Court dismisses appeal against social housing denial due to existing family housing rights.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42482508 A 2089-09/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 15.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.G. pieteikuma par Cēsu pilsētas domes 2007.gada 6.decembra lēmuma Nr.784 atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 7.janvārī saņemts E.G. (turpmāk

- pieteicēja) pieteikums par Cēsu pilsētas domes (turpmāk – atbildētājs) 2007.gada 6.decembra lēmuma Nr.784 (turpmāk – Lēmums) atzīšanu par spēkā neesošu. 2008.gada 20.februārī ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem secināms, ka atbildētājs ar Lēmumu izslēdza pieteicēju no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļu jautājumā, jo nepastāv apstākļi, kuri ir par pamatu attiecīgās palīdzības saņemšanai.

[3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja savā pieteikumā paskaidro, ka nepiekrīt atbildētāja Lēmumam par pieteicējas izslēgšanu no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļa jautājumā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 27.martā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu tālāk minēto apsvērumu dēļ. [4.1] Atbildētājs norāda, ka 2007.gada 15.augustā pieteicēja vērsusies Cēsu pašvaldības aģentūrā „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” ar iesniegumu reģistrēt viņu Cēsu pilsētas palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā. Kā pamatojumu palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumā pieteicēja norāda apstākli, ka gatavojas stāties laulībā. Savā iesniegumā pieteicēja lūdz nepiedāvāt viņai apdzīvojamo platību pašvaldības dzīvojamā fondā Caunas ielā 8, Saules ielā 23 un Lenču ielā 40. Iesnieguma iesniegšanas brīdī pieteicējas deklarētā dzīvesvieta ir Akmens ielā 2-64, Cēsīs, kur savu dzīvesvietu deklarējis arī pieteicējas bijušais aizbildnis U.E., E.E. un T.Ķ..

[4.2] Atbildētājs norāda, ka ar Cēsu pilsētas domes 1994.gada 8.decembra lēmumu Nr.176 A.Ķ. un G.Ķ. pārtraukta vecāku vara (atņemtas aprūpes tiesības) uz pieteicēju. Lēmumā minēts, ka pieteicēja jau vairāk kā trīs gadus dzīvo pie saviem vecvecākiem E. un U.E.. Tādējādi atbildētājs noskaidrojis, ka pieteicēja vectēva U.E. aprūpē un audzināšanā ir atradusies jau pirms aizbildnības dibināšanas, un faktiski ir dzīvojusi kopā vienā dzīvojamā platībā ar aizbildni jau pirms aizbildnības nodibināšanas. Ar Cēsu pilsētas domes 1994.gada 22.decembra lēmumu Nr.191 U.E. iecelts par aizbildni pieteicējai, bet pieteicējas vecākiem A. un G.Ķ. pārtraukta vecāku vara, jo viņi bērnu nav audzinājuši vairāk kā trīs gadus.

Saskaņā ar Cēsu pilsētas domes Dzīvokļu privatizācijas komisijas pārskatu U.Ē. apdzīvojamā platība Akmens ielā 2-64, Cēsīs, ir 69.00 m2, dzīvoklis privatizēts 1997.gada 12.maijā. 2005.gada 11.oktobrī Cēsu rajona tiesa izskatījusi Cēsu pilsētas bāriņtiesas prasību pret pieteicējas māti A.M., (pirms laulībām Ķ.), par aizgādības tiesību atņemšanu uz viņas nepilngadīgajiem bērniem E. un T.Ķ., Cēsu rajona tiesa, ņemot vērā to, ka bērnu māte regulāri interesējas par bērniem, turklāt, nav gūti pierādījumi par mātes ļaunprātīgu izvairīšanos no rūpēm par viņiem, kā arī to, ka bērnu aizbildnis ir bērnu vectēvs, Cēsu pilsētas bāriņtiesas prasību noraidījusi. [4.3] Pēc pieteicējas iesnieguma saņemšanas, pamatojoties uz 2007.gada 31.maija saistošo noteikumu Nr.7 „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 9.3.punktu, ņemot vērā pieteicējas iesniegumu un faktu, ka pieteicēja, dzimusi 1989.gada 9.augustā, kļuvusi pilngadīga un U.E. ar Cēsu pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 15.augusta lēmumu Nr. 1-6/65 ir atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas, 2007.gada 13.septembrī Cēsu pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Nr.532 par pieteicējas iekļaušanu Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistrā dzīvokļa jautājumā trešajā grupā. 2007.gada 15.novembrī pieteicējas deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Akmens iela 2 - 64, Cēsīs, kur savu dzīvesvietu ir deklarējuši arī viņas vecvecāki U.E. un E.E. un brālis T.Ķ.. [4.4] 2007.gada 6.decembrī atbildētājs ar Lēmumu izslēdza pieteicēju no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļa jautājumā, jo attiecībā uz pieteicēju nepastāv apstākļi, kuri ir par pamatu attiecīgās palīdzības saņemšanai.

Atbildētājs norāda, ka saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu cita starpā nodrošināmi bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžu ģimenē vai pie aizbildņa, pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Tādējādi atbildētājs, ņemot vērā Cēsu pilsētas domes 1994.gada 8.decembra lēmumā Nr.176 „Par vecāku varas pārtraukšanu A.Ķ. un G.Ķ.” ietverto pamatojumu, ka A.Ķ. un G.Ķ. bērni E.Ķ. (pieteicēja) un T.Ķ. jau trīs gadus dzīvo pie saviem vecvecākiem E. un U.E., un to, ka U.E. pieteicējai ar Cēsu pilsētas domes lēmumu Nr.191 iecelts par aizbildni 1994.gada 22.decembrī, ir secinājis, ka pieteicēja pie sava vectēva U.E. dzīvojusi no 1991.gada, tātad jau pirms aizbildnības nodibināšanas, jo pieteicējas aizņemtā dzīvojamā telpa bijusi kopā ar viņas vecvecākiem. [4.5] Tādējādi, ņemot vērā, ka pēc Cēsu pilsētas domes dzīvokļu privatizācijas komisijas ziņām U.E. īpašumā esošā dzīvokļa Akmens ielā 2-64, Cēsīs, platība ir 69 m2, un ievērojot tajā dzīvesvietu deklarējušo personu skaitu un radniecību, nav pamata secināt, ka pieteicējai pēc pilngadības sasniegšanas un aizbildnības izbeigšanās nebija iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Savukārt fakts, ka pieteicēja pēc pilngadības sasniegšanas stājusies laulībā, ņemot vērā likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punkta formulējumu, nevar tikt uzskatīts par pamatu, lai pašvaldība pieteicējai sniegtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, piešķirot viņai apdzīvojamo platību, pamatojoties uz norādīto likuma normu, tāpēc atbildētājs Lēmumu par pieteicējas izslēgšanu no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļa jautājumā uzskata par pamatotu.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). Savā 2008.gada 13.marta iesniegumā tiesai pieteicēja rakstiski izteikusi piekrišanu lietu izskatīt rakstveida procesā (lietas lapa 25). Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka lietu iespējams skatīt rakstveida procesā. Ievērojot minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar administratīvā procesa dalībnieku lietā esošajiem rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[7] No lietas materiāliem tiesa lietā konstatē šādus apstākļus. [7.1] Ar Cēsu pilsētas domes 1994.gada 8.decembra lēmumu Nr.176 pieteicējas vecākiem pārtraukta vecāku vara uz bērniem E.Ķ. (pieteicēju) un T.Ķ.. Minētajā lēmumā norādīts, ka bērni jau vairāk kā trīs gadus dzīvo pie saviem vecvecākiem E. un U.E. Ezera ielā 6 – 3, Cēsīs. (lietas lapa 31) [7.2] Ar Cēsu pilsētas domes 1994.gada 22.decembra lēmumu Nr.191 nepilngadīgajiem bērniem, proti, pieteicējai un viņas brālim, par aizbildni iecelts bērnu vectēvs U.E., dzīvojošs Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs. (lietas lapa 32) [7.3] No 1995.gada 1.februāra E. un U.E., kā arī viņu mazbērnu, proti, pieteicējas un viņas brāļa, deklarētā dzīvesvietas adrese ir Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs. (lietas lapa 30) [7.4] 1997.gada 12.maijā U.E. privatizējis dzīvokli Nr.64 Akmens ielā 2, Cēsīs. (lietas lapa 33 – 37)

[7.5] Ar Cēsu pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 15.augusta lēmumu Nr.1-6/65 U.E. ir atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas pār pieteicēju saskaņā ar Civillikuma 339.panta 2.punktu, ka aizbildnība izbeidzas aizbilstamajam ar viņa pilngadību, un Civillikuma 341.panta 2.punktu, ka aizbildnība izbeidzas aizbildnim, ja viņu atlaiž ar bāriņtiesas lēmumu likumisku iemeslu dēļ. (lietas lapa 17 – 18) [7.6] 2007.gada 15.augustā pieteicēja vērsusies ar iesniegumu Cēsu pašvaldības aģentūrā „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” par pieteicējas reģistrēšanu Cēsu pilsētas palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājumā. (lietas lapa 29) [7.7] Ar Cēsu pilsētas domes 2007.gada 13.septembra lēmumu Nr.532 pieteicēja tika iekļauta Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistrā dzīvokļa jautājumā trešajā grupā. (lietas lapa 21) [7.8] Ar atbildētāja Lēmumu pieteicēja izslēgta no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļa jautājumā. (lietas lapa 10 – 11)

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, turklāt arī pieteicēja nav norādījusi, ka atbildētājs nepareizi konstatējis kādu no lietas apstākļiem. Tādējādi tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti ir izslēdzis pieteicēju no pašvaldības palīdzības reģistra dzīvokļa jautājuma risināšanā.

[9] Tiesa konstatē, ka atbildētājs Lēmumu pamatojis ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7.punktu un 9.punktu, kā arī likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7. un 9.punkts nosaka, ka pašvaldības funkcijas cita starpā ir arī nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.), kā arī sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Savukārt likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. No minētajām tiesību normām izriet, ka pašvaldības palīdzībai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām tiek reģistrēti bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti pie aizbildņa pie nosacījumiem, ja: 1) beigusies uzturēšanās pie aizbildņa; 2) nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

[10] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja no 1994.gada 22.decembra līdz pilngadības sasniegšanai bija nodota aizbildnībā vecamtēvam U.E. ([7.2]), un ka līdz ar pieteicējas pilngadības sasniegšanu aizbildniecība ir beigusies ([7.5]), kā arī, ka pieteicēja līdz aizbildniecības nodibināšanai dzīvojusi kopā ar vecvecākiem viņu dzīvojamās telpās. Tādējādi lietā ir noskaidrojams, kuru dzīvojamo telpu likumā noteiktajā kārtībā bija aizņēmusi pieteicēja līdz aizbildniecības nodibināšanai un vai pēc aizbildniecības izbeigšanās pieteicējai ir tiesības šīs dzīvojamās telpas lietot.

[11] Kā izriet no lietā konstatētajiem faktiem, pieteicēja vēl pirms aizbildniecības nodibināšanas vairāk kā trīs gadus dzīvojusi kopā ar vecvecākiem viņu dzīvojamā platībā, proti, sākotnēji Ezera ielā 6 – 3, Cēsīs ([7.1]), bet vēlāk Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs ([7.2] un [7.3]), kā attiecīgā dzīvokļa īrnieka vectēva, vēlāk dzīvokoļa īpašnieka, ģimenes locekle. Arī pēc aizbildnības nodibināšanas pieteicēja turpināja dzīvot pie vecvecākiem dzīvoklī Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs, kura īrnieks un vēlāk arī īpašnieks ir pieteicējas vectēvs U.E., kurš tika iecelts par pieteicējas aizbildni. Tādējādi tiesa secina, ka faktiski pieteicēja sakarā ar aizbildniecības nodibināšanu savu dzīvesvietu nav mainījusi. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka dzīvojamā telpa, kurā pieteicēja bija iemitinājusies pirms aizbildniecības nodibināšanas bija viņas vectēvam un aizbildnim U.E. piederošais dzīvoklis Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs.

[12] Tādējādi tālāk noskaidrojams, vai pieteicēja mitinājās dzīvoklī Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs, līdz aizbildnības nodibināšanai uz likumīga pamata, proti, vai viņai bija tiesības lietot dzīvokli Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Tādējādi, ja vecāki kādu iemeslu dēļ nespēj uzturēt savu bērnu, šis pienākums pāriet uz vecvecākiem. Lietā nav strīda par to, ka, pirms vecāku varas pārtraukšanas vecākiem un aizbildnības nodibināšanas, pieteicējas aprūpes, tajā skaitā uzturēšanas, pienākums gulās uz vecākiem, taču, kā izriet no Cēsu pilsētas domes lēmumiem ([7.1] un [7.2]) vecāki par bērniem, tajā skjaitā pieteicēju, ilgstoši nav rūpējušies, tāpēc vēl pirms aizbildniecības nodibināšanas vairāk kā trīs gadus pieteicēju un viņas brāli audzināja un uzturēja vecvecāki E. un U.E., atbilstoši Civillikuma 179.panta ceturtajai daļai.

[13] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 11.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iemitināt savā dzīvoklī ģimenes locekļus un citas personas. Minētā likuma 18.panta pirmā daļa noteic, ka par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstams laulātais, abu laulāto bērni, kamēr viņi dzīvo nedalītā saimniecībā, kā arī personas, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī un kuras viņam vai viņa laulātajam jāuztur uz likuma, līguma vai testamenta pamata. Kā jau iepriekš noskaidrots, pirms aizbildnības nodibināšanas vecvecāki iemitināja mazbērnus, tajā skaitā pieteicēju, savā dzīvoklī Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs. Ievērojot minēto, kā arī Civillikuma 179.panta ceturtajā daļā noteikto vecvecāku pienākumu uzturēt mazbērnu, kura vecāki nespēj pildīt šo pienākumu, secināms, ka pieteicēja līdz aizbildnības nodibināšanai dzīvokli Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs, lietoja kā dzīvokļa īrnieka, bet vēlāk īpašnieka, U.E. ģimenes locekle likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 18.panta pirmās daļas izpratnē.

[14] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 19.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvojamās un citas telpas, ja, viņus iemitinot, nav bijusi citāda vienošanās. Tikai šī likuma 22.pantā minētajos gadījumos dzīvokļa īpašnieks var prasīt ģimenes locekļu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, proti, ja viņi: 1) nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus; 2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īpašnieku:

a) rupji apvaino viņu vārdos vai darbos,

b) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu,

c) apdraud viņa dzīvību,

d) atstāj viņu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt; 3) ir ilgstošā prombūtnē un nav vienojušies ar dzīvokļa īpašnieku par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu. No lietas materiāliem tiesa nekonstatatē nevienu no minētajiem gadījumiem, kā arī pati pieteicēja nav norādījusi, ka viņai kādu iemeslu dēļ nebūtu iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms aizbildnības nodibināšanas aizņemtajā dzīvojamā telpā. Tādējādi pieteicējai kā dzīvokļa Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs, īpašnieka ģimenes loceklei ir likumā noteiktās tiesības arī pēc aizbildniecības izbeigšanās turpināt lietot dzīvojamās telpas Akmens ielā 2 – 64, Cēsīs.

[15] Pastāvot konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka pieteicējai ir iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Turklāt arī no Cēsu pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 15.augusta lēmuma Nr.1- 6/65 ([7.5]) izriet, ka U.E. ir apliecinājis, ka arī pēc aizbildnības izbeigšanās pieteicēja var turpināt dzīvot dzīvojamās telpās Amens ielā 2 – 64, Cēsīs. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pašvaldībai saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu nav pienākuma nodrošināt pieteicēju ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, līdz ar ko tiesa atzīst, ka atbildētājam bija tiesisks pamats izslēgt pieteicēju no Cēsu pilsētas palīdzības pirmās kārtas reģistra dzīvokļa jautājumā, jo nepastāv priekšnoteikumi, kas ir par pamatu attiecīgās palīdzības saņemšanai. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams spēkā, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289.-291.pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt E.G. pieteikumu par Cēsu pilsētas domes 2007.gada 6.decembra lēmuma Nr.784 atzīšanu par spēkā neesošu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts un parakstīts 2009.gada 15.janvārī.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese______________I.Petrovska

Rīgā, 2009.gada 15.janvārī.