Court allows small claims debt recovery against absent defendant based on statutory service rules.

Lietas Nr. C31373615

Lietas arhīva Nr. C-1195-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Škutāne,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums A/” (reģ.Nr./reģistrācijas

numurs/) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 28.jūlijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemts Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

“/Nosaukums A/” (turpmāk tekstā – prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk

tekstā – atbildētājs).

Pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 1653.pantu, Civilprocesa likuma

26.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 250.19, 250.20pantu, Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/ apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parādu 655,62 EUR, valsts nodevu 98,34 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2015.gada 29.oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas

ierosināšanu un atbildētājam uz deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa (lietas 42.lapa).

Atbildētājam tiesas sūtītie dokumenti tika atgriezti tiesai ar norādi, ka adresāta nebija mājās, viņam tika atstāts aicinājums, bet ir

beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 45.lapas).

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

No lietas 42.lapā esošās informācijas izriet, ka tiesa ir sūtījusi dokumentus uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu un viņš nav

norādījis papildus adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku

un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti

ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta

tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā. Atbildētājs līdz tiesas

noteiktajam termiņam - 2015.gada 30.novembrim, paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav

apstrīdējis, nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā

2016.gada 26.janvārī, nosakot, ka minētajā datumā sprieduma norakstu varēs saņemt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

kancelejā, un 2015.gada 17.decembrī ierakstītā sūtījumā nosūtījusi par to pusēm paziņojumu.

2016.gada 15.janvārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemti prasības pieteikumu grozījumi, kuros lūgts piedzīt no

atbildētāja papildus maksājumu parādu 294,90 EUR un papildus samaksāto valsts nodevu 44,24 EUR apmērā.

2016.gada 18.janvārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīti prasības pieteikuma grozījumi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka faktus, uz kuriem atsaucas prasītāja kā uz savu prasījumu pamatojumu,

prasītāja ir pierādījusi, kā arī lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai, tāpēc prasība ir pamatota un apmierināma pilnā

apmērā.

Lietā nav strīds par to, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/ pārvalda dzīvojamo māju un piegādā dzīvokļu

īpašniekiem komunālos pakalpojumus. Minētais izriet no Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ statūtiem (lietas

25.-40.lapa).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas datiem izriet, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr./numurs

C/ un kopīpašuma 7490/587570 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala, kas atrodas /adrese/ (kadastra Nr./numurs

B/) īpašnieks (lietas 17.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Kā izriet no prasības pieteikumam pievienotajiem materiāliem, prasītāja, kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks, laika periodā

no 2014.gada 4.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim atbildētājam izsniegusi rēķinus par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

maksājumiem, kurus atbildētājs nav apmaksājis, kā rezultātā ir izveidojies parāds 950,52 EUR apmērā (lietas 8.-14.lapa un 50.-53.lapa).

Kā izriet no lietā esošajiem rēķiniem (lietas 8.-14.lapa un 50.-53.lapa) un prasības pieteikumā norādītā, atbildētājs kopš

2014.gada decembra pienācīgi neveic norēķinus ar prasītāju, līdz ar ko izveidojies maksājumu parāds.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam 2015.gada 7.jūlijā nosūtīts brīdinājums par apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parādu (lietas 15.lapa), ar ko lūgts veikt parāda samaksu. Brīdinājumā norādītajā termiņā atbildētājs parādu nav

samaksājis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības nav izmantojis, celto prasību nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis

pierādījumus tam, ka savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis un parādu samaksājis.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas par prasījuma pamatotību un aprēķinu pareizību.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa atzīst prasību par pamatotu un pierādītu un līdz ar to no atbildētāja piedzenams parāds par

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 950,52 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, prasītājam, kura labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 142,58 EUR, kas samaksāta par prasības pieteikuma

iesniegšanu tiesā, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 147,28 EUR.

Bez tam, atbilstoši lietā esošai izziņai, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs lietā ir 8,36 EUR, līdz ar to,

ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta noteikumus, no atbildētāja valsts labā piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

starpība, t.i., 3,66 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas

izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 92.-97., 190.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums A/” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ parādu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 950,52 EUR (deviņi simti

piecdesmit euro un 52 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ tiesas izdevumus 147,28 EUR (viens simts četrdesmit septiņi euro un 28 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,66 EUR (3 euro

66 centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

konta Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr. C31373615.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I. Škutāne