Court dismisses request to annul administrative act rejecting climate project due to factual inaccuracies.

Lietas Nr. A420408714 Lietas arhīva Nr. A42-01224-15/11 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015. gada 21. augustā

Administratīvā rajona tiesa tiesnese Inga Putra,

piedaloties pieteicējas SIA „K Invest” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvei Madarai Gailei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „K Invest” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai apstiprināt pieteicējas projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ēkā Matīsa ielā 79, Rīgā” (identifikācijas Nr. KPFI-15.4/110) iesniegumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk arī – VARAM) iesniedza projekta iesniegumu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ēkā Matīsa ielā 79, Rīgā” (turpmāk arī – projekta iesniegums) saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumiem Nr. 559 „Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums” (turpmāk Noteikumi Nr. 559). Ar VARAM 2014. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 15.4/110 (turpmāk – Lēmums) projekta iesniegums noraidīts. Lēmumā norādīts, ka no projekta iesniegumam pievienotās informācijas nav viennozīmīgi secināms, kāds ir faktiskais sasniedzamais rezultāts, un CO2 emisiju samazinājuma aprēķinos ir pieļautas būtiskas neprecizitātes, līdz ar to projekta iesniegums noraidāms kā neatbilstošs Noteikumu Nr. 559 9. un

28.2. apakšpunktam kā arī 5. pielikumā iekļautajiem vērtēšanas 2.9., 2.10., 2.17. un 2.20. kritērijiem. Attiecībā uz 2.20. kritēriju norādīts, ka pieteicēja ir iesniegusi būvvaldes saskaņotu ēku (administratīvā ēka ar kadastra apzīmējumu 01000340105001 (turpmāk – ēka Nr. 1) un ēka ar kadastra apzīmējumu 01000340105002 (turpmāk – ēka Nr. 2)) fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti par projektā veicamajiem darbiem, taču tajā nav ietverti kompleksās apkures sistēmas uzlabošanas darbi. Nav arī iesniegts neviens cits Noteikumu Nr. 559 28.5. punktā norādītais dokuments, ka šo aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja. Attiecībā uz 2.9., 2.10. un 2.17. kritēriju Lēmumā norādīts, ka VARAM pieteicējas iesniegtā ēku energoaudita izvērtēšanai piesaistīja sertificētu energoauditoru, kurš, vērtējot pieteicējas precizēto energoaudita pārskatu, konstatēja, ka tajā tomēr ir vairākas neatbilstības, kas ietekmē projektā plānoto CO2 emisiju samazinājumu aprēķinu. Pieteicēja aprēķinos pirms un pēc veiktajiem pasākumiem izmantojusi atšķirīgus emisijas faktorus, taču eksperts uzskata, ka jāizmanto viens un tas pats emisijas faktors, kā rezultātā neizpildās minimālais sasniedzamais efektivitātes rādītājs 0,42 kgCO 2 /euro, bet sanāk tikai 0,36 kgCO2 /euro. Tāpat norādīts, ka ēkas Nr. 2 energoaudita pārskata 5.2.1. sadaļā un pielikuma 2.3. sadaļā norādītie iekšējie metaboliskie siltuma ieguvumi ir 23,3 kWh/m2, kas nav pamatoti, jo pārskatā nav sniegta informācija par darbinieku un/vai apmeklētāju skaitu, kas apliecinātu tik augstus metaboliskos siltumenerģijas ieguvumus.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu VARAM apstiprināt pieteicējas projektu. Pieteikums pamatos ar šādiem argumentiem. [2.1] Attiecībā uz 2.20. kritēriju pieteicēja norāda, ka tā nav varējusi iesniegt būvvaldes izziņu pie projekta iesnieguma precizējumiem būvvaldes saspringtā darba grafika dēļ. VARAM prasījumi par dokumentu iesniegšanu nav samērīgi ar būvvaldes dokumentu izsniegšanas termiņiem un nav samērīgi pret pieteicēju. Pret projektu iesniedzējiem pastāv nevienlīdzīga attieksme, piemēram, AS „Rīgas kuģu būvētava” III kārtas ietvaros jau pēc precizējumu iesniegšanas termiņa iesniegusi būvvaldes apliecinājumu, ka būvvaldes saskaņojums nav nepieciešams, un vērtēšanas komisija to ņēma vērā, neskatoties uz precizējumu iesniegšanas termiņa nokavējumu . Abas situācijas ir analoģiskas, tāpēc vērtējumam jābūt vienādam, pretējā gadījumā pārkāpts vienlīdzības princips. [2.2] Attiecībā pret 2.9., 2.10. un 2.17. kritēriju pieteicēja norāda, ka vērtēšanas komisija nav norādījusi, kā ir aprēķinājusi CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju 0,36 kgCO2 /euro. Pieteicēja veikusi aprēķinu pēc Noteikumos Nr. 559 norādītās formulas, un tāds aprēķins nesanāk. Pirms pasākumiem ēku apkurei tiek izmatots gan gāzes katls, gan elektriskie sildītāji, tāpēc aprēķinos tika

pielietoti divi emisijas faktori, taču pēc siltināšanas elektriskie sildītāji nebūs nepieciešami, un aprēķinos

izmantojams tikai viens emisijas faktors. VARAM pie nepieciešamajiem projekta iesnieguma precizējumiem nebija norādījusi precizēt ēkas Nr. 2 energoaudita pārskata sadaļas, kā tas norādīts Lēmumā, tāpēc nav pieļaujams, ka projekta iesniegums tiek noraidīts, pamatojoties uz pie projekta iesnieguma precizējumiem nedefinētiem kritērijiem, attiecīgi, kurus pieteicējai nav bijis iespējams precizēt.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu VARAM norāda, ka uztur Lēmumā ietverto argumentāciju, neatzīst pieteikumu pilnībā un lūdz to noraidīt. Papildus paskaidrojumā norādīti šādi argumenti. Pieteicēja norāda, ka pēc pasākumiem aprēķiniem jāizmanto tikai dabasgāzes emisijas faktors, jo apkures katla jauda būs pietiekoša, lai varētu neizmantot elektroenerģiju. Taču projekta iesniegumā nav informācijas par esošajiem gāzes katliem – nav norādīts katla ražošanas gads, katla ražotājs un marka, katla jauda u.tml., nav pievienots katla pārbaudes akts. Energoaudita pārskatos nav norādīta informācija par nepieciešamo siltuma slodzi pirms un pēc pasākumu īstenošanas. VARAM uzsver, ka siltuma slodze un siltumenerģijas patēriņš ir divas dažādas lietas. Ar argumentu, ka pēc ēkas siltināšanas esošā katla jauda būs pietiekama, nav pietiekami, lai izvērtētu nepieciešamo slodzi, vai ar esošo katlu tiešām tiks nodrošināta visa apkure. Pieteicējas apgalvojums nav pārbaudāms, nav iesniegti detalizēti aprēķini, kas var apliecināt argumenta pamatotību, tāpēc aprēķinam jāizmanto sākotnējais emisijas faktors, proti, vidējais svērtais gan no dabasgāzes, gan elektroenerģijas emisijas faktora. Nav pamatots pieteicējas arguments, ka nevar Lēmumā norādīt tādus kritērijus, kurus pieteicējai nebija iespējas precizēt. Noteikumi Nr. 559 noteic, ka energoaudita pārskats jāsastāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu un jāizstrādā, ievērojot noteikumu

4. pielikumu. Tādējādi pieteicējai bija jāievēro noteikumi Nr. 348, kas regulē metabolisko ieguvumu aprēķina metodiku, un pieteicējai ar 2014. gada 1. septembra vēstuli tika lūgts nodrošināt energoaudita

atbilstību šo noteikumu prasībām, tādējādi atbildētāja ir lūgusi precizēt ēkas Nr. 2 energoaudita sadaļas

atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” prasībām (turpmāk – Noteikumi Nr. 348). Noteikumu Nr. 559 prasības ir zināmas visiem iesniedzējiem, jau gatavojot projekta iesniegumus. Pieteicēja projektam pievienojusi tikai ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes par projektā veicamajiem darbiem, taču kompleksās apkures sistēmas uzlabošanas darbu tur nav. Pieteikumā

pieteicēja atzīst, ka attiecīgā kritērija prasības nav izpildītas, jo būvvaldes izziņa nav iesniegta, taču

būvvaldes saspringtais darba grafiks nav pietiekošs arguments, lai attiecīgo kritēriju atzītu par atbilstošu. VARAM ir ievērojusi vienlīdzības un tiesiskuma principus un nodrošinājusi iespēju visiem piedalīties konkursā ar vienādu noteikto prasību apjomu.

[4] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto argumentu pamata. Atzina, ka nav strīda par VARAM 2014. gada 1. septembra vēstulē norādītajiem precizējamajiem kritērijiem pēc būtības, ir strīds tikai par to, kā VARAM novērtējusi iesniegto precizēto projekta iesniegumu. Piekrita iestādes pārstāvei, ka strīda priekšmets ir Lēmuma tiesiskums, jo labvēlīga

administratīvā akta izdošana vairs nav iespējama. Paskaidroja, ka citās kārtās ir vairāki uzņēmumi, kas arī

uzlabo apkures sistēmu, kuru projekta iesniegumi akceptēti bez būvvaldes izziņām, līdz ar to pieteicējai radās tiesiskā paļāvība, ka tās projekta iesniegumam būvvaldes izziņa nebūs nepieciešama. Paskaidroja, ka izziņa no būvvaldes ir prasīta, bet nav saņemta.

[5] Tiesas sēdē VARAM pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidroja, ka atklātā konkursa piektā kārta ir

noslēgusies, finansējuma vairs nav, projekts bija jārealizē līdz 2015. gada 30. aprīlim, līdz ar to vairs nav

iespējams attiecībā pret pieteicēju izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesa var pārbaudīt tikai Lēmuma tiesiskumu. Tāpat pārstāve norādīja, ka nav pamata atsaukties uz projektiem citās kārtās, jo tur ir cita vērtēšanas komisija un citas vadlīnijas, kā arī nav zināms, vai tiešām projekta iesniegumi pieteicējai un tās uzskaitītajiem uzņēmumiem ir identiski. Izskatāmajā gadījumā kritēriji neizpildās. Citos, iespējams, salīdzināmos gadījumos, ja tiešām pretēji tiesiskajam regulējumam projekta iesniegums apstiprināts,

neskatoties uz trūkumiem 2.20. kritērijā, radot prettiesisku situāciju, tad prettiesiskā situācija pieteicējai

tiesisko paļāvību radīt nevar.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot visus lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Sākotnēji tiesai jāprecizē pieteikuma priekšmets. Administratīvā lieta ir ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, taču tiesas sēdē VARAM norādīja, ka konkurss ir noslēdzies un

finanšu līdzekļi vairs nav pieejami, tādējādi pieteicēja vairs nevar pretendēt uz labvēlīga administratīvā

akta izdošanu. Minētais sakrīt ar Noteikumu Nr. 559 42. punkta nosacījumiem, kas cita starpā noteic, ka projekta iesniegumus apstiprina, ja tie atbilst noteiktajiem kritērijiem un, sarindojot tos noteiktā secībā, ir pietiekams finansējums. No VARAM mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka konkursa V kārta ir noslēgusies (sk. http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/kompl_ris_siltumn_gazu_emisijas_sam_v_karta/? doc=18586), un visi projekti bija jāīsteno līdz 2015. gada 31. janvārim (sk. http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/?doc=17749). Ņemot vērā šos apstākļus, izskatāmajā lietā tiesa nevar lemt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo pozitīva sprieduma gadījumā sprieduma izpildīšana būs neiespējama. Tiesa var izvērtēt tikai Lēmuma tiesiskumu. Līdz ar to tiesa pēc savas iniciatīvas groza pieteikuma priekšmetu no labvēlīga administratīvā akta izdošanas uz Lēmuma tiesiskuma pārbaudi.

[8] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja projekta iesniegumu VARAM iesniedza 2014. gada 31. jūlijā. Vērtējot iesnieguma projektu saskaņā ar Noteikumu Nr. 559 39. punktā noteikto kārtību, konstatētas virkne dažādu neatbilstību Noteikumu 5. pielikumā paredzētajos precizējamajos kritērijos. Par neatbilstībām šajos kritērijos iestāde pieteicēju informējusi 2014. gada 1. septembra vēstulē Nr. 4.1.- 47/7967, dodot iespēju pieteicējai 10 darba dienu laikā iesniegt VARAM precizētu projekta iesniegumu. Pieteicēja precizēto projekta iesniegumu iesniegusi 2014. gada 17. septembrī. Lietas izskatīšanā noskaidrots, ka pieteicējai nav iebildumu pret 2014. gada 1. septembra vēstulē norādītajiem projekta iesnieguma trūkumiem, līdz ar to strīda par tiem lietā nav. Lietā ir strīds par precizētā projekta iesnieguma novērtēšanu, proti, pieteicēja uzskata, kas tas novērtēts nekorekti un nepareizi.

[9] Noteikumu Nr. 559 38. punktā noteikts, ka projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar šo noteikumu

5. pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Lietā ir strīds par precizētā projekta

iesnieguma atbilstību vērtēšanas 2.9., 2.10., 2.17. un 2.20. kritērijiem. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr. 559 39.5. apakšpunktā noteikto vērtēšanas kārtību, ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5. pielikuma 1. un 2. punktā minētajam kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. No minētās tiesību normas secināms, ka projekta iesnieguma noraidīšanai ir pietiekami konstatēt neatbilstību kaut vai tikai vienam kritērijam. Projekta iesniegumu pieļaujams precizēt tikai vienu reizi.

Iestādei šādā situācijā nav rīcības brīvības attiecībā uz projekta vērtēšanu, tai ir jāizdod obligātais

administratīvais akts, proti, projekta iesniegums jānoraida.

[10] Noteikumu Nr. 559 28.5. apakšpunkts un 5. pielikuma 2.20. kritērijs noteic, ka ar projekta iesniegumu jāiesniedz būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija), vai, ja paredzēta vienkāršotā inženiertīklu

pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija, būvvaldē saskaņota tehniskā shēma

(kopija) atbilstoši ēkas energoauditā paredzētajām aktivitātēm, vai būvvaldes izziņa, ka projektā plānoto

aktivitāšu īstenošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai šajā punktā norādītie dokumenti. No minētā kritērija redzams, ka projekta iesniegumam bija jāpievieno būvvaldes izsniegti dokumenti, kas apliecina plānoto būvdarbu realizācijas tiesisko kārtību (saskaņots būvprojekts, saskaņota

apliecinājuma karte, saskaņota tehniskā shēma vai gluži pretēji izziņa, ka konkrētai plānotajai aktivitātei

neviena no uzskaitītajām būvvaldes atļaujām nav nepieciešama. Sākotnēji pieteicēja ir iesniegusi ēkas Nr. 1 vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, taču tā nav saskaņota būvvaldē, savukārt ēkai Nr. 2 nav pievienota būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte. Novēršot trūkumus, pieteicēja iesniegusi būvvaldē saskaņotas abu ēku fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes (lietas II sējuma 121. – 124. lapa). No šīm apliecinājuma kartēm redzams, ka tajās nav ietverti kompleksās apkures sistēmas uzlabošanas darbi (ir fasādes renovācija un siltināšana, logu nomaiņa un jumta seguma nomaiņa). Tāpat konstatēts, ka nav iesniegts būvvaldes apliecinājums, ka šādu darbu veikšanai būvvaldes atļauja un saskaņojums nav nepieciešams. Tiesas vērtējumā VARAM pamatoti konstatējis trūkumus 2.20. kritērijā, jo tas pietiekami skaidri un pilnīgi norāda uz iesniedzamajiem dokumentiem, turklāt akcentējot, ka tie nepieciešami par visiem būvdarbiem vai projektā veicamajiem darbiem. No projekta iesnieguma 2.1.1. punkta redzams, ka viens no plānotajiem darbiem ir kompleksā apkures sistēmas uzlabošana, par ko lietā strīda nav, līdz ar to pieteicējas pienākums bija iesniegt kompetentās iestādes (būvvaldes) dokumentus, kas apliecina atļauju šādu0 darbu veikšanai noteiktā

kārtībā, vai gluži pretēji informē iestādi, ka būvvaldes atļaujas un saskaņojumi šādu darbu veikšanai nav

nepieciešami. No pieteicējas paskaidrojumiem secināms, ka apkures sistēmas uzlabošanai būvatļaujas saskaņojums nav nepieciešams, bet pieteicēja nav paguvusi iesniegt VARAM izziņu par to būvvaldes saspringtā darba grafika dēļ. Pirmkārt, tiesa norāda, ka ne tiesas, ne VARAM kompetencē nav izvērtēt, vai konkrētajiem darbiem ir nepieciešams būvprojekts, vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte, tehniskā shēma vai izziņa par to, ka šādi dokumenti nav nepieciešami. Šādu jautājumu risināšana ir būvvaldes kompetencē un no tiesiskā regulējuma ir redzams, ka tieši pašam projekta iesniedzējam ar konkrētiem būvvaldes izsniegtiem dokumentiem ir jāvieš vērtēšanas komisijai skaidrība par tiesisku plānoto darbu realizēšanas kārtību. Dokumenti, kas apliecina kompleksās apkures sistēmas uzlabošanas darbu tiesisko kārtību precizētajam projekta iesniegumam netika pievienoti, tātad VARAM bija tiesisks pamats konstatēt projketa iesnieguma neatbilstību 2.20. kritējam. Otrkārt, arguments par būvvaldes saspringto grafiku nav nopietns un vērā ņemams. Pieteicēja, jau gatavojot sākotnējo projekta iesniegumu, zināja par 2.20. kritērija prasībām, tāpēc nav pamata atsaukties uz precizējumu veikšanai nepietiekamo laiku. Tajā paša laikā šajā neilgajā 10 darba dienu periodā pieteicēja būvvaldē ir saskaņojusi abu ēku vienkāršotās renovācijas kartes, un būvvaldes saspringtais

grafiks šādu darbību veikšanai nav bijis šķērslis. Kaut arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāve norādīja, ka

pieteicēja ir vērsusies būvvaldē ar lūgumu izsniegt izziņu, tiesa to vērtē kritiski, jo no pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem nav secināms, ka pieteicēja būtu lūgusi būvvaldei izvērtēt apkures sistēmas

uzlabošanas darbu veikšanas tiesisko kārtību un attiecīgi nepieciešamības gadījumā izsniegt 2.20. kritērijā

paredzēto izziņu, tāpat nav ziņu, ka būvvalde būtu attiekusies šādu izziņu izsniegt, vai būtu norādījusi uz

ilgāku izziņas sagatavošanas termiņu, vai arī vispār jebkad šādu izziņu būtu izsniegusi. Turklāt paskaidrojums par izziņas pieprasīšanu, tātad atzīstot, ka tā ir nepieciešama, ir pretrunā paskaidrojumam, ka izziņa pieteicējai vispār nebija vajadzīga, jo, ņemot vērā, ka citiem uzņēmumiem projekta iesniegumi apstiprināti bez izziņas, pieteicējai radusies tiesiskā paļāvība, ka arī tai tā nav nepieciešama. Treškārt, pieteicēja nepamatoti atsaucas uz vienlīdzības principa pārkāpumu. Jāatzīmē, ka

vienlīdzības princips ievērojams tikai vienlīdzīgos tiesiskos un faktiskos apstākļos. Pieteicēja norāda, ka

citam uzņēmumam ir atļauts izziņu iesniegt pēc noteiktā termiņa, un vērtēšanas komisija to ņēmusi vērā,

un 2.20. kritēriju atzinusi par izpildītu. Tiesa savukārt norāda, ka izskatāmajā lietā nav informācijas, ka

būvvaldes izziņu pieteicēja būtu saņēmusi un mēģinājusi to iesniegt pēc noteiktā termiņa, un vērtēšanas

komisija būtu to atteikusies pieņemt vērtēšanai. Līdz ar to jau ir konstatējamas būtiskas atšķirības faktiskajos apstākļos pieteicējas ieskatā salīdzināmās situācijās. Turklāt salīdzināt varētu divus

pretendentus, kuriem tikai un vienīgi neatbilstība būtu konstatēta šajā 2.20. kritērijā vai arī citos kritērijos

pie nosacījuma, ka neatbilstības projekta iesniedzējiem būtu identiskas, bet tiesiskās sekas atšķirīgas, taču

izskatāmajā gadījumā pieteicējas iesnieguma projekts neatbilst vēl vairākiem kritērijiem, savukārt pamats iesnieguma projekta noraidīšanai ir neatbilstība kaut vai tikai vienam no kritērijiem. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve nosauca vairākus uzņēmumus, kuriem arī bija plānots nomainīt katlu, un izziņa tiem nebija pieprasīta, taču tiesai nav pārliecības, ka apkures katla nomaiņa un kompleksā apkures sistēmas uzlabošana iekļauj identisku darbību kopumu. Tāpat tiesa piekrīt atbildētājai, ka nav pamata salīdzināt projekta iesnieguma vērtēšanu citās projekta kārtās. Un pat, ja tiešām kādā no kārtām ir apstiprināts

projekta iesniegums, neskatoties uz 2.20. kritērija neatbilstību, šāda prettiesiska situācija tiesisko paļāvību

pieteicējai radīt nevar.

[11] Noteikumu Nr. 559 5. pielikuma 2.9. kritērijs noteic, ka projektā sasniedzamie rādītāji (projekta CO2 emisiju samazinājums gadā un efektivitātes rādītājs (attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projektam pieprasītā finanšu instrumenta līdzfinansējumu)) ir aprēķināti atbilstoši noteikumu 9. punktam, kā arī ir sniegts oglekļa CO2 samazinājuma aprēķins un pamatojums projekta iesnieguma veidlapā un ēkas energoauditā; 2.10. kritērijs noteic, ka CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. Ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes vairākās ēkās, efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā katrā ēkā; Noteikumu Nr. 559 28.2. apakšpunkts un 2.17. kritērijs noteic, ka projekta iesniegumam jāpievieno sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudita pārskats (kopija), kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu un izstrādāts, ievērojot noteikumu 4. pielikumu. No minētajām tiesību normām secināms, ka pieteicējai kopā ar projekta iesniegumu bija jāiesniedz energoaudits, kas atspoguļo energoefektivitātes aprēķinus, turklāt energoaprēķini jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas šajā gadījumā ir Noteikumi Nr. 348. Tāpat no tiesību normām redzams, ka minimālajam sasniedzamajam efektivitātes rādītājam katrai no ēkām jābūt ne mazāk par 0,42 kgCO2/euro, aprēķinam jābūt precīzam, pamatotam un pārbaudāmam. Ja noteikumos Nr. 559

noteiktais minimālais samazinājuma efektivitātes rādītājs neizpildās vai energoaudita izstrādē nav ievēroti

Noteikumi Nr. 348, projekta iesniegums ir noraidāms. [11.1] VARAM vērtēšanas komisijas pieaicinātais eksperts, veicot pārrēķinu, konstatējis, ka CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs pieteicējai ir tikai 0,36 kgCO2/euro. Pieteicēja norāda, ka nav saprotams, kā iestāde aprēķinu veikusi, jo pieteicēja, izmantojot normatīvi noteiktās formulas, nonākusi pie projekta iesniegumā norādītajiem rādītājiem. Tiesa šādam pieteicējas argumentam nepiekrīt. No 2014. gada 1. septembra vēstules un Lēmuma ir redzams, kā veidojusies atšķirība, proti, pieteicēja pirms plānotajiem darbiem, aprēķinot CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju, izmantojusi vidējo svērto emisijas faktoru, jo ēkām tiek izmantots divu veidu kurināmais – dabas gāze un elektroenerģija, savukārt pēc plānotajiem darbiem izmantojusi tikai dabasgāzes faktoru, paskaidrojot, ka pēc siltināšanas darbiem elektriskais sildītājs vairs nebūs nepieciešamas, jo gāzes katla jauda būs pietiekama.

Savukārt iestāde pēc plānotajiem darbiem izmatojusi sākotnējo (vidējo svērto) emisijas faktoru, norādot, ka ar pieteicējas apgalvojumu par viena kurināmā veida izmantošanu pēc siltināšanas nav pietiekami, lai būtu pamats aprēķinos izmantot citu faktoru. Tiesa, izvērtējot pieteicējas un atbildētājas argumentus, par loģiskiem un pamatotiem atzīst atbildētājas apsvērumus. Kā norādīts iepriekš, sasniedzamo efektivitātes rādītāju aprēķinam jābūt precīzam, pamatotam un pārbaudāmam. Tiesai nav šaubu, ka sertificēts energoauditors spētu ar pārbaudāmiem faktiem un aprēķiniem pierādīt, ka tiešām pēc siltināšanas darbiem ēku siltināšanai elektroenerģija nebūs nepieciešama un svarīgākais – ar esošā gāzes katla jaudu ēku apsildīšanai būs pilnībā pietiekami.

Pieteicēja saviem apgalvojumiem nav pievienojusi nekādu informāciju par pārbaudāmiem lielumiem attiecība uz gāzes katlu, tā jaudu, tehnisko stāvokli, kā arī energoauditā nav nekādu aprēķinu, no kuriem varētu izdarīt pieteicējas apgalvojumiem identiskus secinājumus. Nav vērā ņemami arī pieteicējas iebildumi, ka konkrētas prasības par gāzes katlu iestāde izvirzījusi tikai paskaidrojumos tiesai. Tiesas vērtējumā visiem pretendentiem starta pozīcija attiecībā uz prasībām iesnieguma projekta sagatavošanai un iesniegšanai ir vienādas, tāpēc katra pretendenta pienākums ir rūpīgi iepazīties ar prasībām un sagatavot pēc iespējas labāku projekta iesniegumu.

Iestāde nevar konsultēt pretendentus un sniegt viņiem juridisko palīdzību projekta iesniegumu sagatavošanā, pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības princips. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam iestādei ir jānorāda uz konstatētajām neatbilstībām, ja tās ir precizējamas un jāaicina tās novērst, bet tas, kā pretendents tās novērsīs, paliek paša pretendenta izvēlē. Jau 2014. gada 1. septembra vēstulē iestāde

norāda pieteicējai, ka aprēķinos pēc projekta aktivitāšu veikšanas ir jāizmanto sākotnējais faktors, taču, ja

pieteicēja uzskatīja citādi, tad tas bija pierādāms ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevis nepārbaudāmiem paskaidrojumiem, un tiesa atkārtojas, norādot, ka to, lai pieteicējas projekta iesniegumā norādītie paskaidrojumi un apgalvojumi būtu pārbaudāmi un pierādāmi, ir jārūpējas pašai pieteicējai. [11.2] Lēmumā norādīts, ka energoaudita pārskatos norādītie iekšējie metaboliskie siltuma ieguvumi nav pamatoti. Savukārt pieteicēja iebilst, ka ar šādu argumentu Lēmumu pamatot nedrīkst, jo

netika dota iespēja šo neatbilstību precizēt, proti, par to nebija norādīts 2014. gada 1. septembra vēstulē.

Tiesa piekrīt iestādes pārstāvei, ka tā vērsusi pieteicējas uzmanību vēstulē uz to, ka energoaudits jāprecizē, ievērojot Noteikumu Nr. 348 nosacījumus un prasības, taču, ņemot vērā apjomīgo tiesisko regulējumu un pietiekamu lielo energoaudita apjomu kopsakarā ar desmit darba dienu termiņu

precizējumu iesniegšanai, tiesas vērtējumā iestādei, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu,

aicinot precizēt nepilnības, tomēr būtu konkrētāk jānorāda uz nepilnīgajām vai neprecīzajām energoaudita

sadaļām vai konkrētu Noteikumu Nr. 348 punktu. Neskatoties uz šādu tiesas vērtējumu, tas Lēmuma tiesiskumu kopumā ietekmēt nevar, jo projekta iesnieguma noraidīšanas pamats var būt kaut vai tikai viena neatbilstība, bet tiesa spriedumā jau atzinusi projekta iesnieguma neatbilstību vairākiem kritērijiem.

[12] Ņemot vērā sprieduma [10] un [11] punktos izvērtētos tiesiskos un faktiskos apstākļus, tiesa

atzīst, ka atbildētāja pamatoti konstatējusi pieteicējas projekta iesnieguma neatbilstību 2.20., 2.9., 2.10. un

2.17. kritērijiem, līdz ar to projekta iesniegums noraidīts pamatoti. Tiesai nav pamata apšaubīt projekta iesniegumu izvērtēšanas komisijas kompetenci un zināšanas, turklāt komisija ir izmantojusi tiesības projektu novērtēšanā pieaicināt arī ekspertu un uzklausīt tā viedokli par projekta iesnieguma atbilstību. Tiesa nekonstatē vienlīdzības un tiesiskuma principa pārkāpumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „K Invest” pieteikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2014. gada 29. oktobra lēmuma Nr. 15.4/110 atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Putra