, kad prasītājs var vienpusēji izbeigt
līgumu, ja atbildētājs Līgumā noteiktajā termiņā nav veicis apmaksu par izpildīto un Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemto Pakalpojumu, un atbildētāja
nokavējums ir sasniedzis vismaz 60 kalendārās dienas.
Vēstules saņemšanas brīdī atbildētājs bija pilnībā izpildījis savas no Līguma izrietošās saistības, tai skaitā, Līgumā noteiktajā termiņā veicis apmaksu
par izpildīto un Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemto Pakalpojumu, līdz ar ko nav iestājies vienīgais gadījums, kad prasītājam ir vienpusēja tiesība atkāpties
no noslēgtā Līguma.
Savukārt Līguma 10.7.punkts, uz kuru atsaucies prasītājs, neparedz prasītājam tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar ko, izvērtējot Līguma noteikumus kopsakara ar Civillikuma 1587.pantu, secināms, ka prasītājam nav tiesību atkāpties no noslēgtā Līguma.
Prasības pieteikumā ir nepamatoti norādīts, ka atbildētājs un prasītājs vienojušies par Līguma izbeigšanu ar 2016.gada 1.aprīli. Prasības
pieteikumam nav pievienoti nekādi pierādījumi, kas apliecina šādas vienošanās esamību.
Atbildētāja vienīgā /amats/nav ne tikai sazinājusies ar prasītāju par iespējamu līguma izbeigšanu pa e-pastiem vai telefoniski, bet arī nav tikusies ar
prasītāju. Savukārt saziņa saistībā ar noslēgtā Līguma izpildi attiecībā uz saimnieciska rakstura jautājumiem veica prasītāja atbildīgās personas. Taču šajās
tikšanās reizēs netika saskaņota nekāda Līguma izbeigšana, bet tieši otrādi norādīts, ka atbildētājs uzskata, ka noslēgtais līgums ir spēkā un prasītājam tas
ir jāizpilda. Papildus tam minētās personas nekad nav bijušas pilnvarotas, noslēgt jebkādas vienošanās ar prasītāju par Līguma izbeigšanu.
SIA “HAGBERG” pēc Vēstules saņemšanas no SIA „IMPEL SERVIKS” bija jānodrošinās, ka gadījumā, ja SIA “IMPEL SERVIKS” pārtrauks
pakalpojumu sniegšanu ar 2016.gada 1.aprīli, būs iespējams nodrošināt pakalpojuma sniegšanu saviem spēkiem, tā lai no pasūtītāja puses netiktu
piemērotas nekādas soda sankcijas. Līdz ar to atsevišķiem darbiniekiem tika uzdots mēģināt sameklēt papildus darbiniekus, ja būs nepieciešams SIA
„IMPEL SERVIKS” vietā veikt attiecīgos darbus. Tas, ka SIA “HAGBERG” darbinieki, pēc paziņojuma par līguma izbeigšanu, apzina iespējamos
darbiniekus, t.sk. pie SIA „IMPEL SERVIKS” strādājošos, nenozīmē, ka SIA “HAGBERG” ir piekritis līguma izbeigšanai. Tieši otrādi visa SIA
„HAGBERG” rīcība, jau no pašas pirmās vēstules, liecina par to, ka SIA „HAGBERG" nav piekritis Līguma izbeigšanai
2016.gada 1.aprīlī SIA „IMPEL SERVIKS” nesniedza līgumā noteiktos Pakalpojumus, ko ap liecina pielikumā pievienotie akti, kā arī šo pašu
faktu atzīst savā prasībā SIA „IMPEL SERVIKS”.
Ņemot vērā, ka SIA “IMPEL SERVIKS” neveica līgumā noteikto pakalpojumu, 2016.gada 4.aprīlī SIA „IMPEL SERVIKS” tika nosūtīta
pretenzija, par noslēgtā līguma izpildi, turpmāk tekstā - Pretenzija.
Pretenzijā atbildētājs atkāroti norādījis, ka uzskata, ka noslēgtais līgums ir vēl joprojām spēkā un SIA „IMPEL SERVIKS” tas ir jāizpilda, kā arī
norādīts, ka SIA „IMPEL SERVIKS” ar savu rīcību rada SIA „HAGBERG” zaudējumus un par pakalpojuma nesniegšanu ir aprēķināts līgumsods.
SIA „IMPEL SERVIKS” veicot Līgumā noteiktos pakalpojumus, radīja SIA „HAGBERG” zaudējumus, jo SIA „HAGBERG” jānodrošina
objektos nepārtraukta Pakalpojuma sniegšana, un lai to izdarītu SIA „HAGBERG" jāpiesaista jauni darbinieki, kā arī nepieciešams nekavējoties
iegādāties materiālus, iekārtas u.c. nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu Pakalpojuma sniegšanu. Zaudējumu apmērs nosakāms, kā starpība starp
izdevumiem, kas rodas SIA “HAGBERG”, lai nodrošinātu darbu veikšanu, ko bija jāveic SIA „IMPEL SERVIKS”, un ienākumiem, ko SIA
„HAGBERG” saņem no pasūtītāja
Savukārt līgumsods, aprēķināts atbilstoši Līguma 5.1.punktam un Līguma 5.2. punktam.
Līguma 5.1.punkts nosaka, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma izpildes termiņu neievērošanu, SIA “IMPEL SERVIKS” maksā SIA
„HAGBERG” līgumsodu 1 % apmērā par katru Pakalpojuma izpildes nokavēto dienu no Pielikumā Nr.2 noteiktās attiecīgā (laicīgi neizpildītā) kopējās
Pakalpojuma ikmēneša summas. Līgumsods tiek aprēķināts atsevišķi par katru Pakalpojuma izpildes kavējuma gadījumu katrā Pakalpojuma sniegšanas
objektā attiecīgajā mēnesī.
Līguma 5.2.punkts nosaka, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma vai tā daļas nekvalitatīvu izpildi, vai Pakalpojuma vai tā daļas apjoma
neizpildi, par ko saskaņā ar Līguma 4.6.punktu tika nosūtīta pretenzija, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 apmērā par katru šādu
gadījumu.
Atbilstoši Līguma 5.1.punktam tika aprēķināts līgumsods EUR 135974,03 apmērā, bet atbilstoši Līguma 5.2.punktam tika aprēķināts līgumsods
EUR 33600 apmērā.
Līguma 5.1.punktā minētais līgumsods tika aprēķināts, balstoties uz to, ka SIA „IMPEL SERVIKS” Pakalpojumu nesniegs līdz Līguma termiņa
beigām. Savukārt Līguma 5.2.punkta minētais līgumsods tika aprēķināts atbilstoši pārkāpumu gadījumu skaitam, par kuriem atbilstoši Līguma
noteikumiem ir sastādīts akts.
Papildus tam Pretenzijā atbildētājs norādīja, ka gadījumā, ja līgumsods un zaudējumi, netiks segti labprātīgi, pasūtītājs līgumsodu un zaudējumus
atbilstoši Līguma 5.9.punktam ieturēs no SIA „IMPEL SERVIKS” veicamajiem maksājumiem par februāra un marta mēnešiem, kā arī no iesniegtās
bankas garantijas.
Līguma 5.9.punktam SIA „HAGBERG” ir tiesīgs līgumsoda un zaudējuma apmēru bezstrīda kārtībā ieturēt, samazināt kārtējo SIA „IMPEL
SERVIKS” veicamo maksājumu, ja SIA „IMPEL SERVIKS” labprātīgi nav apmaksājis rēķinu par līgumsoda samaksu.
Ņemot vērā, ka SIA „IMPEL SERVIKS” neturpināja pakalpojuma sniegšanu pat pēc Pretenzijas saņemšanas un arī labprātīgi nebija veicis
līgumsoda samaksu Līguma 5.9.punktā noteiktā termiņā, 2016.gada 11.aprīlī SIA „HAGBERG” pieprasīja AS ,,SWEDBANK” izmaksāt Līguma
izpildes nodrošinājumu EUR 37300 apmērā, kā arī ieturēja izrakstīto rēķinu par Pakalpojuma sniegšanu februārī un martā apmaksu, tādejādi sedzot
izrakstīto līgumsoda rēķinu.
Nepamatota ir SIA „IMPEL SERVIKS” norāde, ka Līguma 5.9.punktā minētais attiecas tikai uz gadījumiem, ja starp pusēm nepastāv strīds par
līgumsoda vai zaudējuma apmēru un pašu faktu. Ja jau Līguma 5.9.punkts būtu piemērojams tikai uz SIA „IMPEL SERVIKS” norādītiem gadījumiem,
tad tas pats par sevi būtu lieks. Šajā gadījumā Līguma 5.9.punkts ir saprotams, kā SIA „IMPEL SERVIKS” piekrišana veikt ieskaitu atbilstoši
Civillikuma 1852.pantam par visiem iespējamiem zaudējumu un līgumsodu prasījumiem.
2016.gada 2.jūnijā atbildētājs saņēmis SIA „IMPEL SERVIKS” vēstuli Nr.48, kurā tika norādīts, ka Līgums tiek izbeigts saskaņā ar Līguma
10.5.punktu, kas nosaka, ka Līgumu, var izbeigt, ja SIA„HAGBERG” neveic izrakstīto rēķinu samaksu ilgāk par 60 dienām no rēķinā norādītā termiņa.
Tādejādi, nosūtot 2016.gada 2.jūnija paziņojumu, SIA „IMPEL SERVIKS” pats ar savu rīcību ir atzinis, ka 2016.gada 7.marta Vēstulē norādītais
pamatojums līguma izbeigšanai ir nepamatots un līgums ir spēkā līdz 2016.gada 14.jūnijām.
2016.gada 14.jūnijā SIA „HAGBERG” nosūtīja SIA „IMPEL SERVIKS” vēstuli, kurā norādīja, ka SIA „HAGBERG” nav kavējis izrakstīto
rēķinu apmaksu, bet Līgumā noteiktā kārtībā ieturējis veicamos maksājumus, lai segtu izrakstīto rēķinu par līgumsodu. Papildus tam atbildētājs norādījis,
ka uzskata, ka vēl joprojām līgums ir spēkā un SIA „IMPEL SERVIKS” ir pienākums veikt tā izpildi
Nepamatota ir SIA „IMPEL SERVIKS” norāde par to, ka saskaņā ar Līguma 5.1.aprēķinātais līgumsods ir nepamatots, jo līgumsoda apmērs
nevar pārsniegt 10%.
Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Līdz ar to līgumsoda apmērs nav aprobežots ar mēneša maksājuma summu, bet gan ar līguma summu. Papildus tam atbildētājs vēlējies norādīt, ka
šajā Civillikumā minētais aprobežojums attiecas uz līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) nevis par līgumsodu par saistību
neizpildi vispār.
Kaut arī sākotnēji līgumsods atbilstoši līguma 5.1.punktam aprēķināts par visu termiņu līdz Līguma beigām nevis par faktiski nesniegto periodu,
tomēr tā apmērs ir pareizs, jo SIA „IMPEL SERVIKS" vēl joprojām nesniedz Līgumā noteiktos pakalpojumus. Ja SIA „IMPEL SERVIKS” būtu
atsācis Līguma izpildi, līgumsoda apmērs tiktu precizēts uz attiecīgo datumu.
Papildus tam līgumsoda aprēķins neizslēdz SIA „HAGBERG” prasīt zaudējumu atlīdzību. Uz doto brīdi SIA “HAGBERG” rodas zaudējumi, jo
pašiem ir jāveic pakalpojumi, kurus Līgumā bija paredzējis veikt SIA „IMPEL SERVIKS”. Ņemot vērā, ka pakalpojuma sniegšana bija jāuzsāk bez
pienācīgas sagatavošanās, iesaistot neplānotus un papildus resursu un papildus darba spēku, dotajā brīdī katru mēnesi SIA „HAGBERG” izdevumi par
šiem darbiem ir daudz lielāki par ienākumiem, ko par šiem pakalpojumiem maksā pasūtītājs. Minētā starpība viennozīmīgi ir uzskatāma par zaudējumiem.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodalījis. Tādējādi SIA
“IMPEL SERVIKS” būs pienākums atlīdzināt SIA „HAGBERG” radušos zaudējumus.
Attiecībā par šiem zaudējumiem atbildētājs plāno tuvākā laikā iesniegt pretprasību, tiklīdz noprecizēs zaudējumu apmēru uz 2016.gada 1.decembri
Ņemot vērā iepriekš minēto ir secināms, ka SIA „IMPEL SERVIKS” pretēji Līgumā un likumā noteiktam, sev zināmu iemeslu dēļ ir vēlējies izbeigt
noslēgt līguma izpildi, savukārt SIA „HAGBERG” ne tikai godprātīgi ir izpildījis noslēgto līgumu, bet visu šo laiku, lai samazinātu iespējamo zaudējumu un
līgumsoda apmēru, aicinājis SIA „IMPEL SERVIKS” izpildīt noslēgto līgumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, 1716.pantu, 1779.pantu, 1852.pantu atbildētājs norādījis, ka SIA „IMPEL
SERVIKS” iesniegtais prasības pieteikums ir noraidāms.
2017.gada 17.februārī tiesā saņemta SIA “HAGBERG” pretprasība pret SIA “IMPEL SERVIKS” par zaudējumu atlīdzību un līgumsoda
piedziņu (lietas 234.-241.lapas, 2.sējums).
Pretprasībā norādīts, ka SIA “IMPEL SERVIKS” Rīgas rajona tiesā ir cēlis prasību pret SIA “HAGBERG” par parāda piedziņu un līgumsoda
samaksu par samaksas termiņa neievērošanu saistībā ar tiesiskajām attiecībām, kuras izriet 2015.gada 11.maija līguma Nr. HGB-05/2015 (turpmāk -
„Līgums”, atrodas lietā).
Celto prasību SIA “HAGBERG” uzskata par nepamatotu un, tā kā savu prasījumu apmierināšana, iespējams, pilnīgi izslēgs sākotnējās prasības
apmierināšanu un tiem ar sākotnējo prasību ir savstarpējs sakars, saskaņā ar Civilprocesa likuma 136.pantu ceļ pretprasību.
Par zaudējumu atlīdzību.
Saskaņā ar Civillikuma 1175. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pantā ir noteikts, ka katram ir
pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Mūsdienu tiesību teorijā kā arī tiesu praksē ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb
atlīdzības pamati:
a) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība;
b) zaudējumu esamība;
c) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.
Tiesību aizskārēja (SIA „IMPEL SERVIKS”) neattaisnojama darbība ir izpaudusies šādi:
2015.gada 11.maijā starp SIA „HAGBERG” un SIA „IMPEL SERVIKS” tika noslēgts Līgums.
Kopš līguma noslēgšanas SIA „IMPEL SERVIKS” neizvirzīja nekādas pretenzijas, ne par veicamiem darbiem, ne par samaksu līdz ar to bija
pārsteigts, kad saņēmis 2016.gada 7.marta vēstuli par Līguma izbeigšanu (turpmāk - "Vēstule", atrodas lietā), ar kuru SIA “IMPEL SERVIKS”
informējis par uzkopšanas pakalpojumu pārtraukšanu ar 2016.gada 1.aprīli, saskaņā ar Līguma punkta 10.7. nosacījumiem.
Izvērtējot saņemto vēstuli nesaskatījis nekādu pamata līguma izbeigšanai, tāpēc nekavējoties 2016.gada 11.martā atbildējis, ka uzskata, ka līgums
nav izbeigts, un aicinājis to godprātīgi izpildīt. Vēstulē norādījis, ka noslēgtais Līgums neparedz šādu vienpusēju kārtību līguma izbeigšanai.
Līguma izbeigšana regulēta Līguma 10.punktā un tam sekojošos punktos. Vienīgais līgumā noteiktais gadījums, kad SIA „IMPEL SERVIKS" var
vienpusēji izbeigt līgumu, ja SIA „HAGBERG” Līgumā noteiktajā termiņā nav veicis apmaksu par izpildīto un Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemto
Pakalpojumu, un SIA „HAGBERG” nokavējums ir sasniedzis vismaz 60 (sešdesmit) kalendārās dienas.
Vēstules saņemšanas brīdī SIA „HAGBERG” bija pilnībā izpildījis savas no Līguma izrietošās saistības, tai skaitā, Līgumā noteiktajā termiņā veicis
apmaksu par izpildīto un Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemto Pakalpojumu, līdz ar ko nav iestājies vienīgais gadījums, kad SIA „IMPEL SERVIKS” ir
vienpusēja tiesība atkāpties no noslēgtā Līguma.
Savukārt Līguma 10.7.punkts, uz kuru atsaucies SIA „IMPEL SERVIKS”, neparedz SIA „IMPEL SERVIKS” tiesības vienpusēji atkāpties no
Līguma.
2016.gada 2.jūnijā saņēmis SIA „IMPEL SERVIKS” vēstuli Nr.48, kurā ticis norādīts, ka Līgums tiek izbeigts saskaņā ar Līguma 10.5.punktu,
kas nosaka, ka Līgumu, var izbeigt, ja SIA „HAGBERG” neveic izrakstīto rēķinu samaksu ilgāk par 60 dienām no rēķinā norādītā termiņa.
Tādejādi, nosūtot 2016.gada 2.jūnija paziņojumu, SIA „IMPEL SERVIKS” pats ar savu rīcību ir atzinis, ka 2016.gada 7.marta Vēstulē norādītais
pamatojums līguma izbeigšanai ir nepamatots un līgums ir spēkā līdz 2016.gada 14.jūnijam.
2016.gada 14.jūnijā SIA „HAGBERG” nosūtījis SIA „IMPEL SERVIKS” vēstuli, kurā norādīja, ka SIA „HAGBERG” nav kavējis izrakstīto
rēķinu apmaksu, bet Līgumā noteiktā kārtībā ieturējis veicamos maksājumus, lai segtu izrakstīto rēķinu par līgumsodu. Papildus tam norādījis, ka uzskata,
ka vēl joprojām līgums ir spēkā un SIA „IMPEL SERVIKS” ir pienākums veikt tā izpildi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto uzskata, ka Līgums ir spēkā vēl joprojām, bet SIA „IMPEL SERVIKS” to nepilda.
Šāda SIA „IMPEL SERVIKS” rīcība neatbilst Līguma noteikumiem, ka arī Civillikuma 1587.pantam, kas nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek
līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to Līguma nepildīšana Civillikuma izpratnē ir atzīstama par neattaisnojamu darbību, kas ir pamats prasīt zaudējumu atlīdzību.
Zaudējumu esamība.
2014.gada 01.jūnija līguma, kas noslēgts SIA „HAGBERG” un AS “LATVENERGO”, reģ. nr. 40003032949 par darbu veikšanu AS
„LATVENERGO”, AS „SADALES TĪKLS” un AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” objektos, ietvaros par darbiem, kurus veica SIA „IMPEL
SERVIKS”, samaksa par darbiem sākot ar 2015.gada maiju, kurus veica SIA “IMPEL SERVIKS” bija paredzēta šāda:
- 2015.gada maijā EUR 34963,88 + PVN.
- 2015.gada jūnijā EUR 34963,88 + PVN.
2015.gada jūlijā EUR 34963,88 + PVN.
2015.gada augustā EUR 34917,04 + PVN.
2015.gada septembrī EUR 34917,04 + PVN.
- 2015.gada oktobrī EUR 34917,04 + PVN.
- 2015.gada novembrī EUR 34917,04 + PVN.
- 2015.gada decembrī EUR 34917,04 + PVN.
- 2016.gada janvārī EUR 34917,04 + PVN.
- 2016.gada februārī EUR 34917,04 + PVN.
- 2016.gada martā EUR 34917,04 + PVN.
- 2016.gada aprīlī EUR 33130,08 + PVN.
- 2015.gada maijā EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada jūnijā EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada jūlijā EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada augustā EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada septembrī EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada oktobrī EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada novembrī EUR 33130,08 + PVN.
- 2016.gada decembrī EUR 33130,08 + PVN.
Savukārt Līgumā bija paredzēts, ka šos darbus sākot ar 2015.gada maiju veic SIA „IMPEL SERVIKS” par šādu samaksu:
- 2015.gada maijā EUR 37300,00 + PVN.
- 2015.gada jūnijā EUR 37300,00 + PVN.
- 2015.gada jūlijā EUR 37300,00 + PVN.
- 2015.gada augustā EUR 37300,00 + PVN.
- 2015.gada septembrī EUR 37253,16 + PVN.
- 2015.gada oktobrī EUR 37253,16 + PVN.
- 2015.gada novembrī EUR 37253,16 + PVN.
- 2015.gada decembrī EUR 37253,16 + PVN.
- 2016.gada janvārī EUR 37253,16 + PVN.
- 2016.gada februārī EUR 37253,16 + PVN.
- 2016.gada martā EUR 37253,16 + PVN.
- 2016.gada aprīlī EUR 35466,50 + PVN.
- 2015.gada maijā EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada jūnijā EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada jūlijā EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada augustā EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada septembrī EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada oktobrī EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada novembrī EUR 35466,50 + PVN.
- 2016.gada decembrī EUR 35466,50 + PVN.
Pēc tam, kad SIA „IMPEL SERVIKS” pārtrauca pildīt noslēgto līgumu šos darbus bija spiests veikt SIA „HAGBERG”, jo saskaņā ar līgumu kas
noslēgts ar AS “Latvenergo” SIA „HAGBERG” ir jānodrošina objektos nepārtraukta Pakalpojuma sniegšana. Ja minētos darbus nebūtu veicis, SIA
"HAGBERG", tad AS “Latvenergo” aprēķinātu līgumsodu un izbeigtu 2014.gada 23.maija līgumu, un tādejādi SIA "HAGBERG" rastos vēl lielāki
zaudējumi.
Darbu veikšana bija jāuzsāk bez pienācīgas sagatavošanās, iesaistot neplānotus un papildus resursu un papildus darba spēku, arī bija nepieciešams
nekavējoties iegādāties materiālus, iekārtas u.c. nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu Pakalpojuma sniegšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA „HAGBERG” izdevumi par SIA „IMPEL SERVIKS” veicamo darbu izpildi katru mēnesi ir bijuši šādi:
2016.gada aprīlis 60005,45 EUR
2016.gada maijs 66289,60 EUR
2016.gada jūnijs 61596,34 EUR
2016.gada jūlijs 79598,59 EUR
2016.gada augusts 88170,16 EUR
2016.gada septembris 74700,62 EUR
2016.gada oktobris 68596,67 EUR
2016.gada novembris 64756,21 EUR
2016.gada decembris 51948,75 EUR
Kopā: 615662,39 EUR
Detalizēts izmaksu atšifrējums pievienots pielikumā
Dotajā brīdī katru mēnesi SIA „HAGBERG” izdevumi par šiem darbiem ir daudz lielāki par ienākumiem, ko par šiem pakalpojumiem maksā
pasūtītājs. Līdz ar to zaudējumu apmērs nosakāms, kā starpība starp izdevumiem, kas rodas SIA „HAGBERG”, lai nodrošinātu darbu veikšanu, ko bija
jāveic SIA „IMPEL SERVIKS”, un ienākumiem, ko SIA „HAGBERG” saņem no pasūtītāja.
Zaudējumu aprēķins:
SIA
No pasūtītāja saņemtā naudas
Mēnesis „HAGBERG” Starpība
summa
izdevumi
2016.gada aprīlis 33130,38 60005,45 -26875,07
2016.gada maijs 33130,38 66289,60 -33159,22
2016.gada jūnijs 33130,38 61596,34 -28465,96
2016.gada jūlijs 33130,38 79598,59 -46468,21
2016.gada augusts 33130,38 88170,16 -55039,78
2016.gada
33130,38 74700,62 -41570,24
septembris
2016.gada oktobris 33130,38 68596,67 -35466,29
2016.gada
33130,38 64756,21 -31625,83
novembris
2016.gada
33130,38 51948,75 -18818,37
decembris
Kopā: -317488,97
Tādejādi SIA “HAGBERG” uzskata, ka SIA „IMPEL SERVIKS", pārtraucot pildīt noslēgto līgumu, ir radījis līdz 2016.gada 31.decembrim SIA
„HAGBERG” zaudējumus EUR 317488,97 apmērā.
Cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību
Ja SIA „IMPEL SERVIKS” turpinātu pildīt Līgumu, tad SIA „HAGBERG” nebūtu jāveic iepriekš minētie izdevumi un tam izdevumi par līguma ar
pasūtītāja izpildi nebūtu lielāki par ienākumiem par aprēķināto zaudējumu apmēru. Tādejādi viennozīmīgi ir uzskatāms, ka pastāv cēloniskais sakars starp
zaudējumiem un līguma nepildīšanu.
Par līgumsoda piedziņu
Līguma 5.1.punkts nosaka, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma izpildes termiņu neievērošanu, SIA „IMPEL SERVIKS” maksā SIA
„HAGBERG” līgumsodu 1 % apmērā par katru Pakalpojuma izpildes nokavēto dienu no Pielikumā Nr.2 noteiktās attiecīgā (laicīgi neizpildītā) kopējās
Pakalpojuma ikmēneša summas. Līgumsods tiek aprēķināts atsevišķi par katru Pakalpojuma izpildes kavējuma gadījumu katrā Pakalpojuma sniegšanas
objektā attiecīgajā mēnesī.
Tādejādi saskaņā ar šo Līguma punktu SIA „IMPEL SERVIKS” uz 2016.gada 31.decembri aprēķināms līgumsods EUR 485 884,20 apmērā,
pēc šāda aprēķina:
Līgumā paredzētā Nokavēto Līgumsoda
Pakalpojuma nesniegšanas mēnesis
ikmēneša summa dienu skaits apmērs
2016.gada aprīlis 35466,50 274 97178,21
2016.gada maijs 35466,50 244 86538,26
2016.gada jūnijs 35466,50 213 75543,65
2016.gada jūlijs 35466,50 183 64903,70
2016.gada augusts 35466,50 152 53909,08
2016.gada septembris 35466,50 121 42914.465
2016.gada oktobris 35466,50 91 32274,515
2016.gada novembris 35466,50 61 21634,565
2016.gada decembris 35466,50 31 10994,615
Kopā: 485891,05
Līguma 5.2.punkts nosaka, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma vai tā daļas nekvalitatīvu izpildi, vai Pakalpojuma vai tā daļas apjoma
neizpildi, par ko saskaņā ar Līguma 4.6.punktu tika nosūtīta pretenzija, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 apmērā par katru šādu
gadījumu.
Tādejādi saskaņā ar šo Līguma punktu SIA „IMPEL SERVIKS” aprēķināms līgumsods EUR 80 850 apmērā, pēc šāda aprēķina:
EUR 350 x 231 (Līguma pārkāpumu skaits par kuriem saskaņā ar Līguma noteikumiem ir sastādīts akts un kas iesniegti tiesā).
Līdz ar to kopējais aprēķinātais līgumsods uz 2016.gada 31 .decembri ir EUR 566741,05.
Jau iepriekš atbilstoši Līguma 5.1.punktam SIA „IMPEL SERVIKS” tika aprēķināts līgumsods EUR 135974,03 apmērā, bet atbilstoši Līguma
5.2.punktam tika aprēķināts līgumsods EUR 33600 apmērā. 2016.gada 4.aprīlī SIA „IMPEL SERVIKS” tika izrakstīts rēķins par līgumsoda samaksu.
Līguma 5.9.punktā ir noteikts, ka SIA „HAGBERG” ir tiesīgs līgumsoda apmēru bezstrīda kārtībā ieturēt, samazinot kārtējo SIA „IMPEL
SERVIKS” veicamo maksājumu, ja SIA „IMPEL SERVIKS” labprātīgi nav apmaksājis rēķinu par līgumsoda samaksu.
Lai nodrošinātu no Līguma izrietošo prasījumu izpildi SIA „IMPEL SERVIKS” bija iesniedzis SIA „HAGBERG” AS ,,Swedbank” izsniegtu
2015.gada 15.maija saistību izpildes garantijai Nr.15-019332-GF EUR 37300 apmērā.
Ņemot vērā, ka SIA „IMPEL SERVIKS” neturpināja pakalpojuma sniegšanu pat un arī labprātīgi nebija veicis līgumsoda samaksu Līguma
5.9.punktā noteiktā termiņā, 2016.gada 11.aprīlī SIA „HAGBERG” pieprasīja AS ,,SWEDBANK” izmaksāt Līguma izpildes nodrošinājumu EUR
37300 apmērā, kā arī ieturēja izrakstīto rēķinu par Pakalpojuma sniegšanu februārī EUR 46301,12 apmērā un martā EUR 46016,60 apmaksu, tādejādi
sedzot izrakstīto līgumsoda rēķinu.
Līdz ar to ir uzskatāms, ka 2.5.punktā minētais līgumsods ir apmaksāts EUR 129617,72 apmērā, un faktiskais SIA „IMPEL SERVIKS”
maksājamais līgumsoda apmērs ir EUR 437123,33.
SIA „HAGBERG” izrādot savu labo gribu un ņemot vērā SIA „IMPEL SERVIKS” grūto finansiālo stāvokli, dotajā brīdī neprasa piedzīt šo
aprēķināto līgumsodu.
Prasības summa.
Ņemot vērā iepriekš minēto no atbildētāja piedzenami zaudējumi EUR 317488,97 apmērā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūgts tiesu piedzīt no SIA „IMPEL SERVIKS” par labu SIA „HAGBERG” zaudējumus EUR 317488,97 apmērā,
veiktos tiesas un ar lietas izskatīšanu un vešanu saistītos izdevumus.
2017.gada 3.maijā SIA “HAGBERG” tiesā iesniegusi pretprasības par zaudējumu atlīdzību piedziņu grozījumus (lietas 3.sējums, 46.-
47.lapas), kuros norādījusi, ka sākotnējā pretprasībā zaudējumi tika parēķināti par periodu no 2016.gada aprīļa līdz decembrim. Dotajā brīdī SIA
“HAGBERG” aprēķinājuši arī zaudējumus par laika periodu no 2017.gada janvāra līdz martam, kā arī precizējuši iepriekšējo periodu zaudējumus.
Faktiskais nodarīto zaudējumu apmērs ir EUR 334 067,80. Par iepriekšējiem periodiem aprēķināto zaudējumu apmērs no iepriekš aprēķinātiem
atšķiras, jo atsevišķos gadījumos sākotnēji zaudējumos nebija iekļauti visi izdevumi vai bija iekļauti izdevumi, kas attiecas uz citu līgumu izpildi, kā arī
atsevišķi izdevumi bija jāattiecina uz citu periodu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūgts tiesu pieņemt iesniegtos prasības grozījumus un piedzīt no SIA “IMPEL SERVIKS” par labu SIA
“HAGBERG” zaudējumus EUR 334 067,80 apmērā. Piedzīt no SIA „IMPEL SERVIKS” par labu SIA „HAGBERG” veiktos tiesas un ar lietas
izskatīšanu un vešanu saistītos izdevumus.
2017.gada 13.martā tiesā saņemts SIA “IMPEL SERVIKS” paskaidrojumi par SIA “HAGBERG” pretprasību par zaudējumu atlīdzību un
līgumsoda piedziņu (lietas 1.lapa, 3.sējums), kur norādīts, ka atbildētāja pretprasību prasītājs neatzīst nevienā tā daļā un lūdz tiesu to pilnībā noraidīt.
Atbildētāja pretprasība nav pamatota sekojošu apsvērumu dēļ.
1. Par zaudējumu atlīdzību
Prasītājs neatzīt ne atbildētājam it kā radušos zaudējumus, ne arī to aprēķinu un apmēru. Prasītājs līdz 2015. gada 11. maijā starp prasītāju un
atbildētāju noslēgtā līguma, turpmāk - Līgums, izbeigšanai (2016.gada 1.aprīlī) ir labticīgi un pienācīgi pildījis līgumu un pārzina izdevumus, kas ir saistīti ar
pakalpojumu sniegšanu saistībā ar Līgumu. Līguma darbības laikā prasītājam nebija radušies izdevumi tādā apmērā, kā to norāda atbildētājs savā
pretprasībā. Atbildētājs pretprasībā apgalvo, ka tam "bija nepieciešams iesaistīt neplānotus un papildus resursus un papildu darba spēku, arī bija
nepieciešams nekavējoties iegādāties materiālus, iekārtas u.c. nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu AS "Latvenergo". Šie
atbildētāja apgalvojumi ir nepamatoti, jo prasītājs par Līguma izbeigšanu atbildētāju bija informējis laicīgi, kā arī noturēja ar atbildētāju vairākas tikšanās,
lai Līgumā ietverto darbu pārņemšanas process atbildētājam ir vieglāks.
Prasītājs savā prasības pieteikumā sniedza skaidrojumu, ka prasītājs darīja visu iespējamo, lai darbinieki, kurus prasītāja apakšuzņēmējs SIA
"Darba aģentūra" prasītāja uzdevumā nodarbināja strīdū esošā līguma izpildei, varētu uzsākt darba tiesiskās attiecībās pie atbildētāja. Kā arī pušu
savstarpējo tikšanos laikā, savā starpā mutiski vienojās, ka prasītājs palīdzēs atbildētājam ar materiāliem, līdzekļiem un iekārtām, darba rīkiem, ierīcēm un
darbaspēku, lai atbildētājs pats turpinātu Līguma paredzēto Darbu veikšanu.
Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētāja pretprasība par zaudējumu atlīdzību ir pilnībā nepamatota un nepierādīta.
2. Par līgumsoda piedziņu
Prasītājs savā prasības pieteikumā norādīja, ka pirms 2016.gada 7.marta vēstules par līguma izbeigšanu nosūtīšanas atbildētājam, Puses tikās un
savā starpā izrunāja Līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Balstoties uz savstarpēji mutiski panākot vienošanos, prasītājs 2016.gada 7. martā nosūtīja
atbildētājam vēstuli, ar ko prasītājs informēja atbildētāju, ka ar 2016.gada 1.aprīli tiks pārtraukta Darbu veikšana un Līgums tiks izbeigts. Ņemot vērā
minēto, pušu savstarpējo mutisko vienošanos tikšanas laikā, prasītāja 2016.gada 7.marta vēstuli par Līguma izbeigšanu, uzskata, ka Līgums tika izbeigts
pienācīgā kārtā.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza to apmierināt. Pretprasību
neatzīst uz rakstveida paskaidrojumos minētajiem pamatiem un lūdz to noraidīt. Atzīst, ka pušu līgums kopš noslēgšanas brīža nav ticis grozīts un ka
rakstiskas vienošanās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu nav. Starp pusēm bijusi mutiska vienošanās par līguma izbeigšanu.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvji prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos minētajiem pamatiem un lūdza to noraidīt. Pretprasību atbildētājs
uzturēja pilnā apmērā uz pretprasībā un tās papildinājumos minētajiem pamatiem un lūdza to apmierināt. Nekāda vienošanās par līguma izbeigšanu nav
bijusi. Atzīst, ka 2016.gada februārī un martā darbi ir tikuši izpildīti un par tiem nav samaksāts. Uzskata, ka bija tiesības ieturēt samaksu.
Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus un lūgumu prasību apmierināt, bet pretprasību noraidīt, noklausoties
atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus un lūgumu prasību noraidīt, bet pretprasību apmierināt, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka
prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, bet pretprasība ir noraidāma pilnā apmērā sekojošu apsvērumu dēļ.
Kā no lietas materiāliem, tad 2015.gada 11.maijā starp SIA „HAGBERG” kā Pasūtītāju no vienas puses, un SIA „IMPEL SERVIKS” kā
Uzņēmēju no otras puses noslēgts Līgums Nr.HGB-05/2015 par telpu uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu (lietas 1.sējums, 19.-
85.lapas). Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu Pasūtītājs uzdod un Uzņēmējs par samaksu ar saviem materiāliem, līdzekļiem un iekārtām, darba rīkiem,
ierīcēm un darbaspēku uzņemas veikt telpu uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā - Pakalpojums), atbilstoši šī Līguma un tā
pielikumu noteikumiem. Līguma 2.punktā līdzēji vienojas, ka visus maksājumus Līguma ietvaros Pasūtītājs apmaksās, veicot pārskaitījumu uz Uzņēmēja
rēķinā norādīto bankas kontu. Pasūtītājs apmaksu par kvalitatīvi un Līguma noteiktajos termiņos veikto Pakalpojumu veic šādā kārtībā: 2.2.1.punktā
noteikts, ka ikmēneša maksājumus Pasūtītājs veic ar nosacījumu, ka Uzņēmējs iesniedzis un Pasūtītājs apstiprinājis veiktā Pakalpojuma izpildes
nodošanas-pieņemšanas aktu par kalendārajā mēnesī atbilstoši Līguma un tā pielikumu prasībām izpildīto Pakalpojumu. 2.2.2.punktā noteikts, ka
maksājumus par papildus darbu izpildi, ja tādi tiks veikti saskaņā ar Līguma 1.3. punktu, Pasūtītājs veiks saskaņā ar Pielikumā Nr. 3 noteiktajiem
izcenojumiem, ar nosacījumu, ka Uzņēmējs iesniedzis un Pasūtītājs apstiprinājis veikto papildus darbu izpildes nodošanas-pieņemšanas aktu par atbilstoši
Līguma un tā pielikumu prasībām izpildītajiem papildus darbiem. 2.3. punktā noteikts, ka Līguma 2.2.1. un 2.2.2. punktos noteiktos maksājumus
Uzņēmējam Pasūtītājs veic 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc Pakalpojumu izpildes nodošanas - pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas un atbilstoša
rēķina saņemšanas no Uzņēmēja, bet ne vēlāk, kā 1 (vienas) darba dienas laikā pēc tam, kad ir saņēmis samaksu no AS „Latvenergo”. Par samaksas
brīdi uzskatāms bankas atzīmes datums Pasūtītāja maksājuma uzdevumā.
Līguma 3.1.2. punktā Pasūtītājs apņēmās samaksāt Uzņēmējam par kvalitatīvi un Līgumā noteiktajos termiņos sniegto Pakalpojumu, atbilstoši
Līguma noteikumiem un nosacījumiem. Savukārt, Līguma 3.2.1. punktā Uzņēmējs apņēmās sniegt Pakalpojumu kvalitatīvi, Līgumā un pielikumos
noteiktajā termiņā un apjomos, atbilstoši attiecīgajiem Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. Pakalpojums šī Līguma ietvaros tiek
uzskatīts par izpildītu, ja Pasūtītājs un Uzņēmējs ir abpusēji parakstījuši nodošanas-pieņemšanas aktu (punkts nr. 4.1.). Ja Pasūtītājam ir pamatoti
iebildumi pret Uzņēmēja sniegtā Pakalpojuma apjomu un/vai kvalitāti, Pasūtītājs neparaksta nodošanas- pieņemšanas aktu un informē par to uzņēmēju
nosūtot pretenziju uz Uzņēmēja e-pastu /elektroniskā pasta adrese/, vienlaicīgi norādot termiņu, kādā Uzņēmējam jāierodas uz akta sastādīšanu (punkts
nr.4.6.). Līguma 4.7. punktā noteikts, ka Uzņēmējs apņemas uz sava rēķina novērst aktā konstatētos trūkumus aktā noteiktajā termiņā. Aktā norādītais
trūkumu novēršanas termiņš nav uzskatāms par Pakalpojuma attiecīgā mēneša darbu izpildes posma termiņa pagarinājumu, un dod Pasūtītajam tiesības
piemērot Līgumā noteikto līgumsodu par Pakalpojuma izpildes termiņa neievērošanu, kā arī noteikto līgumsodu par Pakalpojuma nekvalitatīvu izpildi vai
neizpildi Līguma un Līguma pielikumos noteiktajā apjomā.
Līguma punktos nr. 5.1. noteikts, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma izpildes termiņu neievērošanu, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam
līgumsodu 1 % apmērā par katru Pakalpojuma izpildes nokavēto dienu no Pielikumā Nr.2 noteiktās attiecīgā (laicīgi neizpildītā) kopējās Pakalpojuma
mēneša maksas summas. Līgumsods tiek aprēķināts atsevišķi par katru Pakalpojuma izpildes kavējuma gadījumu katrā Pakalpojuma sniegšanas objektā
attiecīgajā mēnesī.
Līguma 5.2. punktā noteikts, ka par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma vai tā daļas nekvalitatīvu izpildi, vai Pakalpojuma vai tā daļas apjoma
neizpildi, par ko saskaņā ar Līguma 4.6.punktu tika nosūtītā pretenzija, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 apmērā par katru šādu
gadījumu.
Līguma 5.3. punktā noteikts, ka gadījumā, ja Uzņēmējs atsakās veikt Līguma 1.3.punktā noteiktos papildus darbus vai neveic tos saskaņā ar
noslēgto vienošanās, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 apmērā par katru konstatēto gadījumu katrā Pakalpojuma sniegšanas objektā
attiecīgajā mēnesī.
Līguma 5.4. punktā noteikts, ka gadījumā, ja Uzņēmējs Līguma 1.3. punktā noteiktos papildus darbus veic nekvalitatīvi vai neveic tos vienošanās
noteiktajā apjomā, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 par katru šādu gadījumu.
Līguma 5.1., 5.2., 5.3., un 5.4. punktos noteiktais līgumsods tiek aprēķināts sākot ar Pasūtītāja pretenzijas nosūtīšanas brīdi saskaņā ar Līguma
4.6.punktu (punkts nr. 5.5.).
Par šajā Līgumā noteikto maksājuma termiņu nokavējumu, Pasūtītājs maksā Uzņēmējam līgumsodu 1 % apmērā no nokavētās maksājuma summas
par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10 % apmērā no nokavētā maksājuma summas (punkts nr.5.7. ).
Līguma 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6. punktos noteiktā līgumsoda samaksa neatbrīvo Līdzējus no saistību izpildes (punkts nr. 5.8.).
Līgumsoda piemērošanas un/vai zaudējumu piedziņas, gadījumā tas Līdzējs, kuram ir tiesības pieprasīt līgumsoda un/vai zaudējumu samaksu,
iesniedz otram Līdzējam rēķinu par līgumsoda un/vai zaudējumu samaksu. Tam Līdzējam, pret kuru līgumsods tiek piemērots un/vai zaudējumi tiek
piedzīti ir pienākums saņemto rēķinu apmaksāt 5 (piecu) darba dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas. Gadījumā, ja līgumsoda piemērošana un/vai
zaudējumu piedziņa notiek no Pasūtītāja puses un Uzņēmējs līgumsoda un/vai zaudējumu samaksu nav veicis šajā punktā noteiktajā termiņā, Pasūtītājam
ir tiesības līgumsoda un/vai zaudējumu apmēru bezstrīda kārtībā ieturēt, samazināt kārtējo Uzņēmējam veicamo maksājumu (punkts nr.5.9.).
Līgums stājas spēkā 2015.gada 15.maijā un ir spēkā līdz saistību pilnīgai abpusējai izpildei (punkts. Nr.10.1.). Pakalpojums šī Līguma ietvaros tiek
veikts no 2015.gada 15.maija līdz 2017.gada 31.martam (ieskaitot) (punkts Nr.10.2.).
Līgums var tikt izbeigts, Līdzējiem savstarpēji rakstiski vienojoties, vai arī šajā Līgumā noteiktajā kārtībā (punkts nr.10.3.).
Pasūtītājs, nosūtot UZŅĒMĒJAM rakstisku paziņojumu, ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Līgumu, ja Uzņēmējs neievēro jebkuru no Līgumā noteiktajiem
Pakalpojuma uzsākšanas un/vai izpildes (nodošanas) termiņiem, ieskaitot ikmēneša darbu izpildes nodošanas termiņus, un ja Uzņēmēja nokavējums ir
sasniedzis vismaz 10 (desmit) dienas (punkts nr.10.4.1.); Uzņēmējs nav novērsis trūkumus šī Līguma 4.7.punktā noteiktajā kārtībā un termiņā (punkts
10.4.2.); Uzņēmējs 3 (trīs) reizes ir pieļāvis jebkura Pakalpojuma nekvalitatīvu izpildi un nenovērš konstatētos trūkumus saskaņā ar aktu par nekvalitatīvi
veikto Pakalpojumu (punkts Nr.10.4.3.); Uzņēmējs nepilda kādas citas Līgumā un tā pielikumos noteiktās saistības vai pienākumus, un ja Uzņēmējs šādu
neizpildi nav novērsis 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā pēc attiecīga rakstiska Pasūtītāja paziņojuma saņemšanas (punkts Nr.10.4.4.).
Līguma 10.5. punktā noteikts, ka Uzņēmējs, nosūtot Pasūtītājam rakstisku paziņojumu, ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Līgumu, ja Pasūtītājs Līgumā
noteiktajā termiņā nav veicis apmaksu par izpildīto un Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemto Pakalpojumu, un Pasūtītāja nokavējums ir sasniedzis vismaz 60
(sešdesmit) kalendāras dienas.
Gadījumā, ja Līgums tiek izbeigts 10.4. un 10.5. punktos noteiktajos gadījumos, Uzņēmējs Līguma 10.4. punktā noteiktajos gadījumos, bet
Pasūtītājs Līguma 10.5. punktā noteiktajā gadījumā maksā otram Līdzējam līgumsodu par saistību neizpildi 10% apmērā no Pakalpojuma 8 (astoņu)
mēnešu kopējās izmaksu summas (punkts Nr.10.6.).
Izbeidzot līgumu 10.4.-10.5. punktos noteiktajos gadījumos, Līdzēji sastāda un abpusēji paraksta atsevišķu aktu par faktiski izpildītē Pakalpojumu
apjomu un to vērtību. Sastādot aktu, Līdzēji ņem vērā izpildītā Pakalpojuma kvalitāti. Pasūtītājs samaksā Uzņēmējam par saskaņā ar Līguma
noteikumiem kvalitatīvi izpildīto Pakalpojumu, atbilstoši sastādītajam aktam un atbilstoši Līguma pielikumos noteiktajiem izcenojumiem. Izdarot samaksu,
Pasūtītājs ir tiesīgs ieturēt aprēķināto līgumsodu un/vai zaudējumu atlīdzību. Līdzēji savstarpējos norēķinus šajā punktā noteiktajā gadījumā veic 30
(trīsdesmit) kalendāro dienu laikā pēc šajā punktā noteiktā akta abpusējas parakstīšanas (punkts Nr.10.7.).
Lietā atrodas Darbu pieņemšanas nodošanas akts (lietas 1.sējums, 86.lapa) no kura redzams, ka SIA “HAGBERG” nav nekādu pretenziju pret
SIA “Impel Serviks” par veikto darba izpildi saskaņā ar noslēgto 2015.gada 11.maija noslēgto Līgumu Nr.HGB-05/2015 par telpu un teritoriju
uzkopšanas darbiem, kas sniegts par periodu no 01.02.2016. līdz 29.02.2016.
Savukārt, kā redzams no Darbu pieņemšanas nodošanas akts (lietas 1.sējums, 96.lapa) par veikto darba izpildi saskaņā ar noslēgto 2015.gada
11.maija noslēgto Līgumu Nr.HGB-05/2015 par telpu un teritoriju uzkopšanas darbiem, kas sniegts par periodu no 01.03.2016. līdz 31.03.2016., tad
pasūtītājs ar savu parakstu nav apliecinājis, ka viņam nav nekādu pretenziju pret SIA “Impel Serviks”, jo parakstīti tikai daļa iesniegto aktu, tomēr lietā
nav strīda, ka darbi par martu arī tikuši izpildīti.
Redzams, ka 2016.gada 07.martā prasītājs adresējis atbildētājam vēstuli (lietas 1.sējums, 115.-117.lapas) par 2015.gada 11.maija Līguma
Nr.HGB-05/2015 izbeigšanu ar 2016.gada 01.aprīli pamatojoties uz 2015.gada 11.maija Līguma Nr.HGB-05/2015 punkta Nr.10.7. nosacījumiem.
2016.gada 20.maija SIA “Impel Serviks” adresējis SIA “HAGBERG” vēstuli par domstarpībām par maksājumiem saistībā ar Līguma Nr. HGB-
05/2015 izbeigšanu (lietas 1.sējums, 111.-112.lapas), kur norādījis, ka kopš 2016.gada marta sākuma IMPEL SERVIKS un HAGBERG vairākas
reizes tikušies, lai pārrunātu Līgumā noteiktās cenas palielinājumu vai Līguma izbeigšanu savstarpēji vienojoties, kur IMPEL SERVIKS piedāvājis un
garantējis tā darbinieku un mantas nodošanu HAGBERG, lai nodrošinātu, ka HAGBERG būs spējīgs turpināt sniegt pakalpojumus pasūtītājam pēc
Līguma izbeigšanas.
Diemžēl, pēc vēstules, saskaņā ar abpusējo vienošanos, nosūtīšanas HAGBERG, IMPEL SERVIKS saņēmis no HAGBERG vēstuli, kuras saturs
ir pretējs savstarpējām vienošanām, kuras tika panāktas starp pusēm tikšanos laikā. Vēl jo vairāk, no HAGBERG ir saņemts rēķins par līgumsodu.
IMPEL SERVIKS nepiekrīt, ka būtu HAGBERG jāmaksā jebkāds līgumsods. Tāpat IMPEL SERVIKS nepiekrīt HAGBERG veiktajam līgumsoda
aprēķinam. Turklāt IMPEL SERVIKS nepiekrīt, ka šajā gadījumā HAGBERG ir tiesības ieturēt jebkādu līgumsodu no maksājumiem, kas IMPEL
SERVIKS pienākas no HAGBERG. Vēl jo vairāk, saskaņā ar IMPEL SERVIKS aprēķiniem, bankas garantija Nr. 15-019332-GF pilnībā sedz
jebkādus līgumsodus, ja tādi būtu, un iespējamos zaudējumus, līdz ar to HAGBERG ir pienākums samaksāt IMPEL SERVIKS rēķinus par 2016. gada
februārī un martā sniegtajiem pakalpojumiem.
Redzams, ka 2014.gada 28.aprīlī akciju sabiedrība “Latvenergo” informējusi SIA “Impel Serviks” par saimnieciski visizdevīgāko sarunu
procedūras „Telpu un teritorijas uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojums AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls” un AS „ Latvijas elektriskie tīkli””
(Identifikācijas Nr. IPR-9166) 1.pasūtījuma daļā - „Telpu un teritorijas uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojuma sniegšana AS „Latvenergo”" par
saimnieciski visizdevīgāko atzīts SIA “SOL Latvja” iesniegtais piedāvājums, bet par saimnieciski visizdevīgāko sarunu procedūras 2.pasūtījuma daļā -
„Telpu un teritorijas uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojuma sniegšana AS „Latvijas elektriskie tīkli” un AS „Sadales tīkls” atzīts SIA “Hagberg”
iesniegtais piedāvājums. SIA “Impel Serviks” iesniegtais piedāvājums bijis atbilstošs sarunu nolikuma nosacījumiem, bet tas nebijis saimnieciski
visizdevīgākais. Salīdzinot ar SIA „SOL Latvja" un SIA „Hagberg” SIA “Impel Serviks” piedāvātā pakalpojuma cena bija lielāka, arī papildus darbu
izpildes izmaksas bija lielākas.
2016.gada 04.aprīlī SIA “Hagberg” adresējis SIA “Impel Serviks” un kopiju AS “Swedbank” pretenziju par pakalpojuma nesniegšanu (lietas
1.sējums, 129.-130.lapas), norādot, ka SIA „HAGBERG” (turpmāk - Pasūtītājs) saņēmis SIA „IMPEL SERVIKS” (turpmāk — Uzņēmējs)
2016.gada 7.marta vēstuli par 2015.gada 11.maija līguma Nr.HGB-05/2015 (turpmāk - Līgums) izbeigšanu (turpmāk - Vēstule), ar kuru Uzņēmējs
informē par uzkopšanas pakalpojumu pārtraukšanu ar 2016.gada 1.aprīli, saskaņā ar Līguma punkta 10.7. nosacījumiem.
Vēstulē norādīts, ka jau iepriekš 2016.gada 11.martā Pasūtītājs ir nosūtījis vēstuli Uzņēmējam, kurā norādīja, ka Pasūtītājs nepiekrīt Līguma
izbeigšanai, kā arī aicināja Uzņēmēju godprātīgi izpildīt noslēgto Līgumu.
2016.gada 1.aprīlī un 2016.gada 4.aprīlī Pasūtītājs ir konstatējis, ka Uzņēmējs prettiesiski nepilda savas no Līguma izrietošās saistības, ko apliecina
šīs vēstules pielikumā pievienotie Pasūtītāja sastādītie akti.
Papildus tam 2016.gada 4.aprīlī Pasūtītājs saņēmis AS „Latvenergo” pārstāvja vēstuli, kurā norādīts, ka Uzņēmējs neveic Līgumā noteiktos
darbus.
Ņemot vērā, ka Pasūtītāja ieskatā ar Uzņēmēja 2016.gada 7.marta vēstuli nav izbeigts starp pusēm noslēgtais Līgums, līdz ar ko tas joprojām ir
spēkā un Pasūtītājam ir tiesības aprēķināt Līgumā noteiktos līgumsodus.
Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma izpildes termiņu neievērošanu, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu
1 % apmērā par katru Pakalpojuma izpildes nokavēto dienu no Pielikumā Nr.2 noteiktās attiecīgā (laicīgi neizpildītā) kopējās Pakalpojuma ikmēneša
summas. Līgumsods tiek aprēķināts atsevišķi par katru Pakalpojuma izpildes kavējuma gadījumu katrā Pakalpojuma sniegšanas objektā attiecīgajā
mēnesī.
Saskaņā ar Līguma 5.2.punktu par Līgumā noteikto ikmēneša Pakalpojuma vai tā daļas nekvalitatīvu izpildi, vai Pakalpojuma vai tā daļas apjoma
neizpildi, par ko saskaņā ar Līguma 4.6.punktu tika nosūtīta pretenzija, Uzņēmējs maksā Pasūtītājam līgumsodu EUR 350,00 apmērā par katru šādu
gadījumu.
Ņemot vērā, ka SIA “Impel Serviks” nepilda saistības, viņam aprēķināts līgumsods EUR 169574,03 apmērā.
Norādīts, ka līgumsoda apmērs saskaņā ar Līguma 5.1.punktu ir aprēķināts par visu termiņu līdz Līguma termiņa beigām, savukārt gadījumā, ja
SIA “Impel Serviks” atsāks izpildīt noslēgto Līgumu, līgumsoda apmērs tiks precizēts un aprēķināts tikai par faktiski nesniegto pakalpojumu laiku.
Papildus tam norādīts, ka, ņemot vērā, ka Uzņēmējs prettiesiski pārtraucis pakalpojuma sniegšanu, Pasūtītājam tiek radīti zaudējumi, kas saistāmi ar
faktu, ka Pasūtītājam rodas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu laikā, kamēr Uzņēmējs prettiesiski nepilda noslēgto Līgumu. Atbilstoši
Līguma 5.9.punktam Pasūtītājs ir tiesīgs līgumsoda un zaudējuma apmēru bezstrīda kārtībā ieturēt, samazināt kārtējo Uzņēmējam veicamo maksājumu.
Līdz ar to SIA “HAGBERG” paziņojis SIA “Impel Serviks”, ka gadījumā, ja līgumsods un zaudējumi, netiks segti labprātīgi Līgumā noteiktā
termiņā - 5 (piecu) darba dienu laikā, Pasūtītājs līgumsodu ieturēs no Uzņēmējam veicamajiem maksājumiem par februāra un marta mēnešiem, kā arī no
iesniegtās bankas garantijas.
Savukārt, ja aprēķināto līgumsodu nebūs iespējams segt no ieturētiem maksājumiem un bankas garantijas, tad tiklīdz tiks precizēts zaudējumu
apmērs, Pasūtītājs vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu par parāda piedziņu. Vēstulei SIA “HAGBERG” pievienojis 04.04.2016. rēķinu Nr.HGB-
199/2016 (lietas 1.sējums, 131.lapa) par līgumsoda EUR 169574,03 apmaksu.
2016.gada 11.aprīlī SIA “HAGBERG” adresējis AS “Swedbank” vēstuli par saistību izpildes garantiju (lietas 1. sējums, 132.lapa). Vēstulē
norādīts, ka Uzņēmējs ir iesniedzis Pasūtītājam 2015.gada 15.maija AS ,,Swedbank” izsniegtu saistību izpildes garantiju Nr.15-019332-GF. 2016.gada
1.aprīlī Uzņēmējs prettiesiski ir pārtraucis noslēgtā līguma izpildi - netiek veikti nekādi darbi noslēgtā līguma ietvaros. 2016.gada 4.aprīlī Pasūtītājs
aprēķināja līgumsodu un izrakstīja Uzņēmējam rēķinu par kopējo summu EUR 169 574,03. Līgumā noteiktā termiņā Uzņēmējs nav veicis rēķina
apmaksu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūgts izmaksāt Pasūtītājam EUR 37 300,00 pārskaitot tos uz Pasūtītāja norēķinu kontu.
Kā redzams no lietas materiāliem, tad 2016.gada 2.jūnijā SIA “Impel Serviks” adresējis SIA “HAGBERG” vēstuli par domstarpībām par
maksājumiem saistībā ar Līguma Nr. HGB-05/2015 izbeigšanu (lietas 1.sējums, 144.-145.lapas). Vēstulē prasītājs norādījis, ka 2016.gada 29.februārī
IMPEL SERVIKS izrakstījis rēķinus par 2016.gada februārī sniegtajiem pakalpojumiem HAGBERG. Neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem,
rēķins ir palicis nesamaksāts līdz pat 2016. gada 31. maijam. Saskaņā ar Līguma 10.5.punktu IMPEL SERVIKS ir tiesības izbeigt līgumu gadījumā, ja
HAGBERG kavē rēķinu apmaksu vismaz 60 dienas. IMPEL SERVIKS februārī sniegtie pakalpojumi ir pienācīgi pieņemti no HAGBERG puses un
nepastāv tiesisks iemesls aizkavēt samaksu. IMPEL SERVIKS nosūtījis vēstuli HAGBERG par Līguma izbeigšanu 2016.gada 7.martā, saskaņā ar
abpusēji panāktu vienošanos starp IMPEL SERVIKS un HAGBERG par Līguma izbeigšanu. Pēc minētās vēstules IMPEL SERVIKS saņēma vēstules
no HAGBERG, kuras bija pretējas abpusējai vienošanās par Līguma izbeigšanu. No šīm vēstulēm IMPEL SERVIKS secinājis, ka HAGBERG uzskata
Līguma izbeigšanu par spēkā neesošu. IMPEL SERVIKS nepiekrīt šādam HAGBERG viedoklim. Tomēr, lai novērstu šaubas, IMPEL SERVIKS ar šo
vēstuli paziņojis, ka tas izmanto savas tiesības izbeigt Līgumu saskaņā ar Līguma 10.5. punktu, jo ir iestājies vairāk nekā 60 dienu nokavējums 2016.
gada 29. februāra rēķinu samaksai.
Turklāt, saskaņā ar Līguma 10.6. punktu HAGBERG ir jāmaksā līgumsods IMPEL SERVIKS 10% apmērā no Pakalpojuma 8 (astoņu) mēnešu
kopējās izmaksu summas.
IMPEL SERVIKS atkārtoti lūgusi samaksāt nesamaksātos rēķinus un atkārtoti izteikusi savu gatavību tikties ar HAGBERG vadību un juristiem, lai
apspriestu iespējamos situācijas risinājumus.
2016.gada 14.jūnijā SIA “HAGBERG” sniegusi atbildi uz SIA “Impel Serviks” 02.06.2016. vēstuli (lietas 1.sējums, 146.lapa), norādot, ka
nepiekrīt vēstulē minētam.
Paskaidrots, ka SIA „HAGBERG” jau iepriekš ir norādījis, ka atbilstoši Līguma 5.9.punktam SIA „HAGBERG” ir tiesīgs līgumsoda un zaudējuma
apmēru bezstrīda kārtībā ieturēt, samazināt kārtējo Uzņēmējam veicamo maksājumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto SIA „HAGBERG” ir tiesības neveikt maksājumus SIA „IMPEL SERVIKS”, ieturot tos aprēķināto zaudējumu un
līgumsoda segšanai.
SIA „IMPEL SERVIKS” norādītais Līguma 10.5.punkts paredz tiesības izbeigt līgumu, tikai gadījumā, ja SIA „HAGBERG” līgumā noteiktā
termiņā neveic maksājumus. Ņemot vērā, ka SIA „HAGBERG” noteiktā kārtībā ir ieturējis veicamos maksājumus, tad ir uzskatāms, ka attiecībā uz šiem
maksājumiem nav pieļauts apmaksas nokavējums.
Līdz ar to uzskatām, ka noslēgtais līgums vēl joprojām spēkā un SIA „IMPEL SERVIKS” ir pienākums veikt tā izpildi.?
Redzams, ka 2016.gada 1.jūlijā SIA “Impel Serviks” adresējis SIA “HAGBERG” Pirmstiesas brīdinājumu par maksājumiem saskaņā ar
11.05.2015. Līgumu Nr.HGB-05/2015 (lietas 1.sējums, 147.-149.lapas).
2016.gada 10.augustā SIA “HAGBERG” sniedzis atbildi uz 2016.gada 1.jūlija SIA “Impel Serviks” Pirmstiesas brīdinājumu par maksājumiem
saskaņā ar 11.05.2015. Līgumu Nr.HGB-05/2015 (lietas 1.sējums, 150.-151.lapas), norādot, ka nepiekrīt vēstulē minētajam un atkārtoti paskaidrojot,
ka SIA „HAGBERG” nekad nav vienojies ar SIA „IMPEL SERVIKS” par līguma izbeigšanu un uzskata, ka Līgums vēl joprojām ir spēkā.
No lietas materiāliem ir redzams, ka AS “Swedbank” SIA “Impel Serviks” 27.09.2016. ir apliecinājusi, ka prasījuma tiesības pret SIA “Hagberg",
kas izriet no 29.02.2016. rēķina Nr.8720249 (kopsumma EUR 44 990,88) un 31.03.2016. rēķina Nr.8720556 (kopsumma EUR 44 990,88), ko SIA
“IMPEL SERVIKS” bija nodevusi Līzingam saskaņā ar attiecīgu faktoringa līgumu, ir nodotas (cedētas) atpakaļ Sabiedrībai.
Ievērojot iepriekšminēto, Sabiedrībai ir tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar iepriekšminētajām prasījuma tiesībām, tostarp, Sabiedrība ir tiesīga
prasīt attiecīgo saistību izpildi no SIA "Hagberg".
Kā redzams no lietā esošajiem SIA “HAGBERG” aktiem par nekvalitatīvi veiktiem pakalpojumiem, tad SIA “HAGBERG” konstatējis, ka
2016.gada aprīlī un maijā SIA “Impel Serviks” saskaņā ar noslēgto 2015.gada 11.maija Līguma Nr.HGB-05/2015 nosacījumiem nav veikusi darbus
(lietas 2.sējums, 1.-230.lapas).
Lietā iesniegti SIA “HAGBERG” grāmatvedības dokumenti par darbu izmaksām par laika periodu no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada martam
(lietas 4. – 15.sējums).
Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai,
bet Civillikuma
1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu
akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis
zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Kā redzams no lietas materiāliem, tad puses noslēgušas tiesisku darījumu, noslēdzot līgumu. Līgumu puses noslēgušas rakstiski, tas nav apstrīdēts
ne kopumā, ne atsevišķi tā punkti. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka puses tiesīgi noslēgušas līgumu, uzņemoties noteiktus pienākumus, tajā skaitā
atbildētājs apņēmies par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt atbilstoši līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.-1590.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā
pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs darbus 2016.gada februārī un martā ir izpildījis noteiktajā termiņā un apmērā, tāpat lietā nav strīda arī par to, ka
atbildētājs rēķinus par šajos mēnešos veiktajiem darbiem nav apmaksājis.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nebija pamata nemaksāt par paveiktajiem darbiem, par kuru atbilstošu izpildi pušu starpā strīda nav.
Saskaņā ar Civillikuma 2222.panta pirmo daļu pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām
nokavējuma sekām. Savukārt saskaņā ar Civillikuma
2223.panta pirmo daļu tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kā redzams no lietas
materiāliem tad atbildētājs šīs likuma prasības, kas atbilst arī pušu savstarpējā līguma noteikumiem par darbu apmaksas kārtību, nav ievērojis un samaksu
par veikto darbu līgumā noteiktajos termiņos nav veicis. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda par 2016.gada februārī un martā
veiktajiem darbiem piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Attiecībā uz prasību daļā par līgumsoda piedziņu tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un nevar tikt apmierināta sekojošu apsvērumu dēļ.
Kā redzams no lietas m materiāliem, tad starp pusēm pastāv strīds par to vai puses bija vienojušās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu no
2016.gada 1.aprīļa. Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka par līguma pirmstermiņa izbeigšanu puses vienojušās mutiski. Līguma punktā 10.3.
noteikts, ka līgums var tikt izbeigts, līdzējiem savstarpēji rakstiski vienojoties, vai arī šajā Līgumā noteiktajā kārtībā. Savukārt līguma 11.3.punktā
noteikts, ka jebkuras izmaiņas vai papildinājumi līgumā jānoformē rakstiski un jāparaksta abiem līdzējiem.
Rakstiska līguma noslēgšana un noteikumu par izmaiņu un papildinājumu izdarīšanu tikai rakstveidā ietveršana līgumā, liecina, ka puses skaidri un
noteikti vienojušās par darījuma rakstveida formu.
Saskaņā ar Civillikuma 1473.pantu tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.
Civillikuma 1475.pants nosaka, ka darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums, vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava
darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu.
Iepriekšējām norunām, kas tādos gadījumos notiek starp līdzējiem, nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgā formā katram
līdzējam ir tiesība no tām vienpusēji atkāpties.
Civillikuma 1482.pants nosaka, ka darījumi jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Savukārt, Civillikuma
1483.pantā noteikts, ka
likums prasa rakstisku formu:
1) kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu;
2) taisot darījumu 1474.pantā minētās iestādēs vai pie turpat minētām amatpersonām;
3) kad tas jāieraksta zemes grāmatās;
4) kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.
Kā redzams no Līguma, tad puses savstarpēji vienojušās par līguma rakstveida formu, kas nozīmē to, ka arī vienošanās par līguma
pirmstermiņa izbeigšanu rakstveida forma ir obligāta.
Saskaņā ar Civillikuma
1484.pantu, ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā.
Lietā nav strīda par to, ka rakstveidā vienošanās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu nav noformēta. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav
pamatota prasītāja norāde par to, ka puses esot mutiski vienojušās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu no 2016.gada 1.aprīļa, līdz ar ko secināms, ka
prasītājs patvaļīgi no 2016.gada 1.aprīļa pārtraucis pildīt ar līgumu uzņemtos pienākumus un sācies prasītāja pieļauts saistību izpildes nokavējums attiecībā
uz darbu veikšanu.
Lietā nav strīda par to, ka arī atbildētājs uz 2016.gada 1.aprīli pielaidis savu saistību izpildes nokavējumu, nokavējot 2016.gada februāra rēķina
apmaksu, kura apmaksas termiņš jau bija iestājies. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka no 2016.gada 1.aprīļa abas puses pielaidušas nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1667.pantu gadījumā, ja vienā laikā nokavējušas abas puses, tad nokavējuma sekas savstarpēji iznīcinās un neviena puse
vairs nevar pamatot uz to kādas prasības pret otru.
Tā kā nokavējumu bija pielaidušas abas puses, tad tiesa atzīst, ka nokavējuma sekas savstarpēji iznīcinās un prasītājs nevar prasīt no atbildētāja
līgumsodu par samaksas termiņa neievērošanu, savukārt atbildētājs nevar bezstrīdus kārtībā ieturēt līgumsodu par neveiktajiem darbiem.
Bez tam, saskaņā ar Civillikuma 1852.pantu parādnieka pretprasījums nedzēš viņa parādu pats no sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā
šim nolūkam. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs nekad nav piekritis ieturējuma veikšanai no izpildīto darbu samaksas.
Tiesa atzīst, ka nav pamatota prasītāja prasība daļā par ieturētās bankas garantijas EUR 37300,00 piedziņu, jo atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam
šāda bankas garantija bija tieši paredzēta gadījumam, ja prasītājs neizpildītu savas saistības, kas uzņemtas ar līgumu. Lietā nav strīda par to, ka no
2016.gada 1.aprīļa prasītājs savas saistības nepildīja, līdz ar ko tiesa uzskata, ka atbildētājam bija tiesības saņemt šo bankas garantijas summu par
prasītāja saistību neizpildi.
Attiecībā uz atbildētāja pretprasību par zaudējumu piedziņu tiesa atzīst, ka tā ir nepamatota un noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.
Pretprasība celta pamatojoties uz Civillikuma 1775.pantu un 1779.pantu, t.i., par zaudējumu, kas nav saistīti ar pušu starpā pastāvējušām
līgumiskām attiecībām, piedziņu. Pušu starpā ir pastāvējušas līgumiskas attiecības, kas tiesas ieskatā liedz iespēju šajās attiecībās atsaukties uz delikta
attiecībām, kas pats par sevi ir pamats pretprasības noraidīšanai uz šā pamata.
Saskaņā ar Civillikuma 1785.pantu, ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā
līguma saturs. Kā redzams no līguma, tad puses līgumā nav konkretizējušas zaudējumu atlīdzības pamatu, kārtību un apmēru. Atbildētājs arī pretprasībā
nav atsaucies uz līguma punktiem, kas regulētu zaudējumu atlīdzības kārtību. Līgumā puses detalizēti vienojušās par līgumsoda piemērošanas un
aprēķināšanas kārtību, kas tiesas ieskatā varētu būt bijis pamats pretprasībai par līgumsoda piedziņu, bet šāds prasījums pretprasībā nav izvirzīts.
Bez tam, tiesa atzīst, ka pretprasība par zaudējumu piedziņu būtu nepamatota arī tad, ja atbildētājam būtu pamats uz šādiem pamatiem
(Civillikuma 1775.pants un 1779.pants) pretprasību celt.
Lai iestātos civiltiesiskā atbildība, pamatojoties uz Civillikuma 1775.pantu un 1779.pantu, t.i., par zaudējumu piedziņu, kas saistīti ar ārpuslīgumisko
(delikta) atbildību, jākonstatē visi civiltiesiskās atbildības priekšnosacījumi: personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; kaitējuma nodarīšanas vai
zaudējumu fakts; cēloniskais sakars starp personas prettiesisko darbību un sekām un pārkāpēja vainojamība.
Atbildētājs pretprasībā kā zaudējumus uzrādījis starpību starp to naudas summu, kuru par darbu izpildi tas saņēmis no “Latvenergo” un to naudas
summu, kuru tas esot iztērējis darbu veikšanai, kurus, atkāpjoties no līguma, vairs neizpildīja prasītājs.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs, uzvarot konkursā, noslēdzis līgumu ar “Latvenergo” par teritorijas un telpu uzkopšanas darbu izpildi,
apņemoties šos darbus veikt par EUR 33130,38 mēnesī (piem., lietas 3.sējuma 46.lapa). Lietā nav strīda arī par to, ka “Latvenergo” atbildētājam šādas
summas mēnesī par veiktajiem darbiem arī samaksājis. Tiesas ieskatā tas, ka atbildētājs iespējams nav spējis izpildīt darbus par to cenu, par kādu
apņēmies, noslēdzot līgumu ar “Latvenergo”, nav uzskatāms par zaudējumiem, par kuriem būtu atbildīgs prasītājs, bet gan par atbildētāja biznesa risku,,
kurš iespējams novedis pie zaudējumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No lietas
materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu EUR 2977,00 (lietas 1.sējums, 15.lapa) un par tiesas pavēstu un
paziņojumu nosūtīšanu EUR 4,70 (lietas 1.sējums, 17.lapa). Tiesa uzskata, ka izdevumi par tiesas pavēstu un paziņojumu nosūtīšanu no atbildētāja par
labu prasītājam piedzenami pilnā apmērā, bet par valsts nodevu EUR 2231,73 apmērā, t.i., atbilstoši apmierinātā prasījuma summai.
No lietas materiāliem ir redzams, ka zvērināta advokāte Annija Švemberga – Sterikiša ir izrakstījusi par sniegtajiem advokāta juridiskajiem
pakalpojumiem rēķinus SIA “Impel Serviks” par summu apmaksai EUR 786,50, EUR 1997,14 un EUR 1966,26 (lietas 1.sējums, 161.lapa, lietas
3.sējums, 42.-43.lapas). Minētos rēķinus SIA “Impel Serviks” ir apmaksājusi (lietas 1.sējums, 162.lapa, lietas 3.sējums, 44.-45.lapas).
Tiesa uzskata, ka šie izdevumi no prasītāja par labu atbildētāja piedzenami daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1)punkta c)apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir
mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz EUR 57000, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5% no prasījumu apmierinātās
daļas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu gadījumā, ja prasība izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tā kā tiesa atzīst prasību par apmierināmu par summu EUR 92797,30, tad 5% no apmierinātās summas ir EUR 4639,87. Tā kā lietas izskatīta
tikai pirmās instances tiesā, tad atlīdzināmi ir izdevumi advokāta palīdzības apmaksai 50% apmērā no šīs summas, t.i., EUR 2319,93 apmērā, kas arī
piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.
Bez tam, no atbildētāja par labu valstij [piedzenami iepriekš neapmaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un paziņojumu nosūtīšanu EUR 5,25 (lietas
1.sējums, 2.lapa).
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587.panta, 1667.panta, 1770.panta, 1779.panta, 1785.panta, 1847.panta,
1827.panta 2222.panta, 2223.panta, Civilprocesa likuma 97.panta, 193.panta, 195.panta, tiesa
no s pri e da
SIA “IMPEL SERVIKS” (reģistrācijas Nr.40003238229) prasību apmierināt daļēji un piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“HAGBERG” (reģistrācijas Nr.40103233073) par labu SIA “IMPEL SERVIKS” (reģistrācijas Nr.40003238229) samaksu par 2016.gada februārī un
martā veiktajiem darbiem EUR 92797,33 (deviņdesmit divi tūkstoši septiņi simti deviņdesmit septiņi euro un 33 centi), kā arī samaksāto valsts nodevu
EUR 2231,73 (divi tūkstoši divi simti trīsdesmit viens euro un 73 centi), par tiesas pavēstu un paziņojumu nosūtīšanu EUR 4,70 (četri euro un 70 centi),
izdevumus par advokāta palīdzību EUR 2319,93 (divi tūkstoši trīs simti deviņpadsmit euro un 93 centi), pavisam kopā EUR 97353,69 (deviņdesmit
septiņi tūkstoši trīs simti piecdesmit trīs euro un 69 centi).
SIA “IMPEL SERVIKS” (reģistrācijas Nr.40003238229) prasību daļā par līgumsoda EUR 9279,73 (deviņi tūkstoši divi simti septiņdesmit deviņi
euro un 73 centi) un ieturētās bankas garantijas EUR 37300,00 (trīsdesmit septiņi tūkstoši trīs simti euro) piedziņu noraidīt.
Atzīt tiesības SIA “IMPEL SERVIKS” (reģistrācijas Nr.40003238229) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas EUR 92797,33
(deviņdesmit divi tūkstoši septiņi simti deviņdesmit septiņi euro un 33 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” (reģistrācijas Nr.40103233073) pretprasību par zaudējumu EUR 334067,80 (trīs simti
trīsdesmit četri tūkstoši sešdesmit septiņi euro un 80 centi) piedziņu noraidīt pilnā apmērā.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” (reģistrācijas Nr.40103233073) par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu un
paziņojumu nosūtīšanu EUR 5,25 (pieci euro un 25 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas, Valsts kase, NMR 90001672316, ar PVN
apliekamās personas reģ.Nr.LV90001672316, Kontā Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, mērķis: 21499.
Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei noteikts 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā.
Motivēta sprieduma sastādīšanas datums: 2017.gada 16.augusts.
Tiesnese I.Fišere