Court convicts defendant for violating police control and imposes a 10 lat fine under Latvian Administrative Offences Code.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.P129089813/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 3.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Podoļska

ar tiesas sēžu sekretāri E.Kristlību

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta,

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Valsts

amatpersonas 2013.gada 20.jūnijā sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA536542 par to, ka 2013.gada 20.jūnijā

plkst.10:05 Rīgā, Lokomotīves ielā 71 tika konstatēts, ka /pers. A/ pārkāpj policijas kontroli, nenāk atzīmēties pie inspektora, līdz

protokola sastādīšanas brīdim neieradās paziņojumā norādītajā adresē Rīga,/adrese/”, kā arī neieradās paziņojumā norādītajā

datumā 22.05.2013. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirknī, mainīja dzīvesvietu par to nebrīdinot policijas

darbiniekus un nenorādot konkrētu atrašanās vietu, par neierašanās iemesliem nav ziņojis.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata

mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā

kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas

19.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 260.panta

pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez /pers. A/ klātbūtnes.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un

sodīšanai pēc Latvijas APK 177.panta.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā

pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2)

personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā

vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

/pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA536542 (lietas

4.lapa), ar 2013.gada 22.aprīļa paziņojumu (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieces Valsts amatpersona ziņojumu (lietas 6.lapa),

policijas darbinieka Valsts amatpersona ziņojumu (lietas 8.lapa), ar Rīgas Ķengaraga iecirkņa pavēstēm (lietas 15.,16.lapa), un

pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā

pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas

kontrole, uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais

akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka, ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums apdraud noteikto pārvaldes kārtību.

/pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu, faktiskā dzīvesvieta /adrese /, par darbavietu, ienākumiem, ziņu

nav, apgādībā personas nav, agrāk administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, /pers. A/ sods nosakāms naudas soda veidā Latvijas APK 177.panta

sankcijas ietvaros.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā

trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu,

177.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta piekto

un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo

daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/,administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

177.pantā un sodīt ar naudas sodu Ls 10 (desmit latu)apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.P129089813/21.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

Rīgā, Lomonosova ielā 10, 244.kabinetā, norādot lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska