Court dismissed appeal against fine for road toll evasion, ruling violation not trivial despite defendant's disagreement.

Lietas arhīva Nr. 1A-0439-20/34

ECLI:LV:RVPT:2020:1119.1A30043920.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 19.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnesis V.Prudņikovs

rakstveida procesā izskatīja AS “Latvenergo” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

2020. gada 20. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1251.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 14. februārī Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. CN00039039 (turpmāk – protokollēmums).

Protokola daļā norādīts: Pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks: 2020. gada 30.janvāris, plkst. 9.32; Pārkāpuma izdarīšanas vieta: Rēzeknes

novads, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne – Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km; transportlīdzekļa marka: /TL

marka/; valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/; pārkāpuma fiksēšanai izmantotie tehniskie līdzekļi: TOLLCHECKER FREEFLOW

Nr. 742029; Pārkāptās tiesību normas: Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmā daļa.

Lēmuma daļā norādīts, ka AS “Latvenergo” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) nolemts uzlikt naudas sodu 500 EUR apmērā saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.40 panta otro daļu.

[2] Par protkollēmumu sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību, kurā lūdza to atcelt un izbeigt lietu.

[3] Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 20. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1251

(turpmāk – iestādes lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai

veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Nodevu maksā par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās) ar

kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par

3500 kilogramiem.

Pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER FREELOW Nr. 742029, kuras galvenais

uzdevums ir garām braucošo transportlīdzekļu identificēšana brīvas plūsmas apstākļos.

No pārskata attēla, kas iegūts ar sistēmu TOLLCHECKER FREELOW Nr. 742029, redzams, ka 2020.gada 30.janvārī plkst.9.32 pārkāpums ir

fiksēts transportlīdzeklim /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis). Atbilstoši reģistra fiksētajai

informācijai, transportlīdzekļa veids ir kravas speciālais transportlīdzekls, pilna masa – 3500 kg.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumu par Valsts galvenā autoceļa (A13) Rēzeknes novads, autoceļa Krievijas robeža

(Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) lietošanu no 9,9 km līdz 163,4 km, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu

apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma l.1 pielikumā noteiktajām zīmēm, ir maksājama nodeva.

[3.2] No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka 2020.gada 30.janvārī plkst. 9.32 transportlīdzeklis /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, tika vadīts Rēzeknes novadā uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne – Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (A13)

81,8. km. Līdz ar to secināms, ka par konkrētā autoceļa posma lietošanu ar minēto transportlīdzekli bija jābūt samaksātai autoceļa lietošanas nodevai.

Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums par transportlīdzekli /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, veikts par periodu no 2019.gada 28.janvāra plkst.00.00 līdz 2020.gada 27.janvārim plkst.23.59. Nākamais periods ir no

2020.gada 12.februāra plkst. 9.27 līdz 2020.gada 12.martam plkst.23.59. No minētā secināms, ka 2020.gada 30.janvārī plkst. 9.32 transportlīdzeklim

/TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

[3.3] Sūdzības iesniedzēja veikusi vinjetes bezskaidras naudas maksājuma pārskaitījumu uz Valsts kases kontu Ministru kabineta 2014. gada

26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 272)

3.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Noteikumu 7.1 punktu, ja nodevu maksā, izmantojot šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojuma veidu, nodevas

maksātājs veic bezskaidras naudas pārskaitījumu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē; maksājuma rīkojumā norāda maksātāja reģistrācijas

numuru vai personas kodu; izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e- pakalpojumus, norāda šo noteikumu 5. punktā minēto

informāciju un piesaista tai informāciju par veikto nodevas maksājumu vai tā daļu.

Reģistrētajiem CSDD e-pakalpojumu lietotājiem pastāv iespēja veikt vinjetes maksājuma pārskaitījumu uz Valsts kases kontu, pēc tam obligāti

piesaistot informāciju par veikto nodevas maksājumu vai tā daļu elektroniski konkrētam transportlīdzeklim vai transportlīdzekļiem.

No lietas materiāliem izriet, ka pārskaitījums piesaistīts un vinjete transportlīdzeklim noformēta 2020. gada 12. februārī plkst. 9.27. No minētā

secināms, ka, kaut arī maksājums veikts 2020. gada 15. janvārī, vinjete derīga ir no 2020.gada 12.februāra plkst. 9.27 un 2020. gada 30.janvārī

plkst. 9.32 transportlīdzeklim nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

[3.4] Uz sūdzībā norādīto argumentu, ka sūdzības iesniedzēja kā ievērojami liela transportlīdzekļu skaita pārvaldītājam, izmantojot CSDD e-

pakalpojumu sistēmu, ir iespējams tikai mehāniski atsevišķi par katru transportlīdzekli ievadīt Ministru kabineta noteikumos noteikto informāciju par

veikto nodevas maksājumu attiecīgajam transportlīdzeklim, norādāms, ka informācijas piesaiste par veikto nodevas maksājumu konkrētam

transportlīdzeklim ir obligāta un, ja tā netiek veikta savlaicīgi, secināms, ka sūdzības iesniedzējai ir jārisina iekšējie darba organizācijas jautājumi, lai tiktu

nodrošināta normatīvo aktu ievērošana.

[3.5] Sods piemērots likumīgi un atbilstoši Latvijas APK 149.40 panta otrās daļas sankcijā noteiktajam.

[4] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2020. gada 11. maijā saņemta sūdzības iesniedzējas sūdzība par iestādes lēmumu, kurā lūgts atcelt

iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Sūdzības iesniedzēja atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmo daļu un Noteikumu Nr. 272 3.4. punktu septiņas

kalendārās dienas pirms tuvākā autoceļu lietošanas nodevai (turpmāk - nodeva) piesaistītā perioda beigu datuma iestāšanās, ir veikusi nodevas samaksu

par attiecīgajiem transportlīdzekļiem (t.sk., par transportlīdzekli, attiecībā uz kuru ir pieņemts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums), 2020. gada

15. janvārī pārskaitot naudas summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē (2020. gada 15. janvāra maksājuma uzdevums Nr. 648043).

Sūdzības iesniedzējas īpašumā ir ap 1300 transportlīdzekļiem, tajā skaitā ap 200 transportlīdzekļiem, par kuriem tiek maksāta Likumā noteiktā

autoceļu lietošanas nodeva. Savukārt, darbības nodevas piesaistei konkrētam transportlīdzeklim CSDD e-pakalpojumu sistēmā un piesaistīto periodu

kontrolei ir jāveic manuāli. Uz administratīvā pārkāpuma protokola - lēmuma pieņemšanas datumu CSDD e-pakalpojumu sistēmā netika nodrošināta

funkcionalitāte iestatīt automātisku paziņojumu saņemšanu vai citi tehniskie rīki liela skaita transportlīdzekļu kontrolei par nodevai piesaistīta perioda beigu

datuma tuvošanos.

Sarežģītā termiņu kontroles procesa dēļ augstākminētās darbības CSDD e-pakalpojumu sistēmā tika veiktas vēlāk, nekā ir beidzies iepriekšējais

periods, par kuru nodeva bija samaksāta, un līdz ar to ir radies pārtraukums periodā, par kuru nodeva faktiski jau bija samaksāta. Sūdzības iesniedzēja

veicot laicīgu nodevas samaksu (pirms beidzies iepriekšējais periods, par kuru nodeva bija samaksāta), nepārprotams nodoms un mērķis bija

nepārtraukti lietot Likumā noteikto autoceļu posmus un, līdz ar to, informāciju par nodevas samaksu piesaistīt attiecīgajam transportlīdzeklim ar nākamo

dienu pēc pēdējās iepriekšējā perioda dienas.

Elektronisko pakalpojumu sistēmā www.lwignette.eu pieejamie dati liecina par to, ka sūdzības iesniedzējas samaksātai nodevai piesaistītā

transportlīdzekļa likumā noteikto autoceļu posmu lietošanas periods vienmēr ir bijis nepārtraukts, nepieļaujot pat ne dienas pārtraukumu, laicīgi un

atbilstoši normatīvo aktu prasībām veicot gan nodevas samaksu, gan informācijas par attiecīgajiem transportlīdzekļiem piesaisti.

[4.2] Kopsummā sūdzības iesniedzēja saņēma 39 administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus, kas ir attiecināmi uz 9 transportlīdzekļiem.

Uzskata, ka iestādes rīcība, sodot sūdzības iesniedzēju, ir acīmredzami nesamērīga ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kas nav bijis nepieciešams

apdraudējuma novēršanai. Minētais netika ņemts vērā un izvērtēts iestādes lēmumā.

Ņemot vērā izklāstītos apstākļus (to izņēmuma raksturu), sūdzības iesniedzēja uzskata, ka izdarītais pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu

Latvijas APK 21. panta pirmās daļas izpratnē, jo nav aizskartas valsts un sabiedrības intereses, pārkāpums nav izdarīts ar nodomu, kā arī Autoceļu

lietošanas nodevas likuma mērķis ir sasniegts, jo autoceļu lietošanas nodeva laicīgi ir samaksāta.

[4.3] Sūdzības iesniedzējai, kā ievērojami liela transportlīdzekļu skaita pārvaldītājam, izmantojot CSDD e-pakalpojumu sistēmu, ir iespējams tikai

mehāniski atsevišķi par katru transportlīdzekli ievadīt Ministru kabineta noteikumos noteikto informāciju par veikto nodevas maksājumu attiecīgajam

transportlīdzeklim, kā arī nebija iespējams saņemt automātisku paziņojumu par nodevai piesaistīta perioda beigu datuma tuvošanos. Līdz ar to, šīs

nepilnības nodevas administrēšanas procesā palielina kļūdu varbūtību attiecīgas informācijas piesaistes procesā.

Pēc šīs situācijas konstatēšanas, sūdzības iesniedzēja ir vērsusies CSDD ar situācijas izklāstu un iespējamo risinājumu izskatīšanu. CSDD piekrita

faktam, ka tās uzturētajā elektronisko pakalpojumu sistēmā ir nepilnības, kas var novest pie līdzīgo situāciju rašanās. Kopš 2020. gada marta sākuma

CSDD e-sistēmā ir veikts uzlabojums, t.i., šobrīd septiņas dienas pirms nodevai piesaistīta perioda termiņa beigām CSDD e-pastā nosūta nodevas

maksātājam informāciju par tuvojošos termiņa beigām tiem transportlīdzekļiem, kuriem nodeva piesaistīta uz vienu mēnesi vai ilgāku periodu.

Ņemot vērā, ka nodevas piesaistīšana sistēmā ir iespējama tikai ar aktuālo datumu, sūdzības iesniedzējai nebija iespējas novērst konstatēto

situāciju, bet uz doto brīdi no 2020. gada 15. janvārī veiktā maksājuma ieņēmumu kontā Valsts kasē ir pieejams nepiesaistīts atlikums, kas būtu

piesaistāms periodam, kurā radies pārtraukums.

[5] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz

attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Ņemot vērā, ka sūdzība saņemta tiesā pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, līdz lietvedības stadijas pabeigšanai piemērojamas

Latvijas APK normas.

[6.1] Atbilstoši Latvijas APK 289. 6 panta septītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai; vai

apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un

reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā

noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem (turpmāk arī – transportlīdzeklis): 1) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru

pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem; 2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.40 panta otro daļu par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta,

- uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam - no piecsimt līdz tūkstoš euro.

Latvijas APK 244. pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudot iestādes lēmuma pamatojumu, tiesa atzīst, ka iestāde lēmumā ir pareizi novērtējusi lietas

faktiskos un tiesiskos apstākļus. Turklāt vērā ņemams, ka sūdzībā ir norādīti tie paši apstākļi, kas tikuši norādīti iesniedzējas sūdzībā par protokollēmumu,

tādejādi iestāde lēmumā jau izvērtējusi sūdzībā norādītos iesniedzējas argumentus un lietā iegūtos pierādījumus, pamatoti konstatējot, ka ir objektīvi

apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi.

Tiesa iestādes lēmuma pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, pievienojas iestādes

lēmuma motivācijai un to neatkārto, papildus norādot savus apsvērumus par sūdzībā norādītajiem apstākļiem.

[6.2] Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2020. gada 15. janvārī sūdzības iesniedzēja veikusi maksājumu par autoceļu lietošanas nodevu

par 145 transportlīdzekļiem 31 933 EUR apmērā.

Sūdzības iesniedzēja ir norādījusi, ka tās īpašumā ir ap 200 transportlīdzekļiem, par kuriem maksājama autoceļu lietošanas nodeva un maksājuma

uzdevumā nav norādīts par kuriem transportlīdzekļiem šī nodeva tiek maksāta.

Savukārt no CSSD datu bāzes redzams, ka vinjete transportlīdzeklim izdota 2020.gada 12.februārī plkst. 9.27.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde lietā pamatoti secinājusi, ka 2020. gada 30.janvārī plkst. 9.32 transportlīdzeklim nebija veikta autoceļu

lietošanas nodevas apmaksa.

Tas apstāklis, ka CSDD e-pakalpojumu sistēmā netika nodrošināta funkcionalitāte iestatīt automātisku paziņojuma saņemšanu vai citi tehniski rīki

liela skaita transportlīdzekļu kontrolei par nodevai piesaistīta perioda beigu datuma tuvošanos, nevar kalpot par pamatu sūdzības iesniedzējas

atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Sūdzības iesniedzējai ir pienākums un iespēja pārbaudīt autoceļu lietošanas nodevas samaksas esamību pirms autoceļa posma lietošanas, savukārt

par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, persona ir saucama pie administratīvās atbildības,

nosakot naudas sodu. Tādejādi arī aiz neuzmanības izdarīta darbība ir atzīstama par administratīvo pārkāpumu, jo likumā par minēto darbību ir paredzēta

administratīvā atbildība.

[6.3] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir piemērojami Latvijas APK 21. panta nosacījumi un izdarītais pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu.

Saskaņā ar Latvijas APK 21. panta pirmo daļu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto

lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Augstākās tiesas Senāts 2009. gada 12. februāra spriedumā lietā Nr. SKA-15/2009 atzinis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par

maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus),

administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav

nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu.

No šajā spriedumā paustajām atziņām secināms, ka personu var atbrīvot no administratīvās atbildības, ja to pieļauj konkrētās lietas sevišķie

apstākļi, kas šo konkrēto gadījumu nošķir no citiem gadījumiem un no sankciju paredzošajā tiesību normā noteiktā pārkāpuma kā tāda.

Lai atzītu pārkāpumu par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21. pantu, nepieciešams konstatēt tādus konkrētajai lietai raksturīgus apstākļus,

kuri gan neizslēdz administratīvā pārkāpuma esību (sastāvu), bet kuru dēļ jebkāda soda piemērošana attiecīgajā situācijā būtu pārmērīga vai neadekvāta.

Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 21. panta otro daļu ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to

paredzētais naudas sods nepārsniedz 40 EUR.

Tiesa uzskata, ka ņemot vērā administratīvā pārkāpuma raksturu un to, ka likumdevējs par konkrēto administratīvo pārkāpumu ir paredzējis soda

apmēru, kas pārsniedz Latvijas APK 21. panta otrajā daļā norādīto soda apmēru, konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatējami apstākļi,

kas ļautu atbrīvot sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības un pārkāpēja izdarīto pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK

21.pantu.

[6.4] Tas apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja par lietā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem,

pats par sevi nevar būt pamats iestādes lēmuma atcelšanai.

[6.5] Tiesa atzīst, ka ir iestājušies visi Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, tāpēc sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie

administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši LAPK 239.pantam. Tāpat tiesa nekonstatē apstākļus

iestādes lēmuma atcelšanai atbilstoši LAPK 289.12panta pirmajai daļai.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto iestādes lēmumu, un tādēļ atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta

otrās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

12 13 17 18

Saskaņā ar Latvijas APK 289. , 289. , 289. un 289. pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 20. marta lēmumu Nr. 20/3/3-

1251, bet AS “Latvenergo” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis V.Prudņikovs