Court partially allowed eviction claim for unpaid rent and ordered debt collection against tenants.

Lieta Nr.C29687610

Nr.C-0669/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 14.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Mikulāne

ar tiesas sēdes sekretāri Valsts amatpersona,

piedaloties prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers.D/

2013.gada 30.septembrī atklātā tiesas sēdē izskatījusi civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par

izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2010.gada 19.augustā Rīgas pašvaldības SIA „Avota nami” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/

un /pers. B/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, norādot, ka atbildētājas, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1998.gada 29.jūlija rekomendāciju par dzīvojamās platības izīrēšanu, bez īres līguma noslēgšanas

lieto dzīvojamo telpu /adrese/. Ņemot vērā to, ka atbildētājas laikā no 2007.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam nebija veikušas

īres maksu un komunālo pakalpojumu maksājumus, izveidojies parāds Ls 624,93 apmērā, par kuru atbildētājas tikušas brīdinātas

likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, prasītāja lūdz tiesu izlikt

atbildētājas no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no atbildētājām parādu Ls 624,93

apmērā, kā arī samaksātos tiesas izdevumus.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājas /pers. A/ un /pers. B/ tiesai nebija iesniegušas.

2012.gada 10.aprīlī lietā tika saņemti prasības pieteikuma papildinājumi sakarā ar pieauguma un procentu pievienošanu, kuros

norādīts, ka kopš prasības celšanas parāda apmērs pieaudzis un uz 2012.gada martu ir sasniedzis Ls 1455,86, ko veido

pamatparāds Ls 1327,63 apmērā un likumiskie nokavējuma procenti Ls 128,23 apmērā un kuru prasītāja lūdz solidāri piedzīt no

atbildētājām.

Ar tiesas 2012.gada 20.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 77.panta pirmo daļu, sakarā ar notikušo reorganizāciju

prasītāja Rīgas pašvaldības SIA „Avota nami” aizstāta ar tās tiesību pārņēmēju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

2013.gada 7.janvārī lietā tika saņemti prasības pieteikuma papildinājumi sakarā ar pieauguma pievienošanu, kuros norādīts, ka uz

2012.gada decembri parāds ir sasniedzis Ls 1767,54, ko veido pamatparāds Ls 1572,64 apmērā un likumiskie nokavējuma procenti

Ls 194,90 apmērā un kuru prasītāja lūdz solidāri piedzīt no atbildētājām.

/pers. A/ un /pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradušās. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai /pers. A/ paziņots Civilprocesa

likuma 211.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ko apliecina atbildētājas paraksts lietas uzziņas lapā (lietas 1.lapa), bet atbildētājai

/pers. B/ par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti

uz viņas deklarēto dzīvesvietu, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai. Par neierašanās iemesliem atbildētājas tiesai nebija

paziņojušas, kā arī nebija lūgušas atlikt lietas izskatīšanu.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā

papildinājumos norādītajiem pamatiem un motīviem, papildus paskaidrojot, ka atbildētājai /pers. A/, pamatojoties uz rekomendāciju,

tika piešķirtas dzīvojamās telpas /adrese/, īres tiesības uz nenoteiktu laiku. Lai gan atbildētāja /pers. A/ bija vērsusies pie prasītājas ar

lūgumu noslēgt izlīgumu, viņa nebija ieradusies izlīguma parakstīšanai. Prasītājas pārstāve arī paskaidroja, ka 2013.gada 17.februārī

veiktais maksājums Ls 30,15 apmērā tika ieskaitīts 2013.gada janvāra rēķina samaksai, līdz ar to tas nav ietekmējis izveidojušos

parāda apmēru.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos

esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu. [..]

No lietas materiālos esošās Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1998.gada 29.jūlija rekomendācijas par

dzīvojamās platības izīrēšanu Nr.008555 kopijas (lietas 7.lapa), dzīvokļa kartītes kopijas (lietas 10.lapa), prasības pieteikuma un

prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka /pers. A/ un viņas ģimenes locekļu, tostarp /pers.

B/ lietošanā uz nenoteiktu laiku tika nodota dzīvojamā telpa /adrese/.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 1998.gada 21.jūlija, tas ir, īres tiesisko

attiecību nodibināšanas brīdī) pašvaldību dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā

atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.panta pirmo daļu dzīvokļa īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksu par šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzētajiem pakalpojumiem īrnieks maksā normatīvajos aktos vai līgumā

noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu.

Kā izriet no lietas materiālos esošajiem rēķiniem (lietas 11., 60.lapa), atbildētājām bija pienākums līdz mēneša pēdējam datumam

veikt īres maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu samaksu.

No prasības pieteikuma, tā papildinājumiem, lietas materiālos esošajiem rēķiniem un parāda aprēķina (lietas 12.-13., 75.-76.lapa)

izriet, ka atbildētājas kopš 2007.gada jūnija nav pilnā apmērā veikušas īres maksas un saņemto komunālo pakalpojumu maksājumus,

līdz ar to atbildētāju parāda apmērs par laiku no 2007.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 31.decembrim ir Ls 1572,64.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas

3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai

vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Tādējādi tiesa, izvērtējot lietas materiālos esošo nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 77.lapa), atzīst, ka prasītāja ir tiesīga pieprasīt

atbildētājām likumisko nokavējuma procentu samaksu par laiku no 2009.gada 10.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim par kopējo

summu Ls 194,90 apmērā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija

nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar

minētā panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasījums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas sakarā ar attiecīgu maksājumu neveikšanu izriet no

prasījuma par īres līguma (īres tiesisko attiecību) izbeigšanu, jo šie prasījumi ir savstarpēji saistīti un katram no tiem nav patstāvīga

rakstura.

Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā prasītāja, ceļot prasību par īrnieku izlikšanu no dzīvojamās telpas, vienlaikus nebija pieteikusi

prasījumu par pušu starpā pastāvošo īres tiesisko attiecību izbeigšanu, tiesa uzskata, ka šādos apstākļos nav tiesiska pamata

prasības daļā par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas apmierināšanai, līdz ar to prasība šajā daļā ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājas būtu izpildījušas savas saistības, kā arī

atbildētājas nav iesniegušas pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata

apšaubīt, ka atbildētājas nav izpildījušas savas saistības pret prasītāju, kuras izriet no īres tiesiskajām attiecībām.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” solidāri

piedzenama nesamaksātā īres maksa, kā arī maksa par komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2007.gada 1.jūnija līdz

2012.gada 31.decembrim Ls 1572,64 apmērā un likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2009.gada 10.janvāra līdz 2013.gada

1.janvārim par kopējo summu Ls 194,90 apmērā, kopā Ls 1767,54.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā to, ka prasītājas sākotnēji celtā prasība, par kuru tika samaksāta valsts nodeva, ir apmierināma daļā par parāda Ls

624,93 apmērā piedziņu, tiesa atzīst, ka no atbildētājām par labu prasītājai solidāri piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā

valsts nodeva Ls 93,74 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu Ls 5,50 apmērā, kopā piedzenot Ls 99,24.

Civilprocesa likuma 36.panta otrā daļa noteic, ka valsts nodeva piemaksājama, ja palielina prasības summu, izņemot procentu un

pieaugumu pievienošanu. Līdz ar to prasītāja bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos par pieaugumu un procentu

pievienošanu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājām par labu valstij piedzenama par pieauguma un procentu pievienošanu

nesamaksātā valsts nodevas daļa Ls 75,45 apmērā (Ls 169,19 - Ls 93,74), piedzenot no atbildētājas /pers. A/ Ls 37,73, bet no

atbildētājas /pers. B/ – Ls 37,72.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka

saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no

atbildētājām 6% gadā no piespriestās nesamaksātās pamatsummas (Ls 1572,64).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu Ls 1572,64 apmērā,

likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2009.gada 10.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim par kopējo summu Ls 194,90 apmērā

un samaksātos tiesas izdevumus Ls 99,24 apmērā, kopā piedzenot Ls 1866,78 (viens tūkstotis astoņi simti sešdesmit seši lati un 78

santīmi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt solidāri no atbildētājām 6% (sešus

procentus) gadā no piespriestās nesamaksātās pamatsummas (Ls 1572,64) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību daļā par /pers. A/ un /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu Ls 37,73 (trīsdesmit septiņi lati un 73 santīmi)

apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu Ls 37,72 (trīsdesmit septiņi lati un 72 santīmi)

apmērā.

Pēc valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas samaksas samaksu apliecinošie dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei

10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Mikulāne