Court dismisses VAT and income tax appeal, upholding first instance ruling on fraudulent declarations.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed SIA "Aleksart's" appeal against the State Revenue Service's tax assessment and penalty decision. The taxpayer had declared transactions with specific companies that the court found never occurred, constituting fraud. The court upheld the first instance judgment, noting the taxpayer's claim that documents burned in a car was implausible and that the opposing companies denied the transactions. Consequently, the court ruled the appeal unfounded and the original tax liability valid.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 304. un 307. panti: The court must reject an appeal if the first instance court correctly interpreted tax laws and sufficiently evaluated evidence proving the taxpayer declared non-existent transactions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420383314
AA43-0105-17/22
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīga 2017.gada 29.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente A.Zariņa,
tiesnese U.Mihailova un tiesnesis V.Poķis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Aleksart” pieteikumu par Valsts
ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 17.septembra lēmuma Nr.22.7/L-24409 atcelšanu, sakarā ar SIA „Aleksart”
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 28.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde veica pieteicējas SIA ,,Aleksart” pievienotās vērtības
nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par 2011.gada janvāri – 2012.gada decembri.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada 11.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.23.15/L-1102, ar
kuru pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts pievienotās vērtības nodoklis 105 690,26 euro (74 279,54 lati), soda
nauda 63 414,18 euro (44 567,74 lati), nokavējuma nauda 25 430,70 euro (17 872,80 lati), uzņēmumu ienākuma nodoklis
146 151,70 euro (102 716 lati), soda nauda 43 845,51 euro (30 814,80 lati), nokavējuma nauda 15 227,66 euro (10 702,06
lati), noteikts no budžeta atmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa samazinājums 125 157,82 euro (87 961,42 lati) un
saistībā ar to aprēķināta soda nauda 75 090,59 euro (52 773,97 lati), kā arī noteikti 2012.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa
deklarācijā deklarējamie iepriekšējo taksācijas periodu nesniegtie zaudējumi, kas pārnesami uz nākamajiem taksācijas
periodiem, 0 euro (0 lati).
Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.
[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 17.septembra lēmumu Nr.22.7/L-24409 sākotnējais
lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts tālāk minētais.
[2.1] Pieteicēja audita laikā nepamatoti neuzrādīja elektroniskās kases aparāta čekus par tās deklarētajiem darījumiem ar
SIA „RusLatNafta” un SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, un pārējām uzņēmējsabiedrībām. Līdz ar to nebija iespējams
konstatēt pieteicējas deklarēto darījumu esību, to saistību ar pieteicējas saimniecisko darbību. Pieteicējas norāde, ka
darījumu attaisnojošie dokumenti sadega automašīnā, nav ticami. Pieteicējas norāde par darījuma apliecinošo dokumentu
izprasīšanu no darījumos iesaistītajām pusēm nav patiesi, jo to noliedza pieteicējas minētās uzņēmējsabiedrības.
[2.2] Pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA „RusLatNafta” un SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia” faktiski nav notikuši.
No SIA „RusLatNafta” un SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia” sniegtās informācijas izriet, ka minētās uzņēmējsabiedrības ir
izsniegušas elektroniskās kases aparāta čekus neidentificējamam pircējam, bet tajos norādītās darījuma summas ir
ievērojami mazākas par pieteicējas deklarētajām darījuma summām. Pieteicējas pārstāvja sniegtie paskaidrojumi neatbilst
lietā esošajiem pierādījumiem.
[2.3] Pieteicēja deklarēja darījumus ar virkni vēl citu uzņēmējsabiedrību, arī par šiem darījumiem nav iesniegti darījumu
apliecinoši dokumenti, ir iesniegts tikai saraksts ar elektroniskās kases aparāta čeku datumiem, numuriem un darījumu
summām. No iesniegtā saraksta nav iespējams secināt darījumu saistību ar pieteicējas saimniecisko darbību.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 14.oktobrī saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2014.gada 17.septembra lēmuma Nr.22.7/L-24409 atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka nav pierādīta
pieteicējas ļaunprātība, pieteicējas darījuma partneri ir snieguši nepatiesu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, iestāde
nav vērtējusi iesniegtos darījuma apliecinošos dokumentus, lēmums pieņemts, pārkāpjot apstrīdēšanas iesnieguma
izskatīšanas termiņu.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 28.jūlija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz tālāk minēto.
[4.1] Pieteicēja nepamatoti aprēķināja priekšnodokli par strīdus darījumiem, pieteicējas deklarētie darījumi faktiski nav
notikuši.
[4.2] Pieteicējas sniegtā informācija par deklarētajiem darījumiem ar SIA „RusLatNafta” un SIA „Statoil Fuel & Retail
Latvia” neatbilst šo darījumu partneru iesniegtajai informācijai un pierādījumiem. Elektroniskās kases sistēmas izdrukas
norāda uz citu, ar pieteicējas saimniecisko darbību nesaistītu darījumu priekšmetu (alkohols, tabakas izstrādājumi, pārtika)
un mazāku darījumu vērtību. Norāde par darījumu partneru sniegtās informācijas nepatiesumu nav guvusi apstiprinājumu.
[4.3] Pieteicējas deklarētie darījumi ar pārējām uzņēmējsabiedrībām nav sasaistāmi ar pieteicēju, tās veikto
saimniecisko darbību. Vairumā elektroniskās kases aparātu čeku pieteicēja nav identificējama kā pircējs, turklāt vairums
preču, kas uzrādītas minētajos čekos, nav uzskaitītas un reģistrētas pieteicējas grāmatvedības dokumentos. Turklāt
ievērojams daudzums preču (zeķubikses, alkohols, rotaļlietas, saldumi u.c.) nekādā veidā nav saistītas ar pieteicējas
pamatdarbības virzienu – kravu pārvadājumiem.
[4.4] Tā kā pieteicējas deklarētie darījumi faktiski nav notikuši, Valsts ieņēmumu dienests pamatoti koriģēja arī peļņas
un zaudējuma aprēķinu, pamatoti papildus aprēķināja uzņēmumu ienākuma nodokļa. Iestāde pareizi aprēķināja soda naudu
un nokavējuma naudu.
[4.5] Valsts ieņēmumu dienests nokavēja apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu, bet minētais procesuālais
pārkāpums neietekmēja pieņemtā lēmuma saturu, tāpēc pārkāpums nav būtisks.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 28.jūlija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Tajā
norādīti pieteikumā minētie apsvērumi.
[6] Valsts ieņēmumu dienests paskaidrojumos lūdz pieteikumu noraidīt kā nepamatotu.
[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar
procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, pieteikums ir noraidāms.
[9] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās
instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa pievienojas pirmās instances
tiesas sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.
Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda to apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanas motivāciju, kuriem
tā ir sniegta pirmās instances tiesas spriedumā. Pirmās instances tiesa ir ieguvusi un vērtējusi lietas izspriešanā būtiskos
pierādījumus. Pieteicējas atšķirīgais viedoklis par lietā esošo pierādījumu novērtējumu nav pietiekams pamats pretēja
nolēmuma pieņemšanai.
Pirmās instances tiesa pareizi tulkoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu, likuma
„Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.pantu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.pantu kopsakarā
ar pārējām tiesību normām. Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais tiesību normu tulkojums atbilst Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta nolēmumos paustajām atziņām par priekšnodokļa atskaitīšanu (sk. Augstākās tiesas
2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu, 2014.gada 20.novembra sprieduma lietā
Nr.SKA-864/2014 10.punktu). Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pierādījumu vērtējums un secinājumi par to, ka
pieteicējas darījumi ar SIA „RusLatNafta” un SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, un citām uzņēmējsabiedrībām faktiski nav
notikuši, pieteicēja apzināti deklarēja faktiski nenotikušus darījumus, ir pamatoti un pietiekami.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt SIA „Aleksart” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 17.septembra lēmuma
Nr.22.7/L-24409 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente A.Zariņa
Tiesnese U.Mihailova
Tiesnesis V.Poķis