Court dismisses appeal against traffic fine, ruling no emergency justified ignoring 'No Entry' sign.

NORAKSTS Lieta Nr.A42678208 Nr.A6263 – 09/43

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2009.gada 5.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējam Z.S., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei Lidijai Kazākai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Z.S. (/personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 30.jūlija lēmuma Nr.2028 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB617007” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 4.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Z.S. (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 30.jūlija lēmuma Nr.2028 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB617007” atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 11.septembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] 2008.gada 18.jūnijā Policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PB617007, kurā konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 282.1.apakšpunkta prasības, proti, vadījis transportlīdzekli HONDA ar /reģistrācijas numurs/ pa Šmerļa ielu no S.Eizenšteina ielas puses virzienā uz Brīvības gatvi, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.301 „Iebraukt aizliegts” prasības.

Tādējādi pieteicējs izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149.28 panta otrajā daļā. Par minēto pārkāpumu pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 40 (četrdesmit latu) apmērā. Šo lēmumu pieteicējs apstrīdēja, un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde ar Lēmumu atstāja to negrozītu. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā lūdzot to atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [3.1] Pieteicējs norāda, ka viņš bijis spiests pārkāpt ceļa zīmes Nr.301 prasības, lai nokļūtu darba vietā. [3.2] Pieteicējs arī norāda, ka policijas pieņemtais lēmums pamatots uz pieņēmumiem un domām, bet ne uz faktiem. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 6.oktobrī saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi (lietas 16.-18.lapa).

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst pilnā apjomā šādu iemeslu dēļ. [4.1] Lēmums saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem, novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, kā arī pamatojoties uz sekojošiem pierādījumiem:

1) administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma Nr.050/PB617007;

2) pieteicēja iesnieguma;

3) inspektora N.L. dienesta ziņojuma. [4.2] Ceļu satiksmes noteikumu 282.1.apakšpunkts nosaka, ka ceļa zīme Nr.301 „Iebraukt aizliegts” aizliedz iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem. Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts kategoriski nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav pieļaujamas. [4.3] LAPK 149.28 panta otrās daļas sankcija par Ceļu satiksmes noteikumu 282.1.punkta prasību pārkāpšanu, t.i., par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319., vai 321.ceļa zīmi, transportlīdzekļu vadītājiem paredz naudas sodu Ls 40 apmērā. Šī sankcija transportlīdzekļu vadītājiem uzliek nemainīgu naudas sodu Ls 40 apmērā. Cits, alternatīvs soda mērs par šādu pārkāpumu nav paredzēts. Objektīvi, pēc tiesiskās apziņas izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus, atbildētājs uzskata par pierādītu to, ka pieteicējs 2008.gada 18.jūnijā ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 282.1.punkta prasību pārkāpumu.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.050/PB617007 sastādīts likumīgi un pamatoti. Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai pieteicējam atceltu piemēroto sodu. [4.4] LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, tā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

LAPK 1.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. [4.5] Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējam.

Viņa darbībās policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [4.6] Objektīvi, pēc tiesiskās apziņas izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde uzskata, ka ir konstatēts un pierādīts, ka pieteicējs 2008.gada 18.jūnijā ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 282.1.punkta prasību pārkāpumu. To pierāda pieteicēja iesnieguma izklāstītais, ka viņš zinājis, ka Šmerļa iela ir slēgta un pa to ir aizliegts braukt.

Pieteicējs brauca no S.Eizenšteina ielas puses. Uz S.Eizenšteina ielas, apmēram 50 metrus pirms Šmerļa ielas, ir uzstādīta brīdinājuma zīme, ka Šmerļa iela ir slēgta. Tālāk uzstādīta brīdinājuma zīme, ka ceļa posms sašaurinās, kreisā josla piekļaujas labajai joslai, kā arī izvietoti stabiņi, kuri aizliedz braukt pa kreiso joslu. Krustojumā ar Šmerļa ielu ir uzstādīta rīkojuma zīme Nr.402 „Braukt pa labi” un uzstādīts luksofors. Lai nokļūtu Šmerļa ielā 3, drīkst braukt no Brīvības gatves puses. Šmerļa ielā no Brīvības gatves puses ceļa zīme Nr.301 „Iebraukt aizliegts” uzstādīta 500 metru attālumā, kas atļauj transportlīdzekļiem piebraukt pie Šmerļa ielas 3, nepārkāpjot ceļa zīmes Nr.301 „Iebraukt aizliegts ” prasības.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.050/PB617007 sastādīts likumīgi un pamatoti. Atbildētājs arī norāda, ka nekad neviena iela netiek slēgta, ja pie kāda objekta nevar piebraukt pa citu ceļu. Šmerļa ielā 3, 5 un 7 atrodas ļoti daudz firmu, arī Rīgas kino studija. Pārējie darbinieki nokļūst savās darba vietās, nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Pieteicēja rīcībai nav nekāda attaisnojuma. Pieteicējs katru dienu nepārkāpj ceļa zīmes Nr.301 „Iebraukt aizliegts” uz Šmerļa ielas, tas nozīmē, ka brauc pa citu ceļu, jo policijas darbinieku postenis uz Šmerļa ielas atradās katru dienu. [5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī APL) 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole par iestādes izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, kā arī to, vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. [8] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora 2008.gada 18.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PB617007 par Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkta un 282.1.apakšpunkta prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.28 panta otrās daļas, bet sūdzību noraidījis. [9] Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Savukārt šo noteikumu 282.1.apakšpunkts noteic, ka aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīme Nr.301 "Iebraukt aizliegts" aizliedz iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkta, kā arī 282.1.apakšpunkta prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti. [10] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi un tml.

Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus. [10.1] Administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.PB617007, kas pieteicējam noformēts 2008.gada 18.jūnijā par LAPK 149.28 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Protokolā fiksēts, ka 2008 18.jūnijā plkst.21.03 pieteicējs vadījis transportlīdzekli HONDA ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā pa Šmerļa ielu no S.Eizenšteina ielas puses Brīvības gatves virzienā, neizpildot ceļa zīmes Nr.301 „Iebraukt aizliegts” prasības.

Protokolā konstatējams pieteicēja izdarīts ieraksts „Protokolam nepiekrītu” (lietas 21.lapa).

[10.2] Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums, kas Policijas pārvaldē saņemts 2008.gada 23.jūlijā. Iesniegumā pieteicējs norāda, ka 2008.gada 18.jūnijā vadījis automašīnu HONDA ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā pa Šmerļa ielu Brīvības ielas virzienā, neizpildot 301.ceļa zīmes prasības. Pieteicējs arī paskaidro, ka šo manevru bijis spiests veikt, lai nokļūtu savā darba vietā, kuras gan juridiskā, gan faktiskā adrese ir Rīgā, Šmerļa ielā 3 (lietas 20.lapa). [10.3] Rīgas domes Satiksmes departamenta rakstveida informācija ar ceļa zīmju un luksoforu izvietojuma shēmu 2008.gada 18.jūnijā.

No minētās shēmas konstatējams, ka uz Malienas ielas, pirms Šmerļa un S.Eizenšteina ielu krustojuma bija izvietota ceļa zīme Nr.729, kuras fotogrāfiju tiesas sēdē iesniedza pieteicējs (lietas 59.lapa). No minētās zīmes nepārprotami secināms, ka Šmerļa ielā aiz S.Eizenšteina ielas Brīvības gatves virzienā iebraukt aizliegts. No minētās shēmas arī konstatējams, ka no S.Eizenšteina ielas puses pirms krustojuma ar Šmerļa ielu izvietota ceļa zīme Nr.402 „Braukt pa labi”. Savukārt uz Šmerļa ielas aiz krustojuma ar Eizenšteina ielu Brīvības gatves virzienā uzstādīta ceļa zīme Nr.301 „Iebraukt aizliegts” (lietas 36. un 37.lapa). [11] Tiesa, izvērtējot pieteicēja pieteikumā norādīto un tiesas sēdē paskaidroto salīdzinājumā ar Lēmumā norādīto, konstatē, ka lietā nav strīda par to, vai pieteicējs ievērojis uz Šmerļa ielas izvietotās ceļa zīmes Nr.301”Iebraukt aizliegts” prasības, līdz ar to, ka nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkta un 282.1.apakšpunkta prasības.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja norādītais arguments, proti, nepieciešamība nokļūt darba vietā ir apstāklis, kas izslēgtu viņa saukšanu pie administratīvās atbildības. [12] Apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību ir noteikti LAPK 17. un 18.pantā. Proti, LAPK 17.pants „Galējā nepieciešamība” noteic, ka pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

Savukārt LAPK 18.pants „Nepieciešamā aizstāvēšanās” noteic, ka pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

No minētajām tiesību normām secināms, ka viens no nosacījumiem, lai administratīvo pārkāpumu atzītu par izdarītu galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, jākonstatē briesmas vai apdraudējumu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, kā arī noteiktajai pārvaldes kārtībai. [13] No pieteicēja pieteikumā norādītā un tiesas sēdē paskaidrotā konstatējams, ka viņš atzīst to, ka nav ievērojis ceļa zīmes Nr.301”Iebraukt aizliegts” prasības.

Tomēr uzskata, ka bija spiests neievērot minētās prasības, jo vajadzējis nokļūt darba vietā Šmerļa ielā 3, bet ceļa zīmē Nr.729, kas bija uzstādīta uz Malienas ielas pirms Šmerļa un S.Eizenšteina ielu krustojuma, nebija norādīts apbraucamais ceļš. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējs minētos apstākļus uzskata par tādiem, kas izslēdz viņa administratīvo atbildību. No izskatāmās lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējam bija iespēja nokļūt savā darba vietā pa Šmerļa ielu no Brīvības gatves puses, apbraucot slēgto ceļa posmu pa Murjāņu ielu vai Biķernieku ielu.

Tādēļ pieteicēja uzskats, ka informācijas ceļa zīmē Nr.729 nenorādītais apbraucamais ceļš dod tiesības neievērot aizlieguma ceļa zīmi Nr.301, ir nepamatots un prettiesisks. Tiesa, ņemot vērā praktiskajā darbā pieredzēto, piekrīt atbildētāja rakstveida paskaidrojumos un tiesas sēdē norādītajam, ka nekad neviena iela netiek slēgta, ja pie kāda objekta nevar piebraukt pa citu ceļu. Šmerļa ielā 3, 5 un 7 atrodas daudz uzņēmumu, arī Rīgas kino studija, līdz ar to loģisks būtu secinājums, ka, nevarot piebraukt darba vietai no vienas puses, to būs iespējams izdarīt no otras.

Ņemot vērā šajā un iepriekšējā punktā norādīto, tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē ne briesmas, ne arī apdraudējumu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, kā arī noteiktajai pārvaldes kārtībai. Tiesa atzīst, ka pieteicēja rīcībā, 2008.gada 18.jūnijā plkst.21.03 vadot transportlīdzekli HONDA ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā pa Šmerļa ielu no S.Eizenšteina ielas puses Brīvības gatves virzienā un neizpildot ceļa zīmes Nr.301 „Iebraukt aizliegts” prasības, nav konstatējami apstākļi, kas, izdarot administratīvo pārkāpumu, izslēgtu viņa saukšanu pie administratīvās atbildības.

Tādējādi tiesa arī atzīst, ka atbildētājs pamatoti pieteicēja rīcībā konstatējis LAPK 149.28 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [14] Saskaņā ar LAPK 149.28 panta otro daļu par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā. Citētā tiesību norma imperatīvi nosaka soda apmēru par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis, ka par šādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir piemērojams konkrēts soda naudas apmērs.

Līdz ar to ir atzīstams, ka atbildētājs pamatoti piemērojis pieteicējam naudas sodu četrdesmit latu apmērā. [15] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka atbildētāja Lēmums par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.28 panta otrās daļas ir tiesisks, bet pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289.– 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt Z.S. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 30.jūlija lēmuma Nr.2028 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB617007” atcelšanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 5.jūnijā.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_______________G.Ploriņš Valmierā, 2009.gada 5.jūnijā