Court of Appeal voids final sentence for multiple convictions due to procedural error in combining non-exhausted penalties.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal overturned the lower court's final sentence for the defendant regarding multiple convictions, ruling that the trial court failed to properly combine non-exhausted penalties under the Criminal Procedure Law. The defendant was convicted of driving without a license while intoxicated and evading enforcement, but the first instance court only partially added the remaining sentence from a prior judgment. The appellate court held that without a formal protest by the prosecutor, the final sentence could not be legally determined, leaving the defendant's status unchanged.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 51, 52; Criminal Law Art. 51, 52: When multiple judgments exist, the final sentence must be determined by combining all non-exhausted penalties, and without a prosecutor's protest, the court cannot establish the final penalty without worsening the defendant's situation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. KA05-0209-17/10
ECLI:LV:VAT:2017:1031.11280014517.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2017.gada 31.oktobrī
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Krieviņa,
tiesnese G.G.Kukaine
un tiesnesis M.Lapiņš
apelācijas kārtībā rakstveida procesā iztiesāja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību par Limbažu rajona tiesas
2017.gada 3.augusta spriedumu un
konstatēja
Ar Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta
pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz
trim gadiem; atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem
mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu piespriestie sodi daļēji saskaitīti, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. A/ noteikts sods
brīvības atņemšana uz septiņiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu, šim sodam pieskaitīts neizciestais sods pēc Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra sprieduma
- piespiedu darbs 92 stundas, kas izpildāms patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu šim sodam daļēji pievienots pēc Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra sprieduma neizciestais
papildsods, un pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikts galīgais sods - brīvības atņemšana uz septiņiem mēnešiem, piespiedu darbs uz 92 stundām,
atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Ar Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas par to, ka viņš vadīja
transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ar tiesas spriedumu atņemtas), būdams alkoholisko
dzērienu ietekmē.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas spriedumā norādītos apstākļos:
2017.gada 17.aprīlī ap plkst.11.11 /pers. A/ Limbažos pa Mūru ielu, virzienā no Parka ielas uz Cēsu ielu vadīja automašīnu “Audi 80” ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas ar Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu
atņemtas uz diviem gadiem, būdams alkohola ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,162 promilēm, kas pielīdzināmas alkohola
koncentrācijai asinīs.
Vēl ar šo spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 312.panta par to, ka viņš izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas spriedumā norādītos apstākļos:
Zinot, ka ar Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu viņš notiesāts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu
uz simt stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas un
2017.gada 17.aprīlī ap plkst.11.11 /pers. A/ Limbažos pa Mūru ielu, virzienā no Parka ielas uz Cēsu ielu vadīja automašīnu “Audi 80” ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.
Pirmās instances tiesas sēdē /pers. A/ atzina savu vainu viņam pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta izvirzītajās apsūdzībās,
neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, kā arī piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Limbažu rajona
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu, tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu lieta pirmās
instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi.
Par Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu iesniegtajā apelācijas sūdzībā apsūdzētais /pers. A/ pārsūdzējis spriedumu daļā par
piespriesto brīvības atņemšanas sodu tā barguma dēļ. Apsūdzētais paudis uzskatu, ka Limbažu rajona tiesa viņam noteikusi nekorektu sodu un pieļāvusi
kļūdu dokumentu sagatavošanā, pilnajā spriedumā norādot citu sekretāri - tiesas sēdē esot piedalījusies sekretāre V.Jansone, taču spriedumā norādīta
L.Brunēvica. Apsūdzētais lūdzis apelācijas instances tiesai izskatīt lietu no jauna un sodīt viņu korekti. Tāpat apsūdzētais lūdzis ņemt vērā, ka viņš šobrīd
dzīvo kopā ar draudzeni un audzina trīs bērnus. Brīvības atņemšanas gadījumā viņš zaudēšot ģimeni, kuru ļoti mīlot. Savu vainu atzīstot un izdarīto ļoti
nožēlojot.
Prokurori un apsūdzētais desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā nav pieteikuši
noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim un nav iebilduši pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.
Ņemot vērā, ka apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzībā izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, lieta pirmās instances tiesā izskatīta
bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka
atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punkta un 561.1panta pirmās daļas nosacījumiem nolēmumu šajā lietā ir iespējams pieņemt
pēc lietā esošajiem materiāliem.
Apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst par nepieciešamu atcelt Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu
daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantuun 52.panta otro daļu, pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums
atstājams negrozīts.
Iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā iesniegto apelācijas sūdzību soda mīkstināšanas nolūkā, Vidzemes apgabaltiesai nerodas
šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto /pers. A/ vainīgumu, tāpēc nav pamata lietas iztiesāšanas robežu paplašināšanai apelācijas instances tiesā.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis pirmās instances tiesas spriedumā aprakstītās darbības, kuras Limbažu rajona tiesa pareizi
kvalificējusi kā Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.
Izvērtējusi pirmās instances tiesas apsūdzētajam /pers. A/ par katru noziedzīgo nodarījumu noteikto sodu, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka ir
ievēroti un pēc būtības pareizi piemēroti Krimināllikuma 46.pantā paredzētie soda noteikšanas vispārīgie principi, un ar konkrētajiem sodiem ir panākts
Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis. Limbažu rajona tiesas apsūdzētajam /pers. A/ par noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma
262.panta pirmās daļas piespriestais pamatsods brīvības atņemšanas veidā uz sešiem mēnešiem, pēc Krimināllikuma 312.panta piespriestais sods
īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz diviem mēnešiem, kā arī par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu noteiktais
papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas veidā uz trim gadiem atbilst viņa katra izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam
kaitējumam, kā arī paša apsūdzētā personībai un viņa atbildību ietekmējošajiem apstākļiem.
/pers. A/ tīši izdarītie Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta
trešo daļu klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, pirmās instances tiesa ņēmusi vērā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu tīšo raksturu un apsūdzētā
personību negatīvi raksturojošās ziņas par to, ka viņš iepriekš ir četras reizes tiesāts. Vidzemes apgabaltiesa konstatē, ka nav dzēstas pēdējās trīs
sodāmības, kad /pers. A/ notiesāts:
1) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā 2006.gada 13.aprīlī pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, 176.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Nolēmums stājies spēkā
2006.gada 25.aprīlī;
2) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2006.gada 16.augustā pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto
daļu, ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem vienu mēnesi, ar policijas kontroli uz vienu gadu un mantas konfiskāciju. Nolēmums stājies spēkā
2007.gada 30.janvārī. Ar Valmieras rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija lēmumu /pers. A/ atbrīvots no Valmieras cietuma pirms termiņa, neizciestais sods
- viens gads desmit mēneši divdesmit astoņas dienas;
3) Limbažu rajona tiesā 2016.gada 4.oktobrī pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz simt stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Nolēmums stājies spēkā 2016.gada 15.oktobrī. /pers. A/ nav uzsācis piespiedu darba izpildi,
neizciestais pamatsods ir 92 piespiedu darba stundas (33.-35. un 46.lapa).
Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka jaunos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarīja nedzēstas sodāmības laikā. Limbažu rajona tiesa
pie soda veida noteikšanas vēl ņēmusi vērā to, ka /pers. A/ ir administratīvi sodīts sešas reizes, nav samaksājis piecus viņam uzliktos administratīvos
naudas sodus, pēdējā gada laikā pie administratīvās atbildības saukts četras reizes (36.lapa). Pēc paša teiktā viņš algotu darbu nestrādā, ir precējies
(31.lapa), apgādībā divi bērni (32.lapa), kurus viņš neuztur.
Novērtējusi visas augstāk norādītās ziņas, Vidzemes apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka /pers. A/ gan pēc
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, gan pēc Krimināllikuma 312.panta nosakāms pamatsods brīvības atņemšanas veidā, nevis piespiedu darba vai
naudas soda veidā. Šāds atzinums atbilst Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteiktajam par neiespējamību sasniegt soda mērķi bez smagākā soda
veida piemērošanas. Pirmās instances tiesa pamatoti /pers. A/ piemērojusi Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto obligāto
papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, jo šāds soda veids ir adekvāts izdarītajam mazāk smagajam noziegumam un atbilstošs
apsūdzētā personībai. Ievērojot to, ka /pers. A/ jau iepriekš bija izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, turklāt jaunu tīšu mazāk
smagu noziegumu pret satiksmes drošību viņš izdarīja laikā, kad vēl nav izcietis pēc iepriekšējā sprieduma noteikto pamatsodu - piespiedu darbs, un
papildsodu, atkārtoti radot draudus satiksmes drošībai, kas liecina par to, ka iepriekš piemērotais sods piespiedu darba veidā nav sasniedzis soda mērķi,
Vidzemes apgabaltiesa secina, ka /pers. A/ izolēšana no sabiedrības uz soda izciešanas laiku ir vienīgais veids, kā sasniegt ne vien soda represīvo, bet arī
preventīvos mērķus, kas, samērojot šo /pers. A/ tiesību ierobežojumu ar sabiedrības drošības interesēm, ir attaisnojama. Vidzemes apgabaltiesa
nesaskata pamatu piespriestā soda veida grozīšanai uz vieglāku, kas nebūtu saistīts ar brīvības atņemšanu. Pie kam no jaunu noziegumu izdarīšanas /pers.
A/ neatturēja fakts, ka viņam ir draudzene, ar kuru kopā viņš audzina trīs bērnus, kā to savā apelācijas sūdzībā norādījis apsūdzētais.
Izvērtējusi /pers. A/ par katru noziedzīgo nodarījumu noteiktā pamatsoda mēru (pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas - brīvības atņemšana
uz sešiem mēnešiem, pēc Krimināllikuma 312.panta - īslaicīga brīvības atņemšana uz diviem mēnešiem), Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās
instances tiesa pareizi novērtējusi apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.
/pers. A/ pirmās instances tiesā pausto savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu Limbažu rajona tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro
daļu pamatoti atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Vidzemes apgabaltiesa nekādus citus
apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatēja.
Tā kā abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā 2017.gada 17.aprīlī /pers. A/ nebija dzēstas sodāmības pēc iepriekšējiem trim spriedumiem, tad
pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu pamatoti atzinusi par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, ka no
jauna izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu pamatoti par
/pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīts tas, ka Krimināllikuma 312.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Ņemot vērā, ka /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, konstatējot vienu atbildību pastiprinošu apstākli, noteikts brīvības
atņemšanas sods uz sešiem mēnešiem un pēc Krimināllikuma 312.panta par divos atbildību pastiprinošos apstākļos izdarītu mazāk smagu noziegumu
noteikts īslaicīgas brīvības atņemšanas sods uz diviem mēnešiem, tad šādu soda mēru nav nekāda pamata uzskatīt par netaisni bargu sodu. Likumdevējs
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta sankcijās kā maksimālo pamatsoda mēru paredzējis brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Turklāt
ņemama vērā tiesu praksē izteiktā atziņa, ka pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai
noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 8.februāra lēmums lietā Nr.SKK-74/2006). Vidzemes
apgabaltiesa atzīst, ka Limbažu rajona tiesa /pers. A/ par katru noziedzīgo nodarījumu ir noteikusi taisnīgu pamatsodu, kura mīkstināšana nav iespējama.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst par pareizu pirmās instances tiesas rīcību, /pers. A/ nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Tā kā Limbažu
rajona tiesa izmantojusi Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā paredzēto apsūdzētajam labvēlīgo sodu daļējas saskaitīšanas principu, tad /pers. A/ pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības par diviem mazāk smagiem noziegumiem noteikto pamatsodu brīvības atņemšanas veidā uz septiņiem mēnešiem nav
pamata uzskatīt par netaisnu vai nepelnīti bargu sodu.
Tā kā jaunus noziedzīgus nodarījumus 2017.gada 17.aprīlī /pers. A/ izdarīja pēc Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra sprieduma spēkā
stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas, tad viņam bija jānosaka galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu. Atbilstoši Krimināllikuma
51.panta pirmajai daļai pēc jauno noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji jāpievieno sods, kas nav izciests pēc iepriekšējā -
Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra - sprieduma. Savukārt Krimināllikuma 51.panta otrā daļa noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem
spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jauniem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā
sprieduma.
No pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas piektās rindkopas izriet, ka Limbažu rajona tiesa, nosakot /pers. A/ galīgo sodu pēc
vairākiem spriedumiem, par jauniem izdarītiem noziegumiem piespriestajam sodam (7 mēneši brīvības atņemšana, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 3 gadiem) daļēji pievienojusi tikai neizciesto papildsodu pēc iepriekšējā sprieduma.
Pēc Limbažu rajona tiesas 2016.gada 4.oktobra sprieduma neizciestais pamatsods – 92 piespiedu darba stundas - galīgajam sodam pievienots,
pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta otro daļu, kura nereglamentē sodu noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem. Līdz ar to Vidzemes apgabaltiesa
secina, ka pirmās instances tiesa /pers. A/ galīgo sodu noteikusi, pārkāpjot Krimināllikuma 51.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus. Pirmās instances
tiesas spriedumu šajā daļā nevar atzīt par tiesisku Kriminālprocesa likuma 511.,512.panta izpratnē.
Minētos likuma pārkāpumus, ko pirmās instances tiesa pieļāvusi, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ galīgo sodu, bija jāpamana prokuroram, kurš
uzturēja apsūdzību Limbažu rajona tiesā. Par prettiesisku tiesas spriedumu prokuroram ir pienākums iesniegt apelācijas protestu, lai augstākas instances
tiesa varētu novērst pirmās instances tiesas pieļautos likuma pārkāpumus.
Par Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu apelācijas protests nav iesniegts, līdz ar to Vidzemes apgabaltiesa saskaņā ar
Krimināllikuma 51.pantu nevar noteikt apsūdzētajam /pers. A/ galīgo sodu, nepasliktinot viņa stāvokli. Tāpēc šī kriminālprocesa ietvaros /pers. A/
galīgais sods nav nosakāms.
Vidzemes apgabaltiesa norāda, ka par pamatu soda mīkstināšanai nevar kalpot /pers. A/ apelācijas sūdzībā norādītais fakts, ka Limbažu rajona
tiesa pieļāvusi kļūdu sprieduma teksta sagatavošanā, sprieduma ievaddaļā norādot citu tiesas sēdes sekretāres uzvārdu. Apelācijas instances tiesa atzīst,
ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 524.pantu sprieduma ievaddaļā nav jānorāda tiesas sēdes sekretāre. No lietā esošā tiesas sēdes protokola
(56.lapa) un pirmās instances tiesas sprieduma (61.lapa) redzams, ka tiesas sēdes sekretāre bijusi L.Brunēvica. No saīsinātā sprieduma (57.lapa)
redzams, ka tajā norādīta tiesas sēdes sekretāre V.Jansone, kas visticamāk ir pārrakstīšanās kļūda. Tā kā tiesas sprieduma ievaddaļā nav jānorāda tiesas
sēdes sekretāre, tad šāda pieļautā kļūda neietekmē pirmās instances tiesas sprieduma tiesiskumu.
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.,564. un 565.pantu, Vidzemes apgabaltiesa
nosprieda
Atcelt Limbažu rajona tiesas 2017.gada 3.augusta spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un
52.panta otro daļu.
Nenoteikt /pers. A/ sodu pēc vairākiem spriedumiem.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. vai 575.pantā norādīto iemeslu dēļ, 10 dienu laikā pēc
nolēmuma pieejamības dienas iesniedzot kasācijas sūdzību (kasācijas protestu) Vidzemes apgabaltiesā.
Apelācijas instances tiesas nolēmums pieejams 2017.gada 1.novembrī.
Tiesnese G.Krieviņa
Tiesnese G.G.Kukaine
Tiesnesis M.Lapiņš