Court allows gift revocation for gross ingratitude and confirms property rights to elderly donor and spouse.

Lietas Nr. C04432513

Lietas arhīva Nr. C-0314-15/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 8.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Grauda,

ar sekretāri D.Zinovatnaju, L.Alksni, tulci V.Melamedaiti, A.Blanari,

piedaloties prasītājam /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/ (/pers. C/) prasībā pret /pers. E/ par dāvinājuma atsaukšanu dēļ rupjas

nepateicības, pirkuma līguma apstrīdēšanu un īpašuma tiesībām.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 11.oktobrī /pers. F/ cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību pret /pers. E/, lūdzot tiesu atzīt par spēkā neesošu 2000.gada 2.augusta ½

domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/ dāvinājuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. F/ kā dāvinātāju un /pers. E/ kā apdāvināto, atzīstot

šajā daļā īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu prasītājai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2000.gada 2.augustā prasītāja uzdāvinājusi savai radiniecei /pers. E/ viņai piederošo nekustamo īpašumu /adrese

A/ cerībā, ka pateicībā par to atbildētāja uzturēs uzdāvināto dzīvokļa īpašumu un veiks prasītājas un viņas vīra kopšanu tā kā prasītājai ir 92 gadi un gan

viņa, gan laulātais ir invalīdi.

Ar dāvinājuma līguma 5.punktu nodibināta dzīvokļa tiesība par labu /pers. F/ un /pers. G/ (prasītājas vīram), nosakot, ka viņi var lietot dzīvokli bez

maksas. Taču no dāvināšanas brīža līdz pat šim laikam atbildētāja nav ieguldījusi nekādus līdzekļus īpašuma uzturēšanā, kā arī nav sniegusi nekāda veida

palīdzību prasītājai. Tādējādi prasītāja kopā ar vīru bija spiesta segt visus izdevumus, kas saistīti ar atbildētājas īpašuma uzturēšanu.

[2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 3.maija spriedumu minētais dāvinājuma līgums atzīts par spēkā neesošu ½

domājamā daļā, uz kuru īpašuma tiesības atzītas /pers. G/ sakarā ar viņa daļu laulāto kopmantā. Šobrīd atbildētājai pieder ½ domājamā daļa no dzīvokļa

īpašuma un viņa var izmantot likumā noteiktās kopīpašnieka tiesības, tajā skaitā tiesības izbeigt kopīpašumu, vēršoties tiesā ar prasību par kopīpašuma

pārdošanu, tādējādi prasītāja ar vīru paliktu bez mājokļa.

[3] 2013.gada 10.decembrī /pers. F/ iesniegusi tiesā prasības papildinājumus, norādot, ka dāvinājuma līgums ir atceļams apdāvinātā nepateicības

dēļ, kas izpaužas mantiska zaudējuma nodarīšanā prasītājai sakarā ar izvairīšanos no maksājumiem par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu, turklāt prasītājas

laulātais nekad nav devis piekrišanu īpašuma atdāvināšanai.

Vienlaikus prasības pieteikuma papildinājumos lūgts nodrošināt prasību, ierakstot Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

A/aizlieguma atzīmi attiecībā uz /pers. E/ piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2013.gada 13.decembra lēmumu pieteikums par celtās prasības nodrošināšanu

noraidīts.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, izskatot /pers. F/ blakus sūdzību, 2014.gada 28.aprīlī nolēmusi Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2013.gada 13.decembra lēmumu atstāt negrozītu.

[5] Ar 2015.gada 10.janvāri datētajiem prasības papildinājumiem /pers. F/ papildus apstrīdējusi 2001.gada 24.jūlijā /pers. E/ ar Rīgas pilsētas

valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgto pirkuma līgumu.

[6] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav sniegusi.

[7] 2015.gada 21.janvārī /pers. F/ mirusi. Mantojuma tiesībās uz /pers. F/ atstāto mantojumu apstiprinājies viņas dēls /pers. C/.

Lietā prasītāja /pers. F/ aizstāta ar viņas tiesību un saistību pārņēmēju /pers. C/.

[8] Tiesas sēdē prasītājs /pers. C/ prasību uzturēja.

Lieta izskatīšanai nolikta vairākkārt, atbildētāja ne uz vienu no tiesas sēdēm nav ieradusies, iebildumus pret prasību nav iesniegusi.

Motīvu daļa

[9] Noklausoties prasītāja paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

[9.1] Civillikuma 1919.pantā noteikts, ka dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ. Likumā ir paskaidrots, kas ir rupja nepateicība:

dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana

bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

/pers. F/ prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītais, ka mazmeita /pers. E/ neveic maksājumus par strīdus dzīvokli, tādejādi tīši nodara

viņai svarīgu mantisku zaudējumu, apstiprinās ar lietas materiāliem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem.

Kopš īpašuma tiesību reģistrācijas uz /pers. E/, šobrīd iespējams /pers. E/, vārda, tieši sākotnējā prasītāja un viņas vīrs, vai viņu uzdevumā citas

personas, nevis atbildētāja pilnībā apmaksā visus ar dzīvokli saistītos maksājumus. Turklāt, no lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem un apmaksas

kvītīm redzams, ka maksājumus par dzīvokļa uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem /pers. F/ un viņas vīrs veikuši regulāri.

Tā, piemēram, lietas materiāliem pievienoti SIA /Nosaukums R/ rēķini un apmaksas kvītis par dzīvokļa /adrese A/ komunālo pakalpojumu

apmaksu 2014.gada jūlijā (lietas 112.lapa), 2014.gada augustā (lietas 111.lapa), 2014.gada septembrī (lietas 114.lapa).

Lietas materiāliem pievienots arī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2014.gada 14.oktobra brīdinājums un AS /Nosaukums A/

maksājuma uzdevums, no kura izriet, ka /pers. C/ veica nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par dzīvokli /adrese A/ (lietas 109.-110.lapa).

Tāpat lietas materiāliem pievienots SIA /Nosaukums R/ 2015.gada 18.marta rēķins Nr.12148597/15031 par summu EUR 137,91 par dzīvokļa

/adrese A/ apsaimniekošanu, kurā kā maksātāji norādīti /pers. G/ un /pers. E/ (lietas 163.lapa). No lietas materiāliem pievienotā AS /Nosaukums A/

2015.gada 24.marta maksājuma uzdevuma izriet, ka rēķinu Nr.12148597/15031 apmaksāja /pers. C/ (lietas 162.lapa).

Tāpat no lietas materiāliem pievienotiem rēķiniem un maksājuma uzdevumiem izriet, ka /pers. C/ apmaksāja SIA /Nosaukums R/ 2015.gada

15.aprīļa rēķinu Nr.12148597/15041 par summu EUR 123,08 (lietas 164.-165.lapa), 2015.gada 15.maija rēķinu Nr.12148597/15051 par summu

EUR 92,71 (lietas 166.-167.lapa), 2015.gada 15.jūnija rēķinu Nr.12148597/15061 par summu EUR 51,56 (lietas 168.-169.lapa), 2015.gada 15.jūlija

rēķinu Nr.12148597/15071 par summu EUR 83,03 (lietas 170.-171.lapa).

[9.2] Apstrīdētais Dāvinājuma līgums noslēgts 2000.gada 2.augustā Rīgā. /pers. E/ tajā kā savu dzīves vietu norādījusi Saratovas apgabala

/adrese/, Krievijā.

No sākotnējās prasītājas /pers. F/ pārstāvja /pers. J/ paskaidrojumiem izriet, ka uzreiz pēc Dāvinājuma līguma noslēgšanas apdāvinātā

mazmeita /pers. E/ ir aizbraukusi uz patstāvīgu dzīves vietu Krievijā un par vecvecākiem nav rūpējusies, tostarp, viņus ne morāli, ne materiāli nav

atbalstījusi. Šajā laika posmā, tas ir, gandrīz 15 gadu laikā ne reizi nav apciemojusi vai kā savādāk izrādījusi interesi par vecvecākiem.

N o /pers. F/ pārstāvja /pers. J/ paskaidrojumiem izriet, ka neskatoties uz mazmeitas un vecvecāku dzīves vietu attālumu, mazmeita, pirms

dāvinājuma noslēgšanas ir solījusi rūpēties par vecvecākiem un tos, papildus līguma 5.punktā noteiktajam, savu iespēju robežās atbalstīt.

Starp /pers. F/ un /pers. E/ noslēgtais dāvinājuma līgums nesatur uztura līguma nosacījumus, tai pat laikā, tā 5.punktā noteikts sekojošais:

„Ar šo līgumu tiek nodibināta dzīvokļa tiesība par labu /pers. F/ un /pers. G/, pie tam viņi var lietot dzīvokli bez maksas. Bez /pers. F/ un /pers. G/

rakstiskas piekrišanas apdāvinātajai nav tiesības dzīvokli pārdot, atdāvināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām” (lietas 7.lapa).

Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (Civillikuma 1403.pants).

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Gribas izteikums ir katra

tiesiskā darījuma pamatelements un, kā norādīts Civillikuma 1427.pantā, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, kas ir personas

gribas izpaudums un vērsts uz noteiktu tiesisko seku iestāšanos.

Vērtējot apstrīdēto Dāvinājuma līgumu kopsakarā ar /pers. F/ pārstāvja /pers. J/ un /pers. C/ sniegtajiem paskaidrojumiem lietas izskatīšanas gaitā,

kā arī ar iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa secina, ka /pers. F/ un /pers. G/ bija griba lietot bez atlīdzības dzīvokli līdz mūža galam un pie

šādiem nosacījumiem tas tika atdāvināts mazmeitai. Apdāvinātās pienākums bija segt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos maksājumus, laika periodā, kad to

lieto /pers. F/ un /pers. G/.

Šāds apdāvinātās pienākums turklāt izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 10.panta, kas cita starpā nosaka pienākumu segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu un maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs

par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Savukārt 2.panta pirmā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir nekustamā īpašuma

īpašnieks.

Apdāvinātā /pers. E/ gandrīz 15 gadu laikā nav pildījusi savus kā dzīvokļa īpašnieka no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” izrietošos pienākumus apmaksāt komunālos pakalpojumus, kā arī maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Tā kā atbildētāja šo savu no likuma un Dāvinājuma līguma izrietošo pienākumu nepildīja, ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos maksājumus gandrīz 15

gadu garumā bija spiestas veikt citas personas, jo pretējā gadījumā /pers. F/ uzturēšanās strīdus dzīvoklī tiktu apdraudēta.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pamati ir nodarītāja prettiesiska rīcība, zaudējumu esamība un cēlonisks sakars (skat. Torgāns K.

Saistību tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 217.lpp.).

Tiesa uzskata, ka atbildētājas vainas (bezdarbības) dēļ prasītājai, ievērojot prasītājas vecumu, veselības stāvokli un nelielo pensijas apmēru, ir

nodarīti būtiski zaudējumi Civillikuma 1770.panta izpratnē.

Atbildētājas prettiesiskā rīcība un vaina izpaužas kā pilnīga izvairīšanās no maksājumiem, kas viņai bija jāveic saskaņā ar Dāvinājuma līguma

5.punkta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta un likuma ,,Par nekustama īpašumu nodokli” 2.panta 4.punkta noteikumiem.

No lietas materiāliem pievienotiem apsaimniekotāja rēķiniem redzams, ka ar dzīvokļa uzturēšanu saistītie izdevumi ik mēnesi vidēji sastāda EUR

97,66 (EUR 137,91 (2015.gada marts) + EUR 123,08 (2015.gada aprīlis) + EUR 92,71 (2015.gada maijs) + EUR 51,56 (2015.gada jūnijs) +

EUR 83,03 (2015.gada jūlijs) / 5 = EUR 97,66). Minēto summu reizinot ar 12, tiek iegūta aptuvena gada maksājumu summa – EUR 1 171,92.

Savukārt to sareizinot ar 15 gadiem, veidojas summa EUR 17 578,80.

Ņemot vērā to, ka īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa /adrese A/ ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 3.maija

spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā 2012.gada 6.novembrī, atzītas /pers. G/, tad /pers. E/ iespējamais parāds par dzīvokļa apsaimniekošanu varētu būt

uz pusi mazāks.

Līdz ar to ir secināms, ka savu bezdarbību atbildētāja, pārkāpjot gan Dāvinājuma līguma, gan spēkā esošās tiesību normas, no Dāvinājuma līguma

noslēgšanas brīža līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ir nodarījusi prasītājai zaudējumus kopā vismaz EUR 8 789,40.

Cēloniskais sakars starp atbildētājas prettiesisko rīcību un nodarītajiem zaudējumiem izpaužas apstāklī, ka atbildētājas vietā par nekustama

īpašuma uzturēšanu, kā arī nekustama īpašuma nodokli, t.i. izpildot atbildētājas līgumiskus un likumiskus pienākumus, lai saglabātu nekustamo īpašumu

(lai nekustamais īpašums netiktu pārdots parādu piespiedu piedziņas rezultātā), maksājusi prasītāja no savas nelielās pensijas.

Tādējādi, nepārprotami secināms, ka Dāvinājuma līgums ir atceļams apdāvinātās nepateicības dēļ, kas izpaužas tīši svarīga mantiska zaudējuma

nodarīšanu prasītājai.

[9.3] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa

likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta otrā daļa paredz, ka noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu

saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai

administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai.

Ņemot vērā minēto, kā arī iespējamā parāda par dzīvokļa apsaimniekošanu apmēru, tiesa pieļauj, ka gadījumā, ja ar dzīvokli /adrese A/ saistītus

maksājumus /pers. E/ vietā nesegtu prasītāja, viņas vīrs, vai viņu uzdevumā citas personas, tad, iespējams, uz minēto dzīvokli tiktu vērsta piedziņa

izveidojušos parādu segšanai, kā rezultātā dzīvoklis, iespējams, jau pirms neskaitāmiem gadiem tiktu realizēts izsolē. Tiesa pieļauj, ka piedziņas, dzīvokļa

piespiedu realizācijas rezultātā prasītāja tiktu pakļauta izlikšanai no dzīvokļa, kā rezultātā zaudētu šo mājvietu.

Atbildētāja dzīvo Krievijā, līdz ar to viņas iespējas regulāri braukt pie vecvecākiem uz Latviju ir ierobežotas. Tai pat laikā, ņemot vērā vecvecāku

vecumu, veselības stāvokli, tostarp iespēju pārvietoties, tiesa uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad mazmeita, kurai vecvecāki uzdāvinājuši dzīvokli,

cerot pateicībā par šo dāvinājumu saņemt mazmeitas atbalstu un palīdzību, nepildot savus likumos noteiktos dzīvokļa īpašnieces pienākumus apdraud

vecvecāku uzturēšanos šajā dzīvoklī.

[9.4] Ar 2012.gada 3.maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumu civillietā Nr. C04316311 (spriedums stājies likumīgā spēkā

2012.gada 6.novembrī) tika atzīts, ka 2000.gada 2.augustā Dāvinājuma līgums tika noslēgts ar vairākiem likumiskās procedūras pārkāpumiem un tika

atzīts par spēkā neesošu daļā, atzīstot īpašuma tiesības uz nekustama īpašuma ½ domājamo daļu par labu prasītājas vīram /pers. G/.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija spriedumā noteica, ka prasītājas vīra /pers. G/ izdotā universālpilnvara nedeva tiesības prasītajai bez

speciālas saskaņošanas ar pilnvarotāju atdāvināt atbildētājai nekustamo īpašumu un prasītāja vīra /pers. G/ vārdā dot piekrišanu nekustama īpašuma

dāvinājumam, līdz ar to prasītāja ir pārkāpusi viņai dotā uzdevuma robežas, neievērojot pilnvardevēja norādījumus. Tādējādi, tika pārkāpts Civillikuma

2300.pants, kas nosaka, ka pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija spriedumā atzinusi, ka vienīgi pilnvarnieka darbošanās pilnvardevēja interesēs var nodrošināt

pilnvardevēja kā darījuma dalībnieka patiesu gribas izteikumu, kas arī faktiski ir jebkuras pilnvaras izsniegšanas mērķis. Arī konkrētajā gadījumā Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzinusi, ka prasītāja pilnvardevēja /pers. G/ intereses nav ņēmusi vērā. Līdz ar to tika pārkāpts Civillikuma

2301.pants, kas paredz, ka pilnvarniekam jārīkojas nevis vienīgi pēc savas iegribas, bet tā, kā attiecīgā gadījumā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs, lai

lietu visizdevīgāk nobeigtu.

[9.5] Civillikuma 90.panta otrā daļa nosaka, ka viena laulātā rīcībai ar laulāto kopīgo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Savukārt Civillikuma 1068.pants nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu

kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem

zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

No Iedzīvotāju reģistra datiem izriet, ka starp /pers. F/ un /pers. G/ pastāvēja laulība, kura izbeigusies 2015.gada 23.janvārī ar /pers. F/ nāvi.

Var piekrist, ka /pers. G/ kā laulātā, nevis kopīpašnieka, piekrišana apstrīdētā dāvinājuma slēgšanai bija nepieciešana, taču šīs lietas ietvaros /pers.

G/ prasību saistībā ar viņa tiesību aizskārumu un tā novēršanu nav cēlis.

Darījuma apstrīdēšanai uz šādiem pamatiem saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu iestājies noilgums, jo prasība celta vairāk kā pēc 10 gadiem.

[9.6] Prasījums par 2001.gada 24.jūlijā /pers. E/ ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgtā pirkuma

līguma spēku ir pakārtots prasījumam par dāvinājuma spēkā esamību.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

[10] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneses lēmumu /pers. F/ pilnībā atbrīvota no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos par

prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājas /pers. E/ valsts ienākumos piespriežama valsts nodeva EUR 554,31,

kas aprēķināma atbilstoši strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamas daļas kadastrālai vērtībai, kas uz lietas izskatīšanas brīdi sastāda EUR 8 208 un, kas

pārsniedz darījuma summu, kāda tā bijusi Dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdī.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu piegādāšanu

un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši EUR 3,10, kas ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta

pirmās daļas jēgu un mērķi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 192. un 193.pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt pilnībā /pers. C/ (/pers. C/) prasību pret /pers. E/ par dāvinājuma atsaukšanu dēļ rupjas nepateicības un īpašuma tiesību atzīšanu.

Atcelt 2000.gada 2.augusta dāvinājuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. F/, personas kods /personas kods/, kā dāvinātāju un /pers. E/, dzimušu

/datums/, kā apdāvināto, un 2001.gada 24.jūlija pirkuma līgumu starp Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju

un /pers. E/ attiecībā uz /pers. E/ piederošo ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/.

Atzīt /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/, kadastra numurs

/numurs B/, dzēšot /pers. E/, dzimušās /datums/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma /adrese/.

Piedzīt no /pers. E/, dzimušās /datums/, valsts ienākumos valsts nodevu EUR 554,31 (pieci simti piecdesmit četri euro un 31 euro centi).

Piedzīt no /pers. E/, dzimušās /datums/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,10 (trīs euro un 10 euro centi).

Noteikt sprieduma daļā par piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā

piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

/pers. C/ (/pers. C/) spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

/pers. E/ spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, apelācijas

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams 2015.gada 9.septembrī.

Tiesnese (paraksts) L.Grauda