Court partially allowed debt collection claim for loan default, awarding principal and interest while rejecting specific penalty claims.

ECLI:LV:RIRT:2018:0309.C33602117.2.S

Lieta Nr.C33602117

Nr. C-2883-18/30

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2018.gada 9.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu MSIA “E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 19.oktobrī tiesā saņemta prasītājas MSIA “E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 2.februārī SIA „NORD LĪZINGS” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv atbildētāja

elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai. 2012.gada 2.februārī ar atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru viņai tika

izsniegts aizdevums 100,00 Ls jeb 142,29 euro apmērā. Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no

neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā. Aizdevuma līgumā puses pielīgušas līgumsodu 0,5% apmērā no neatmaksātās

aizdevuma summas par katru saistības neizpildes dienu. Starp SIA „NORD LĪZINGS” un SIA “LKA inkaso” 2014.gada 14.martā tika noslēgts cesijas

līgums, saskaņā ar kuru SIA „NORD LĪZINGS” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju SIA “LKA inkasso”. Starp SIA “LKA inkasso”

un prasītāju 2014.gada 1.oktobrī tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru SIA “LKA inkasso” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju

prasītājai. Atbildētājai, saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku, bija pienākums veikt maksājumus, sākot ar 2012.gada 2.martu, katra mēneša 2.datumā

līdz pilnīgai saistību izpildei. Atbildētāja veica tikai pirmo maksājumu 26,25 euro apmērā, no kuriem 21,34 euro novirzīti procentu (komisijas maksas)

par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 2.februāra līdz 2012.gada 2.martam dzēšanai, un 4,91 euro daļējai aizdevuma summas

dzēšanai. Atbildētāja maksājumus pienācīgā kārtā neveica. Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem atbildētāja 2015.gada 20.aprīlī veica maksājumu 13,00

euro apmērā, kas tika ieskaitīts aprēķinātā līgumsoda dzēšanai. Vairāk maksājumi netika veikti. Prasītāja 2015.gada 21.maijā nosūtīja atbildētājai

paziņojumu par neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju. Saistības netika izpildītas. Prasītāja vairākkārtīgi ir

mēģinājusi sazināties ar atbildētāju telefoniski, lai vienotos par labprātīgu saistību izpildi, bet atbildētāja uz telefona zvaniem un saņemtajiem brīdinājumiem

nav reaģējusi. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantu,

Civilprocesa likuma 1. 23., 26.pantu, 250.19 panta otro daļu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas neatmaksāto aizdevuma summu 137,38 euro apmērā,

līgumiskos procentus (komisijas maksu) 120,95 euro apmērā, likumiskos procentus 51,33 euro apmērā, kopā 309,66 euro, lūdz noteikt tiesības saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai). Prasībā norādīts, ka puses nav vienojušās

par mediācijas izmantošanu strīda risināšanā, kā arī norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 24.oktobrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2018.gada 9.janvārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai

pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida

vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta,

televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (spēkā līdz

2014.gada 12.jūnijam) 2. un 3.punkts noteica, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk -

distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona

(turpmāk - patērētājs).

Finanšu pakalpojums minēto noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto

pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 2.februārī atbildētāja pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv elektroniski iesniegusi pieteikumu

aizdevuma saņemšanai (lietas 30.lapa). Saskaņā ar minēto pieteikumu, 2012.gada 2.februārī starp SIA „Latvijas Kredītdēvēju Apvienība” (pēc

nosaukuma maiņas – SIA “NORD LĪZINGS”) un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1328165588 (lietas 15.-27.lapa), atbilstoši kuram

2012.gada 2.februārī atbildētājai izsniegts aizdevums 100 Ls jeb 142,29 euro apmērā ar ikmēneša procentu likmi 15% mēnesī, galīgais aizdevuma

atmaksas termiņš noteikts 2013.gada 2.februāris un kopējā atmaksājamā summa 221,40 Ls jeb 315,02 euro.

Atbildētājai saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku pie aizdevuma līguma Nr.1328165588 (lietas 13.lapa), noteikts pienākums veikt aizdevuma

summas un kredīta izmaksas (procentu) maksājumus 18,45 Ls apmērā, sākot ar 2012.gada 2.martu, un turpmāk katra mēneša 2.datumā, līdz saistību

pilnīgai izpildei.

Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts, atbilstoši Ministru

kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Ar lietā esošo 2014.gada 14.marta cesijas līgumu Nr.20140314 (lietas 33.-34.lapa) pierādīts, ka SIA „Latvijas Kredītdēvēju Apvienība” cedējusi

SIA “LKA INKASSO” prasījumus pret debitoriem, kas uzskaitīti līguma pielikumos, tajā skaitā prasījumus pret atbildētāju, kas nodibināti ar aizdevuma

līgumu Nr.1328165588 (lietas 31.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma).

Savukārt ar lietā esošo 2014.gada 1.oktobra cesijas līgumu Nr.20141001 (lietas 35.-36.lapa) pierādīts, ka SIA “LKA INKASSO” cedējusi SIA

“E.P. Ieguldījumi” savus prasījumus pret debitoriem, tajā skaitā atbildētājas saistības, kas nodibinātas ar aizdevuma līgumu Nr. 1328165588 (lietas

32.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to

nezina.

Savukārt, Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar

prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tādējādi likums prasījuma tiesību ietvaros cesionāram ir piešķīris kreditora tiesības, no kā secināms, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikuma un lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētājai, saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu, ir izsniegts aizdevums, ko

apliecina lietā esošais 2012.gada 2.februāra maksājuma uzdevums (lietas 14.lapa).

Savukārt atbildētāja savas ar līgumu nodibinātās saistības nav pildījusi pienācīgi, neveicot maksājumus atbilstoši maksājumu grafika noteikumiem.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja veica maksājumu 26,25 euro apmērā, no kuriem 21,34 euro novirzīti procentu (komisijas maksas)

par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 2.februāra līdz 2012.gada 2.martam dzēšanai, un 4,91 euro daļējai aizdevuma summas

dzēšanai. Kā arī atbildētāja 2015.gada 20.aprīlī veica maksājumu 13,00 euro apmērā, kas tika ieskaitīts aprēķinātā līgumsoda dzēšanai. Vairāk

maksājumi netika veikti. Ņemot vērā minēto atbildētājas neatmaksātā pamatparāda summa sastāda 137,38 euro, ko atbildētāja nav apstrīdējusi.

No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 26.septembrī, 2014.gada 15.maijā, 2014.gada 11.jūlijā atbildētājai elektroniski nosūtīti paziņojumi par

kavētajiem maksājumiem, savukārt 2015.gada 21.maijā atbildētājai nosūtīts rakstveida paziņojums, dodot termiņu saistību segšanai līdz 2015.gada

28.maijam, norādot uz saistību piespiedu izpildi tiesas ceļā (lietas 8.-12.lapa). Kā arī prasītāja norāda, ka mēģinājusi sazināties ar atbildētāju telefoniski,

lai vienotos par labprātīgu saistību izpildi, taču atbildētāja uz telefona zvaniem nav reaģējusi.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus

apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un prasībā norādītā neatmaksātā pamatparāda 137,38 euro

esamība.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 120,95 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 2.marta līdz

2013.gada 2.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1764.pants noteic, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..).

Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar aizdevuma līguma speciālās daļas 7.punktu, aizņēmuma likme ir 15% mēnesī no neatmaksātā aizdevuma. Aizņēmuma likme tiek

aprēķināta, piemērojot lineāro aprēķināšanas metodi, un gadā tā sastāda 180 procenti no aizdevuma. Aizdevēja piešķirtajam aizņēmuma likmes vietā tiek

piemērota komisijas maksa, kas ir izteikta fiksētās naudas summas veidā, un tā ir 121,40 Ls. Precīzas ikmēneša komisijas maksas maksājamās summas

un termiņi norādīti Aizdevuma atmaksas grafikā, kas ir līguma Pielikums Nr.1 un ir līguma neatņemama sastāvdaļa, minēto apliecina aizdevuma atmaksas

grafiks (lietas 13.lapa).

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu.

Ņemot vērā, ka lietā pierādīts apstāklis, ka atbildētājai ir izsniegts aizdevums līgumā norādītajā apmērā, atbildētāja līguma nosacījumiem par

procentu maksāšanas pienākumu un to apmēram ir piekritusi, prasībā norādīto procentu apmēru nav apstrīdējusi, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas

pienākumu maksāt procentus prasītājas norādītajā apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 51,33 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 2.februāra līdz 2017.gada 11.oktobrim, saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto

aprēķinu.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētāja nav atmaksājusi saņemto aizdevumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos

procentus par aizdevuma izmantošanu par prasībā norādīto periodu, taču pārbaudot prasībā norādīto likumisko procentu aprēķinu, tiesa secina, ka tas

veikts nekorekti. Proti, 6% gadā maksājami no neatmaksātās aizdevuma summas 137,38 euro, un ir 38,64 euro gadā jeb 0,0225 euro dienā. Līdz ar to

likumisko procentu kopējā summa par 1711 dienām sastāda 38,64 euro, kas ir piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā, ka prasītāja no tiesas izdevumu samaksas bija atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta pamata, tiesa atzīst,

ka valsts nodeva par labu valstij piedzenama no atbildētājas, un tās apmērs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunktu, sastāda 71,14 euro.

Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkta noteikumiem, no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,03 euro apmērā par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai SIA “E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr.40103216317 (bankas konts

naudas līdzekļu iemaksai – LV86PRTT0260022390400, kredītiestāde: AS “PRIVATBANK”), neatmaksāto aizdevuma summu 137,38 euro,

līgumiskos procentus 120,95 euro par laika periodu no 2012.gada 2.marta līdz 2013.gada 2.februārim, likumiskos procentus 38,64 euro par laika

periodu no 2013.gada 2.februāra līdz 2017.gada 11.oktobrim, kopā – 296,97 euro (divi simti deviņdesmit seši euro, 97 centi).

Atzīt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. A/likumiskos 6% gadā no

pamatparāda 137,38 euro.

Noraidīt prasību daļā par likumisko procentu piedziņu 12,69 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro, 14 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,03 euro (trīs euro, 03 centi).

Noteikt /pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Valsts nodeva iemaksājama, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķis: dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa