Supreme Court allows blind plaintiff to void power of attorney and sale deed due to disability and lack of capacity.

Lietas Nr. C04181611

Lietas arhīva Nr. PAC-0389-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014. gada 6. oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marika Senkāne

tiesnese Māra Katlapa

tiesnesis Normunds Riņķis

ar sekretāri Ilonu Semjonovu,

piedaloties /pers. B/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Skaidrītei Velmei-Gulbei, /pers. C/ un viņa pārstāvei zvērinātai advokātei Intai

Sikorai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. C/ par pilnvaras, aizdevuma un hipotēkas līguma, izsoles atzīšanu par

spēkā neesošu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību atzīšanu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2012. gada

16. augusta spriedumu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] /pers. B/ 2010. gada 27. decembrī Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret /pers. D/ un /pers. C/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma l., 1445.,

1447., 1458., 1459., 1504., 1514., 2289., 2291., 2298., 2302., 2304., 2305. pantu, izteikti šādi prasījumi:

- atzīt par spēkā neesošu no izdošanas brīža 2008. gada 18. aprīļa universālpilnvaru, kas iereģistrēta zvērinātas notāres Ivetas Žvīgures-Ģērmanes

aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. 3959;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža starp /pers. C/ un /pers. B/ 2008. gada 3. septembrī noslēgto aizdevuma līgumu;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža starp /pers. C/ un /pers. B/ 2008. gada 3. septembrī noslēgto hipotēkas līgumu;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2008. gada 27. novembra Vienošanos Nr. 1 par grozījumiem 2008. gada 3. septembra aizdevuma

līgumā;

- atzīt par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles aktu Nr. 277, ar kuru tika pārdotas /pers. B/ piederošās 4626/10000 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/;

- dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. /numurs/ IV daļas 1., 2. iedaļas ierakstu ar Nr. 5.1, II daļas 2. iedaļas ierakstus ar Nr. 6.1.,

8.1.

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] /pers. B/ ir vientuļa pensionāre un kopš 2005. gada ir akla.

Prasītājai pieder 4626/10000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/ (turpmāk – strīdus nekustamais īpašums). Saskaņā ar

kopīpašnieku noteikto īpašuma lietošanas kārtību prasītājas lietošanā ir nodoti dzīvokļi Nr. 10, Nr. 11, Nr. 12, Nr. 17, Nr. 18, Nr. 21, Nr. 22, Nr. 25,

Nr. 26 dzīvojamā mājā ar būves kadastra apzīmējumu /numurs B/un dzīvojamā mājā ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/; bēniņu telpas 151,53 m2

platībā dzīvojamā mājā ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/; pagraba telpas dzīvojamā mājā ar būves kadastra apzīmējumu /numurs D/. Dzīvokli

Nr. 21 prasītāja lieto pati.

Ievērojot prasītājas vecumu un veselības stāvokli, lai sekmīgāk varētu apsaimniekot viņai piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma,

2005. gada 12. oktobrī tika izsniegta pilnvara /pers. D/, ar kuru atbildētājs tika pilnvarots pārvaldīt un apsaimniekot prasītājai piederošo īpašumu.

Ievērojot to, ka prasītāja ir neredzīga, pilnvara tika izsniegta divu liecinieku klātbūtnē.

[1.2] /pers. D/ paziņojis prasītājai, ka uz 2005. gada 12. oktobra pilnvara pamata nav iespējams veikt visas nepieciešamās darbības sekmīgai

īpašuma apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, kā arī tiesā jāceļ prasību pret īrniekiem par īres un komunālo pakalpojumu maksas piedziņu. 2008. gada 18.

aprīlī pie prasītājas ieradusies zvērināta notāre I.Žvīgure-Ģērmane, lai apstiprinātu pilnvaru. Notāre vispārīgi atreferējusi pilnvaras saturu, no kā prasītāja

sapratusi, ka ar pilnvaru prasītāja nodos tiesības pārvaldīt un apsaimniekot īpašumu, kā arī celt prasības tiesā. Pilnvaru prasītāja parakstījusi, neesot klāt

lieciniekiem. Liecinieku pieaicināšana izskaidrota kā nevajadzīga.

Prasītāja tikusi maldināta, jo faktiski izdota universālpilnvara ar daudz plašāku pilnvarojumu.

[1.3] 2008. gada 8. oktobrī /pers. B/ atsauca visas pilnvaras, kuras biju izsniegusi /pers. D/. Pilnvaru atsaukums tika publicēts laikraksta „Latvijas

Vēstnesis” 2008. gada 8. oktobra laidienā Nr. 156 (3940).

[1.4] 2009. gada pavasara beigās /pers. D/ atkal vērsās pie prasītājas un piedāvāja izsniegt viņam pilnvaru, lai viņš varētu turpināt īpašuma

apsaimniekošanu. Tādējādi, izmantojot prasītājas uzticēšanos, 2009. gada 1. jūnijā /pers. D/ tika izdota jauna pilnvara.

Tikai pēc tam, kad prasītāja uzzināja par 2010. gada 13. septembrī notikušo strīdus nekustamā īpašuma izsoli, viņas rīcībā nonāca dokumenti, kas

apstiprina /pers. D/ krāpnieciskās darbības. Izrādījies, ka arī 2009. gada 1. jūnija pilnvara /pers. D/ bija nepieciešama vēlāk sekojošo procesu

kontrolēšanai. 2010. gada 20. septembrī 2009. gada 1. jūnijā /pers. D/ izdotā universālpilnvara tika atsaukta.

[1.5] Pamatojoties uz 2008. gada 18. aprīlī izsniegto pilnvaru, /pers. D/ prasītājas vārdā 2008. gada 3. septembrī noslēdzis ar /pers. C/ aizdevuma

līgumu, atbilstoši kuram /pers. C/ izsniedzis aizdevumu 92 543,58 euro apmērā /pers. D/ parādsaistību dzēšanai SIA „CPP finanses” un apgrozāmo

līdzekļu palielināšanai. Vienlaicīgi atbildētāji parakstījuši arī hipotēkas līgumu, saskaņā ar kuru ieķīlāts prasītājai piederošais strīdus nekustamais īpašums.

Kopējā nodrošinājuma summa noteikta 192 144,59 euro.

[1.6] 2008. gada 27. novembrī starp /pers. C/ un /pers. D/ tika parakstīta Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 2008. gada 3. septembra aizdevuma

līgumā, atbilstoši kurai palielināta aizdevuma summa, nosakot to 96 812,20 euro apmērā. No Vienošanās izriet, ka /pers. D/ ir saņēmis no /pers. C/

papildus 4268,62 euro skaidrā naudā. Taču uz šīs Vienošanās parakstīšanas brīdi, t.i. 2008. gada 27. novembrī, nebija spēkā 2008. gada 18. aprīļa

universālpilnvara, jo tā tika atsaukta jau 2008. gada 8. oktobrī.

No AS „Citadele” prasītājai piederošā konta izdrukas prasītāja uzzinājusi, ka 2008. gada 26. septembrī /pers. C/ ir iemaksājis 58 246,64 euro, no

kuriem 2008. gada 26.septembrī, 3. oktobrī, 10. oktobrī un 3. novembrī izņēmis kopā 55 797,92 euro. Par noslēgto aizdevumu prasītājai nebija zināms

un /pers. D/ to izlietojis tikai savām vajadzībām.

Prasītājas ieskatā /pers. D/ ir viņu maldinājis, izmantojot viņas aklumu, ar viltu ieguvis universālpilnvaru, lai varētu saņemt aizdevumu savu

parādsaistību dzēšanai. Līdz 2008. gada 18. aprīļa pilnvarai izsniegtās pilnvaras paudušas prasītājas gribu, tās sniegtas konkrētiem uzdevumiem –

pārvaldīt un apsaimniekot īpašumu un pārdot vienu prasītājai piederošo dzīvokli, turklāt tās tika izsniegtas liecinieku klātbūtnē. /pers. D/ nav informējis

prasītāju nedz par noslēgto aizdevuma līgumu, nedz hipotēkas līgumu.

[1.7] 2010. gada septembrī prasītāja uzzināja, ka par viņai piederošā īpašuma 4626/10000 domājamām daļām ir notikusi izsole, kurā to ir nopircis

/pers. C/. Ar Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobra lēmumu izsoles akts apstiprināts. Tad arī prasītājai kļuva zināms, ka 2009. gada 2. jūnijā Rīgas

šķīrējtiesa piedzinusi no prasītājas /pers. C/ labā 194 056,28 euro.

Šķīrējtiesai sniegtos paskaidrojumus un 2009. gada 2. jūnija iesniegumu prasītāja nav parakstījusi. Pie dokumentu parakstīšanas nav pieaicināti

liecinieki. Šķīrējtiesa ignorējusi faktu, ka pilnvaru parakstījusi akla persona bez liecinieku klātbūtnes. Ne uz paskaidrojumiem, ne uz iesnieguma nav

norādīts, ka tie būtu nolasīti prasītājai.

Šādos apstākļos prasītāja neatzīst sev par saistošām /pers. D/ veiktās darbības, jo nekad nav devusi uzdevumu saņemt aizdevumu atbildētāja

parādsaistību dzēšanai. Arī izsole atzīstama par spēkā neesošu, jo /pers. C/ nebija prasījuma tiesību pret prasītāju.

[2] Ar Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 4. janvāra lēmumu /pers. B/ prasība nodrošināta, ierakstot aizlieguma atzīmi Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs E/uz 4626/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/.

[3] Paskaidrojumus par celto prasību sniedzis /pers. C/, norādot šādus argumentus.

2008. gada 3. septembra aizdevuma līgums, 2008. gada 3. septembra hipotēkas līgums un 2008. gada 27. septembra vienošanās Nr. 1 tika

noslēgti ar prasītāju, kuras vārdā rīkojās /pers. D/, pamatojoties uz zvērinātas notāres I.Žvīgures-Ģērmanes 2008. gada 18. aprīlī apliecinātās

universālpilnvaras pamata. Līdz ar to atbildētājam nebijis pamata šaubīties par šāda akta neatbilstību likumam. Atbildētājam bijis pamats paļauties uz

noslēgto darījumu atbilstību likuma prasībām.

Ņemot vērā, ka prasītāja savas saistības neizpildīja, atbildētājs, rīkojoties likuma ietvaros un aizsargājot savas intereses, veicis neizpildīto saistību

piedziņu.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesas 2012. gada 16. augusta spriedumu /pers. B/ prasība apmierināta pilnīgi.

Atzīta par spēkā neesošu 2008. gada 18. aprīļa universālpilnvara, kas reģistrēta zvērinātas notāres I.Žvīgures-Ģērmanes aktu un apliecinājumu

reģistrā ar Nr. /numurs1/;

Atzīts par spēkā neesošu 2008. gada 3. septembra aizdevuma līgums, kas noslēgts starp /pers. C/ kā kreditoru un /pers. B/ kā aizņēmēju un 2008.

gada 27. novembra Vienošanos Nr. 1 par grozījumiem minētajā aizdevuma līgumā;

Atzīts par spēkā neesošu 2008. gada 3. septembra Hipotēkas līgums, kas noslēgts starp /pers. C/ kā ķīlas ņēmēju un /pers. B/ kā ieķīlātāju;

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 12952 dzēsti IV daļas 1., 2.iedaļas ieraksti Nr. 5.1., II daļas 2.iedaļas ieraksti Nr. 6.1., 8.1.

Atzīts par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles akts Nr. 277, ar kuru tika pārdotas /pers. B/ piederošās 4626/10000 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.

/pers. B/ atzītas īpašuma tiesības uz 4626/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] No lietas materiāliem pievienotiem medicīniskiem dokumentiem: Izraksta no pacienta medicīniskās kartes, P. Stradiņa Universitātes klīniskās

slimnīcas konsultanta slēdziena, Izraksta-epikrīzes no stacionāra slimnieka kartes, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertu komisijas atzinuma

Nr. 70-V, izriet, ka /pers. B/ ir abu acu neatgriezenisks redzes zudums no 2005. gada.

[4.2] Izdodot 2008. gada 18. aprīļa pilnvaru, netika ievērots Notariāta likuma 94. pants, atbilstoši kuram, taisot aktus, kuros piedalās kurli, mēmi

vai akli cilvēki, nepieciešama vismaz divu liecinieku klātbūtne.

[4.3] 2008. gada 18. aprīļa pilnvarā /pers. D/ netika dots uzdevums saņemt aizdevumu paša pilnvarnieka parādsaistību dzēšanai, kā arī netika dots

uzdevums prasītājas vārdā slēgt aizdevuma līgumu, līdz ar to atzīstams, ka pilnvarnieks ir pārkāpis viņam dotā pilnvarojuma robežas.

[4.4] Tiesai nav pamata neticēt prasītājas apgalvojumam, ka pilnvarnieks viņu nav informējis nedz par 2008. gada 3. septembrī noslēgto aizdevuma

līgumu un hipotēkas līgumu, nedz arī par saņemto aizdevumu, pierādījumi par pretējo lietā nav iesniegti.

[4.5] Lietā noskaidrotie apstākļi dod pamatu secināt, ka /pers. D/ ir maldinājis prasītāju, sniedzot nepatiesu un nepilnīgu informāciju par pastāvošo

situāciju un plānotajām darbībām sakarā ar īpašuma apsaimniekošanu, kā arī aizbildinoties ar nepieciešamību veikt tiesvedības procesu sakarā ar

parādnieku izlikšanu no īrētajām telpām, izmantojis viņas aklumu un ar viltu ieguvis universālpilnvaru, lai varētu ieķīlāt prasītājai piederošo īpašumu un

saņemt aizdevumu savu parādsaistību dzēšanai. Līdz ar to atzīstams, ka 2008. gada 18. aprīļa pilnvara nav paudusi prasītājas gribu.

[4.6] Atzīstot par spēkā neesošu 2008. gada 18. aprīļa pilnvaru, par spēkā neesošiem atzīstami arī uz minētās pilnvaras pamata noslēgtie darījumi:

2008. gada 3. septembra aizdevuma līgums, 2008. gada 3. septembra hipotēkas līgums un 2008. gada 27. novembra Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem

aizdevuma līgumā, dzēšot attiecīgos ierakstus Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā.

[4.7] Darījumu raksturs un turpmākās darbības norāda, ka /pers. D/ un /pers. C/ rīkojušies savtīgi, tikai un vienīgi savās interesēs, ar mērķi iegūt

prasītājai piederošo nekustamo īpašumu, ko papildus apstiprina arī fakts, ka ievērojama naudas summa tika aizdota tikai uz trijiem mēnešiem

nepazīstamam cilvēkam, bez tam aizdevuma atmaksas termiņš vēl nebija iestājies. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētāju /pers. D/ un /pers. C/ rīcība,

noslēdzot 2008. gada 3. septembra aizdevuma līgumu uz 2008. gada 18. aprīļa pilnvaras pamata, vērtējama kā pretēja likumam.

[4.8] Atbildētāja/pers. C/ paskaidrojumiem par notariāli apliecinātas pilnvaras atbilstību likumam nav nozīmes lietā. Pilnvaras ārēja atbilstība

tiesiska darījuma pazīmēm nepadara to par likumīgu un neapstrīdamu. Konkrētajā gadījumā būtiskākais ir tas, ka abu atbildētāju prettiesiski noslēgta

aizdevuma līguma rezultātā nekustamā īpašuma atsavināšana nav notikusi pilnvaras devēja interesēs, bet gan pilnvarnieka parādsaistību dzēšanai pret SIA

„CPP finanses” un apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, apzināti ar to prasītājai nodarot zaudējumus un iegūstot viņai piederošo īpašumu.

[4.9] No līguma, kas noslēgts starp SIA „CPP finanses” un /pers. D/ izriet, ka SIA „CPP finanses” bija izsniegušas aizdevumu tieši /pers. D/ nevis

/pers. B/. Tādējādi /pers C./ bija zināms, ka /pers. B/ nebija parādu saistību pret SIA „CPP finanses”.

Šādos apstākļos nav pamata atzīt pircēju /pers. C/ par labticīgu, jo iepriekš izklāstītie apstākļi viņam bija zināmi un viņš nevarēja tos nezināt, līdz ar

ko ir pamats atzīt par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles aktu Nr. 277, ar kuru tika pārdotas /pers. B/ piederošās 4626/10000

domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/.

Tā kā strīdus īpašums no prasītājas valdījuma izgājis atbildētāju prettiesiskās rīcības rezultātā, tad atbilstoši Civillikuma 1041. pantam viņai

atzīstamas īpašuma tiesības uz to.

[5] Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis /pers. C/, pārsūdzot to pilnā apmērā un lūdzot to atcelt. Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem

argumentiem.

[5.1] Prasītāja civillietā neiesniedza pārliecinošus pierādījumus, kas pamatotu tiesas spriedumā konstatēto svarīgo maldību, kura, savukārt, atļauj

maldījusies pusei nepildīt darījumu jeb šāds darījums no paša sākuma nerada pienākumus.

Pamatojoties uz prasītājas 2008. gada 18. aprīļa pilnvaru, /pers. C/ 2008. gada 3. septembrī ar prasītāju noslēdza aizdevuma līgumu, ar kuru

prasītājai aizdeva naudu – 92 543,58 euro ar mērķi viņai dzēst parādsaistības pret SIA „CPP finanses” un segt izdevumus par veiktajiem remontdarbiem

viņas privātīpašuma daļā. Prasītājas bankas norēķinu konta izdruka norāda, ka naudas līdzekļi šajā kontā bija arī pēc līdzatbildētājam /pers. D/ izsniegto

pilnvaru atsaukšanas un ka, pieņemot atbildētāja pārskaitīto aizdevuma naudu, prasītāja ir noteikti izteikusi piekrišanu darījumam ar visām no tā

izrietošajām sekām.

Tiesa spriedumā nav analizējusi pierādījumus par to, ka 2008. gada 18. aprīļa pilnvara tika parakstīta prasītājas dzīvesvietā, to parakstīja pati

prasītāja, kura zvērinātam notāram noliedza savu aklumu. To, ka prasītāja ir vājredzīga, zvērināts notārs konstatēja, taču nekādu papildus informāciju no

prasītājas puses par viņas veselības stāvokli zvērināts notārs nesaņēma.

[5.2] Izsniedzot universālpilnvaru līdzatbildētājam /pers. D/ 2008. gada 18. aprīlī, prasītāja un līdzatbildētājs /pers. D/ apzināti maldināja zvērinātu

notāru par pilnvardevēja veselības stāvokli. Neviena Notariāta likuma norma neuzliek /pers. C/ par pienākumu, slēdzot darījumus, pārbaudīt notariāli

apstiprinātas pilnvaras likumību, izņemot tās spēkā esamību.

Pamatojoties uz 2008. gada 18. aprīļa prasītājas izdoto universālpilnvaru, 2008. gada 24. aprīlī kā notariāls akts tika noslēgts aizdevuma līgums

starp SIA „CPP finanses”, prasītāju un līdzatbildētāju /pers. D/. Šo darījumu prasītāja nekad nav apstrīdējusi.

[5.3] Tiesa nav vērtējusi spriedumā apstākli, ka pēc 2008. gada 18. aprīļa pilnvaras līdzatbildētājam /pers. D/ atsaukšanas, prasītāja jau 2009.

gada 1. jūnijā atkal izsniedza /pers. D/ jaunu pilnvaru, kuras pilnvarojuma apjoms bija analogs 2008. gada 18. aprīļa pilnvarai. Minētais liecina, ka pati

prasītāja un līdzatbildētājs /pers. D/ ir kopīgi darbojušies, lai apietu likumu.

[5.4] Prasītāja savos 2009. gada 6. maija paskaidrojumos Rīgas Šķīrējtiesai lietā Nr. 04/214 necēla iebildumus par to, ka viņai 2008. gada 3.

septembra aizdevuma līguma saturs nebija zināms, par to netika iesniegti arī nekādi pierādījumi.

Pamatojoties uz Rīgas Šķīrējtiesas 2009. gada 2. jūnija spriedumu, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2010. gada 1. jūnijā /pers. C/ izdeva

izpildu rakstu, kuru tālāk nodevu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tā kā no zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikuma izpildīt nolēmumu prasītāja atteicās,

tad tika organizēta nekustamā īpašuma izsole, kuras akts Nr. 277 tika apstiprināts ar 2010. gada 4. oktobra Rīgas apgabaltiesas lēmumu un kurš pēc

prasītājas blakus sūdzības atstāts spēkā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas 2011. gada 28. janvāra lēmumu. Arī šos

pierādījumus tiesa nav vērtējusi, atzīstot par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles aktu Nr. 277.

[5.5] Civillieta tika izskatīta bez līdzatbildētāja /pers. D/ klātbūtnes. Civillietā netika saņemti nekādi līdzatbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi, nav

pierādījumu par to, vai līdzatbildētājs vispār ir saņēmis prasības pieteikumu. Prasības pieteikums iesniegts tiesā 2010. gada 22. decembrī, bet pasta

sūtījumi līdzatbildētājam sūtīti un nav izsniegti 2011. gada 7. janvārī, 2011. gada 25. februārī. Šos un arī vēlāk sūtītos pasta sūtījumus līdzatbildētājs /pers.

D/ nekad nav saņēmis.

[5.6] Tiesa atstājusi bez ievērības atbildētāja iesniegto Rīgas tiesas apgabala prokuratūras 2012. gada 30. janvāra vēstuli Nr. 9/178-11 4/797-12

par krimināllietas Nr. 1109421610 nosūtīšanu izskatīšanai pēc būtības /pers. D/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, 193. panta 4. daļas,

kā arī lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un uz tiesu izsaucamo personu sarakstu. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 214. panta 5.

punktu, kas tai uzliek par pienākums apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta cita lieta, šajā gadījumā - kriminālā kārtībā.

[6] Tiesas sēdē /pers. C/ uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem, un lūdza Civillietu tiesu palātu /pers.

B/ prasību noraidīt pilnīgi.

Tiesas sēdē /pers. B/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Skaidrīte Velme-Gulbe uzturēja celto prasību uz tajā norādītajiem argumentiem un

neatzina /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību. /pers. B/ pārstāve norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs.

M o t ī v u d a ļ a

[7] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un apsvērusi apelācijas sūdzībā

norādītos argumentus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzīst, ka /pers. B/ prasība ir apmierināma pilnīgi.

[8] Civillietu tiesu palāta atbilstoši CPL 432. panta piektās daļas noteikumiem pilnībā pievienojas Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 16. augusta

spriedumā ietvertajai motivācijai, atzīstot to par pareizu un pietiekamu /pers. B/ celtās prasības apmierināšanai.

[9] Atbilstoši Civillikuma 1427. pantam pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums.

Atbilstoši Civillikuma 1515. pantam, ja kāds darbojas atklāti kā otra vietnieks, t.i., noslēdz līgumu tieši viņa vārdā, tad līgums tiklab pienākumu, kā

arī tiesību ziņā, saista pašu atvietojamo.

Konkrētajā gadījumā /pers. B/ griba apstrīdētajā 2008. gada 3. septembra Aizdevuma līgumā un tā paša datuma Hipotēkas līgumā izteikta caur

viņas vietnieku Civillikuma 1515. panta izpratnē – /pers. D/, kurš darbojās uz 2008. gada 18. aprīļa pilnvaras pamata.

[9.1] Lietā nav strīda par faktu, ka /pers. B/ kopš 2005. gada ir neatgriezeniski pilnībā neredzīga. To apstiprina arī lietas materiāliem pievienotā

medicīniskā dokumentācija (1. sēj., l.lp. 17-23, 192).

[9.2] Tāpat nav strīda par faktu, ka, parakstot 2008. gada 18. aprīļa universālpilnvaru /pers. D/, nav izpildītas Notariāta likuma 94. panta prasības,

atbilstoši kurām, taisot aktus, kuros piedalās kurli, mēmi vai akli cilvēki, nepieciešama vismaz divu liecinieku klātbūtne. Šādu īpašu kārtību pilnvaras

izdošanai likums noteicis tādu personu interešu aizsardzībai, kurām veselības stāvokļa un tā radītu komunikācijas traucējumu dēļ var būt problēmas

uztvert informāciju un uz to reaģēt atbilstoši savām interesēm.

Akts, kura taisīšanā nav ievēroti likuma noteikumi, atzīstams par spēkā neesošu vai nederīgu no tā izdošanas brīža. Turklāt šādā aspektā

apstākļiem, kuru dēļ minētais likuma pārkāpums noticis, nav nozīmes. Likuma noteikumi visā valstī ir obligāti un izpildāmi bez ierunām, savukārt to

neievērošana vienmēr rada tiesiskas sekas, kas konkrētajā gadījumā ir akta spēkā neesamība.

[9.3] Tā kā minēto iemeslu dēļ 2008. gada 18. aprīlī /pers. B/ izdotā pilnvara /pers. D/ ir atzīta par spēkā neesošu no tās izsniegšanas brīža,

uzskatāms, ka /pers. B/ griba 2008. gada 3. septembra Aizdevuma līgumā un tā paša datuma Hipotēkas līgumā nav izteikta.

[9.4] Savukārt darījumam, kurā griba nav izteikta, atbilstoši Civillikuma 1427. panta noteikumiem nav tiesiska spēka.

Minētais ir par pamatu 2008. gada 3. septembrī starp /pers. B/ kā aizņēmēju un /pers. C/ kā aizdevēju slēgtā Aizdevuma līguma un 2008. gada 3.

septembrī starp /pers. B/ kā ieķīlātāju un /pers. C/ kā ķīlas ņēmēju slēgtā Hipotēkas līguma atzīšanai par spēkā neesošu.

[9.5] Šādos apstākļos nav nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam faktam, ka 2009. gada 1. jūnijā prasītāja izsniedza /pers. D/ jaunu pilnvaru, jo

lietā nepārprotami konstatēts, ka apstrīdētajos darījumos /pers. B/ vārdā /pers. D/ rīkojies tieši uz 2008. gada 18. aprīlī izsniegtās pilnvaras pamata.

[9.6] Atbilstoši Civillikuma 1518. pantam, ja vietniekam nemaz nav bijis vietnieka īpašību, tad otrs līdzējs var vērst savus prasījumus tikai pret viņu,

ja vien atvietojamais nav vēlāk līgumu apstiprinājis.

Konkrētajā gadījumā nav pamata konstatēt, ka /pers. B/ jebkad būtu apstiprinājusi viņas vārdā noslēgtos un šajā tiesvedībā apstrīdētos 2008. gada

3. septembra Aizdevuma un Ķīlas līgumus.

Šajā sakarā apelācijas sūdzībā pieminētais naudas ieskaitījums /pers. B/ bankas kontā nav identificējams kā saistīts ar apstrīdēto darījumu, un šāds

maksājums arī neatbilst 2008. gada 3. septembrī slēgtā Aizdevuma līguma 1. punkta noteikumiem (1. sēj., l.lp. 37, 115).

[10] Kā redzams no lietas materiāliem, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ nekustamajam īpašumam /adrese/, /pers. B/

piederošajām 4626/1000 domājamām daļām, pamatojoties uz 2008. gada 3. septembra Hipotēkas līgumu, ierakstīta aizlieguma atzīme īpašumu atsavināt

(II. daļas 2. iedaļas ieraksts Nr. 6.1) un, pamatojoties uz 2008. gada 3. septembra Hipotēkas līgumu un 2008. gada 3. septembra Aizdevuma līgumu,

nostiprināta otrā hipotēka (IV. daļas 1., 2. iedaļas ieraksts Nr. 5.1).

Tā kā par spēkā neesošiem atzīti darījumi, uz kuru pamata minētie ieraksti izdarīti, tie ir dzēšami.

[11] Bez tam 2014. gada 25. martā likumīgā spēkā ir stājies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums krimināllietā /pers. D/

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un 193. panta ceturtās daļas, t.i., par tiesību iegūšanu uz svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot

uzticēšanos un ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu lielos apmēros. Spriedumā konstatēts fakts, ka

2008. gada 18. aprīļa pilnvara /pers. D/, gan arī 2008. gada 3. septembrī slēgtais aizdevuma un hipotēkas līgums, par kuriem pastāv strīds izskatāmajā

civillietā, ir slēgti viltus un maldības ietekmē /pers. D/ krāpniecisko darbību rezultātā un tie neatbilst /pers. B/ gribai un arī interesēm (2. sēj., l.lp. 4-20).

Atbilstoši Civillikuma 1440. panta noteikumiem pieminētajā krimināllietā konstatētie fakti ir patstāvīgs pamats 2008. gada 18. aprīļa

universālpilnvaras, 2008. gada 3. septembra Aizdevuma līguma un Hipotēkas līguma atzīšanai par spēkā neesošiem.

[12] No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas šķīrējtiesas 2009. gada 2. jūnija spriedumu civillietā /pers. C/ prasībā pret /pers. B/ par parāda un

līgumsoda piedziņu apmierināta /pers. C/ celtā prasība un, pamatojoties uz 2008. gada 3. septembra Aizdevuma līgumu, no /pers. B/ /pers. C/ labā

piedzīts parāds LVL 63 000, līgumsods LVL 59 184,80, izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu LVL 12 218,48 un šķīrēj tiesas procesa izdevumi

LVL 1980,26, bet kopumā LVL 136 383,54.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010. gada 1. jūnija lēmumu minētajam Rīgas šķīrējtiesas spriedumam izsniegts izpildu raksts un

piedziņa vērsta uz /pers. B/ piederošajām 4626/1000 domājamām daļām nekustamajā īpašumā /adrese A/.

2010. gada 11. jūnijā nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā II. daļas 2. iedaļā ar ierakstu Nr. 8.1. ierakstīta piedziņas atzīme.

2010. gada 13. septembrī notika /pers. B/ piederošā minētā nekustamā īpašuma izsole, kurā par LVL 45 000 strīdus nekustamo īpašumu ieguva

/pers. C/.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobra lēmumu minētais izsoles akts apstiprināts un strīdus īpašums nostiprināts uz ieguvēja /pers. C/ vārda,

dzēšot zemesgrāmatā uz to ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 2. februāra lēmumu Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobra lēmums atstāts negrozīts,

bet /pers. B/ blakus sūdzība – noraidīta.

/pers. C/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas, tā kā ar Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 4. janvāra lēmumu /pers. B/ celtā prasība tikusi

nodrošināta, ierakstot zemesgrāmatā strīdus nekustamajam īpašumam aizlieguma atzīmi. Bez tam strīdus īpašumam, pamatojoties uz 2011. gada 13.

janvāra Valsts policijas lēmumu, ticis uzlikts arests – aizliegums īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 361. pantu.

[13] Civillikuma 1592. pantā nostiprināts princips, ka prettiesiska rīcība nevar radīt tiesiskas sekas.

Konkrētajā gadījumā /pers. D/ rīcība, izkrāpjot no /pers. B/ naudas līdzekļus un viņas interesēm neatbilstošus darījumus ar mērķi iedzīvoties ar

spriedumu krimināllietā atzīta ne vien par prettiesisku, bet arī par noziedzīgu. Turklāt tieši šīs rīcības rezultātā /pers. B/ izsoles ceļā faktiski ir atņemtas

viņai piederošās domājamās daļas nekustamajā īpašumā /adrese A/.

Civillietu tiesu palātas ieskatā šādā situācijā ir pamats lemt par tiesību restitūciju /pers. B/, atjaunojot tādu strīdus nekustamā īpašuma tiesisko

stāvokli, kāds tas bijis pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, t.i., atzīstot /pers. B/ īpašuma tiesības uz 4626/1000 domājamām daļām nekustamajā

īpašumā /adrese A/.

Turklāt ir dzēšama arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/, pamatojoties uz 2010. gada 8. jūnija zvērināta tiesu izpildītāja

nostiprinājuma lūgumu un 2010. gada 1. jūnija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu lietā Nr. 3-12/2253/9, ierakstītā piedziņas atzīme

strīdus nekustamajam īpašumam (II. daļas 2. iedaļas ieraksts Nr. 8.1), kā arī atzīstams par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles akts Nr.

277, pamatojoties uz kuru /pers. C/ iegādājies /pers. B/ piederošās nekustamā īpašuma domājamās daļas.

[14] Situācijā, kad /pers. C/ pats bijis to darījumu dalībnieks, uz kuru pamata strīdus nekustamo īpašumu zaudējusi prasītāja /pers. B/ un kuri atzīti

par spēkā neesošiem šajā civillietā konstatētā gribas trūkuma dēļ, /pers. C/ nav pamata atzīt par labticīgu ieguvēju, kura intereses būtu prioritāras

attiecībā pret prasītāju, kura strīdus īpašumu zaudējusi faktiski pret viņu īstenota noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Šajā daļā Civillietu tiesu palāta pilnībā pievienojas Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 16. augusta spriedumā ietvertajai motivācijai.

[15] Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā vispusīgi analizējusi pierādījumus, noskaidrojusi būtiskos apstākļus un izdarījusi likumpamatotus

secinājumus. Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt pamatā pretēju secinājumu izdarīšanai.

[16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas noteikumiem, ja prasītājs no tiesas izdevumu nomaksas valsts ienākumos bijis atbrīvots,

visi tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasības daļai.

/pers. B/ no tiesas izdevumu samaksas pilnībā atbrīvota ar Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 3. janvāra lēmumu, atbilstoši kuram valsts nodevas

apmērs par celto prasību un pieteikumu par prasības nodrošināšanu noteikts LVL 1265,60.

Līdz ar to no katra atbildētāja valsts ienākumos piedzenami EUR 900,40.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkta noteikumiem no katra atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi pirmās un apelācijas instances tiesā EUR 27,94 ((EUR 50,71 + EUR 5,17):2).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem /pers. D/ un /pers. C/ nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, kas skaitāms no šī sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 194., 430., 432. un 434. pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta

n o s p r i e d a

/pers. B/ prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ apmierināt pilnīgi.

Atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2008. gada 18. aprīlī izsniegto universālpilnvaru, kas reģistrēta zvērinātas notāres Ivetas Žvīgures-

Ģērmanes aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. 3959.

Atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2008. gada 3. septembrī starp /pers. C/ kā kreditoru un /pers. B/ kā aizņēmēju noslēgto aizdevuma

līgumu un 2008. gada 27. novembra Vienošanos Nr. 1 par grozījumiem tajā;

Atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2008. gada 3. septembrī starp /pers. C/ kā ķīlas ņēmēju un /pers. B/ kā ieķīlātāju noslēgto hipotēkas

līgumu;

Dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/ IV. daļas 1., 2.iedaļas ierakstus Nr. 5.1. un II. daļas 2.iedaļas ierakstus Nr. 6.1., 8.1.

Atzīt par spēkā neesošu 2010. gada 13. septembra izsoles aktu Nr. 277, ar kuru tika pārdotas /pers. B/ piederošās 4626/10000 domājamās daļas

no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz 4626/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra

Nr. /numurs A/.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesāšanās izdevumus EUR 928,35 (deviņi simti divdesmit astoņi euro un 35 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesāšanās izdevumus EUR 928,35 (deviņi simti divdesmit astoņi euro un 35 centi).

Noteikt /pers.D/ un /pers. C/ 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no tiesas paziņotā pilna

sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un samaksājot drošības naudu

284,57 euro.

Sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) M. Senkāne

Tiesnese (paraksts) M. Katlapa

Tiesnesis (paraksts) N. Riņķis

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas tiesnese M. Senkāne

Rīgā 2014. gada 28. oktobrī