Court dismissed claim for enforcement costs but allowed debt and penalty recovery in small claims case.

Lietas arhīva Nr. C-1618-17/15

ECLI:LV:JELT:2017:1002.C15161817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017. gada 2. oktobrī

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Valmieras namsaimnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Valmieras namsaimnieks” (turpmāk arī Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk arī Atbildētāja),

kurā lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam parādu 462,15 EUR un līgumsodu 38,44 EUR; tiesāšanās izdevumus.

Prasība motivēta ar to, ka dzīvokļa īpašums /adrese/ pieder Atbildētājai. 2012. gada 21. maijā noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgums

Nr. 5-228, saskaņā ar kuru Prasītājs ir pilnvarots pārvaldīt un apsaimniekot konkrēto dzīvojamo māju un mājai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem un dzīvokļu īpašnieku dotajiem norādījumiem. 2012. gada 17. oktobrī starp Prasītāju nu Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas

kopīpašuma pārvaldīšanas līgums Nr. 5-28/18 (stājies spēkā 2012. gada 23. novembrī), saskaņā ar kuru Prasītājs nodrošinājis Atbildētājai pakalpojumu

sniegšanu. Atbildētāja saņēma un bez iebildumiem izmantoja sniegtos pakalpojumus. Pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumi ir veikti

neregulāri, līdz ar to ir uzkrājies parāds. Uz prasības iesniegšanas brīdi maksājumu galvenais parāds ir 462,15 EUR. Prasītājs parādu ir centies atgūt

ārpustiesas ceļā, nosūtot brīdinājumu samaksāt parādu labprātīgi. Informācija par parāda esamību arī tika pievienota pie katra nākamā komunālo

pakalpojumu rēķina. Ar komunālo pakalpojumu kārtējo rēķinu var iepazīties arī Prasītāja mājaslapā www.v-nami.lv. Prasītājs pārvaldīšanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parāda piedziņai ir izmantojis saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar 2017. gada 12. aprīļa lēmumu Jelgavas

tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese nolēma atstāt pieteikumu lietā Nr. 3-12/0348 bez izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav

iespējama. Samaksātā summa 7,47 EUR uzskatāma par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, jo pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā un šī maza apmēra prasība par naudas piedziņu ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem.

Prasītājs norāda, ka, pamatojoties uz 2012. gada 17. oktobrī starp Atbildētāju un Prasītāju noslēgto Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas

līguma Nr. 5-28/18 4.16. punktu, ir aprēķinājis līgumsodu 0,1% apmērā par katru kavējuma dienu no kopējās nesamaksātās pamatparāda summas.

Aprēķinātais un neapmaksātais līgumsoda apmērs par laika periodu no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada martam ir 38,44 EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1588. pantu, 1652. panta pirmās daļas 3. apakšpunktu, 1716., 1717., 1720., 1828. pantu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10. pantu, 13. panta pirmo un otro daļu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 un 250.22 panta prasībām Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī Atbildētājas

deklarētā dzīvesvietas adrese (lietas 24., 34. lapa) nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai (lietas 26. lapa).

Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 27.-33. lapa). Ņemot vērā to, ka

Atbildētājai adresētā korespondence nosūtīta uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa secina, ka Atbildētājai par lietas ierosināšanu ir paziņots

atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā

daļa).

Atbildētāja paskaidrojumus lietā nav iesniegusi, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Nekādi iesniegumi no Atbildētājas tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, atbilstoši Civilprocesa likuma

250. panta pirmajai daļai, lieta izskatāma rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad tiesas sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā (lietas 36., 37. lapa).

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

No lietā esošās Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /Numurs/ izdrukas (www.lursoft.lv) (lietas 8. lapa) ir redzams, ka kopš

2000. gada 21. februāra zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašniece ir atbildētāja /pers. A/.

Tiesas ieskatā lietā nepastāv strīds par to, ka Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. To apstiprina

2012. gada 21. maijā starp Prasītāju kā pārvaldnieku un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem noslēgtais Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

koplīgums Nr. 5-28 (lietas 9.-12. lapa). Saskaņā ar minēto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgumu Nr. 5-28, Prasītājs ir apņēmies par līgumā

noteikto samaksu pārvaldīt nekustamā īpašuma, /adrese/, īpašnieku kopīpašumā esošo daļu, kas sastāv no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un tai

funkcionāli piesaistītā zemes gabala 5429 kv.m. platībā (līguma 1. punkts).

2012. gada 17. oktobrī starp Prasītāju kā pārvaldnieku un Atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku tika noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas līgums Nr. 5-28/18 (lietas 13.-16. lapa). Līguma 1. punktā notikts, ka pārvaldnieks apņemas par līgumā noteikto samaksu pārvaldīt

īpašnieka īpašumā esošās /adrese/ dzīvojamās mājas kopīpašuma 46m2 (460/36754) domājamās daļas un dzīvojamai mājai funkcionāli piesaistīto zemes

gabalu, savukārt īpašnieks apņemas segt pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu

proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam.

Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. 5-28 un līguma Nr. 5-28/18 2.1.7. punktā noteikts Prasītāja kā pārvaldnieka pienākums

slēgt līgumus īpašnieku kopības vārdā ar pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot īpašniekiem šādus pastāvīgus pakalpojumus: siltumenerģijas piegādi;

sadzīves atkritumu izvešanu; aukstā ūdens piegādi un pieslēgumu kanalizācijai; koplietošanas elektroenerģijas piegādi; zemes nomu. Savukārt līguma

3.1.2. punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt Prasītājam visus paredzētos maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar līguma 4.6., 4.11. punktu, Atbildētājai līdz katra mēneša pēdējai dienai bija jāveic samaksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti

veicamajām darbībām un atlīdzību pārvaldniekam (Prasītājam), maksa uzkrājuma veidošanai dzīvojamās mājas remonta vajadzībām, kā arī jānorēķinās

ar Prasītāju par līguma 2.1.7. punktā minētajiem pakalpojumiem.

Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 2., 3. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā

likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz

saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs

ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi par to, ka Prasītājs nebūtu izpildījis savas no dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līguma izrietošās

saistības un nebūtu veicis dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai nebūtu nodrošinājis Atbildētājai pakalpojumu saņemšanu.

Līdz ar to Atbildētājai kā dzīvokļa /adrese A/ īpašniecei ir pienākums pildīt ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līgumu uzņemtās

saistības (Civillikuma 1587., 1590. pants) un pildīt Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 2., un 3. punktā noteiktos pienākumus, t.i., veikt Prasītājam

samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītājs 2016. gada 22. decembrī Atbildētājai nosūtījis brīdinājumu (lietas 17., 18. lapa), lūdzot veikt parāda samaksu, paziņots par Prasītāja

nodomu vērsties tiesā, ja samaksa netiks veikta noteiktajā termiņā, t.i., līdz 2017. gada 6. janvārim. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Atbildētājai par

parādsaistībām ir paziņots, kā arī dots laiks, lai iesniegtu iebildumus par brīdinājumu.

No Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017. gada 12. aprīļa lēmuma (lietas 19. lapa) ir konstatējams, ka 2017. gada 2. martā

Prasītājs iesniedza Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par Atbildētājas saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet tiesvedība

tika izbeigta, jo Atbildētājai brīdinājuma izsniegšana nav iespējama – beidzies glabāšanas termiņš.

Tiesa atzīst, ka Atbildētājas parāda summa par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un parāda summa par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu laika periodā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 31. martam 462,15 EUR apmērā ir pierādīta ar lietā

iesniegto pārskatu par parāda un līgumsoda aprēķinu (lietas 20. lapa).

Ņemot vērā to, ka Atbildētāja nav apstrīdējusi ne parāda esamības faktu, ne arī parāda apmēru, kā arī nav iesniegusi pierādījumus par parāda

samaksu (Civillikuma 1838. pants), tiesa secina, ka Atbildētājas parāds par dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas pārvaldīšanu un

pakalpojumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 31. martam ir 462,15 EUR apmērā. Līdz ar to minētā parāda summa ir piedzenama no

atbildētājas /pers. A/ Prasītāja labā.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu 38,44 EUR apmērā.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. 5-28/18 4.16. punktu ja īpašnieks nav veicis līgumā norādītajā termiņā

paredzētos maksājumus, pamatojoties uz pārvaldnieka izrakstīto rēķinu, tad īpašnieks maksā pārvaldniekam līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās

nesamaksātās pamatparāda summas par katru nokavēto dienu.

Ņemot vērā to, ka Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līgums ir noslēgts līdz 2013. gada 31. decembrim, tā darbība turpinās arī

pēc 2014. gada 1. janvāra un prasība tiesā ir celta 2017. gada 15. maijā, tad, ievērojot likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21. panta noteikumus, tiesa atzīst, ka minētajā lietā attiecībā uz līgumsodu

ir piemērojamas Civillikuma 1716., 1717. panta normas, kas stājušās spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt Civillikuma 1720. pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par atbildības

izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115. lpp.). Tādējādi Civillikuma izpratnē

līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas gadījumā, kas pastiprina konkrētas personas saistību vai

nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods. Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar

sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu ir atzīstams soda samērīguma princips. Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts par

saistību nepienācīgu izpildi un tā maksāšanas pienākuma iestāšanās ir pilnībā atkarīga no pašas Atbildētājas rīcības.

Atbildētāja nav pilnā apmērā veikusi maksājumus par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, kā arī par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, līdz ar to tiesa atzīst, ka Prasītājam bija tiesības piemērot Dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas līgumā noteiktās soda sankcijas (līgumsodu) pret Atbildētāju.

Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu, kā arī Atbildētāja pamatparāda apmēru, nonāk pie atzinuma, ka līgumsods 38,44 EUR

apmērā, ir vērtējams kā samērīgs un taisnīgs, un nodrošina sodīšanas funkciju par saistību nepildīšanu. Tiesa atzīst, ka Prasītāja pieprasītā līgumsoda

aprēķins nav pretējs Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam. Līgumsods ir mazāks arī par Civilprocesa 1716. panta trešajā daļā noteikto

maksimālo līgumsoda apmēru – 10% no pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Prasītājs ceļot prasību tiesā nav pieteicis lūgumu atzīt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 14. februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009. gada 25. novembra lēmums lietā Nr. SPC-111;

2013. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām

minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka, apmierinot Prasītāja prasību par parāda piedziņu, neatkarīgi no tā, ka Prasītājs nav lūdzis noteikt viņam tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, tiesai ir pienākums Prasītājam šādas tiesības noteikt ņemot vērā Civilprocesa likuma 195. panta

nosacījumus.

Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1756., 1765. panta otro un trešo daļu ir pamats noteikt Prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās pamatparāda summas. Vienlaikus, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ir nosakāms, ka likumisko nokavējuma

procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 75,09 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,71 EUR apmērā (lietas 6., 7., 40. lapa), tādējādi

kopā samaksājot tiesas izdevumus 81,80 EUR apmērā. Savukārt no lietas materiāliem ir redzams, ka lietā faktiski ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,41 EUR apmērā (lietas 1., 2. lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājam SIA “Valmieras Namsaimnieks” ir

piedzenami tiesas izdevumi 78,50 EUR apmērā (valsts nodeva 75,09 EUR un faktiski lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,41 EUR

apmērā).

Piemērojot procesuālo tiesību normu analoģiju, Prasītājam Civilprocesa likuma 37. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā ir tiesības lūgt

atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem tā pārmaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR apmērā.

Lietā iesniegts arī maksājuma uzdevums par 7,47 EUR samaksu, ko Prasītājs 2017. gada 24. februārī samaksājis kā ar brīdinājuma izsniegšanu

saistītos izdevumus, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret /pers. A/ (lietas 6. lapa) un kurus Prasītājs lūdz

piedzīt no Atbildētājs. Tiesas ieskatā minētos izdevumus nav pamata piedzīt no Atbildētājas Prasītāja labā izskatāmajā lietā. Minētie izdevumi ir saistīti ar

pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanu Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļā, un tie nav uzskatāmi par ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem vai ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem izskatāmajā lietā. Civilprocesa likuma nosacījumi neparedz, ka ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus, kas izmantoti lietā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, var pieprasīt atmaksāt citā lietā vispārējā

prasības tiesvedības kārtībā. Civilprocesa likuma reglamentācijā ietverts princips, ka pēc vispārējā noteikuma ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

apmaksā to faktiskajā apmērā (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna vispārīgā

zinātniskā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 89. lpp.) un konkrētajā prasībā Prasītājam faktiski radušies ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 6,71 EUR apmērā, bet nav radušies ar brīdinājuma izsniegšanu saistīti izdevumi 7,47 EUR apmērā. Tiesa uzskata, ka Prasītājam ir jārēķinās ar

zināmiem izdevumiem, kurus tas var attiecināt tikai uz sevi, ja pirms prasības celšanas tiesā vispārējā kārtībā ir izmantojis citu likumā paredzētu parāda

atgūšanas veidu un kārtību.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Valmieras namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 44103022271, parādu par

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 31. martam

462,15 EUR (četri simti sešdesmit divi euro, 15 centi), līgumsodu 38,44 EUR un tiesas izdevumus 78,50 EUR (septiņdesmit astoņi euro, 50 centi),

samaksu veicot kādā no šādiem Prasītāja kontiem:

AS “DNB banka” konta Nr. LV76RIKO0002010723862;

AS “Swedbank” konta Nr. LV79HABA0551000436550;

AS “SEB Banka”, konta Nr. LV43UNLA0050000123558;

AS “Norvik banka” konta Nr.LV88LATB0002010096349

AS “Citadele banka” konta Nr. LV86PARX0012487560001.

Noteikt SIA “Valmieras Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 44103022271, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedzis kapitāla

lielumu.

Noteikt /pers. A/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2017. gada 2. oktobra

-, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura