Court allows insurance subrogation claim against driver for third-party vehicle damage costs.

Lieta Nr.C28227215

Arhīva Nr.C-2272-15/1

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 30.jūlijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Pujate izskatīja rakstveida procesā civillietu „BTA Insurance Company” SE maza apmēra prasību

pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 2.martā „BTA Insurance Company” SE (turpmāk arī – prasītājs), pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta

pirmo daļu, Civillikuma 1759. un 1779.pantu, cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs)

par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 2.aprīlī prasītājs un SIA „KRADA” noslēdza Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas

līgumu (turpmāk – apdrošināšanas līgums), ar kuru apdrošināta automašīna Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/. Apdrošināšanas līgums

noslēgts izmantojot distances saziņas līdzekļus un saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 7.1 un 13.pantu, par labu SIA „KRADA” (turpmāk –

apdrošināšanas ņēmējs), kura apdrošināšanas līgumā noteikta kā apdrošinātā persona, kurai pastāv apdrošināmā interese. Apdrošināšanas līguma

noslēgšanu apliecina polise ar sērijas numuru 81-03 Nr.410010.

[1.2] 2011.gada 4.aprīlī apdrošināšanas ņēmējs vērsies pie prasītāja ar iesniegumu par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Iesniegumā norādīts,

ka automašīna Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, bojāta trešās personas prettiesiskas rīcības rezultātā.

[1.3] Saskaņā ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, atbildētājs atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā (turpmāk – CSNg), jo

atbildētājs, šķērsojot šoseju ārpus gājēju pārejas, pārkāpis 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

25.punktu, un izraisījis CSNg. CSNg rezultātā novēršot automašīnas Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, bojājumus, cietušajai personai

radās zaudējumi.

[1.4] Prasītājs, izpildot saistības pret apdrošināšanas ņēmēju, saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību

598,30 euro (Ls 420,49), pārskaitot to uz 2011.gada 4.aprīļa iesniegumā norādīto bankas kontu.

[1.5] Atbildētājs labprātīgi zaudējumus nav atlīdzinājis.

[1.6] Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1779.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja

zaudējumus 598,30 euro, valsts nodevu 89,75 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos

procentus no piedzītās zaudējumu summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[1.7] Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2015.gada 6.martā atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot

termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 7.aprīlim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[2.1] 2015.gada 13.maijā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 30.jūlijā un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu, kā arī izskaidrotas pušu tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta

sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un

vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu

adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2015.gada 13.maijā ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot minēto

informāciju uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, atzīstams, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

[2.2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību līdz lietas izskatīšanas dienai nav iesniedzis.

[2.3] Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[3] 2015.gada 20.jūlijā tiesā saņemts prasītāja pieteikums par pušu aizstāšanu lietā, lūdzot aizstāt prasītāju – “BTA Insurance Company” SE ar tās

tiesību pārņēmēju AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana

noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav

pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par

pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 5.punktam apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās,

saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas

līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas

atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Lietas materiāliem pievienotā KASKO apdrošināšanas polise ar sērijas Nr.81-03 Nr.410010 apstiprina, ka 2011.gada 13.janvārī prasītājs un

apdrošināšanas ņēmējs SIA „KRADA” noslēguši apdrošināšanas līgumu.

Saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas

dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Lietas materiāliem pievienotais 2012.gada 5.marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo

pārkāpumu izskatīšanas biroja lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.050/PA 918063 apstiprina, ka atbildētājs 2011.gada 2.aprīlī, šķērsojot

Daugavgrīvas šoseju pie sabiedriskā transporta pieturas „Dārzniecība”, ārpus gājēju pārejas, nenovērtējot attālumu līdz transportlīdzeklim, kurš tuvojās,

un ātrumu, nepārliecinoties vai brauktuves šķērsošana nav bīstama, izraisījis CSNg. Atbildētājam par 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu

Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 25.punkta pārkāpšanu, piemērots administratīvais sods, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa

149.23 panta otro daļu.

Tādejādi tiesa secina, ka atbildētāja un prasītāja tiesiskās attiecības veidojušās uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” pamata.

Lietas materiāliem pievienotais apdrošināšanas ņēmēja SIA „KRADA” 2011.gada 4.aprīļa iesniegums apstiprina, ka prasītājam iesniegts iestājušās

apdrošināšanas atlīdzības gadījuma pieteikums

Savukārt no 2011.gada 4.aprīļa Transportlīdzekļa apskates protokola Nr.040411/01 redzams, ka 2011.gada 2.aprīlī notikušajā CSNg

transportlīdzeklim Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, nodarīti bojājumi – bojāts vējstikls, durvju spogulis, motora pārsegs, priekšējais

labējais spārns. SIA „SENSON PAINT” veicis aptuvenu remontdarbu izmaksu aprēķinu, norādot aptuvenās remonta izmaksas 729,93 euro (Ls 513).

Lietas materiāliem pievienotais 2011.gada 11.aprīļa AS „Swedbank” maksājuma uzdevums apstiprina, ka prasītājs izmaksājis transportlīdzekļa

Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, īpašniekam SIA „KRADA” apdrošināšanas atlīdzību 598,30 euro (Ls 420,49), pamatojoties uz

atlīdzības lieti 03-74-1798/01-2011, polisi 410010.

[7 ] Civillikuma 1770.pantā ir noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, savukārt atbilstoši Civillikuma

1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar

savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi:

1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa,

2) zaudējumu esamība,

3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,

209.lpp.).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta desmito punktu, gājējs ir persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos. Šis termins

neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem.

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmajā daļā noteikts, ka šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma

rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 25.punktā noteikts, ka ārpus gājēju pārejas, kur satiksme

netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to

braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

Savukārt 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 24.punktā noteikts, ka pirms brauktuves

šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to

braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Atbilstoši 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

27.4.punktam, gājējam aizliegts iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa,

kas ierobežo redzamību.

Ar 2012.gada 3.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja vecākās

inspektores virsleitnantes J.Monskas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu krimināllietā Nr.11520026111 konstatēts, ka automašīna Volvo V50, valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/, braucis ar aptuveno ātrumu 60 km/h, savukārt atbildētājs negaidīti uzsāka brauktuves šķērsošanu perpendikulāri brauktuvei

ātrā skrējienā. Automašīna Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, vadītājs uzsācis intensīvu bremzēšanu, bet ar transportlīdzekļa labo priekšējo

stūru notika uzbraukums gājējam. Veicot liecību pārbaudi uz vietas, konstatēts, ka atbildētājs izskrējis uz brauktuves 8,2 m attālumā no automašīnas

Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/. Ekspertīzes Nr.11-1848 norādīts, ka pie iepriekš minētajiem apstākļiem automašīnas Volvo V50, valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/, vadītājam nebija tehniskas iespējas bremzējot apstāties līdz atbildētāja kustības līnijai un novērst uzbraukumu, jo

transportlīdzekļa vadītāja rīcībā bija attālums, kas ir mazāks par transportlīdzekļa apstāšanās ceļa garumu. Līdz ar to secināms, ka radušos zaudējumu

atlīdzināšanas pienākums, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmajai daļai, ir atbildētājam kā ceļu satiksmes dalībniekam, kurš izraisījis CSNg.

Tādejādi, konstatējot zaudējuma esamību, cēlonisko sakaru starp transportlīdzekļa Volvo V50, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, nodarītajiem

bojājumiem, atbildētāja izraisīto CSNg un neatļauto darbību, pārkāpjot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” 25.punkta prasības, atbildētājam saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, jāatbild par trešās personas mantai

nodarītajiem zaudējumiem.

Pie šādiem apstākļiem, ievērojot to, ka prasība ir pamatota pēc būtības, kā arī ņemot vērā iepriekš norādītos tiesas secinājumus, pamatojoties uz

Civillikuma 1779.panta noteikumiem par zaudējumu atlīdzības pienākumu, tiesa uzskata, ka prasība par zaudējumu 598,30 euro apmērā piedziņu ir

pamatota un apmierināma.

[9] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus par

prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu saistību izpildi un zaudējumu summas

samaksu pilnā apmērā vai kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par zaudējumu piedziņu pamatotību. Tiesai nav pamata

apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai zaudējumi nav segti, tādēļ prasība par zaudējumu 598,30 euro piedziņu no

atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 598,30 euro.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 89,75 euro un ar lietas izskatīšanu, proti – ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu, saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā

94,45 euro.

Turklāt, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 5,60 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.

pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,90 euro apmērā (5,60 – 4,70 = 0,90 euro).

[12] Prasītājs prasības pieteikumā lūdzis vienlaikus ar lietas izskatīšanu pēc būtības izlemt jautājumu par pušu aizstāšanu, norādot, ka 2014.gada

27.oktobrī prasītāja ir nodibinājusi meitas uzņēmumu AAS “BTA Baltic Insurance Company” akciju sabiedrību, kuras vienīgais īpašnieks un akcionārs ir

“CTA Insurance Company” SE. 2014.gada 29.decembrī ir noslēgts reorganizācijas līgums un AAS “BTA Baltic Insurance Company” tika nodota manta

– aktīvi, pasīvi, kā arī tiesības un saistības, par to 2015.gada 1.jūlijā veicot ierakstu Komercreģistrā.

Civilprocesa likuma 77.panta pirmā daļa noteic, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,

prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Minētā panta otrās daļas noteikumi paredz, ka

tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

Pārbaudot lietas materiālus, redzams, ka ar 2015.gada 1.jūlija Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta valsts notāra lēmumu Nr.6-

12/118251 komercreģistrā ierakstīta reorganizācija – sadalīšana, nodalot daļu mantas no komercsabiedrības “BTA Insurance Company”, un pievienojot

to komercsabiedrībai AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

Atbilstoši lietas materiālos esošajam 2015.gada 1.jūlija izrakstam no pieņemšanas – nodošanas akta (lietas 40.-47.lapa), visas tiesības saistībā ar

civillietu Nr.28227215 “BTA Insurance Company” SE prasībā pret /pers. B/ ir pārņēmusi AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

Tādējādi secināms, ka AAS “BTA Baltic Insurance Company” ir pārņēmusi prasījuma tiesības pret atbildētāju un lietā ir pieļaujama procesuālo

tiesību pārņemšana, aizstājot BTA Insurance Company” SE ar AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

[12] Civilprocesa likuma 2041.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Apmierināt pieteikumu par pušu procesuālo tiesību pārņemšanu un aizstāt „BTA Insurance Company” SE, reģistrācijas Nr.40003159840, ar

AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, 692,75

euro (seši simti deviņdesmit divi euro septiņdesmit pieci centi):

zaudējumus 598,30 euro (pieci simti deviņdesmit astoņi euro un trīsdesmit centi);

tiesāšanās izdevumus 94,45 euro (deviņpadsmit četri euro četrdesmit pieci centi).

Noteikt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas 598,30 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,90 euro (deviņdesmit centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28227215.

Noteikt pers.Btermiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot pers.B, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,

110.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2015.gada 30.jūlijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate