Court imposes administrative detention for intentional violation of police control restrictions by a repeat offender.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of intentionally violating police control restrictions by failing to remain at his residence during the prohibited time. Evidence included police reports, prior court orders, and prison records confirming the defendant's release and subsequent non-compliance. The court imposed a three-day administrative detention because the defendant was a repeat offender with no mitigating circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punkts: Intentional failure to remain at a designated residence during police control restrictions constitutes a violation warranting administrative detention, especially for repeat offenders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.140003117
SPRIEDUMS
Ventspilī 2017. gada 10. februārī
Ventspils tiesas tiesnese Olga Macpane
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas tiesā saņemta 2017. gada 20. janvārī, nosūtījusi Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils
iecirkņa Kārtības policijas nodaļa (2017. gada 18. janvāra protokolu Nr. PC 225952 sastādījusi Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra Stendere)
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177. panta attiecībā pret
/pers. C/, personas kods /personas kods/, dzimis /datums/, dzīvo /adrese A/, agrāk administratīvi sodīts, un
k o n s t a t ē j a
2016. gada 20. decembrī plkst. 22.05 /pers. C/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, līdz ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas
viņam noteikti 2016. gada 28. septembrī saskaņā ar Ventspils tiesas 2016. gada 17. februāra spriedumu.
Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.
Valsts policijas pārstāvis tiesas sēdē neieradās un tiesā nav saņemts lūgums par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu, līdz ar to lieta tika
izskatīta bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Tāpat pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemeslu nepaziņoja. Saskaņā ar Latvijas
APK 260. panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. C/ par lietas izskatīšanas laiku
un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1 un 289.6 panta nosacījumus. /pers. C/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav
saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko secināms, ka viņš nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ lieta tika izskatīta
bez viņa klātbūtnes.
Izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese uzskata, ka /pers. C/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnīgi ar šādiem lietā esošiem
pierādījumiem:
- 2017. gada 18. janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 3. lapa), kurā fiksēts pārkāpums un tā izdarīšanas apstākļi;
- Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores S.Stenderes ziņojumu (lietas 5. lapa), kurā
norādīts, ka, saņemot izdrukas par Ventspils pašvaldības policijas darbinieku kontrolētajām personām, konstatēts, ka 2016. gada 20. decembrī
plkst. 22.05 /adrese/atradās /pers. C/, kuram saskaņā ar policijas kontroles ierobežojumiem pēc plkst. 22.00 bija jāatrodas savā dzīvesvietā;
- lēmumu par policijas kontroles lietas iekārtošanu (lietas 10. lapa) un lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 11. lapa),
ar kuru notiesātajam no 2016. gada 28. septembra paredzēti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst. 22.00 līdz
6.00, ar lēmumu /pers. C/ ir iepazīstināts, un viņam izskaidrota lēmuma būtība, kā arī tas, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie
administratīvās atbildības;
- Daugavgrīvas cietuma izziņu un paziņojumu (lietas 12., 13. lapa) par to, ka /pers. C/ pēc soda izciešanas no ieslodzījuma vietas atbrīvots 2016.
gada 26. septembrī;
- Ventspils tiesas 2016. gada 17. februāra spriedumu (lietas 16.-17. lapa), kas atstāts negrozīts ar Kurzemes apgabaltiesas 2016. gada 26. aprīļa
lēmumu (lietas 18.-19. lapa), no kuriem redzams, ka policijas kontrole /pers. C/ noteikta uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktu papildsodu - policijas kontrole - turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tā īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas
kārtība”. Tāpat šo pārejas noteikumu 24. punkta 1) apakšpunkts kā vienu no ierobežojumiem personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas
kontrole, paredz iespēju piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā.
Saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums - aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir
pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai šajā laikā, un jebkura kontrolējamās personas tīša
darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par viņas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu
pārkāpumu.
Tiesnese uzskata, ka ar lietā savāktajiem pierādījumiem, kurus nav pamata apšaubīt, ir pierādījies, ka /pers. C/, neatrodoties noteiktā laikā savā
dzīvesvietā, nepārprotami ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus. Lietas izskatīšanas laikā netika gūti tādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka
/pers. C/ nav tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus (nepārvarama vara, slimība u.c.). Līdz ar to /pers. C/ rīcībā saskatāms Latvijas APK
177. pantā paredzētais pārkāpums - policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana un par to viņam nosakāms sods.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas APK 32. pantam tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, ka tas apdraud noteikto pārvaldes
kārtību, kā arī pārkāpēja personību, ka /pers. C/ agrāk vairākkārt administratīvi sodīts (lietas 9. lapa). Tāpat tiesnese vērtē /pers. C/ atbildību
ietekmējošos apstākļus, ka saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu vainīgā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatēja, bet atbilstoši Latvijas APK
34. panta 2. punktam /pers. C/ atbildību pastiprinošs ir apstāklis, ka gada laikā izdarīti divi analoģiski pārkāpumi, par kuriem viņš jau administratīvi
sodīts. Izvērtējot šos visus apstākļus kopumā, vainīgā vieglprātīgo attieksmi pret viņam noteiktajiem ierobežojumiem, tiesnese uzskata, ka /pers. C/ par
pārkāpumu sodāms ar administratīvo arestu.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 272., 274., 275. un 289.16 pantu, tiesnese
n o s p r i e d a
/pers. C/ pēc Latvijas APK 177. panta sodīt ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Ventspils tiesā.
Tiesnese O.Macpane