Court allows debt collection claim against absent defendant for unpaid maintenance fees and interest.

Lietas arhīva Nr. C29320417

ECLI:LV:RLPT:2018:0329.C29320417.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 29.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe

ar tiesas sēdes sekretāru E.Drabovicu

atklātā tiesas sēdē 2018.gada 6.martā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 2.janvārī prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers. A/ par

parāda piedziņu, kurā lūgts piedzīt parādu EUR 5904,14 apmērā, piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā līdz sprieduma izpildei, kā arī visus

tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder nepadzīvojamā telpa /adrese/. Starp prasītāju un atbildētāju 2006.gada 1.augustā tika noslēgts

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Prasītājs veica dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniedza komunālos pakalpojumus.

Savukārt atbildētājs no 2014.gada jūnija nepilda likuma un apsaimniekošanas līguma saistības. Uz 2016.gada novembri parāds sastāda EUR 5904,14,

kas sastāv no pamatparāda EUR 5035,24, līgumsoda EUR 498,40 un likumiskiem nokavējuma procentiem EUR 370,50 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1756., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786. un 1791.pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto un astoto daļu, 75.panta septīto daļu un Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesa sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja dzīvesvietu ārvalstī.

2017.gada 23.februārī tiesā saņemts apliecinājums no ārvalsts kompetentās iestādes par to, ka tiesas dokumenti tika piegādāti atbildētājam.

Tādejādi atbildētājam par lietas izskatīšanas vietu un laiku tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā tika saņemts prasītāja pārstāvja lūgums lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes un prasību

apmierināt.

Tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas (lietas 13.-14.lapa) ir redzams, ka atbildētājam ir

reģistrētas īpašuma tiesības un neapdzīvojamo telpu Nr./adrese/, kadastra Nr./numurs/, un 18143/1308 kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala. Īpašuma tiesības reģistrētas 2006.gada 13.jūlijā.

2006.gada 1.augustā starp Rīgas pašvaldības SIA “Avotu nami” un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.PN-396 (lietas 15.-20.lapa), saskaņā ar kuru apsaimniekotājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt atbildētājs apņēmās

segt dzīvojamās mājas ekspluatācijas, apsaimniekošanas un remonta izdevumus (līguma 1.2.punkts).

Līguma 3.1.punktā atbildētājs apņēmās maksājumus veikt saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

25.datumam.

No lietas materiāliem pievienotās Uzņēmumu reģistra 2014.gada 4.decembra izziņas (lietas 37.lapa), konstatējams, ka Rīgas pašvaldības SIA

“Avotu nami” tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas izveidots 2010.gada 29.decembrī, apvienojot vairākas Rīgas

pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tostarp, SIA “Avotu nami”.

Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas atbildētājai piederošās

neapdzīvojamās telpas.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā stājās ar 2011.gada 1.janvāri) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tādejādi atbildētājam uz likuma un līguma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – 2016.gada 17.novembra rēķina (lietas 10.lapa) un parāda aprēķiniem (lietas 11.-12.lapa) ir

redzams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies ilgstošā laika periodā, no

2014.gada 1.jūnija maksājumi nav veikti nekādā apmērā.

Atbilstoši 2016.gada 17.novembra rēķinam un parāda aprēķinam par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.novembrim kopējais

parāds sastāda EUR 5904,14, no kura pamatparāds sastāda EUR 5035,24, līgumsods EUR 498,40 un likumiskie nokavējuma procenti sastāda EUR

370,50.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta nosacījumiem

līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešās daļas noteikumiem (redakcija, kas stājās spēkā 01.01.2014.) līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 1% apmērā no laikā

nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu.

Prasītājs aprēķinājis līgumsodu EUR 498,40 apmērā par laika periodu no 2014.gada 3.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim, kas nepārsniedz 10%

apmēru no pamatparāda. Līdz ar to līgumsods ir samērīgs.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā norādīts, ka procentu apmērs ir cieši

jānosaka aktā vai darījumā, bet ja tas nav darīts, kā arī tad, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no parāda summas par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

31.oktobrim EUR 370,50 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par parāda pilnīgu vai daļēju nomaksu.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pamatota un apmierinām un atbildētājas par labu prasītājam ir pamats piedzīt

pamatparādu par laika periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.novembrim EUR 5035,24 apmērā, līgumsodu EUR 498,40 apmērā par laika

periodu no 2014.gada 3.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

31.oktobrim EUR 370,50 apmērā, kopā piedzenot parādu EUR 5904,14 apmērā.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

procentus 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas EUR 5035,24 līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 470,91, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70,

apmērā un izdevumi par dokumentu piegādāšanu atbildētājai Skotijā EUR 138,90 apmērā, kopā tiesas izdevumu EUR 614,51 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 193., 199. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu EUR

5035,24 apmērā, līgumsodu EUR 498,40 apmērā par laika periodu no 2014.gada 3.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim, likumiskos nokavējuma procentus

par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.oktobrim EUR 370,50 apmērā un tiesas izdevumus EUR 614,51 apmērā, kopā piedzenot

EUR 6518,65 (seši tūkstoši pieci simti astoņpadsmit euro 65 centi).

Piedzītās naudas summas samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontā

Nr.LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”.

Atzīt prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās pamatparāda summas (EUR 5035,24) par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošus dokumentus nekavējoties

iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt tiesai pa pastu.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs, kura dzīvesvieta ir ārvalstī, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesas sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena noteikta – 2018.gada 29.marts.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Sviķe