Court convicts absent defendant of theft and imposes one month suspended sentence with costs.

Pirmstiesas izmeklēšanas Nr.11087124116

ECLI:LV:RVPT:2021:0907.11087124116.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 7.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Pujate,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Franci,

piedaloties prokurorei A.Bundei,

aizstāvei, zvērinātai advokātei S.Kundziņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu ar pirmstiesas izmeklēšanas Nr.11087124116, /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2016.gada 28.augustā, ap plkst.08.38., /pers. A/, atrodoties /nosaukums/ veikalā /veikala nosaukums/ /adrese/, rīkojoties tīši un prettiesiski,

mantkārīgu motīvu vadīts, ar mērķi izdarīt zādzību, no stenda paņēma preci: deviņas šokolādes “Fazer piena ar veseliem lazdu riekstiem” 2,19 euro

vērtībā katru un vienu iepakojumu zobu pastu “President Sensitive” 3,79 euro vērtībā.

Tālāk /pers. A/, uzskatot, ka neviens viņa darbības nenovēro, ar nodomu prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā, nesamaksāja par paņemto

preci veikala kasē un izgāja ārā no veikala telpām, tādā veidā slepeni nozaga svešu mantu, lai tālāk rīkotos ar to kā ar savu.

Ar savām darbībām /pers. A/, nodarīja SIA “/nosaukums/” materiālo zaudējumu 23,50 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[2] Cietušais /nosaukums/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdzot lietu izskatīt bez cietušā pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

[3] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesas sēdē pieņems lēmums krimināllietu iztiesāt apsūdzētā

prombūtnē (in absentia), jo /pers. A/ atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu.

Motīvu daļa

[4] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in

absentia), ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma lēmumu par krimināllietas iztiesāšanu apsūdzētā /pers.

A/ prombūtnē (in absentia) turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[4.1] Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ atkārtoti nebija ieradies uz krimināllietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī nebija iespējams realizēt

/pers. A/ atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.septembra lēmumu /pers. A/ tika grozīts

iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un dzīvesvietas maiņas paziņošana – uz drošības līdzekli – apcietinājumu, kā arī

izsludināta /pers. A/ meklēšana.

[4.2] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019.gada 18.janvārī saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 2.nodaļas priekšnieka sniegtā informācija, kurā norādīts, ka, veicot personas meklēšanas pasākumus, noskaidrots, ka meklējamais

/pers. A/ atrodas Anglijā (lietas 138.lapa).

[4.3] 2019.gada 1.februārī tiesā saņemts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atteikums pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā uz

/pers. A/ (lietas 147.-148.lapa).

[4.4] 2021.gada 17.maijā tiesā saņemta informācija no Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes

par /pers. A/ izraidīšanu no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, kurā norādīts, ka saskaņā ar Lielbritānijas Imigrācijas dienesta sniegto

informāciju /pers. A/ izraidīšanas procedūras laikā piekritis izceļot no valsts, un 2021.gada 9.martā /pers. A/ no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās

Karalistes ar avioreisu izceļojis uz Igauniju (lietas 204.-205.lapa).

[4.5] Savukārt 2021.gada 6.septembrī tiesā saņemta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes

priekšnieka sniegtā informācija par /pers. A/ meklēšanas rezultātiem, kurā norādīts, ka Valsts policijas rīcībā nav informācijas par /pers. A/ pašreizējo

atrašanos vietu.

[4.6] Bez tam, /pers. A/ nav ieradies uz krimināllietas iztiesāšanu 2021.gada 6.septembra tiesas sēdē, un nav sniedzis tiesai ziņas par saviem

neierašanās iemesliem, kaut arī tiesas pavēstes 2021.gada 7.jūlijā tika nosūtītas uz apsūdzētā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese A/, un /pers. A/

deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese B/.

[4.7] Ievērojot minēto, tiesa konstatēja Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pamatu krimināllietas iztiesāšanai

apsūdzētā /pers. A/ prombūtnē, proti – nav zināma apsūdzētā /pers. A/ atrašanās vieta un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu.

[5] Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir

analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības, savukārt šī panta trešā daļa noteic, ka

iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vai bez apsūdzētā piedalīšanās [..].

Ievērojot to, ka krimināllieta tika skatīta apsūdzētā /pers. A/ prombūtnē (in absentia), kā arī no lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ ir četru klašu

izglītība, /pers. A/ aizstāvību realizēja valsts nodrošināts aizstāvis.

[6] Tāpat, ievērojot to, ka krimināllieta tika skatīta apsūdzētā /pers. A/ prombūtnē (in absentia), lietā tika veikta pierādījumu pārbaude attiecībā uz

/pers. A/ celto apsūdzību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas prasībām kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe, savukārt šī panta

otrā daļa paredz, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas

par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību

vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību, kā to paredz Kriminālprocesa likuma

129.pants, savukārt šā likuma 130.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja

tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

[8] Izvērtējot lietā savāktos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas par zādzības izdarīšanu nelielā apmērā ir pilnībā pierādīta

ar šādiem tiesas vērtēšanā nodotiem pierādījumiem.

[8.1] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktam tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās

liecības (lietas 58.lapa).

Pirmstiesas procesā /pers. A/ liecināja, ka 2016.gada 28.augustā pēc plkst.8.15 viņš atnāca uz veikalu /nosaukums/, kas atradās pēc adreses

/adrese/, tirdzniecības centrs “/nosaukums/”. /pers. A/ uz veikalu atnāca nopirkt cepumus, kā arī pārtikas produktus. Ieejot veikalā, paņēma iepirkuma

grozu, kurā ielika savu sarkanās krāsas /nosaukums/ maisiņu. Staigājot pa veikalu, pamanīja, ka uz stenda, kur izvietotas šokolādes, ir izvietota prece ar

akcijas atlaidi. /pers. A/ paņēma deviņas šokolādes un ielika savā līdzi paņemtajā /nosaukums/ maisiņā. Šokolādes nosaukumu precīzi neatceras. Vēlāk,

staigājot pa veikalu, pieejot pie stenda, kur ir izvietotas dažādas higiēnas piederumu preces, paņēma vienu iepakojumu ar zobu pastu, kuras nosaukumu

un vērtību neatceras, un ielika maisiņā pie šokolādēm. Pēc tam aizgāja no veikala starp kasēm prom, un nesamaksāja par paņemtajām precēm. Ņemot

vērā, ka līdzi bija nauda, lai samaksātu par preci, nezina, kādēļ tā rīkojās, bet, iespējams, gribēja šokolādes un zobu pastu pārdot vai samainīt pret citu

preci. Savu vainu atzīst pilnībā, kā arī nožēlo izdarīto.

[8.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās

liecības (lietas 65.lapa).

Pirmstiesas procesā /pers. A/ liecināja, ka pieturas pie savām iepriekš sniegtajām liecībām aizturētā statusā. Neko papildus liecināt nevēlas. Savu

vainu inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā, proti, ka mantkārīgu nolūku vadīts veica preces zādzību no veikala /nosaukums/, /adrese/, 2016.gada

28.augustā, pilnībā atzīst un par izdarīto nožēlo.

[8.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās

liecības (lietas 93.-94.lapa).

Pirmstiesas procesā /pers. A/ apstiprināja, ka viņš veikalā /nosaukums/, 2016.gada 28.augustā nozaga šokolādes un zobu pastu, un par precēm

nesamaksāja. Šo izdarīto ļoti nožēlo. Detalizēti pēc būtības liecināt nevēlas, jo visu jau ir izstāstījis policijā un apstiprina policijā liecināto. Papildus liecināt

nevēlas (lietas 93.-94.lapa).

[8.4] Iepazīstinot apsūdzēto /pers. A/ ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem, /pers. A/ norādījis, ka viņš nevēlas iepazīties ar tiesai

nododamās krimināllietas materiāliem, lūdzis nodrošināt aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, norādot, ka viņam nav pietiekamas izglītības, kā arī

norādījis, ka lietu var izskatīt bez pierādījumu pārbaudes (lietas 96.lapa).

[9] Bez apsūdzētā /pers. A/ savas vainas atzīšanas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

apsūdzētā vaina ir pierādīta arī ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, un proti – no /pers. A/ aizturēšanas protokola izriet, ka /pers. A/ aizturēts

2016.gada 28.augustā par preces zādzības faktu no tirdzniecības centra /veikala nosaukums/ /adrese/, pirmajā stāvā esošā veikala /nosaukums/, kas tika

izdarīta 2016.gada 28.augustā, kā aizturēšanas pamatu norādot Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 1.punktu (lietas 51.lapa).

Tāpat no lietas materiālos esošā 2016.gada 28.augusta apskates protokola izriet, ka tika apskatīta notikuma vieta – veikals /nosaukums/ /adrese/,

kur fiksēts šokolādes un zobu pastas izvietojums veikala plauktos, kā arī, apskatot 8 identiskus šokolādes “Fazer piena ar veseliem lazdu riekstiem”

iepakojumus, redzams, ka iepakojumiem ārēji redzamu bojājumu nav, savukārt devītajam šokolādes “Fazer piena ar veseliem lazdu riekstiem”

iepakojumam labā augšējā stūrī pie šokolādes iepakojuma papīra ir pielipusi košļājamā gumija un košļājamā gumija ir aplipusi ar gružiem, savukārt zobu

pastas “President Sensitive” iepakojumam ārēji redzamu bojājumu nav (lietas 27.-30.lapa).

[10] Ņemot vērā minēto un vērtējot apsūdzētā izdarīto darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa secina, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir kvalificēts pareizi, apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar visiem lietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, un tiesai nerodas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā.

Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu un noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais

/pers. A/ ir sodāms.

[11] Krimināllikuma 35.panta otrā daļa noteic, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Nosakot sodu, tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas prasībām ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[12] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēti vairāki alternatīvi pamatsoda veidi – brīvības

atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

[13] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/; ar četru klašu izglītību; neprecējies; apgādībā esošu personu nav;

deklarētā dzīvesvieta /adrese B/; oficiāli nestrādā.

[13.1] /pers. A/ iepriekš vairākkārt krimināltiesiski sodīts, proti: 1) 2010.gada 28.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām; 2) 2010.gada 7.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām; 3) 2011.gada 30.septembrī ar prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas ar piespiedu darbu uz 40 stundām; 4) 2014.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 31 dienu; 5) 2014.gada 26.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem 31 dienu; 6) 2016.gada 26.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās

daļas ar piespiedu darbu uz 120 stundām, kas ar 2017.gada 1.augusta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 5 dienām.

Tāpat Sodu reģistrā esošā informācija liecina, ka /pers. A/ vairākkārt, proti, 2018.gada 1.jūnijā, 2019.gada 14.janvārī, 2019.gada 30.aprīlī un

2019.gada 25.jūnijā, notiesāts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tiesas spriedumiem.

[13.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka viņš pirmstiesas izmeklēšanas

laikā vaļsirdīgi atzina savu vainu un izdarīto nožēlo.

[13.3] Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada 24.maija lēmumā lietā Nr.SKK-67/2017 paustajām

atziņām, apstāklis, ka apsūdzētajam uz jauna sprieduma taisīšanas brīdi jau ir pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ personas

notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, ja jaunais tīšais noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad sodāmība vēl nebija noņemta vai dzēsta

par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 63.panta devītajā daļā noteiktajam, sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma

krimināltiesiskās sekas, izņemot tās, kuras likumā paredzētas, ja pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura izdarīšana /pers. A/ tiek inkriminēta

šīs krimināllietas ietvaros, izdarīts 2016.gada 28.augustā, proti, pēc tam, kad /pers. A/ bija notiesāts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2016.gada 26.janvāra spriedumu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, un sodāmība par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nebija

dzēsta vai noņemta, attiecībā uz /pers. A/ nav piemērojami Krimināllikuma 63.panta trešās daļas noteikumi par personas atzīšanu par nesodītu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli

atzīstams tas apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

[14] Tiesa, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, izvērtējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un apsūdzētā

personību, nosakot sodu /pers. A/, ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ iepriekš ir vairākkārt krimināltiesiski sodīts, tostarp, par mantiska rakstura

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, līdz ar to secināms, ka apsūdzētais ir tendēts uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nav izdarījis secinājumus par savas

rīcības nepieļaujamību un prettiesisko raksturu, kā arī nevēlas ievērot likumus un sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas.

Apstāklis, ka apsūdzētais /pers. A/ jau iepriekš vairākkārt ir sodīts par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu kopsakarā ar faktu, ka

apsūdzētajam nav legālu ienākumu un apsūdzētais algotu darbu nestrādā, dod pamatu uzskatīt, ka, atrodoties brīvībā, apsūdzētais var turpināt izdarīt

noziedzīgus nodarījumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka, lai atturētu apsūdzēto /pers. A/ no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētā resocializāciju var

nodrošināt tikai sods, kas saistīts ar apsūdzētā izolēšanu no sabiedrības, un šāds sods, tiesas ieskatā, būs samērīgs un atbilstošs ne tikai sabiedrības

interesēm kopumā, bet arī paša apsūdzētā interesēm. Minēto apstākļu dēļ apsūdzētajam nav piemērojami alternatīvie sodu veidi.

[14.1] Vienlaikus tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā atzina savu vainu, tā izmantojot savas tiesības

uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav

atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta nolēmums lietā Nr.SKK-232/08).

[14.2] Tādējādi, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi un vienlaikus ņemot vērā to, ka apsūdzētais pirmstiesas

izmeklēšanas laikā vaļsirdīgi atzina savu vainu un nožēloja izdarīto, taču apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, tiesa

atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, nosakāms sods – īslaicīga

brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi.

[14.3] Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtās un piektās daļas prasībām, soda izciešanas laikā ieskaitāma /pers. A/ atrašanās aizturēšanas

vietā no 2016.gada 28.augusta, plkst.11.55, līdz 2016.gada 30.augustam, plkst.09.25, kas atbilst 2 (divām) dienām.

[14.4] Tāpat, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, šajā kriminālprocesā /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts,

jo apsūdzētais /pers. A/ iepriekš ir izvairījies no ierašanās tiesā un savu procesuālo pienākumu izpildes.

[15] Šajā kriminālprocesā cietušais – /nosaukums/ – nav pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju, jo nozagtās preces atgrieztas cietušajam un

derīgas tālākai realizācijai.

[16] Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pēc procesa virzītāja uzaicinājuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināti advokāti Viktors Tkačs,

Aija Eglīte un lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā pēc procesa virzītāja uzaicinājuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte

Sandra Kundziņa, kā arī lietā ir veikta medicīniskā pārbaude narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai.

[16.1] Tā kā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvība saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punktu un trešo daļu ir obligāta, tiesa

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem uzskata par iespējamu atbrīvot /pers. A/ no samaksas par aizstāvju

veikto darbu pirmstiesas procesā un tiesas sēdē, sedzot šos izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem.

[16.2] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajā daļā noteiktajam procesuālos izdevumus, tajā skaitā – izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos gadījumus.

Tādējādi, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.2 punkta prasībām procesuālie izdevumi 31,30 euro apmērā, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, uzskatāmi par

procesuālajiem izdevumiem, un minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas prasībām piedzenami no

notiesātā /pers. A/, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā, un noteikt viņam sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada

28.augusta, plkst.11.55, līdz 2016.gada 30.augustam, plkst.09.25, kas atbilst 2 (divām) dienām.

Atstāt negrozītu šajā krimināllietā /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Atbrīvot /pers. A/, personas kods /personas kods/, no samaksas par aizstāvja palīdzību pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas procesa laikā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu pārbaudēm 31,30

euro (trīsdesmit viens euro un trīsdesmit centi centi), nosakot termiņu labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un tie

iemaksājami Valsts policijas, reģ.Nr.90000099040, kontā Nr.LV96TREL2140091033000, iesniedzot maksājuma dokumentu Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas –2021.gada 21.septembra – apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā, tomēr notiesātais var pārsūdzēt

nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate