Court convicts defendant of cruel abuse of dependent minor and imposes mandatory labor sentence.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court convicted the defendant of cruel and violent abuse of a dependent minor under Article 174(2) of the Criminal Law. The defendant admitted guilt, and the court found that he physically and psychologically harmed his dependent daughter by isolating her in a dark room and striking her. Applying the principle of favoring the defendant, the court applied the post-2013 sentencing guidelines and imposed a sentence of compulsory labor for 200 hours.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 174. panta 2. daļa; Krimināllikuma 5. panta; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta: When a new criminal law provision is more favorable to the defendant than the one in force at the time of the offense, the principle of favoring the defendant requires the application of the new provision for sentencing purposes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11221024413
Lietas arhīva Nr. K15-0220-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 6.martā
Jelgavas tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Kniploka,
piedaloties prokurorei I.Križevicai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 174.panta 2.daļā.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa
k o n s ta tē ja
apsūdzētais /pers. B/ izdarīja cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, kurš ir materiāli un citādi atkarīgs no
viņa, ar to mazgadīgajam nodarot fiziskas un psihiskas ciešanas un šīm darbībām nav bijušas Krimināllikuma 125. vai
126.pantā paredzētās sekas.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
2013.gada 10.februārī ap plkst.00.30 /pers. B/, atrodoties savā dzīves vietā Jelgavas novada, Glūdas pagastā, /adrese/,
būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, uz personisko attiecību pamata izraisīja konfliktu ar savu faktisko sievu /pers. C/. Konfliktam
attīstoties, /pers. B/ tajā iesaistīja arī mazgadīgo /pers. D/, dzimušu 2005.gadā, pamodināja viņu, izvilka meiteni aiz rokas ārā no
gultas. Kad /pers. D/atradās koridorā, /pers. B/ viņu iegrūda tumšā telpā, kas atradās pie koridora un aiztaisīja ciet durvis. /pers. D/
bija bail atrasties tumšajā telpā, viņa baidījās iet laukā, raudāja, kā arī dzirdēja viņa strīdu ar māti /pers. C/. Pēc neilga brīža, /pers. B/
atvēra telpas durvis, kur atradās mazgadīgā /pers. D/, izlaida viņu ārā no telpas, un tīši pagrūda viņu koridorā starp tualeti un vannas
istabu un ne mazāk kā vienu reizi tīši ar plaukstu iesita viņai pa seju deguna rajonā, kā rezultātā /pers. D/ no deguna sāka tecēt asinis.
/pers. B/ prettiesisko darbību rezultātā, mazgadīgajai /pers. D/, kura no viņa ir materiāli atkarīga, tika nodarītas fiziskas un psihiskas
ciešanas un miesas bojājumi – galvas sasitums ar asinsizplūdumiem deguna apvidū, deguna kaula lūzums. Minētie miesas bojājumi
pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienai.
Ļaunprātīgi izmantojot savu faktisko vecāku varu, /pers. B/, izdarīja cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, kurš ir
materiāli un citādi atkarīgs no viņa, ar to nodarot viņam emocionālo vardarbību – psihiskas ciešanas un fizisku vardarbību – tīši
pagrūžot un nodarot miesas bojājumus..
Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 174.panta
2.daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi
tiesas izmeklēšanā.
Tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētais savu vainu atzina, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrita visi procesa dalībnieki un tiesai materiālu pārbaudes
rezultātā nav šaubu par apsūdzētā /pers. B/ vainu inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 174.panta 2.daļas
un viņa nodarījums kvalificēts pareizi.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, nosakot soda
mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim, ievērojot Krimināllikuma 5.panta nosacījumus,
apsūdzētais /pers. B/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tiesa ņem vērā: agrāk vienu reizi tiesāts, sodāmība dzēsta. VSIA slimnīcas
„Ģintermuiža” psihiatra un narkologa uzskaitē nesastāv. Precējies.
Pēc paša apsūdzētā /pers. B/ vārdiem, viņa apgādībā ir četras personas, strādā SIA /Nosaukums B/ par strādnieku, nožēlo
izdarīto, sola turpmāk likumpārkāpumus neizdarīt.
Saskaņā ar likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Krimināllikuma 174.panta 2.daļas sankcijā
noteikts sods: brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas
sods un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt līdz 2013.gada 1.aprīlim Krimināllikuma 174.panta 2.daļas sankcijā noteikts sods: brīvības atņemšana uz laiku līdz
pieciem gadiem, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simts minimālajām mēnešalgām un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim
gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 5.pantu nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma
izdarīšanas laikā. Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā
nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās.
Tādējādi, apsūdzētajam /pers. B/ soda veids un mērs nosakāms ievērojot labvēlības principu, t.i., piemērojama likuma
redakcija, kāda ir spēkā no 2013.gada 1.aprīļa.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, radīto kaitējumu, apsūdzētā /pers. B/
personību un viņa attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā
persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. B/ nosakāms sods piespiedu darba veidā un cita soda veida
noteikšana nav lietderīga.
Tiesa uzskata, ka sprieduma izpildes nodrošināšanai apsūdzētajam /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās
noteiktā vietā, saglabājams līdz spriedums stāsies spēkā.
Lietā nav pieteikta prasība par kaitējuma kompensāciju.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 520.panta, tiesa
n o s p rie d a
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 174.panta 2.daļā un sodīt viņu pēc šī panta
un daļas ar piespiedu darbu uz 200/divi simti/ stundām.
/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā - atstāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese I.Kniploka