Court allows debt collection claim against absent defendant based on default judgment rules and procedural compliance.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's default judgment claim for debt collection against a defendant who failed to appear or submit defenses. The plaintiff successfully substituted a successor entity and requested interest on the debt until payment. The court ruled in favor of the plaintiff because the procedural requirements for a default judgment were met and the evidence supported the debt.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 208.1 panta 1. un 2. daļa; Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa: Tiesa var spriest par parāda piedziņu pēc būtības, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies tiesas sēdē, bet prasītāja paskaidrojumi un materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31495610
A I Z M U G S UP RR I I S E KD S U M S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 9.oktobrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa
ar tiesas sēžu sekretāri A. Orlovsku,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] 2010.gada 20.decembrī A S /Nosaukums B/ (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/
(turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1770., 1779., 1786.pantu un Civilprocesa likuma 1., 24., 127. un 195.pantu.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu Ls 252,53, komisijas maksas Ls 3,00, kredīta procentus un līgumsodu Ls 38,29, paaugstinātos
kredīta procentus Ls 7,50, kopā Ls 301,32, lūdz piedzīt samaksāto valsts nodevu Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kā arī noteikt
prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no parāda pamatsummas.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā par celto prasību nav sniedzis.
[3] 2014.gada 16.maijā tiesā saņemts iesniegums ar pieteikumu par puses aizstāšanu, lūdzot aizstāt AS /Nosaukums B/ ar tās tiesību un saistību
pārņēmēju AS /Nosaukums A/.
Ar 2014.gada 9.oktobra tiesas sēdes protokola lēmumu nolemts aizstāt AS /Nosaukums B/ ar tās tiesību un saistību pārņēmēju AS /Nosaukums A/.
[4] Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 19.septembrī tiesā saņemts prasītājas pārstāves lūgums lietu izskatīt bez prasītājas
pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, prasību uztur pilnā apmērā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniedzis, nav lūdzis izskatīt lietu pēc būtības bez viņa
klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
M o t ī v u d a ļ a
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Saskaņā ar šī likuma 208.1panta
otro daļu, aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem
strīda izšķiršanai.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību
līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums
uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
[8] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs 2004.gada 27.oktobrī parakstīja Pieteikumu par maksājumu kartes izsniegšanu un konta atvēršanu ar kuru
atbildētājam tika izsniegta Visa Electron maksājumu karte ar atļautā kredīta summu Ls 250,00.
Prasītājs apņēmās nodrošināt atbildētāju ar minēto kredītkarti ar noteiktu bankas apstiprinātu kredīta limitu, savukārt, atbildētājs apņēmās veikt
minimālās iemaksas summas ieskaitīšanu kontā. Ar savu parakstu uz iesnieguma atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies un piekrīt kartes lietošanas un
apkalpošanas noteikumiem, un spēkā esošajiem AS /Nosaukums C/ noteiktajiem pakalpojumu tarifiem Visa Electron kredītkartei.
Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas
izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Tiesa atzīst, ka starp pusēm nav strīda par parāda pamatsummas apmēru un aprēķinu, jo atbildētājs par to nav norādījis iebildumus. Lietā nav gūti
pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis pilnībā savas, ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, tādejādi, atbilstoši prasītājas iesniegtajam parāda
aprēķinam, atbildētājam aizdevuma pamatparāds sastāv no pamatsummas parāda Ls 252,53 un komisijām Ls 3,00, kopā Ls 255,53, kas saskaņā ar Padomes
1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 noteikto maiņas kursu (1euro =0.702804 lati), sastāda 363,59 euro.
[9] Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Puses ar Kredītkartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.7.punktu pielīgušas prasītājas tiesības aprēķināt procentus par izmantoto kredīta limitu
par katru dienu, saskaņā ar noteikto procentu likmi un atbildētājam bija pienākums nodrošināt noteiktās minimālās summas esamību kontā.
Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to
apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis
nokavējumu. Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētāja piedzenami procenti 10,67 euro apmērā.
[10] Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Puses ar Kredītkartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.9.punktu pielīgušas prasītājas tiesības aprēķināt līgumsodu par katru dienu, ja
atbildētāja kontā ir izveidojies kredītlimita patēriņš. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsodu, tas atzīstams par samērīgu un piedzenams prasītājas
norādītāja apmērā – 54,48 euro.
[11] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka
procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka
procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam
pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma
izpildei, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14
euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.
[13] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 21,82 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 56., 92.-97.panta, 189.-195.panta, 204.1, 208.1panta 1., 2.daļas un 208.2panta
4.daļas, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno parādu 363,59 euro
(Ls 255,53), paaugstinātos procentus 10,67 euro (Ls 7,50), līgumsodu 54,48 euro (Ls 38,29) un tiesas izdevumus 75,84 euro (Ls 53,30), kopā 504,58 euro
(pieci simti četrus euro un 58 centus) – Ls 354,62 (trīs simti piecdesmit četri lati un 62 santīmi).
Atzīt prasītājai AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%
(sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 21,82 euro (divdesmit vienu euro un 82
centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR
90001672316.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu prasītāja ir tiesīga pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas – 2014.gada 23.oktobra, Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no
aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas
izskatīšanu no jauna.
Tiesnese: E. Stelte-Auziņa