Legislator Case Law & Legislation
C15199113 / C-0472-14 AI generated

Court partially allowed bank's claim against guarantors for loan default, awarding debt and interest but rejecting part of penalty.

Case Number C15199113 / C-0472-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the bank's claim against two guarantors for a defaulted student loan, ordering payment of the principal and interest but rejecting a portion of the penalty. The defendants failed to submit written defenses, leading the court to rule that the guarantor is liable only if the primary debtor cannot be pursued. Consequently, the court awarded the proven debt and costs while denying the full penalty amount and specific advertising expenses due to the plaintiff's procedural error.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1702; Civil Procedure Law 195; The court holds that a guarantor is liable for the principal debt only when the primary debtor's assets are insufficient, and interest is awarded until enforcement, while penalties are reduced if not fully proven.

Keywords

AI generated
guarantor liability student loan default partial debt enforcement interest on judgment procedural costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Law 1589
Civil Law 1652
Civil Law 1716
Civil Law 1717
Civil Law 1720
Civil Law 1753
Civil Law 1756
Civil Law 1765
Civil Law 1788
Civil Law 1793
Civil Law 1805
Civil Law 1811
Civil Law 1828
Civil Law 1943
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15199113

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014. gada 27.janvārī

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Swedbank” maza apmēra prasību pret /pers. B/ un

/pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja AS „Swedbank” iesniegusi tiesā prasības pieteikumu pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, kurā lūdz piedzīt no

/pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ par labu prasītājam parādu 2062.91 euro (Ls 1449,82), kā arī tiesas

izdevumus. Lūdz noteikt tiesības saņemt procentus līdz sprieduma izpildei 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda

pamatsummas.

Norāda, ka 2005.gada 16.martā starp atbildētāju /pers. B/ (turpmāk – aizņēmējs) un AS „Swedbank” (iepriekšējais

nosaukums – AS „Hansabanka”) tika noslēgts Studiju aizdevuma līgums (turpmāk - Līgums) ar aizdevuma summu ne vairāk kā

2390.42 euro (Ls 1680), nosakot aizdevuma atmaksa termiņu 5 vai 10 gadi saskaņā ar MK noteikumiem. Saskaņā ar minēto

līgumu, AS „Swedbank” prasītājs laika periodā no 2005.gada 28.aprīļa līdz 2007.gada 5.jūnijam izsniedzis aizņēmējam aizdevumu

1707.45 euro (Ls 1200) apmērā, bet atbildētājs garantēja veikt aizdevuma savlaicīgu atmaksu saskaņā ar noslēgto līgumu un tā

noteikumiem ne vēlāk kā ar 12.mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Norāda, ka aizņēmējam bija jāuzsāk aizdevuma atmaksa

2012.gada janvārī.

Saistības nodrošināšanai, 2005.gada 18.martā starp prasītāju un /pers. C/ (turpmāk – galvotājs) noslēgts galvojuma līgums,

saskaņā ar kuru galvotājs uzņēmies atbildēt par aizņēmēja saistībām kā pats parādnieks pilnībā.

Atbildētājs savas saistības nepildīja, tādējādi izveidojās parāds un 2012.gada 21.augustā prasītājs vienpusēji izbeidza

Līgumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatparāda apmērs ir 1707.45 euro (Ls 1200), aizdevuma lietošanas procenti par laika

periodu no 2012.gada 14.janvāra līdz 2012.gada 21.augustam 59.50 euro (Ls 41,82), līgumsods par laika periodu no 2012.gada

14.janvāra līdz 2013.gada 25.janvārim 295.96 euro (Ls 208), kas piedzenams no atbildētājiem.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1765., 1788., 1793., 1805.,

1811., 1828., 1943.pantu.

Atbildētājiem atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu

noraksti, kā arī paskaidrojuma veidlapas. Un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājiem izskaidrotas

procesuālās tiesības (lietas 37., 70.lapa).

Atbildētāji paskaidrojumus tiesai nav iesnieguši, kā arī nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarībā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata,

ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nepastāv strīds, ka 2005.gada 16.martā starp atbildētāju /pers. B/ (turpmāk – aizņēmējs) un AS „Swedbank” tika

noslēgts Studiju aizdevuma līgums (lietas 18.lapa) ar aizdevuma summu ne vairāk kā 2390.42 euro (Ls 1680), nosakot aizdevuma

atmaksa termiņu 5 vai 10 gadi saskaņā ar MK noteikumiem.

Parakstot Līgumu, aizņēmējs ar parakstu apliecinājis, ka piekrīt Līguma nosacījumiem.

Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod

klientam naudu, un kurš uzliek klientam par pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu.

Tiesa uzskata, ka minētais Aizdevuma līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, nav apstrīdēti, līdz ar to ir saistošs

līdzējiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja saskaņā ar Līguma 2.1. un 2.2. punktu ir izpildījusi savas Līgumā noteiktās saistības

un prasītājs laika periodā no 2005.gada 28.aprīļa līdz 2007.gada 5.jūnijam izsniedzis aizņēmējam aizdevumu 1707.45 euro (Ls 1200)

apmērā.

Atbildētājs aizdevuma 1707.45 euro (Ls 1200) apmērā izsniegšanu neapstrīdēja.

Saskaņā ar Līguma 4.1. punktu atbildētājs apņēmās veikt aizdevuma (pamatsummas) atmaksu ne vēlāk kā ar divpadsmito

mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai nākamo mēnesi, ja atbildētājs ir izslēgts no studējošo

saraksta, nepabeidzot studiju programmu.

Ar lietā esošo 2013.gada 30.maija Studiju un Zinātnes Administrācijas izziņu (lietas 57.lapa) pierādīts, ka /pers. B/ 2007.gada

7.februārī izslēgts no Baltijas Starptautiskās akadēmijas studentu skaita.

Tiesai nav pamats atzīt, ka aizdevējs nav ievērojis un izpildījis līgumā pielīgto aizdevuma izsniegšanas kārtību un nepamatoti

izmantojis Līguma 7.4.punktā pielīgtās tiesības vienpusēji izbeigt līgumu.

Līguma 3.2. punkts nosaka, ka aizņēmējam jāsāk atmaksāt aizdevumu ne vēlāk kā 12.mēnesī pēc studiju izglītības iestādē

pabeigšanas vai 3.mēnesī pēc aizņēmēja studiju pārtraukšanas.

Tiesai nav pamats apšaubīt Līguma vienpusējas izbeigšanas faktu ar 2012.gada 21.augustu, par ko atbildētājiem nosūtīts

paziņojums (lietas 22., 23.lapa).

Civillikuma 1589.pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Minētajā normā

noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad zināmos

apstākļos atļauj likums, vai arī, kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Minētā tiesību norma paredz trīs pamatus, kad pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no līguma, kur viens no pamatiem - kad

puses līgumā ietvērušas atkāpšanās tiesības.

Atbildētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturtās daļas 1.punkta izpratnē par būtisku līguma pārkāpumu

uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada

laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav pierādījis lietā savu pienākumu izpildi, proti, ka veicis maksājumus, iestājoties Līguma 3.2.

punkta nosacījumam, kas ir aizdevuma līguma pārkāpums un rada pamatu Līguma 7.4.punkta noteikto prasītāja tiesību izmantošanu

vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt nekavējošu izsniegtās aizdevuma pamatsummas, procentu un līgumsoda atdošanu, ko arī

pieļauj Civillikuma 1589.pants.

Tiesa nesaskata atbildētāja kā patērētāja tiesību aizskārumu prasītāja Līguma vienpusējas izbeigšanas sakarā.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai, procenti par

aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja pamatparāda apmērs ir 1707.45 euro (Ls 1200), aizdevuma lietošanas procenti par laika

periodu no 2012.gada 14.janvāra līdz 2012.gada 21.augustam 59.50 euro (Ls 41,82), līgumsods par laika periodu no 2012.gada

14.janvāra līdz 2013.gada 25.janvārim 295.96 euro (Ls 208) (lietas 7., 8.lapa).

Civillikuma 1838.panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku, kas lietā nav pierādīts.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus līdz AS „Swedbank” vienpusējas līguma

izbeigšanas brīdim 59.50 euro (Ls 41,82) apmērā.

Prasītājs, papildus aizdevuma lietošanas procentiem, lūdz piedzīt saskaņā ar Aizdevuma līguma 6.punkta nosacījumiem

aprēķināto līgumsodu laika periodā no 2012.gada 14.janvāra līdz 2013.gada 25.janvārim 295.96 euro (Ls 208).

Izspriežot prasību daļā par līgumsoda piedziņu, tiesa ņem vērā judikatūru, kā to nosaka Civilprocesa likuma 5.panta sestā

daļa.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 30.janvāra spriedumā Nr.SKC-644/2013 ir norādījis uz to, ka no

līguma izbeigšanas brīža vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem

procentiem un līgumsodu. No minētā sprieduma izriet, ka kreditoram ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī

procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas - tad

no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.

Ņemot vērā minēto judikatūru, līgumsods pēc Aizdevuma līguma būtu aprēķināms līdz līguma izbeigšanas brīdim, t.i., līdz

2012.gada 21.augustam, tādējādi tiesa balstās uz prasītāja paziņojumā par vienpusēju izbeigšanu (lietas 22.,23.lapa) norādīto

līgumsoda apmēru uz līguma izbeigšanas datumu, proti, 18.95 euro jeb (Ls 13,32).

Tādējādi prasībā daļā par līgumsoda 277 euro (Ls 194.68) kā nepamatota ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

2005.gada 18.martā starp prasītāju un /pers. C/ (turpmāk – galvotājs) noslēgts galvojuma līgums (lietas 20.lapa), saskaņā ar

kuru galvotājs uzņēmies atbildēt par aizņēmēja saistībām kā pats parādnieks pilnībā (Līguma 4.1.punkts).

Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst prasītāja tiesības celt prasību arī pret galvinieku, un saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu atzīstams, ka no

galvinieka ir piedzenams galvenā parādnieka parāds, ja no viņa nav iespējama piedziņa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa atzīst prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu noteikti - seši procenti no simta

gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka prasības apmierināšanas gadījumā no atbildētāja piedzenami prasītāja

samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījumam.

Tā kā prasība apmierināta par 1785.90 euro (Ls 1255.14), kas proporcionāli sākotnēji celtai prasībai 2062.91 euro (Ls

1449,82) apmērā apmierināta par 86,57 %, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva – 267.87 euro (Ls 188,26), kā arī

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12.32 euro (Ls 8,66).

Ņemot vērā to, ka prasītājs nebija ievietojis Jelgavas tiesas 2013.gada 7.oktobrī nosūtīto sludinājuma tekstu oficiālajā

izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (lietas 63.lapa), kas bija pamats lietas izskatīšanas pārcelšanai, nav pamats no atbildētājiem piedzīt

izdevumus par sludinājuma tekstu 1.57 euro (Ls 1,20) un paziņojuma par lietas izskatīšanas pārcelšanu izdevumus 3.13 euro (Ls

2,20), jo šādi izdevumi radušies prasītāja nepienācīgas rūpības dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no

sprieduma stāšanās spēkā dienas.

Tiesa izskaidro pusēm, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 226.panta pirmajai daļai, izlīgums pieļaujams jebkurā procesa

stadijā, arī sprieduma izpildes stadijā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, /personas kods/, par labu AS

„Swedbank” pamatparādu 1707.45 euro (Ls 1200), aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 2012.gada 14.janvāra līdz

2012.gada 21.augustam 59.50 euro (Ls 41,82), līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 14.janvāra līdz 2012.gada 21.augustam

18.95 euro jeb (Ls 13,32), kopā 1785.90 euro (Ls 1255.14), kā arī tiesas izdevumus 280.19 euro (Ls 196,92), kas ieskaitāmi kontā

Nr. LV05HABA0551023439880, AS „Swedbank”.

Prasību daļā par līgumsoda 277 euro (Ls 194.68) piedziņu noraidīt.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās spēkā.

Atzīt akciju sabiedrības „Swedbank” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt nokavējuma procentus 6% (seši

procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas - 2014. gada 27.janvāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību

Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško