Court dismisses defendant's absence and allows plaintiff's debt collection claim based on contract and assignment.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear without valid justification and ruled in favor of the plaintiff's debt collection claim. The plaintiff successfully proved a consumer loan contract with the original lender, a subsequent assignment of rights to the collection agency, and the defendant's failure to make payments. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding principal, legal interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. un Civilprocesa likuma 41., 195., 204.1. pantu; The court may decide a civil case in the absence of a defendant who fails to appear without valid excuse, and a creditor's claim for debt repayment and interest is upheld upon proof of contract and assignment of rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28237116
Lietas arhīva Nr. C-2336-17/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā
2017.gada 13.februārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:
tiesnese Gunta Sokolova
ar tiesas sēdes sekretāri Jeļenu Kuļimovu,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers.N/
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu,
konstatēja:
SIA „Julianus Inkasso Latvija” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda 1328,87 euro piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS „Swedbank” un atbildētāju noslēgts līgums par patēriņa kredīta izsniegšanu un izmantošanu. Atbildētājai
ik mēnesī bija jāveic maksājumi kredīta atmaksai.
Atbildētāja nav veikusi maksājumus saskaņā ar līgumu un nav samaksājusi 1162,09 euro.
2013.gada 12.jūlijā AS “Swedbank” savas prasījuma tiesības pret atbildētāju cedēja prasītājai.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 1162,09 euro un likumiskos nokavējuma procentus 166,78 euro, kopā 1328,87 euro.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793.,1797., 1798., 1801. ,1805., 1934. un 1943.pantu.
Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā un lūdza to apmierināt.
Atbildētāja tiesas sēdē nav ieradusies, neziņojot par neierašanās iemesliem, kaut gan viņai pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta savlaicīgi uz deklarēto
dzīvesvietu, līdz ar to viņa uz tiesas sēdi nav ieradusies neattaisnojošu iemeslu dēļ.
Tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, tiesa izskata lietu bez atbildētājas
klātbūtnes.
Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma.
2010.gada 06.decembrī AS “Swedbank” un atbildētāja noslēgušas patēriņa kredīta līgumu, ar ko AS “Swedbank” aizdevusi atbildētājai Ls
1685,40 saistību, kas izriet no patēriņa kredīta līguma Nr. 09-057685-PT, pilnīgai dzēšanai. Atbildētāja apņēmusies samaksāt parādu maksājumu grafikā
noteiktajos termiņos un apmērā līdz 2010.gada 15.novembrim (lietas lapas 11-13).
Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar AS “Swedbank” aprēķinu, atbildētāja nav samaksājusi nevienu pielīgto maksājumu pielīgtajā apmērā (lietas lapas 38-41).
Civillikuma 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.
Civillikuma 1798.pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi.
Civillikuma 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru(cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt
jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Saskaņā ar 2013.gada 25.jūlija Cesijas līgumu AS „Swedbank” cedēja prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju par 1162,09 euro (lietas lapas
14,15).
2013.gada 08.augustā prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumu par cesiju un parādsaistībām (lietas lapas 16, 17, 64).
Prasītāja uzskata, ka tā vienpersoniski atkāpusies no līguma 2012.gada 06.decembrī (lietas lapa 42).
Tā kā pierādījumi par atkāpšanos no līguma nav iesniegti un no līguma 7.punkta noteikumiem izriet, ka par atkāpšanos no līguma prasītājai ir jāziņo,
tiesa atzīst, ka nav notikusi prasītājas vienpusēja atkāpšanās no līguma.
Prasītāja aprēķinājusi, ka atbildētāja tai nav atdevusi 1162,09 euro no izsniegtā aizdevuma.
Šī summa no atbildētājas ir piedzenama ar spriedumu, jo atbildētāja nav pierādījusi samaksu un nav iesniegusi pārbaudāmus iebildumus pret
prasības summas aprēķinu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 166,78 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 26.jūlija līdz
2015.gada 17.decembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu.
Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, no viņas par labu prasītājai ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti.
Prasītāja, ceļot prasību, ir samaksājusi valsts nodevu 199,33 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 204,03 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami norādītie tiesas izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei.
Tiesa atbildētājai nosaka 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma izpildei.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26, 8, 41., 92.-97., 189.-193., 195.un 204. 1 pantu, tiesa
nosprieda:
pilnīgi apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija” parādu 1162,09 euro, likumiskos nokavējuma procentus 166,78 euro un tiesas
izdevumus 204,03 euro, kopā 1532,90 euro.
Atzīt SIA “Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt no /pers. C/ par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus
procentus gadā no galvenā parāda 1162,09 euro.
Noteikt pers.Ctermiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedums labprātīgi izpildāms, iemaksājot naudas līdzekļus SIA “Julianus Inkasso Latvija” kontā Nr.LV61HABA0551008868793 AS
“Swedbank”.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Civilprocesa likuma 440.2 pantā paredzētajos gadījumos Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums ir 2017.gada 13.februāris.
Tiesnese G.Sokolova