Court partially allowed insurance recovery claim against property manager for flood damage and collection fees.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the property management company. The plaintiff successfully recovered the insurance payout and collection fees, but the court rejected a portion of the interest calculation for a specific period. The decision was based on the property manager's liability for flood damage and the specific terms of the subrogation agreement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190. panta, 193. panta, 195. panta, 204.1 panta, 250.25. panta, 250.27. panta; The court partially satisfies a subrogation claim for damages caused by property management negligence, adjusting interest calculations based on proven loss amounts and specific time periods.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2729-18/4
ECLI:LV:RLPT:2018:1204.C29272918.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 04.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S.Hrebtova
izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasībā vienkaršotajā procedūra
pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 07.martā prasītāja AAS “Balta” pilnvarotais pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija” cēla
prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par parāda piedziņu.
Prasības pieteikuma norādīts, ka starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise
612375615, uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis /adrese/, turpmāk - Dzīvoklis. Polises darbības termiņš no 2017.gada 19.maija līdz 2018.gada
18.maijam.
2017.gada 27.augustā Dzīvoklis tika appludināts, par ko atbildētājs, kā mājas apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka appludināšana notika
sakarā ar aukstā ūdens stāvvada plīsumu. Prasītājs apsekoja salieto dzīvokli, sastādīja attiecīgu aktu, un saskaņā ar iesniegto tāmi, atskaitot ar polisi
noteikto pašrisku un nodokļus, izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR.
Dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotājs ir atbildētājs. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40. pantu apdrošinātājs pārņem
apdrošinātā prasījuma tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kas atbildīga par zaudējumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu atbildētājam
ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus.
Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai
pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, līdz ar ko
prasītājam ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā
kārtībā.
Galvenais parāds ir 1389,23 EUR, ko veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1286,03 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu
103,30 EUR.
Prasītājs saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir aprēķinājis likumiskos procentus 6 (seši) % no simta gadā, t.i. 0.01644 % dienā no galvenā parāda
summas par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018. par 26 kavētām dienām, kas sastāda 5,48 EUR.
Prasītājs saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likuma 4.–6.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1635.pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1775.pantu un 1779.pantu, lūdz tiesu piedzīt no
atbildētāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR, fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 – 103,30 EUR,
kopā galveno parādu 1389,33 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 5,48 EUR par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018., kopā 1394,81
EUR, kā arī samaksāto valsts nodevu 209,22 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, un atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos
procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu 2018.gada 13.martā atbildētājam ierakstītā vēstulē uz juridisko adresi nosūtīti dokumenti -
prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojumu veidlapa, paziņojums par lietas ierosināšanu un paskaidrojumu sniegšanu.
Paziņojumā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām un pienākumiem.
2018.gada 19.aprīlī tiesā ir saņemti atbildētāja paskaidrojumi (lietas 46. – 48.lapa), kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata, ka tā ir
nepamatota un noraidāma sekojošo apsvērumu dēļ.
Prasība celta ievērojot faktu, ka zaudējumi dzīvokļa īpašumam /adrese/, nodarīti atbildētāja bezdarbības rezultātā, kas izpaudās kā
Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā
remonta noteikumi” 2., 13. punktā noteikto pienākumu (dzīvojamā mājā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskā apkope, vizuālā
pārbaude, tehniskā apsekošana un bojājumu novēršana) nepildīšana.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv turpmāk minētie priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)
prettiesiska rīcība; 2) tiesību aizskārēja vaina; 3) zaudējumu esamība; 4) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.
Lai noskaidrotu, vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, jākonstatē, vai vienlaicīgi pastāv augstākminētie zaudējumu
atlīdzības pamati.
Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds, ka dzīvokļa appludināšana notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā, kā arī par to, ka
apdrošinātājs iespējams saistībā ar appludināto dzīvokli ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa īpašniekam 1286,03 EUR.
Ir jānoskaidro, vai zaudējumus ir radījusi prettiesiska rīcība un vai prettiesisko rīcību ir pieļāvis atbildētājs.
Atbildētāja speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka 2017.gada 28.augusta pieteikumu, veica dzīvokļa apsekošanu, par ko
2017.gada 18.septembrī sagatavots akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem Nr.1-8/35392. Aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr.59
appludināšana ir notikusi aukstā ūdens stāvvada bojājuma/plīsuma rezultātā, kas noticis dzīvoklī /adrese/.
Atbildētājs savas atbildības robežās, vienmēr laicīgi remontē vai nomaina mājas kopīgās komunikācijas.
Atbildētājs nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā prasītājam radušies zaudējumi, ir radies tieši atbildētāja
bezdarbības rezultātā tālāk minēto apstākļu dēļ.
Dzīvojamā māja /adrese/, tika nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Atbildētājs regulāri dzīvojamā mājā veic inženierkomunikāciju pārbaudi
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas darbību izpildē rīkojas saskaņā
ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Noteikumu Nr.907 2.pielikuma 2.1.1.apakšpunktā noteikts, ka aukstā ūdens cinkoto
cauruļvadu ekspluatācijas termiņš ir 30 gadi. Līdz ar to minēto komunikāciju ekspluatācijas termiņš aukstā ūdens noplūdes dienā (2017.gada
27.augustā) bija beidzies.
Atbildētājs jau savlaicīgi sākot ar 2012.gada novembri, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu
nākamajam 2013.gadam un turpmākajiem gadiem, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus informēja par minēto komunikāciju nolietojumu un
ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī nepieciešamību tās nomainīt. Remontdarbu apkopojumā bija norādīts, ka dzīvojamā mājā ir beidzies
ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām, līdz ar ko tie ir jānomaina.
Atbildētājs izteica priekšlikumu dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, un
darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas nav
izdarīts vēl joprojām.
Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki tika rakstiski brīdināti, ka gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu
iepriekš minētajā jautājumā, atbildētājs kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks neuzņemsies atbildību par sekām, kas var iestāties,
neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu. Dzīvoklī /adrese/ esošās un bojātās komunikācijas (aukstā ūdens stāvvads)
ir aizbūvēts, kas ir fiksēts foto fiksācijā un pievienots aktam, līdz ar to, veicot vizuālo apsekošanu, objektīvi nav iespējams konstatēt
komunikāciju faktisko stāvokli. Aizbūvējot inženierkomunikāciju nišas/šahtas, tiek traucēta pašplūsmas gaisa apmaiņa un aukstā ūdens
cauruļvada kondensāta mitruma novadīšana/iztvaikošana. Bez vēdināšanas slēgtā telpā paaugstinās gaisa mitruma līmenis un, paaugstinoties
mitruma līmenim, kondensāta veidošanās notiek intensīvāk. Kondensāts cauruļvadu samitrina, un tiek radīta labvēlīga vide pastiprinātiem
cauruļvadu korozijas bojājumiem.
Atbildētāja ieskatā, nav pamata atlīdzināt prasītāja norādītos zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvokļa appludināšanu, jo
atbildētāja rīcībā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi.
Prasītāja arguments, ka iespējams radīto zaudējumu nodarīšanas cēlonis atradās ēkas kopīpašumā esošajās komunikācijās, atbildētāja
ieskatā ir nepietiekams, lai izdarītu secinājumus par viņa prettiesisko rīcību vai bezdarbību un atbildību par zaudējumu nodarīšanu.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu
izpildi dzīvojamās mājas īpašnieks (šajā gadījumā - dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieki, t.i., dzīvokļu īpašumu īpašnieki) atbild likumā
noteiktajā kārtībā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanu reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka kopīpašumam nepieciešamie izdevumi jānes visiem
kopīpašniekiem samērīgi ar viņu domājamām daļām. Izdevumi Civillikuma 1071.panta izpratnē ietver ne tikai kopējas lietas saglabāšanas un
uzturēšanas izdevumus, bet arī nepieciešamos apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar
kopējo lietu. Atbildība par zaudējumiem kopīpašniekiem jānes proporcionāli viņu domājamām daļām.
Prasītājs ir tiesīgs prasīt no visiem dzīvojamās mājas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašumu īpašniekiem), tajā skaitā arī Dzīvokļa īpašnieka,
atlīdzināt prasītājam radušos zaudējumus. Minētais izriet no Civillikuma 1069.panta, proti, visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem
visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas.
Atbildētājs secina, ka avārija notikusi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ.
Atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par cietušā dzīvokļa remontdarbu veikšanu. Minētie pierādījumi ir
nepieciešams priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanai.
Atbildētājs uzskata, ka no četriem zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumiem konstatējams tikai viens, proti, zaudējumu esamība. Šis
priekšnoteikums nav pietiekams, lai atbildētājam rastos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.
2018.gada 25.aprīlī tiesā ir saņemta prasītāja pārstāvja atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem (lietas 59.lapa), kurā norādīts, ka neviens no
atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem nenorāda uz to, ka atbildētājs regulāri veica komunikāciju apsekošanu vai sastādīja tehnisko atzinumu par mājas
komunikāciju tehnisko stāvoklī. No iesniegtā remonta darbu projekta redzams, ka kāpņu telpas kosmētiskajam remontam tajā ir atvēlēta lielāka summa,
nekā karstā ūdens komunikāciju remontam, bet aukstā ūdens komunikāciju remontam vai apkopei nav paredzētas nekādas summas. Konkrētajā
gadījumā noplūde notika no aukstā ūdens ūdensvada, kopumā secināms, ka atbildētājs nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kuram bija uzticēta
dzīvojamas mājas apsaimniekošana un pārvaldīšana. Prasītājam ir jau radušies zaudējumi - izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība. Galvenais pierādījums
lietā ir maksājuma uzdevums par atlīdzības izmaksu.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 09.oktobra lēmumu civillietas Nr.C29272918 AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA
“Julianus Inkasso Latvija” prasībā vienkaršotajā procedūra pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu izskatīšana tika atlikta, nosakot
prasītāja pārstāvim termiņu līdz 2018.gada 31.oktobrim precizēt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, sniegt skaidrojumu par galvenā parāda
(apdrošināšanas atlīdzības) aprēķinu un precizēt galvenā parāda apmēru un tā aprēķinu.
Atbildētājs savos paskaidrojumos ir norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, norādot, ka tas nepieciešams lietas juridiskās
sarežģītības dēļ. Tiesa, izvērtējot atbildētāja lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, atzīst, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama šādu
apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses
pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka
lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu pusēm pierādīt tos faktus, uz kuriem tās pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Juridiskajā literatūrā izteikta atziņa, ka, lai pārliecinātu tiesu, lietas dalībnieki cenšas iesniegt visus viņu rīcībā esošos pierādījumus (sk. A.Līcis. Prasības
tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,
2003, 81.lpp.).
Lietas izskatīšana rakstveidā neietekmē pušu tiesības izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību, vai prasītājam izvirzīt iebildumus pret
atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.
Atbildētājs ir iesniedzis rakstiskus paskaidrojumus, prasītājs ir iesniedzis atsauksmi par paskaidrojumiem, līdz ar to pušu viedokļi tiesai ir zināmi.
Tiesa uzskata, ka lieta nav juridiski sarežģīta, un atzīst, ka nav nepieciešams noteikt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana ir noteikta rakstveida
procesā.
Atbildētāja lūguma noraidīšana nav vērtējama kā Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo lietas
izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots
2018.gada 11.oktobrī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 04.decembrī un tiesas sprieduma pieejamības datumu
2018.gada 04.decembrī.
Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
2018.gada 29.novembrī tiesā saņemti prasītāja pārstāvja paskaidrojumi (lietas 76.-77. lapa), kuros norādīts, ka lietā iesniegti divi maksājuma
uzdevumi: 1) Nr.77419 par 1250,53 EUR izmaksu, atlīdzība lieta Nr.745103 un Nr.745831; 2) Nr.77170 par 115 EUR izmaksu, atlīdzība lieta
Nr.751134 un Nr.745831.
Lietas Nr.745103 un Nr.745831 ir viena izmaksu lieta sakarā ar 2017.gada 27.augusta ūdens noplūdi, kurā ir aprēķināta atlīdzība par remontu
1232,17 EUR (tāmes kopsumma 1302,17 EUR, atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 70 EUR) un 53,36 EUR saskaņā ar aprēķinu par bojāto mantu,
kopā 1285,53 EUR. Importējot izmaksu lietas datus prasītāja pārstāvja datu bāzē, bija pieļauta kļūda un izmaksa par bojāto mantu bija ievadīta par
summu 53,86 EUR, līdz ar ko prasība bija celta par atlīdzības piedziņu 1286,03 EUR. Lietā ir iesniegti pierādījumi, kas pamato atlīdzības summas
1286,03 EUR izmaksu, starpībai 0,50 EUR pierādījumu nav.
2017.gada 25.septembrī notika atkārtota apdrošinātā dzīvokļa noplūde, sakarā ar ko prasītājs pieņēma lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību
80 EUR izmaksu lietā Nr.751134. Šī lieta nebija nodota piedziņai prasītāja pārstāvim un minētās summas atgūšana nav iekļauta prasījumā civillietas
C29272918 ietvaros.
Prasītāja papildus paskaidrojumi nosūtīti atbildētājam 2018. gada 30. novembrī uz elektronisko pasta adresi.
2018.gada 04.decembrī dotajā lietā tika sastādīts saīsināts spriedums, ar kuru AAS “Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija”
prasība vienkāršotajā procedūrā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu tika apmierināta daļēji.
Ar saīsināto spriedumu tika norādīts, ka pusēm ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, iesniegt sprieduma
sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.
Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma
saturam, būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 03.janvārī.
2018.gada 05.decembrī tiesā ir saņemts SIA “Julianus Inkasso Latvija” sprieduma sastādīšanas lūgums, kurā lūgts sastādīt spriedumu atbilstoši
Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1daļu, lietā ir sastādams spriedums atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam
sprieduma saturam.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumiem par prasību, prasītāja atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem, prasītāja
skaidrojumu par prasības summu, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko
attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un
pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši
Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2017.gada 27.augustā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma /adrese/,
nopludināšana, kā arī lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju /adrese/ pārvalda un apsaimnieko atbildētājs, jo par pretējo nav saņemti pierādījumi un
atbildētājs to neapstrīd.
Starp pusēm pastāv strīds, vai dzīvoklim ar nopludināšanu nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamu darbību vai
bezdarbību, proti, vai atbildētājam ir iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumus.
No prasītāja izdotās Ģimenes apdrošināšanas polises Nr.612375615 redzams, ka apdrošināšanas objekts ir dzīvoklis /adrese/ un objektā esošā
manta (lietas 21. – 22.lapa), apdrošināšanas laika posms ir no 2017.gada 19.maija līdz 2018.gada 18.maijam, apdrošinājuma ņēmēja ir /pers. A/.
Apdrošinātie riski – prettiesiska darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi trešajai personai, sakarā ar dzīvībai vai veselībai nodarīto
kaitējumu un/vai īpašuma bojājumu. Polisē noteikts pašrisks 70 EUR.
No atbildētāja darbinieku sastādītā 2017.gada 18.septembra akta par konstatētajiem bojājumiem Nr. 1-8/35392 izriet, ka, pamatojoties uz /pers.
B/ 2017.gada 28.augusta pieteikumu apsekot fiziskai personai piederošu dzīvokli /adrese/, atbildētāja pārstāvji, piedaloties 59 dzīvokļa
īpašniekam/īrniekam /pers. B/, apsekoja dzīvokli Nr.59 un konstatēja, ka dzīvoklī Nr.62 notikušā aukstā ūdensvada plīsuma dēļ, dzīvoklim Nr.59
nodarīti sekojoši bojājumi: gaitenī sienas - tapetes 1,12 m2 platībā, gaitenī griesti - tapetes 0,78 m2, virtuvē sienas – tapetes 0,97 m2, virtuvē griesti –
tapetes 0,47 m2 platībā, istabā sienas - tapetes 1,83 m2 platībā, istabā griesti - tapetes 0,77 m2 platībā, istabā sienas - tapetes 0,32 m2, griesti - tapetes
0,47 m2 platībā (lietas 23.-24. lapa).
No lietā iesniegtā /pers. A/ atlīdzības pieteikuma Nr.745103 par īpašumam nodarītiem zaudējumiem izriet, ka 2017.gada 27.augustā naktī /adrese/
notika ūdens caurules avārija, ko dzīvokļa Nr.59 iemītnieki pamanīja 08.30 no rīta, tika paziņots apdrošinātājam, izsaukts avārijas dienests un 10.05.
avārija tika novērsta. Bojāta virtuves iekārta, tapetes, linolejs, griesti, visas dzīvokļa telpas (lietas 25. – 26.lapa).
No 2017.gada 29.augusta bojātā īpašuma apskates protokola atlīdzības Nr.745103, ko sastādījis apdrošinātāja pārstāvis, izriet, ka notikusi
dzīvokļa /adrese/ saliešana no augšējā stāvā, kur plīsis aukstā ūdens stāvvads. Dzīvoklim nodarīti bojājumi – telpa Nr.4 – griestu tapetes ar zīmējumu,
nomaiņa 15 m2; telpa Nr.3 griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 18,2 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa aptuveni 40 m2, telpa Nr.6 – griestu
tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 1 m2, telpa Nr.1 – griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 8,6 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 25 m2, telpa Nr.2 –
grīdas linolejs, nomaiņa 7,7 m2, griestu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 7,7 m2, sienu tapetes ar zīmējumu, nomaiņa 20 m2, virtuves iekārta salieta, loksnes
bojātas, elektroinstalācija telpās Nr.1., 2., 3. – salieta, jāremontē (lietas 27.-29.lapa).
No 09.11.2017. sastādītās Tāmes Nr.745103 izriet, ka kopējās izmaksas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma atjaunošanai ir 1302,17 EUR
(lietas 30.lapa).
No mantas apdrošināšanas zaudējuma aprēķina atlīdzības pieteikumam Nr.745103 redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis zaudējumus sakarā ar
bojāto mantu 53,36 EUR (lietas 31.lapa).
Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas polisi, 2017.gada 27.augusta apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, mantas apdrošināšanas zaudējuma
aprēķinu, telpu remonta tāmi, prasītājs izmaksājis apdrošinājuma ņēmējai /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību par remontu 1232,17 EUR, un zaudējumus
par bojāto mantu 53,36 EUR, ko sastāda kopsumma 1285,53 EUR un minētos naudas pārskaitījumus apliecina lietā iesniegtie maksājuma uzdevumi
(lietas 32. – 33.lapa).
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas
apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
N o 2017.gada 19.decembra pretenzijas vēstules redzams, ka prasītājs vērsies pie atbildētāja ar pretenziju par zaudējumu 1285,53 EUR
atlīdzināšanu regresa lietā līdz 2018.gada 24.janvārim (lietas 34.lapa).
Atbildētājs ar 2018.gada 30.janvāra vētuli Nr.13-1a/5390 atteicis atlīdzināt zaudējumus, (lietas 35. – 37.lapa).
Tiesa atzīst, ka ar 2017.gada 27.augusta pieteikumu apdrošinātājam un atbildētāja darbinieku 2017.gada 18.septembrī sastādīto aktu par
konstatētajiem bojājumiem ir pierādīts, ka apdrošinātajam dzīvoklim bojājumi radušies tieši 2017.gada 27.augustā notikušās appludināšanas rezultātā,
plīstot aukstā ūdens stāvvadam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar
dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā.
Atbildētājs savos rakstiskajos paskaidrojumos ir norādījis, ka dzīvojamā māja /adrese/, nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Saskaņā ar Ministru
Kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamas mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām” otrā pielikuma 2.2.1. punkta noteikumiem aukstā ūdens cinkotā cauruļvada ekspluatācijas termiņš ir 30
gadi, tātad avārijas brīdī šo komunikāciju ekspluatācijas termiņš jau bija beidzies. Atbildētājs jau 2012.gada novembrī, sagatavojot Dzīvojamajai mājai
nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem, dzīvokļu īpašniekus informējis par minēto komunikāciju ekspluatācijas
termiņa beigām un nepieciešamību tās nomainīt. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par konstruktīvo elementu un
inženierkomunikāciju nomaiņu un darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu. (lietas 47.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās
pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants noteic, kādas ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības.
Saskaņā ar minētā panta otrās daļas pirmā punkta “d” apakšpunktu dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši
normatīvo aktu prasībām, t.sk., dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, ir obligāti
veicamās pārvaldīšanas darbības. No minētās likuma normas secināms, ka dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju, tostarp ūdensapgādes stāvvadu,
tehniskā apsekošana, apkope un kārtējais remonts ietilpst pārvaldnieka –konkrētajā gadījumā atbildētāja - pienākumos, bet to atjaunošanai vai nomaiņai
atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktam tiek izmantoti mājas īpašnieka (visu dzīvokļu īpašnieku) šo uzdevumu
izpildei veiktie maksājumi.
2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo
pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, savukārt minēto noteikumu 13. un 14.punkts noteic, ka
reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude, t.sk., ūdensapgādes sistēmai.
Lietas materiālos atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu dzīvojamās ēkas kanalizācijas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši
2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 13.punktā noteiktajam - reizi mēnesī, līdz ar to secināms, ka atbildētājs pietiekami bieži
un savlaicīgi, lai novērstu iespējamo kaitējumu, nav apsekojis inženierkomunikācijas.
Prasītājs cēlis prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētāja, kas radušies sakarā ar atbildētāja kā nama apsaimniekotāja pienākumu nepienācīgu
pildīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; saskaņā ar
1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja bezdarbību Civillikuma 1779.panta
izpratnē un atzīst par pierādītu, ka nodarītajiem zaudējumiem nebija nejaušības raksturs.
Nepamatoti ir atbildētāja iebildumi, ka atbildētājs ir veicis visas nepieciešamās pārvaldīšanas darbības, kā arī nav pamata atzīt par attaisnojošo
apstākli atbildētāja aktā norādīto, ka apsaimniekotājs nenes atbildības par avārijas sekām. Atbildētāja pienākums uzturēt kārtībā inženiertehniskās
komunikācijas, tostarp aukstā ūdens stāvvadu, ir noteikts ar likumu, noplūde nebūtu notikusi, ja šīs komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā kārtībā.
Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājs, apsaimniekojot nekustamo īpašumu, veicis savus pienākumus tikai formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu
pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētāja bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas ir, veicot mājas
komunikāciju apsekošanu, atbildētājam bija visas iespējas nepieļaut aukstā ūdens stāvvada bojājumu un zaudējumu nodarīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1772.panta noteikumiem, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa
sagaidāmās peļņas atrāvums. Saskaņā ar Civillikuma 1786.pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī
pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka prasītājam ir nodarīti zaudējumi
izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātajam dzīvoklim nepieciešamo remontu 1232,17 EUR un par bojāto mantu 53,36 EUR, ko
sastāda kopsumma 1285,53 EUR.
Tā kā atbildētājs nav iesniedzis savu tāmi, kā arī faktiski nav apstrīdējis izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tiesa vadās no prasītājas
iesniegtajiem pierādījumiem par remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksām.
Tiesa, ņemot vērā prasītāja pārstāvja iesniegtos papildus paskaidrojumus par prasības summas aprēķinu un tās pamatojumu, secina, ka pats
prasītāja pārstāvis atzīst, ka, kaut arī prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību 1286,03 EUR, faktiski lietā ir
iesniegti rakstveida pierādījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 1285,53 EUR, bet par starpību 0,50 EUR pierādījumu nav, jo Prasītāja pārstāvja
datu bāzē ieviesusies kļūda, norādot, ka par bojāto summu izmaksāti 53,86 EUR, kaut saskaņā ar aprēķinu ir 53,36 EUR.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī fiksēto maksu par zaudējumu lietas administrēšanu 103,30 EUR, norādot, ka tā kā atbildētājs nesedza
prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkaso Latvija”
iekasēt no atbildētāja zaudējumus, līdz ar ko prasītājam radušies zaudējumi par lietas administrēšanu tiesvedības procesā, tas ir, par nepieciešamo
dokumentu izprasīšanu un to apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu utt.
Lietas materiālos atrodas starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” noslēgtā Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 izraksta kopija, no kā
redzams, ka pasūtītājs (prasītājs) uzdod, bet SIA “Julianus Inkasso Latvija” apņemas atbilstoši šā Līguma nosacījumiem, sniegt pasūtītājam (prasītājam)
pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un pasūtītāja (prasītāja) regresu prasījumu pārvaldīšanu (lietas 12.lapa).
Lietas 19.lapā atrodas faktūrrēķina Nr.23185 kopija, bet lietas 20.lapā atrodas maksājuma uzdevums Nr.22963 par 516,49 EUR samaksu, tajā
skaitā, par 103,30 EUR (85,37 EUR + 21,00 EUR PVN) samaksu konkrētajā lietā.
LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūnija spriedumā ir norādīts: „Regresa prasība - cita vietā mantisko saistību izpildījušas
personas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību. Regresa prasība rodas gadījumos, kad likums paredz cietušajiem nodarītos
zaudējumus (kaitējumu) atlīdzināt nevis vainīgajam, bet citai personai. Saskaņā ar regresa prasību vainīgajam jāatlīdzina šai personai visi izdevumi, kas
radušies, izpildot viņa saistību, ja vien likumā nav noteikts kas cits” (Juridisko terminu vārdnīca, Autoru kolektīvs, Rīga, Nordik, 1998, 225.lpp.).
No Civillikuma 1779.panta izriet, ka atbildētāja pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, t.sk. izdevumus, kas radušies ar izmaksu lietas
administrēšanu. Līdz ar to zaudējumu summā ir iekļaujami arī lietas administrēšanas izdevumi 103,30 EUR.
Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami zaudējumi 1388,83 EUR, ko veido prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1285,53
EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 1285,53 EUR. Savukārt daļā par apdrošināšanas atlīdzības 0,50 EUR piedziņu prasība ir
noraidāma saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jo izmaksa šajā daļā nav pierādīta, ko papildus paskaidrojumos atzīst arī prasītāja pārstāvis.
Civillikuma 1759. panta 1. punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Ar lietas materiāliem ir apstiprināts un nav strīda, ka atbildētājs ir pielaidis samaksas nokavējumu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir tiesīgs
aprēķināt un pieprasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus.
Iepazīstoties ar prasības pieteikumā ietverto likumisko procentu aprēķinu, ņemot vērā to, ka pierādītā zaudējumu pamatsumma ir 1388,83 EUR,
kā arī prasības pieteikumā norādītajā nokavējuma periodā ir 21, nevis 26 kavētās dienas, tiesa atzīst, ka daļā par likumisko nokavējuma procentu
piedziņu prasība ir apmierināma daļēji.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2018.gada 24.janvāra līdz 2018.gada 13.februārim (par 26
dienām) no galvenā parāda 1389,33 EUR apmērā, kas saskaņā ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu ir 5,48 EUR.
Tiesa, veicot likumisko procentu aprēķinu, atbilstoši pierādītajam zaudējumu apmēram un kavētajām dienām, atzīst par pamatotu piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājam likumiskos procentus 4,79 EUR, bet par likumisko procentu 0,69 EUR piedziņu par periodu no 24.01.2018. līdz
13.02.2018. prasību noraidīt.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
no atbildētāja 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās zaudējumu summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 209,04 EUR (proporcionāli
apmierinātajam prasījuma apmēram 1393,62 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu
piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 EUR, kopā 212,34 EUR.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
Prasību vienkāršotajā procedūrā apmierināt daļēji.
Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas
Nr.40003049409, zaudējumus 1388,83 EUR, ko veido prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1285,53 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar
sadarbības līgumu 103,30 EUR, likumiskos procentus 4,79 EUR par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018., kopā 1393,62 EUR (viens tūkstotis trīs
simti deviņdesmit trīs euro 62 centi), kā arī tiesas izdevumus 212,34 EUR (divi simti divpadsmit euro 34 centi), bet pavisam kopā piedzīt 1605,96 EUR
(viens tūkstotis seši simti pieci euro 96 centi), kas iemaksājami AAS “BALTA” pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā
Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.
Noteikt AAS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos
nokavējuma 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās zaudējumu summas.
Noraidīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasību daļā par apdrošināšanas atlīdzības 0,50 EUR un likumisko procentu 0,69 EUR
piedziņu par periodu no 24.01.2018. līdz 13.02.2018.
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 03.janvārī.
Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese S.Hrebtova