Court allows small claims action for unpaid property management fees and interest against individual defendant.

Lietas Nr. C33681216

Lietas arhīva Nr. C-1581-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 14.martā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „CS KOMERCSERVISS” (pirms nosaukumu maiņas SIA “RBSSKALS Serviss”) maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 6.septembrī SIA „CS KOMERCSERVISS” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norāda, ka ar 2013.gada 11.jūlija dzīvokļu ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu prasītājai ir uzdots dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tiesības.

Prasītāja katram dzīvokļa īpašniekam piedāvāja noslēgt dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgumu, kurš

pirms tam saskaņots ar dzīvokļu īpašniekiem. Lielākā daļa no dzīvokļu īpašniekiem piedāvāto līgumu noslēdza.

Atbildētājam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/.

Atbildētājs dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgumu ar prasītāju nenoslēdza, bet prasītāja sniegtos

pakalpojumus saņēma, līdz ar to prasītāja uzskata, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja un šobrīd pastāv faktiskas līgumattiecības.

Atbildētājs daļēji nav samaksājis prasītājai piestādītos rēķinu par periodu no 2015.gada 10.marta līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai par

pamatsummas 1286,44 euro apmērā un likumiskos procentus 47,89 euro apmērā, kopā 1334,33 euro.

Pamatojoties uz minēto un Dzīvokļa īpašuma 10.pantu, Civillikuma 1425., 1662., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1756., 1757., 1775., 1779.,

1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 27.panta otro daļu, 128., 130., 131., 195., 250.19, 250.20 pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu

1286,44 euro, likumiskos procentus 47,89 euro, kopā 1334,33 euro; piedzīt no atbildētāja valsts nodevu 200,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumu 4,70 euro; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas; naudas summu

pārskaitīt uz prasītāja norēķinu kontu AS “Citadele banka”, LV82PARX0004321640002.

2017.gada 3.februārī prasītāja iesniedza prasības pieteikuma grozījumu, kurā norādīja, ka parāds līdz 2017.gada 3.februārim ir pieaudzis par

796,36 euro, bet procenti par 11,57 euro. Lūdz tiesu piedzīt pamatparādu 2082,80 euro apmērā un likumiskos procentus 59,46 euro apmērā, kopā

2142,26 euro apmērā.

[2] 2016.gada 13.septembrī prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, bet 2017.gada 7.februārī prasības pieteikuma grozījumi, nosūtīti

atbildētājam uz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi /adrese B/, Ķekavas novads. Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam,

atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 59.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram

dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus

nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, līdz ar to atbildētājs par tiesvedību un tiesas sēdi ir informēts ar sludinājumu laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis”. Sludinājums laikrakstā publicēts 2017.gada 7.februārī, kas ir vairāk kā mēnesis pirms dienas, kas noteikta par lietas izskatīšanas

dienu rakstveida procesā. Sludinājumā atbildētājs ir informēts par viņa tiesībām lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesībām pieteikt noraidījumu

tiesnesim.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par tiesvedības procesu atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 59.pantā noteiktajam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis. Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīds, ka prasītājs SIA “RBSSKALS Serviss”, reģ.Nr.40003885943, ir mainījis nosaukumu uz SIA “CS KOMERCSERVISS”.

Minētais ir pierādīts ar ierakstu Komercreģistrā.

Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Baložu pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

A/izdruku ir pierādīts, ka /pers. B/, pieder nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums Nr./adrese/ar kadastra Nr./numurs B/, uz 2014.gada 25.februāra

pirkuma līguma pamata (lietas 14.-15.lapa).

[4] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2082,80 euro apmērā par dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanu

par laika periodu no 2015.gada 10.marta līdz 2017.gada janvārim.

Ar 2013.gada 11.oktobra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku balsojuma protokolu nolemts kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības par dzīvokļu ēku /adrese/, un tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nodot SIA “RBSSKALS Serviss”, kā arī pilnvarot

prasītāju slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par komunālo pakalpojumu piegādi un lietošanu (lietas 22.-28.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana (..).

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu (..).

No minētā secināms, ka neskatoties uz to, ka atbildētājs dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgumu ar

prasītāju nenoslēdza, prasītāja nezaudē pret atbildētāju par apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, jo

maksāšanas pienākums izriet no likuma.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir saņēmis prasītājas sniegtos pakalpojumus. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas apgalvojumu, ka atbildētājs

saistības nav izpildījis pilnībā, kā rezultātā līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot) izveidojās pamatparāds 2082,80 euro apmērā. Prasītāja parāda apmēru

pierāda ar izrakstītiem rēķiniem līdz 2017.gada 13.janvārim (lietas 117.-133., 148.-154. lapa) un parāda aprēķinu (lietas 9.,10.,147.lapa). Vienlaikus

tiesa konstatē, ka prasītāja nepamatoti norāda, ka parāds ir izveidojies no 2015.gada 10.marta, jo tiesa konstatē, ka prasītāja savā parāda aprēķinā ir

norādījusi, ka 2015.gada 13.augusta rēķins ir apmaksāts un atlikusī apmaksas summa ir “0.00”. Līdz ar to tiesa secina, ka parāds ir izveidojies par

periodu no 2015.gada septembra līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot).

Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt atbildētājs nav apstrīdējis saistības esamību, nav sniedzis tiesai rakstveida

paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis pretprasību. No minētā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda 2082,80 euro apmērā piedziņu par laika periodu no 2015.gada septembra

(ieskaitot) līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot) no atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 59,46 euro apmērā, par laika periodu no 2015.gada 10.marta līdz 2017.gada

janvārim ieskaitot.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Turklāt, Civillikuma 1760.pants, paredz, ka likumiskie procenti (1759.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos

nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumus. Ar lietā esošo parāda aprēķinu ir pierādīts, ka likumiskie nokavējuma procenti

aprēķināti par laika periodu līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot) ir 59,46 euro (lietas 9.-10.lapa, 147.lapa). Vienlaikus tiesa konstatē, ka prasītāja

nepamatoti norāda, ka likumisko procentu parāds ir izveidojies no 2015.gada 10.marta, jo tiesa konstatē, ka prasītāja savā parāda aprēķinā ir norādījusi,

ka 2015.gada 13.augusta rēķins ir apmaksāts un atlikusī apmaksas summa ir “0.00”. Līdz ar to tiesa secina, ka procentus prasītājai bija pamats aprēķināt

tikai par to rēķinu neapmaksāšanu, kas izrakstīti pēc 2015.gada septembra. Tiesa konstatē, ka arī savā prasības pieteikumā prasītāja ir uzskaitījusi tikai

tos procentus, kas ir ierakstīti rēķinos pēc 2015.gada septembra.

Tiesas ieskatā prasījums ir pierādīts, aprēķinātie nokavējuma procenti ir samērīgi ar nokavējuma periodu un parāda summas apmēru. Līdz ar to

likumisko nokavējuma procentu piedziņa ir apmierināma pilnā apmērā 59,46 euro par laika periodu no 2015.gada septembra līdz 2017.gada janvārim.

[6] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nepiedzītās pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram(..).

Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma, tad no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 200,14 euro un

120,29 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā un ar sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas

Vēstnesis” saistītos izdevumus 1,71 euro (lietas 160.lapa) un 15,65 euro (lietas 161.lapa), kopā 342,49 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,13

euro (5,83-4,70) (lietas 2.lapa).

[8] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši minētajam atbildētājam ir nosakāms

termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 195., 204.¹, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „CS KOMERCSERVISS” reģistrācijas Nr.40003885943, galveno

pamatparādu 2082,80 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada septembra (ieskaitot) līdz 2017.gada janvārim (ieskaitot), likumiskos procentus

59,46 euro par laika periodu no 2015.gada septembra līdz 2017.gada janvārim, tiesāšanās izdevumus 342,49 euro apmērā, kopā piedzīt 2484,75 euro.

Noteikt prasītājai SIA „CS KOMERCSERVISS” reģistrācijas Nr.40003885943, tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos

procentus gadā no nepiedzītās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Samaksu veicot sekojošos norēķinu kontā: AS “Citadele banka”, LV82PARX0004321640002.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,13 euro.

Maksājumu veikt: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa