C29554514 / C-2241-15 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lieta Nr. C29 5545 14

Lietas arhīva Nr. C-2241-15/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 22.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2014.gada 16.aprīlī iesniegts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk

arī - prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk arī - atbildētāja) par naudas piedziņu un ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 23.aprīļa lēmumu ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir dzīvokļa uzturēšanas, apsaimniekošanas, saņemto komunālo maksājumu parāda piedziņa.

Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 1278,89 EUR. Galvenais parāds sāka veidoties no 01.02.2012. un līdz 06.11.2013.; b) nolīgtie vai

likumiskie procenti 75,98 EUR; c) līgumsods 0,00 EUR. Likumiskie procenti par periodu no 10.12.2012. – 07.04.2014. Kopējā prasības summa

1354,87 EUR. Tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 203,23 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR. Apstākļi, kas pamato prasību, un

pierādījumi: dzīvojamā māja /adrese/, ar 04.04.2000. Pilnvarojuma līgumu Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nodota Rīgas pašvaldības

bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, apsaimniekošanā. No 02.11.2004. tās

nosaukums mainīts uz Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Ar 29.12.2010. Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un reģistrēta

komercreģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī - prasītājs). Saskaņā ar Komerclikuma 351.panta

pirmo daļu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ saistībām. Ar

20.04.2011. Papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika pagarināts

04.04.2000. Pilnvarojuma līguma Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz 05.07.2011. tika noslēgts Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītājs uzņēmās pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese/.

Ievērojot Civillikuma 3.pantā noteikto neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 35.pantu (redakcija spēkā

no 19.02.1997. līdz 31.12.2010.) līdz dzīvokļa ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa

īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu. /pers. A/ (turpmāk arī -

atbildētājs), pamatojoties uz 25.07.1996. Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (turpmāk arī - Dzīvoklis), 11.03.2003. ar

prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.40/0186-03V (turpmāk arī - Pārvaldīšanas līgums). Ar tā 1.punktu

prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētājs apņēmās maksāt

prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst atbildētāja dzīvokļa lielumam, kā arī par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu. Papildus ar Pārvaldīšanas līguma 4.1.1.apakšpunktu atbildētājs apņēmās laicīgi un pilnā

apjomā veikt šos maksājumus. Īpašuma tiesības uz Dzīvokli atbildētājs Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, pamatojoties uz

03.09.2004. pirkuma līgumu, nostiprināja 07.01.2005.. Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli izbeidzās 07.11.2013., jo šajā datumā stājās spēkā

tiesas spriedums par Dzīvokļa īpašnieku maiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantā noteikto, atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet ne tikai no Pilnvarojuma līguma, bet arī no

šādiem normatīvajiem tiesību aktiem: - likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotās daļas; - likuma „Par dzīvokļa

īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 12.panta; - Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.panta; - Civillikuma 1587.panta.

Prasītājs saskaņā ar Pilnvarojuma līgumu veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar pakalpojumu sniedzējiem par

atbildētajam sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju. Atbildētāja parāds par Dzīvokli sāka veidoties no

01.02.2012. Atbildētājs ar prasītāju, savstarpēji vienojoties, 21.01.2014. noslēdza izlīgumu par parāda samaksu. Atbildētājs maksājumus saskaņā ar

izlīguma grafiku nav veicis. Ņemot vērā 13.11.2013. rēķinu Nr.17269510/13111 atbildētāja parāda summa (piedzenamā summa) ir 1354,87 EUR, kas

sastāv no: 1) pamatparāda 1278,89 EUR (898,81 LVL) par periodu 01.02.2012.-06.11.2013.; 2) likumiskajiem nokavējuma procentiem 75,98 EUR

par periodu 10.12.2012.-07.04.2014.

Ievērojot Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja arī likumiskos

nokavējuma procentus no piespriestās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu par šo prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva:

15% no prasības summas, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, prasības summa (piedzenamā summa) ir 1354,87 EUR,

par ko valsts nodevas ir 203,23 EUR (15% x 1354,87 EUR). Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.pantu maksājami arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR. Ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļā noteikto, prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja visu tiesāšanās izdevumu

samaksu.

Prasība pamatota: ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu, Civillikuma 3., 1402., 1587., 1651., 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta

pirmo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12., 35.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantu. Prasītāja prasījumi: piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pamatparādu 1278,89 EUR, likumiskos

nokavējuma procentus 75,98 EUR, valsts nodevu 203,23 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR; atzīt SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus, t.i., 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai).

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2014.gada 24.aprīlī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un dots termiņš iesniegt paskaidrojumus par celto prasību. (lietas 44.lapa)

Atbildētājs paskaidrojuma veidlapu, līdz sprieduma taisīšanai lietā, tiesā nav iesniedzis un nav lūdzis iztiesāšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā.

2014.gada 10.oktobrī lietas dalībniekiem paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī paziņots datums, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. (lietas 47.lapa)

Tiesa konstatē, ka atbildētājam nosūtīta tiesas korespondence uz viņa deklarēto dzīvesvietu (Civilprocesa likuma 56.1pants) un paskaidrojuma

nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa).

M o t īv u da ļa

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Pamatojoties uz 2000.gada 11.aprīlī noslēgto Pilnvarojuma līgumu Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kas noslēgts starp Rīgas

domi un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, 2011.gada 20.aprīlī noslēgto Papildvienošanos

Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem, 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma

Nr.RD-11-910-lī, kā arī ņemot vērā Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ nosaukuma maiņu uz

Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ un tās reorganizācijas un saplūšanas procesu, prasītājs apsaimnieko nekustamo

īpašumu – dzīvojamo māju /adrese/. (lietas 13.-17.,18., 19.-21., 22.-29.lapa)

2003.gada 11.martā starp Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ un atbildētāju, kā dzīvokļa

īpašnieku, noslēgts Dzīvojamo mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.40/0186-03V. (lietas 30.-36.lapa)

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem atbildētāja pienākums bija maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar

Latvijas Republikas normatīviem aktiem, Rīgas domes un pilnvarnieka lēmumiem, katru mēnesi par kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 10 (desmitajam)

datumam.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/izrakstu – atbildētājam līdz 2013.gada 7.novembrim piederēja dzīvokļa

īpašums /adrese/, kad īpašuma tiesības izbeidzās pamatojoties un tiesas lēmumu. (lietas 37.lapa)

Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmajai daļai visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz

2010.gada 31.decembrim) 12.pantā noteikts - dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās un otrās daļas prasībām dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja

tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā un dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantā noteikto - samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to, atbildētāja pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto 13.11.2013. rēķinu Nr.17269510/13111 (lietas 39.lapa) un prasītāja Piedzenamās summas aprēķinu

(lietas 40.lapa) laika periodā no 2012.gada 1.februāra līdz 2013.gada 6.novembrim izveidojies parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu 1278,89 EUR apmērā.

Atbildētājs parāda apmēru nav apstrīdējis, turklāt, kā secināms no pievienotā 21.01.2014. noslēgtā izlīguma, tad atbildētājs parādu ir atzinis un

apņēmies veikt tā samaksu pēc maksājuma grafika, taču izlīguma noteikumus nav pildījis. (lietas 38.lapa)

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Ievērojot likumā noteikto prasītājs par maksājumu kavējumu ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 75,98 EUR apmērā, kas aprēķināti

par periodu no 2012.gada novembra līdz 2013.gada 7.aprīlim.

Lietā ir iegūti objektīvi pieradījumi tam, ka atbildētājs nav veicis samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, kā arī kavējis samaksas termiņus. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu pilnībā izpildījis

savas saistības, kā arī atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams galvenais parāds

un likumiskie nokavējuma procenti prasības pieteikumā norādītā apmērā.

Prasītāja lūdz noteikt tā tiesības saņemt sešus procentus gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā

galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu. Tādējādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram, [..].

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 203,23 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā piedzenot 207,93 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, taču faktiskie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi ir 6,28 EUR saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 1,58 EUR ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt

garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un 440.3pantu,

tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 1278,89 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 75,98 EUR un tiesāšanās izdevumus 207,93 EUR, kopsummā

1562,80 EUR (viens tūkstotis pieci simti sešdesmit divi euro 80 centi), kas iemaksājami bankas norēķinu kontā: AS /Nosaukums C/, /numurs/.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās

galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 EUR (viens euro 587 centi),

kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV 51 TREL 2190 4580 1900 0, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29-2241-15. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesai.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 22.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Tiesnese Sanita Rūtenberga