Court partially allowed insurance recovery claim against property manager for flood damage and collection fees.

Lietas arhīva Nr. C-2729-18/4

ECLI:LV:RLPT:2018:1204.C29272918.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 04.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese S.Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā vienkaršotajā procedūra

pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 07.martā prasītāja AAS “Balta” pilnvarotais pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija” cēla

prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par parāda piedziņu.

Prasības pieteikuma norādīts, ka starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise

612375615, uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis /adrese/, turpmāk - Dzīvoklis. Polises darbības termiņš no 2017.gada 19.maija līdz 2018.gada

18.maijam.

2017.gada 27.augustā Dzīvoklis tika appludināts, par ko atbildētājs, kā mājas apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka appludināšana notika

sakarā ar aukstā ūdens stāvvada plīsumu. Prasītājs apsekoja salieto dzīvokli, sastādīja attiecīgu aktu, un saskaņā ar iesniegto tāmi, atskaitot ar polisi

noteikto pašrisku un nodokļus, izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR.

Dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotājs ir atbildētājs. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40. pantu apdrošinātājs pārņem

apdrošinātā prasījuma tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kas atbildīga par zaudējumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu atbildētājam

ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai

pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, līdz ar ko

prasītājam ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā

kārtībā.

Galvenais parāds ir 1389,23 EUR, ko veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1286,03 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu

103,30 EUR.

Prasītājs saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir aprēķinājis likumiskos procentus 6 (seši) % no simta gadā, t.i. 0.01644 % dienā no galvenā parāda

summas par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018. par 26 kavētām dienām, kas sastāda 5,48 EUR.

Prasītājs saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 4.–6.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1635.pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1775.pantu un 1779.pantu, lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR, fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 – 103,30 EUR,

kopā galveno parādu 1389,33 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 5,48 EUR par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018., kopā 1394,81

EUR, kā arī samaksāto valsts nodevu 209,22 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, un atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos

procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu 2018.gada 13.martā atbildētājam ierakstītā vēstulē uz juridisko adresi nosūtīti dokumenti -

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojumu veidlapa, paziņojums par lietas ierosināšanu un paskaidrojumu sniegšanu.

Paziņojumā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām un pienākumiem.

2018.gada 19.aprīlī tiesā ir saņemti atbildētāja paskaidrojumi (lietas 46. – 48.lapa), kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata, ka tā ir

nepamatota un noraidāma sekojošo apsvērumu dēļ.

Prasība celta ievērojot faktu, ka zaudējumi dzīvokļa īpašumam /adrese/, nodarīti atbildētāja bezdarbības rezultātā, kas izpaudās kā

Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā

remonta noteikumi” 2., 13. punktā noteikto pienākumu (dzīvojamā mājā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskā apkope, vizuālā

pārbaude, tehniskā apsekošana un bojājumu novēršana) nepildīšana.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv turpmāk minētie priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

prettiesiska rīcība; 2) tiesību aizskārēja vaina; 3) zaudējumu esamība; 4) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.

Lai noskaidrotu, vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, jākonstatē, vai vienlaicīgi pastāv augstākminētie zaudējumu

atlīdzības pamati.

Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds, ka dzīvokļa appludināšana notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā, kā arī par to, ka

apdrošinātājs iespējams saistībā ar appludināto dzīvokli ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa īpašniekam 1286,03 EUR.

Ir jānoskaidro, vai zaudējumus ir radījusi prettiesiska rīcība un vai prettiesisko rīcību ir pieļāvis atbildētājs.

Atbildētāja speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka 2017.gada 28.augusta pieteikumu, veica dzīvokļa apsekošanu, par ko

2017.gada 18.septembrī sagatavots akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr.1-8/35392. Aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr.59

appludināšana ir notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma/plīsuma rezultātā, kas noticis dzīvoklī /adrese/.

Atbildētājs savas atbildības robežās, vienmēr laicīgi remontē vai nomaina mājas kopīgās komunikācijas.

Atbildētājs nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā prasītājam radušies zaudējumi, ir radies tieši atbildētāja

bezdarbības rezultātā tālāk minēto apstākļu dēļ.

Dzīvojamā māja /adrese/, tika nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Atbildētājs regulāri dzīvojamā mājā veic inženierkomunikāciju pārbaudi

saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas darbību izpildē rīkojas saskaņā

ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Noteikumu Nr.907 2.pielikuma 2.1.1.apakšpunktā noteikts, ka aukstā ūdens cinkoto

cauruļvadu ekspluatācijas termiņš ir 30 gadi. Līdz ar to minēto komunikāciju ekspluatācijas termiņš aukstā ūdens noplūdes dienā (2017.gada

27.augustā) bija beidzies.

Atbildētājs jau savlaicīgi sākot ar 2012.gada novembri, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu

nākamajam 2013.gadam un turpmākajiem gadiem, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus informēja par minēto komunikāciju nolietojumu un

ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī nepieciešamību tās nomainīt. Remontdarbu apkopojumā bija norādīts, ka dzīvojamā mājā ir beidzies

ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām, līdz ar ko tie ir jānomaina.

Atbildētājs izteica priekšlikumu dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, un

darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas nav

izdarīts vēl joprojām.

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki tika rakstiski brīdināti, ka gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu

iepriekš minētajā jautājumā, atbildētājs kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks neuzņemsies atbildību par sekām, kas var iestāties,

neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu. Dzīvoklī /adrese/ esošās un bojātās komunikācijas (aukstā ūdens stāvvads)

ir aizbūvēts, kas ir fiksēts foto fiksācijā un pievienots aktam, līdz ar to, veicot vizuālo apsekošanu, objektīvi nav iespējams konstatēt

komunikāciju faktisko stāvokli. Aizbūvējot inženierkomunikāciju nišas/šahtas, tiek traucēta pašplūsmas gaisa apmaiņa un aukstā ūdens

cauruļvada kondensāta mitruma novadīšana/iztvaikošana. Bez vēdināšanas slēgtā telpā paaugstinās gaisa mitruma līmenis un, paaugstinoties

mitruma līmenim, kondensāta veidošanās notiek intensīvāk. Kondensāts cauruļvadu samitrina, un tiek radīta labvēlīga vide pastiprinātiem

cauruļvadu korozijas bojājumiem.

Atbildētāja ieskatā, nav pamata atlīdzināt prasītāja norādītos zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvokļa appludināšanu, jo

atbildētāja rīcībā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi.

Prasītāja arguments, ka iespējams radīto zaudējumu nodarīšanas cēlonis atradās ēkas kopīpašumā esošajās komunikācijās, atbildētāja

ieskatā ir nepietiekams, lai izdarītu secinājumus par viņa prettiesisko rīcību vai bezdarbību un atbildību par zaudējumu nodarīšanu.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu

izpildi dzīvojamās mājas īpašnieks (šajā gadījumā - dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieki, t.i., dzīvokļu īpašumu īpašnieki) atbild likumā

noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanu reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka kopīpašumam nepieciešamie izdevumi jānes visiem

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu domājamām daļām. Izdevumi Civillikuma 1071.panta izpratnē ietver ne tikai kopējas lietas saglabāšanas un

uzturēšanas izdevumus, bet arī nepieciešamos apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar

kopējo lietu. Atbildība par zaudējumiem kopīpašniekiem jānes proporcionāli viņu domājamām daļām.

Prasītājs ir tiesīgs prasīt no visiem dzīvojamās mājas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašumu īpašniekiem), tajā skaitā arī Dzīvokļa īpašnieka,

atlīdzināt prasītājam radušos zaudējumus. Minētais izriet no Civillikuma 1069.panta, proti, visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem

visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas.

Atbildētājs secina, ka avārija notikusi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ.

Atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par cietušā dzīvokļa remontdarbu veikšanu. Minētie pierādījumi ir

nepieciešams priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanai.

Atbildētājs uzskata, ka no četriem zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumiem konstatējams tikai viens, proti, zaudējumu esamība. Šis

priekšnoteikums nav pietiekams, lai atbildētājam rastos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

2018.gada 25.aprīlī tiesā ir saņemta prasītāja pārstāvja atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem (lietas 59.lapa), kurā norādīts, ka neviens no

atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem nenorāda uz to, ka atbildētājs regulāri veica komunikāciju apsekošanu vai sastādīja tehnisko atzinumu par mājas

komunikāciju tehnisko stāvoklī. No iesniegtā remonta darbu projekta redzams, ka kāpņu telpas kosmētiskajam remontam tajā ir atvēlēta lielāka summa,

nekā karstā ūdens komunikāciju remontam, bet aukstā ūdens komunikāciju remontam vai apkopei nav paredzētas nekādas summas. Konkrētajā

gadījumā noplūde notika no aukstā ūdens ūdensvada, kopumā secināms, ka atbildētājs nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kuram bija uzticēta

dzīvojamas mājas apsaimniekošana un pārvaldīšana. Prasītājam ir jau radušies zaudējumi - izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība. Galvenais pierādījums

lietā ir maksājuma uzdevums par atlīdzības izmaksu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 09.oktobra lēmumu civillietas Nr.C29272918 AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA

“Julianus Inkasso Latvija” prasībā vienkaršotajā procedūra pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu izskatīšana tika atlikta, nosakot

prasītāja pārstāvim termiņu līdz 2018.gada 31.oktobrim precizēt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, sniegt skaidrojumu par galvenā parāda

(apdrošināšanas atlīdzības) aprēķinu un precizēt galvenā parāda apmēru un tā aprēķinu.

Atbildētājs savos paskaidrojumos ir norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, norādot, ka tas nepieciešams lietas juridiskās

sarežģītības dēļ. Tiesa, izvērtējot atbildētāja lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, atzīst, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu pusēm pierādīt tos faktus, uz kuriem tās pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Juridiskajā literatūrā izteikta atziņa, ka, lai pārliecinātu tiesu, lietas dalībnieki cenšas iesniegt visus viņu rīcībā esošos pierādījumus (sk. A.Līcis. Prasības

tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2003, 81.lpp.).

Lietas izskatīšana rakstveidā neietekmē pušu tiesības izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību, vai prasītājam izvirzīt iebildumus pret

atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Atbildētājs ir iesniedzis rakstiskus paskaidrojumus, prasītājs ir iesniedzis atsauksmi par paskaidrojumiem, līdz ar to pušu viedokļi tiesai ir zināmi.

Tiesa uzskata, ka lieta nav juridiski sarežģīta, un atzīst, ka nav nepieciešams noteikt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana ir noteikta rakstveida

procesā.

Atbildētāja lūguma noraidīšana nav vērtējama kā Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo lietas

izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots

2018.gada 11.oktobrī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 04.decembrī un tiesas sprieduma pieejamības datumu

2018.gada 04.decembrī.

Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

2018.gada 29.novembrī tiesā saņemti prasītāja pārstāvja paskaidrojumi (lietas 76.-77. lapa), kuros norādīts, ka lietā iesniegti divi maksājuma

uzdevumi: 1) Nr.77419 par 1250,53 EUR izmaksu, atlīdzība lieta Nr.745103 un Nr.745831; 2) Nr.77170 par 115 EUR izmaksu, atlīdzība lieta

Nr.751134 un Nr.745831.

Lietas Nr.745103 un Nr.745831 ir viena izmaksu lieta sakarā ar 2017.gada 27.augusta ūdens noplūdi, kurā ir aprēķināta atlīdzība par remontu

1232,17 EUR (tāmes kopsumma 1302,17 EUR, atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 70 EUR) un 53,36 EUR saskaņā ar aprēķinu par bojāto mantu,

kopā 1285,53 EUR. Importējot izmaksu lietas datus prasītāja pārstāvja datu bāzē, bija pieļauta kļūda un izmaksa par bojāto mantu bija ievadīta par

summu 53,86 EUR, līdz ar ko prasība bija celta par atlīdzības piedziņu 1286,03 EUR. Lietā ir iesniegti pierādījumi, kas pamato atlīdzības summas

1286,03 EUR izmaksu, starpībai 0,50 EUR pierādījumu nav.

2017.gada 25.septembrī notika atkārtota apdrošinātā dzīvokļa noplūde, sakarā ar ko prasītājs pieņēma lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

80 EUR izmaksu lietā Nr.751134. Šī lieta nebija nodota piedziņai prasītāja pārstāvim un minētās summas atgūšana nav iekļauta prasījumā civillietas

C29272918 ietvaros.

Prasītāja papildus paskaidrojumi nosūtīti atbildētājam 2018. gada 30. novembrī uz elektronisko pasta adresi.

2018.gada 04.decembrī dotajā lietā tika sastādīts saīsināts spriedums, ar kuru AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija”

prasība vienkāršotajā procedūrā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu tika apmierināta daļēji.

Ar saīsināto spriedumu tika norādīts, ka pusēm ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, iesniegt sprieduma

sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 03.janvārī.

2018.gada 05.decembrī tiesā ir saņemts SIA “Julianus Inkasso Latvija” sprieduma sastādīšanas lūgums, kurā lūgts sastādīt spriedumu atbilstoši

Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1daļu, lietā ir sastādams spriedums atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam

sprieduma saturam.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumiem par prasību, prasītāja atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem, prasītāja

skaidrojumu par prasības summu, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2017.gada 27.augustā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma /adrese/,

nopludināšana, kā arī lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju /adrese/ pārvalda un apsaimnieko atbildētājs, jo par pretējo nav saņemti pierādījumi un

atbildētājs to neapstrīd.

Starp pusēm pastāv strīds, vai dzīvoklim ar nopludināšanu nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamu darbību vai

bezdarbību, proti, vai atbildētājam ir iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumus.

No prasītāja izdotās Ģimenes apdrošināšanas polises Nr.612375615 redzams, ka apdrošināšanas objekts ir dzīvoklis /adrese/ un objektā esošā

manta (lietas 21. – 22.lapa), apdrošināšanas laika posms ir no 2017.gada 19.maija līdz 2018.gada 18.maijam, apdrošinājuma ņēmēja ir /pers. A/.

Apdrošinātie riski – prettiesiska darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi trešajai personai, sakarā ar dzīvībai vai veselībai nodarīto

kaitējumu un/vai īpašuma bojājumu. Polisē noteikts pašrisks 70 EUR.

No atbildētāja darbinieku sastādītā 2017.gada 18.septembra akta par konstatētajiem bojājumiem Nr. 1-8/35392 izriet, ka, pamatojoties uz /pers.

B/ 2017.gada 28.augusta pieteikumu apsekot fiziskai personai piederošu dzīvokli /adrese/, atbildētāja pārstāvji, piedaloties 59 dzīvokļa

īpašniekam/īrniekam /pers. B/, apsekoja dzīvokli Nr.59 un konstatēja, ka dzīvoklī Nr.62 notikušā aukstā ūdensvada plīsuma dēļ, dzīvoklim Nr.59

nodarīti sekojoši bojājumi: gaitenī sienas - tapetes 1,12 m2 platībā, gaitenī griesti - tapetes 0,78 m2, virtuvē sienas – tapetes 0,97 m2, virtuvē griesti –

tapetes 0,47 m2 platībā, istabā sienas - tapetes 1,83 m2 platībā, istabā griesti - tapetes 0,77 m2 platībā, istabā sienas - tapetes 0,32 m2, griesti - tapetes

0,47 m2 platībā (lietas 23.-24. lapa).

No lietā iesniegtā /pers. A/ atlīdzības pieteikuma Nr.745103 par īpašumam nodarītiem zaudējumiem izriet, ka 2017.gada 27.augustā naktī /adrese/

notika ūdens caurules avārija, ko dzīvokļa Nr.59 iemītnieki pamanīja 08.30 no rīta, tika paziņots apdrošinātājam, izsaukts avārijas dienests un 10.05.

avārija tika novērsta. Bojāta virtuves iekārta, tapetes, linolejs, griesti, visas dzīvokļa telpas (lietas 25. – 26.lapa).

No 2017.gada 29.augusta bojātā īpašuma apskates protokola atlīdzības Nr.745103, ko sastādījis apdrošinātāja pārstāvis, izriet, ka notikusi

dzīvokļa /adrese/ saliešana no augšējā stāvā, kur plīsis aukstā ūdens stāvvads. Dzīvoklim nodarīti bojājumi – telpa Nr.4 – griestu tapetes ar zīmējumu,

nomaiņa 15 m2; telpa Nr.3 griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 18,2 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa aptuveni 40 m2, telpa Nr.6 – griestu

tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 1 m2, telpa Nr.1 – griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 8,6 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 25 m2, telpa Nr.2 –

grīdas linolejs, nomaiņa 7,7 m2, griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 7,7 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 20 m2, virtuves iekārta salieta, loksnes

bojātas, elektroinstalācija telpās Nr.1., 2., 3. – salieta, jāremontē (lietas 27.-29.lapa).

No 09.11.2017. sastādītās Tāmes Nr.745103 izriet, ka kopējās izmaksas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma atjaunošanai ir 1302,17 EUR

(lietas 30.lapa).

No mantas apdrošināšanas zaudējuma aprēķina atlīdzības pieteikumam Nr.745103 redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis zaudējumus sakarā ar

bojāto mantu 53,36 EUR (lietas 31.lapa).

Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas polisi, 2017.gada 27.augusta apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, mantas apdrošināšanas zaudējuma

aprēķinu, telpu remonta tāmi, prasītājs izmaksājis apdrošinājuma ņēmējai /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību par remontu 1232,17 EUR, un zaudējumus

par bojāto mantu 53,36 EUR, ko sastāda kopsumma 1285,53 EUR un minētos naudas pārskaitījumus apliecina lietā iesniegtie maksājuma uzdevumi

(lietas 32. – 33.lapa).

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

N o 2017.gada 19.decembra pretenzijas vēstules redzams, ka prasītājs vērsies pie atbildētāja ar pretenziju par zaudējumu 1285,53 EUR

atlīdzināšanu regresa lietā līdz 2018.gada 24.janvārim (lietas 34.lapa).

Atbildētājs ar 2018.gada 30.janvāra vētuli Nr.13-1a/5390 atteicis atlīdzināt zaudējumus, (lietas 35. – 37.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar 2017.gada 27.augusta pieteikumu apdrošinātājam un atbildētāja darbinieku 2017.gada 18.septembrī sastādīto aktu par

konstatētajiem bojājumiem ir pierādīts, ka apdrošinātajam dzīvoklim bojājumi radušies tieši 2017.gada 27.augustā notikušās appludināšanas rezultātā,

plīstot aukstā ūdens stāvvadam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā.

Atbildētājs savos rakstiskajos paskaidrojumos ir norādījis, ka dzīvojamā māja /adrese/, nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Saskaņā ar Ministru

Kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamas mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” otrā pielikuma 2.2.1. punkta noteikumiem aukstā ūdens cinkotā cauruļvada ekspluatācijas termiņš ir 30

gadi, tātad avārijas brīdī šo komunikāciju ekspluatācijas termiņš jau bija beidzies. Atbildētājs jau 2012.gada novembrī, sagatavojot Dzīvojamajai mājai

nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem, dzīvokļu īpašniekus informējis par minēto komunikāciju ekspluatācijas

termiņa beigām un nepieciešamību tās nomainīt. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par konstruktīvo elementu un

inženierkomunikāciju nomaiņu un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu. (lietas 47.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants noteic, kādas ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības.

Saskaņā ar minētā panta otrās daļas pirmā punkta “d” apakšpunktu dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, t.sk., dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, ir obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības. No minētās likuma normas secināms, ka dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju, tostarp ūdensapgādes stāvvadu,

tehniskā apsekošana, apkope un kārtējais remonts ietilpst pārvaldnieka –konkrētajā gadījumā atbildētāja - pienākumos, bet to atjaunošanai vai nomaiņai

atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktam tiek izmantoti mājas īpašnieka (visu dzīvokļu īpašnieku) šo uzdevumu

izpildei veiktie maksājumi.

2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo

pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, savukārt minēto noteikumu 13. un 14.punkts noteic, ka

reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude, t.sk., ūdensapgādes sistēmai.

Lietas materiālos atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu dzīvojamās ēkas kanalizācijas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši

2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 13.punktā noteiktajam - reizi mēnesī, līdz ar to secināms, ka atbildētājs pietiekami bieži

un savlaicīgi, lai novērstu iespējamo kaitējumu, nav apsekojis inženierkomunikācijas.

Prasītājs cēlis prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētāja, kas radušies sakarā ar atbildētāja kā nama apsaimniekotāja pienākumu nepienācīgu

pildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; saskaņā ar

1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja bezdarbību Civillikuma 1779.panta

izpratnē un atzīst par pierādītu, ka nodarītajiem zaudējumiem nebija nejaušības raksturs.

Nepamatoti ir atbildētāja iebildumi, ka atbildētājs ir veicis visas nepieciešamās pārvaldīšanas darbības, kā arī nav pamata atzīt par attaisnojošo

apstākli atbildētāja aktā norādīto, ka apsaimniekotājs nenes atbildības par avārijas sekām. Atbildētāja pienākums uzturēt kārtībā inženiertehniskās

komunikācijas, tostarp aukstā ūdens stāvvadu, ir noteikts ar likumu, noplūde nebūtu notikusi, ja šīs komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā kārtībā.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājs, apsaimniekojot nekustamo īpašumu, veicis savus pienākumus tikai formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu

pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētāja bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas ir, veicot mājas

komunikāciju apsekošanu, atbildētājam bija visas iespējas nepieļaut aukstā ūdens stāvvada bojājumu un zaudējumu nodarīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1772.panta noteikumiem, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa

sagaidāmās peļņas atrāvums. Saskaņā ar Civillikuma 1786.pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī

pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka prasītājam ir nodarīti zaudējumi

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātajam dzīvoklim nepieciešamo remontu 1232,17 EUR un par bojāto mantu 53,36 EUR, ko

sastāda kopsumma 1285,53 EUR.

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis savu tāmi, kā arī faktiski nav apstrīdējis izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tiesa vadās no prasītājas

iesniegtajiem pierādījumiem par remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksām.

Tiesa, ņemot vērā prasītāja pārstāvja iesniegtos papildus paskaidrojumus par prasības summas aprēķinu un tās pamatojumu, secina, ka pats

prasītāja pārstāvis atzīst, ka, kaut arī prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR, faktiski lietā ir

iesniegti rakstveida pierādījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 1285,53 EUR, bet par starpību 0,50 EUR pierādījumu nav, jo Prasītāja pārstāvja

datu bāzē ieviesusies kļūda, norādot, ka par bojāto summu izmaksāti 53,86 EUR, kaut saskaņā ar aprēķinu ir 53,36 EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī fiksēto maksu par zaudējumu lietas administrēšanu 103,30 EUR, norādot, ka tā kā atbildētājs nesedza

prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkaso Latvija”

iekasēt no atbildētāja zaudējumus, līdz ar ko prasītājam radušies zaudējumi par lietas administrēšanu tiesvedības procesā, tas ir, par nepieciešamo

dokumentu izprasīšanu un to apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu utt.

Lietas materiālos atrodas starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” noslēgtā Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 izraksta kopija, no kā

redzams, ka pasūtītājs (prasītājs) uzdod, bet SIA “Julianus Inkasso Latvija” apņemas atbilstoši šā Līguma nosacījumiem, sniegt pasūtītājam (prasītājam)

pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un pasūtītāja (prasītāja) regresu prasījumu pārvaldīšanu (lietas 12.lapa).

Lietas 19.lapā atrodas faktūrrēķina Nr.23185 kopija, bet lietas 20.lapā atrodas maksājuma uzdevums Nr.22963 par 516,49 EUR samaksu, tajā

skaitā, par 103,30 EUR (85,37 EUR + 21,00 EUR PVN) samaksu konkrētajā lietā.

LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūnija spriedumā ir norādīts: „Regresa prasība - cita vietā mantisko saistību izpildījušas

personas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību. Regresa prasība rodas gadījumos, kad likums paredz cietušajiem nodarītos

zaudējumus (kaitējumu) atlīdzināt nevis vainīgajam, bet citai personai. Saskaņā ar regresa prasību vainīgajam jāatlīdzina šai personai visi izdevumi, kas

radušies, izpildot viņa saistību, ja vien likumā nav noteikts kas cits” (Juridisko terminu vārdnīca, Autoru kolektīvs, Rīga, Nordik, 1998, 225.lpp.).

No Civillikuma 1779.panta izriet, ka atbildētāja pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, t.sk. izdevumus, kas radušies ar izmaksu lietas

administrēšanu. Līdz ar to zaudējumu summā ir iekļaujami arī lietas administrēšanas izdevumi 103,30 EUR.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami zaudējumi 1388,83 EUR, ko veido prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1285,53

EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 1285,53 EUR. Savukārt daļā par apdrošināšanas atlīdzības 0,50 EUR piedziņu prasība ir

noraidāma saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jo izmaksa šajā daļā nav pierādīta, ko papildus paskaidrojumos atzīst arī prasītāja pārstāvis.

Civillikuma 1759. panta 1. punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Ar lietas materiāliem ir apstiprināts un nav strīda, ka atbildētājs ir pielaidis samaksas nokavējumu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir tiesīgs

aprēķināt un pieprasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus.

Iepazīstoties ar prasības pieteikumā ietverto likumisko procentu aprēķinu, ņemot vērā to, ka pierādītā zaudējumu pamatsumma ir 1388,83 EUR,

kā arī prasības pieteikumā norādītajā nokavējuma periodā ir 21, nevis 26 kavētās dienas, tiesa atzīst, ka daļā par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu prasība ir apmierināma daļēji.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2018.gada 24.janvāra līdz 2018.gada 13.februārim (par 26

dienām) no galvenā parāda 1389,33 EUR apmērā, kas saskaņā ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu ir 5,48 EUR.

Tiesa, veicot likumisko procentu aprēķinu, atbilstoši pierādītajam zaudējumu apmēram un kavētajām dienām, atzīst par pamatotu piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājam likumiskos procentus 4,79 EUR, bet par likumisko procentu 0,69 EUR piedziņu par periodu no 24.01.2018. līdz

13.02.2018. prasību noraidīt.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētāja 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās zaudējumu summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 209,04 EUR (proporcionāli

apmierinātajam prasījuma apmēram 1393,62 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu

piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 EUR, kopā 212,34 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Prasību vienkāršotajā procedūrā apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas

Nr.40003049409, zaudējumus 1388,83 EUR, ko veido prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1285,53 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar

sadarbības līgumu 103,30 EUR, likumiskos procentus 4,79 EUR par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018., kopā 1393,62 EUR (viens tūkstotis trīs

simti deviņdesmit trīs euro 62 centi), kā arī tiesas izdevumus 212,34 EUR (divi simti divpadsmit euro 34 centi), bet pavisam kopā piedzīt 1605,96 EUR

(viens tūkstotis seši simti pieci euro 96 centi), kas iemaksājami AAS “BALTA” pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā

Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

Noteikt AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos

nokavējuma 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās zaudējumu summas.

Noraidīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasību daļā par apdrošināšanas atlīdzības 0,50 EUR un likumisko procentu 0,69 EUR

piedziņu par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 03.janvārī.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S.Hrebtova