Court imposes 30 euro fine for reservist's failure to attend mandatory military training without valid excuse.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to attend mandatory reservist military training without a valid excuse. The defendant did not appear in court, but the court proceeded based on prior notification via registered mail which was deemed valid under the Notification Act. Consequently, the court imposed a 30 euro fine to uphold the legal obligation of reservists to attend training.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmā daļa; Militārā dienesta likuma 65.panta otrā daļa 1.punkts: A reservist who fails to attend mandatory military training without a valid excuse commits an administrative offense punishable by a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 124030316
Lietas arhīva Nr. 1-0035-17/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2017.gada 25.maijā
Ogres rajona tiesa: tiesnese Z.Kupce
ar tiesas sēdes sekretāri S.Čaikovsku
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās
atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā daļas paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 13.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas inspektors V.Klāsons 2016.gada
13.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 264321, par to ka 2016.gada 3.oktobrī plkst. 09:00 /pers. A/ neieradās uz rezerves
karavīra militārajām mācībām NBS Gaisa spēku aviācijas bāzē – Rembates pagastā, Ķeguma novadā, par ko bija izsūtīta pavēste saskaņā ar Ministru
kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumiem Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc
aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”.
/pers. A/ pārkāpa Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1.punktu, atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 200.1 panta pirmajā daļā.
[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās. /pers. A/ savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un
laiku, 2017.gada 26.aprīlī nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 1.lapa), līdz ar ko pastāv LAPK 271.panta ceturtajā daļā
noteiktais pamats lietas izskatīšanai bez pārkāpēja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[3] Tiesa izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas
materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
LAPK 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā
persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods
piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas
naudu.
Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz militārajām mācībām pavēstē
noteiktajā vietā un laikā.
LAPK 200.1 panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām
mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, par šo pārkāpumu paredzēts sods –
naudas sods līdz divsimt desmit euro.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams
konstatēt, ka persona, kas tiek saukta pie administratīvā atbildības, ir rezerves karavīrs, tā ir bijusi aicināta un nav ieradusies uz kārtējām vai pārbaudes
militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā.
Militārā dienesta likuma 2.panta 21. punkts skaidro, ka dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē ir rezerves karavīram noteikto pienākumu
izpilde, savukārt 7. punkts noteic, ka rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās
brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas pilda
dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Militārā dienesta likuma 63.pants noteic, ka Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:
1. karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav
noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo
vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;
2. Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;
3. Latvijas pilsones — sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas
speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.
Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1. punktu rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz militārajām mācībām pavēstē
noteiktajā vietā un laikā.
Militārā dienesta likuma 66.panta astotā daļa noteic, ka rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:
1. veselības stāvokļa dēļ;
2. ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;
3. ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots
vai pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4. ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā 2016.gada 18.oktobra ziņojuma Nr.06-1129 izraksta par rezerves karavīru mācībām GS AB PAD
(lietas 9. lapa) redzams, ka /pers. A/ kā rezerves karavīrs no 2016.gada 3.oktobra līdz 2016.gada 16.oktobrim nav ieradies uz plānotajām rezerves
karavīru apmācībām (lietas 9.lapa).
No Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības rekrutēšanas un atlases centra priekšnieka 2016.gada 4.novembra paziņojums
Nr.08.7-3097 par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, izriet, ka 2016.gada 18.oktobrī NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris
konstatējis, ka uz militārajām mācībām bez attaisnojoša iemesla nav ieradies Latvijas Republikas pilsonis /pers. A/, deklarētā dzīves vieta - /ārzemju
adrese/(6. – 7.lapa).
Administratīvā pārkāpuma protokolam pievienota 2016.gada 21.marta pavēste Nr.08.7-845, kas adresēta /pers. A/, kurā norādīts, ka,
pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita,
rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 21., 22. punktu, saskaņā ar
aizsardzības ministra 2016.gada 19.janvāra pavēli Nr.1-JP, /pers. A/ tiek iesaukts aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru militārajām mācībām (plānotas
no 03.10.2016. līdz 16.10.2016. (ieskaitot)) un viņam jāierodas uz rezerves karavīru militārajām mācībām 2016.gada 03.oktobrī, plkst. 9.00 NBS
Gaisa spēku aviācijas bāzē – Rembates pagastā, Ķeguma novadā (lietas 8.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka Mācību vadības pavēlniecība nosūtījusi ierakstītu vēstuli Nr. /numurs/ uz /pers. A/ deklarēto dzīves vietas adresi
-/ārzemju adrese/. Saskaņā ar Lielbritānijas pasta 2016.gasa 1.aprīļa paziņojumu par pasta sūtījumu Nr. /numurs/, minētā persona nav bijusi sasniedzama
tās norādītajā deklarētajā dzīvesvietā, un saskaņā ar 2016.gada 4.aprīļa paziņojumu, pasta sūtījums tika nogādāts NBS MVP RAC (lietas 10.lapa).
Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves
karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 21.punkts noteic, ka par iesaukšanu uz
kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus informē vismaz sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām, nosūtot pavēsti pa pastu
ierakstītā vēstulē vai izsniedzot iesaucamajai personai pret parakstu.
Pamatojoties uz Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā
dienā pēc tā nodošanas pastā. Pamatojoties uz šā paša likuma ceturto daļu, jo no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts
dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai
astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments [..].
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir uzskatāms, ka /pers. A/ ticis paziņots par iesaukšanu aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru militārajam mācībām.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Militārā dienesta likuma 63.panta pirmās daļas 2.punktam, /pers. A/ atbilst rezerves karavīra statusam.
2016.gada 13.decembrī par /pers. A/ pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 264321 (lietas 3.lapa).
Līdz ar to, ņemot vērā minētās tiesību normas un lietā esošos dokumentus, uzskatāms, ka /pers. A/ tika pienācīgi paziņots par plānotajām rezerves
karavīru militārajām mācībām, un viņam bija pienākums uz tām ierasties, taču viņš uz tām neieradās netaisnojošu iemeslu dēļ.
Tiesa secina, ka /pers. A/ 2016.gada 03.oktobrī, plkst. 9.00 neierodoties uz rezerves karavīru militārajām mācībām, ir pārkāpis Militārā dienesta
likuma 65.panta otrās daļas 1.punktu, un tādējādi izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, nosakot sodu /pers. A/, tiesa ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma raksturu.
Atbildību mīkstinošai vai pastiprinoši apstākļi konstatēti netika.
Nolūkā /pers. A/sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesa
atzīst, ka piemērojams sods LAPK 200.1 panta pirmās daļas sankcijas robežās, piemērojot naudas sodu 30 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka šāds sods sasniegs LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi – audzināt personu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, lai tiesību pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 22., 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 , 289.16 panta ceturto daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta
pirmo daļu, 200.1 panta pirmo daļu, tiesa
n o s p r i e d a:
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 30 euro (trīsdesmit euro) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas
sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2017.gada 25.maijā.
Tiesnese Z.Kupce