Tenant's right to terminate family member's tenancy rights due to non-payment and absence is upheld.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and granted the plaintiff's request to terminate the defendant's tenancy rights. The plaintiff successfully proved the defendant had not lived in the apartment or paid rent for over three months since May 2005. Consequently, the court ruled that the statutory conditions for terminating the rights of a family member who fails to fulfill rental obligations were met.
Legislator headnote
AI generatedLikuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10.1 panta 1. un 2. punkts; Īrnieks ir tiesīgs izbeigt ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja šis nepilda līguma saistības vairāk nekā trīs mēnešus.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32279416
Lietas arhīva Nr. C-0898-17/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017. gada 17. februārī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
tiesnese Baiba Ozoliņa
ar tiesas sēdes sekretāru Dzintaru Kalniņu
piedaloties prasītājam /pers. A/, prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/
atklātā tiesas sēdē 2017. gada 15. februārī izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ (/pers. B/) par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību
izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
2016. gada 21. jūlijā /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) cēlis prasību pret /pers. B/ (/pers. B/) (turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamās telpas lietošanas
tiesību izbeigšanu.
Prasītājs, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 panta pirmās daļas 1. punktu, 10.1 panta otro daļu, lūdz tiesu izbeigt atbildētājas
dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 1998. gada 9. decembrī starp Rīgas 59. namu pārvaldi (pēc reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA
“/nosaukums/”, tagad SIA “/Pers A/”) un /pers. E/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru viņai izīrēta dzīvojamā telpa /adrese/. Dzīvokļa
lietošanas tiesības piešķirtas vēl 6 personām, tai skaitā, prasītājam kā īrnieces mazdēlam un atbildētājam kā īrnieces bijušās vedeklas vīram.
Atbildētājs dzīvojamā telpā ilgstoši nedzīvo, vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības. Atbildētājs
2005. gada 21. maijā izceļojis no Latvijas.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrās un
piektās daļas prasībām, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesu nav informējis, kā arī nav
lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, lietu iespējams izskatīt atbildētāja prombūtnē.
Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdza to apmierināt un papildus paskaidroja, ka
pēc prasības celšanas situācija nav mainījusies.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies prasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka prasītājam un atbildētājam dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības piešķirtas ar 1998. gada
9. decembra Dzīvojamās telpas īres līgumu kā īrnieces ģimenes locekļiem, prasītājam kā īrnieces mazdēlam (12.-13. lietas lapa), bet atbildētājam kā
īrnieces bijušās vedeklas vīram (14.-19. lietas lapa).
No LR IeM PMLP Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona nodaļas 2005. gada 1. novembra izziņas (11. lietas lapa) izriet, ka pēc LR Iedzīvotāju reģistrā
iekļautām ziņām atbildētāja statuss ir: izceļojis no 2005. gada 21. maija.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 2. pantu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres
līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrajā daļā noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā
īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas
lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja šis ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības. Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts, ka prasību tiesā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību
izbeigšanu, tajā skaitā pret attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošu citu personu, šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos var celt arī dzīvojamā telpā
dzīvojošs īrnieka ģimenes loceklis, bet šā panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā — arī attiecīgā bāriņtiesa.
Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs no 2005. gada 21. maija /adrese/ nedzīvo un par dzīvokļa īri un saņemtajiem pakalpojumiem
nemaksā.
Atbildētājs prasības pieteikumā norādītos apstākļus nav apstrīdējis, pierādījumus, kas apstiprinātu pretējo, tiesai nav iesniedzis.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats izbeigt atbildētājam dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. [..]
Ceļot prasību prasītājs samaksājis tiesas izdevumus 87,04 EUR, tas ir, valsts nodevu 71,14 EUR (7. lietas lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 EUR (4. lietas lapa) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 11,20 EUR (8. lietas lapa).
Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 87,04 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas izpildes termiņš –
desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 204.1 pantu tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Izbeigt /Pers B./, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības.
Piedzīt no /pers. B//pers. I/ labā tiesas izdevumus 87,04 EUR (astoņdesmit septiņi euro 4 centi).
Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesā.
Tiesnese Baiba Ozoliņa