Latvian court convicts thief of theft and imposes 7 months prison with victim compensation.

Lietas arhīva Nr. K69-0233-23/13

ECLI:LV:KURT:2023:0310.11261047922.2.S

Krimināllietas Nr.11261047922

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2023.gada 10.martā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokurorei Allai Jančukai

aizstāvei Sandrai Sprūdei

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no transportlīdzekļa, un konkrēti:

/datums/ap plkst.19.39 /pers. A/ garām ejot /adrese/, novietotai automašīnai Ford, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, un

redzot, ka minētās automašīnas labā sāna durvis ir atvērtā stāvoklī, mantkārīgu motīvu pamudināts un nolūkā iegūt svešu mantu, nolēma izdarīt zādzību no

automašīnas.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ izmantoja apstākli, ka viņa darbības netiek novērotas un prettiesiski iekļuva automašīnas salonā, no

kurienes slepeni prettiesiski paņēma mugursomu 50 euro vērtībā ar tajā esošajām mantām: mobilo telefonu “Xiaomi MI 10 Lite” 250 euro vērtībā

silikona maciņā bez vērtības ar SIM karti bez vērtības, austiņas “AQL” 69,99 euro vērtībā, naudu 750 euro apmērā, T-kreklu bez vērtības, džemperi

“Nike” 70 euro vērtībā, vējjaku “No Fear” 10 euro vērtībā, naudas maku 5 euro vērtībā, kurā atradās ID karte uz /pers. B/ (/pers. B/) vārda,

transportlīdzekļa vadītāja apliecību uz /pers. B/ (/pers. B/) vārda, AS “Swedbank” debetkarte uz /pers. B/ (/pers. B/) vārda, lojalitātes karte “Partner” uz

/pers. B/ (/pers. B/) vārda bez vērtības, nauda 80 euro apmērā.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga /pers. B/ (/pers. B/) piederošās mantas kopsummā par 1284,99 euro.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[1] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas atzina pilnībā pie apsūdzībā

norādītajiem apstākļiem, apsūdzētais atzina pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

[1.1] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ izteica viedokli neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī aizstāve Sandra Sprūde un

prokurore Alla Jančuka pievienojās apsūdzētā viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā izteikti trīs nosacījumi, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu:

apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;

apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores un aizstāves

viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma

tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.

[1.2] Tiesa konstatē, ka /pers. A/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas kvalificētas pareizi un viņš sodāms.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

[2] Nosakot /pers. A/ sodu, tiesa ievēro Krimināllikuma 35. un 46.pantā noteikto, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Nosakot sodu /pers. A/, tā veidam un apmēram jābūt tādam, lai tiktu sasniegts soda mērķis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[2.1] Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

kā arī vainīgā personību.

[2.1.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās

daļas klasificējams kā smags noziegums, jo sankcija paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu, tā sabiedriskā bīstamība ir vērtējama kā ļoti augsta, jo tika apdraudētas Latvijas Republikas Satversmē

noteiktās pamatvērtības citas personas īpašums.

[2.1.2] Pārbaudot /pers. A/ personu raksturojošos datus, konstatēts, ka uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi iepriekš astoņpadsmit reizes

sodīts (lietas 139.-152.lapa).

Noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarījis /datums/tikai nepilnus četrus mēnešus pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas

2022.gada 9.martā.

/pers. A/ tiesas sēdē nevarēja izskaidrot, kāpēc izdarījis jaunu smagu noziegumu. Savu vainu izdarītajā zādzībā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo.

Līdz apcietinājuma piemērošanai strādājis gadījuma darbus bez darba līguma celtniecībā un zemnieku saimniecībā. Bijusi nenopietna attieksme pret

dzīvi, kaut arī jau sešus gadus dzīvo kopā ar sievu /pers. C/ un audzina dēlu.

/pers. C/ tiesas sēdē izteica cerību, ka šī būs pēdējā sodāmība /pers. A/. Dēls gaida tēti, un viņiem ir ļoti labas attiecības. Pēc soda izciešanas

Sergejam būs iespēja strādāt kafejnīcā, bet šobrīd tā ir mutiska vienošanās.

No 2022.gada 28.septembra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas redzams, ka /pers. C/ saņem ģimenes valsts pabalstu 25 euro

apmērā katru mēnesi (lietas 49.lapa).

No 2022.gada 8.septembra Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” izziņas redzams, ka /pers. A/ un viņa ģimenes

locekļiem 2022.gada 2.jūnijā piešķirtas dzīvokļa /adrese/, īres tiesības uz 6 mēnešiem. Pirms tam ģimene dzīvojusi pie vecmāmiņas (lietas 130.lapa).

[2.2] Tiesa konstatē, ka neskatoties uz to, ka /pers. A/ ir ģimene, apgādībā mazgadīgs dēls, viņš turpina izdarīt jaunu, pie tam smagu noziegumu,

būdams jau sodīts ar reālu brīvības atņemšanu par noziegumu izdarīšanu. No iepriekš konstatētā, tiesa secina, ka iepriekš piespriestais smagākais soda

veids - brīvības atņemšana nav atturējis /pers. A/ no jauna nozieguma izdarīšanas. Viņa attieksme pret normatīvos aktos un tiesas spriedumos noteikto

pienākumu ievērošanu ir absolūti nihilistiska.

Tiesa vērtē šos apstākļus kā apsūdzētā personību negatīvi raksturojošus un tie norāda uz paaugstinātu risku jaunu likumpārkāpumu iespējamībai.

Izvērtējot visu iepriekš konstatēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā

kriminālprocesā apsūdzētam /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods.

[3] Tiesa nosakot soda mēru ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā to nosaka Krimināllikuma 46.panta trešā daļa.

Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā

vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.

Par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzīst to, ka izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo /pers. A/ noziegumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.

[3.1] Pie soda mēra noteikšanas ņemams vērā apstāklis, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Augstākās tiesas kopsapulces 2008.gada 25.aprīļa konferencē “Sodu piemērošanas politika” pieņemtā lēmuma 15.

un 16.punktā pausto atzinumu atbildību pastiprinošo apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu

piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, un atbildību pastiprinošo apstākļu esamība pati par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto

minimālo sodu.

Tiesa uzskata, ka konkrētā gadījumā nosakot soda apmēru ņemams vērā arī nozagto mantu apjoms un vērtība, kā arī tas, ka apsūdzētais daļēji

sedzis kaitējuma kompensāciju.

[3.2] Ņemot vērā konstatēto vienu atbildību pastiprinošo apstākli un vienu atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods

nav nosakāms tuvu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijas minimālam apmēram.

[4] Mantas, kurai uzlikts arests lietā nav, un tā kā nav konstatēta manta apsūdzētam, kuru var konfiscēt, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams

piemērot mantas konfiskāciju.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā un

apcietinājumā pavadītais laiks no 2022.gada 14.septembra līdz dienai, kad spriedums stāsies spēkā (lietas 76.-77., 107.-112.lapa).

[6] Apsūdzētajam/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

[7] Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz kompensāciju par radīto

kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu cietušajam pienākas

atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Cietušais/pers. B/ kriminālprocesā pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 1445,01 euro apmērā (lietas 26.-33., 37.-39.lapa).

Tiesa atzīst, ka materiālā kaitējuma kompensācija 1445,01 euro apmērā ir pamatota un apmierināma. Kaitējuma summa atbilst zādzības rezultātā

nodarītā mantiskā zaudējuma apmēram.

Līdz sprieduma taisīšanas dienai materiālā kaitējuma kompensācija samaksāta 770 euro apmērā (lietas 121., 158.-160., 198.-201.lapa),

nesamaksātā daļa 675,01 euro, kas piedzenama no /pers. A/ par labu /pers. B/.

[8] Pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē advokāte Sandra Sprūde nodrošinājusi aizstāvību un sniegusi juridiskās konsultācijas /pers. A/,

tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.panta pirmās daļas 4.puntu, advokātei pienākas atlīdzība par veikto darbu 395 euro apmērā (lietas

113., 116., 125., 156., 206.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 3.puntu kriminālprocesā veikta samaksa tulkam par cietušajam nosūtāmo dokumentu

tulkošanu 13,92 euro apmērā (lietas 192.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma un 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi piedzenami no notiesātā par labu valstij.

/pers. A/ apgādībā ir mazgadīgs dēls, /pers. C/ ikmēneša ienākumi nepārsniedz 325 euro, līdz ar to procesuālo izdevumu piedziņa var būtiski

ietekmēt apgādībā esošā dēla mantisko stāvokli.

Tāpēc /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas 453,92 euro apmērā.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1.punktu lietisko pierādījumu – lojalitātes karti PARTNER uz /pers. B/ vārda

aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.D180152577, kas glabājas Valsts policijā, Liepājā, Bāriņu ielā 3, lietisko pierādījumu glabātuvē – iznīcināt (lietas

171.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu DVD-R disku ar video ierakstu atzīt par dokumentu, kurā saturiski fiksētā informācija ir

izmantojama kā pierādījums. Līdz ar to, tas atstājams krimināllietas materiālos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 524., 528.-530.pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7

(septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku

no 2022.gada 14.septembra līdz dienai, kad spriedums stāsies spēkā.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ (/pers. B/) materiālā kaitējuma kompensāciju 675,01 euro (seši simti septiņdesmit pieci eiro un viens cents)

apmērā.

Kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai noteikt termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu

iesniegt Kurzemes rajona tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

/pers. A/ atbrīvot no procesuāliem izdevumiem par aizstāvja darbu un cietušajam nodrošinātajiem tulka pakalpojumiem kriminālprocesā 453,92

euro (četri simti piecdesmit trīs eiro un deviņdesmit divi centi) apmērā.

Lietisko pierādījumu - lojalitātes karti PARTNER uz /pers. B/ vārda aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.D180152577, kas glabājas Valsts policijā,

Liepājā, Bāriņu ielā 3, lietisko pierādījumu glabātuvē - iznīcināt.

DVD-R disku ar videoierakstiem glabāt krimināllietas materiālos.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2023.gada 28.martā.

Tiesnese A.Eglija