Court partially allowed lease termination and rent arrears claim but dismissed full debt collection request.

Lietas arhīva Nr. C-1782-17/3

ECLI:LV:RLPT:2017:1116.C29489416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 16.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

ar tiesas sēžu sekretāri E.Meļņičuku,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Intai Brūverei un atbildētājas pārstāvim /pers. A/,

2017.gada 1.novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/” par zemes

nomas līguma izbeigšanu, zemes gabala atbrīvošanu un nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ (turpmāk – prasītājs) 2016.gada 26.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums/” (turpmāk – atbildētāja) pat zemes nomas līguma izbeigšanu, zemes gabala atbrīvošanu un nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļu

maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001.gada 1.jūnijā starp prasītāju kā iznomātāju, un atbildētāju kā nomnieku tika noslēgts Zemes nomas līgums

Nr.1 (turpmāk – Nomas līgums), saskaņā ar kuru atbildētājas lietošanā tika nodots prasītājam piederošais zemes gabals, kas atrodas /adrese/, 2484 m2

platībā, ar kadastra Nr./numurs/ (turpmāk – zemesgabals). Nomas līgums noslēgts uz laiku no 2001.gada 1.jūnija līdz 2026.gada 1.jūnijam, kā arī

atbildētājas nomas tiesība uz zemesgabalu nostiprināta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmata nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmata

nodalījuma Nr./numurs/ III daļas 1.iedaļas 6.1.punktā.

Nomas līguma 2.punktā prasītājs un atbildētāja ir vienojušies par nomas maksas apmēru un tās samaksas kārtību un, proti, atbildētāja apņēmusies

maksāt prasītājam nomas maksu šādā kārtībā: par autostāvvietai izmantojamo zemi 2114 m2 platībā par 1 m2 Ls 0,3, t.i. Ls 634,2 gadā un PVN 18% Ls

114,2 apmērā, kopsummā Ls 748,40; par ceļam izmantojamo zemi 370 m2 platībā par 1 m2 Ls 0,15, t.i. Ls 55,5 gadā un PVN 18% Ls 9,99 gadā,

kopsummā Ls 65,49, bet pavisam kopā Ls 813,89 (astoņi simti trīspadsmit lati 89 santīmi) apmērā jeb 1158,06 euro.

Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas vai īres maksu kādas

lietas lietošanu. Savukārt Civillikuma 2120.pantā ir noteikts, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst

nolikt tikai izskata pēc. Bet Civillikuma 2141.pantā noteikts, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līguma noteiktos termiņos;

novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Nomas līguma 2.4.punkts paredzēja nomas maksas apmēra pārskatīšanu nomas līguma darbības laikā. Līdz ar to kopš 2008.gada prasītājs

palielinājis nomas maksas apmēru, ievērojot normatīvajos aktos noteikto nomas maksas pieauguma ierobežojumu, ka nomas maksa nevar pārsniegt

iepriekšējā gada nomas maksu vairāk par 25%. Atbildētāja ar savām konkludentām darbībām ir piekritusi nomas maksas apmēra palielināšanai, veicot

nomas maksas maksājumus palielinātā apmērā, ko apliecina šim prasības pieteikumam pievienotās prasītāja bankas konta izdrukas, līdz ar ko atbildētāja

vienpusējā kārtā vairs nevar samazināt nomas maksas maksājumus. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 14. decembra spriedumā

lietā Nr.SKC-427/11, ir pausts viedoklis, ka īres maksas paaugstinātā apmērā samaksa, kvalificējama kā īrnieka piekrišana īres līguma grozīšanai.

Tādējādi, ja līguma dalībnieks piekritis līguma noteikumiem (to grozīšanai), tad viņš nevar bez jebkāda pamatota iemesla savu piekrišanu (apstiprinājumu)

atsaukt, jo šāda rīcība būtu pretrunā ar civiltiesisko attiecību stabilitātes principu. Lai arī pieminētajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā ir analizētas īres

tiesiskās attiecības, prasītājs uzskata, ka pieminētajā lietā situācijas interpretācija ir attiecināma arī uz prasītāja un atbildētājas starpā pastāvošajām

attiecībām. Atbildētājas nomas maksas samaksa palielinātā apmērā ir tulkojama kā piekrišana Nomas līguma grozīšanai attiecībā uz nomas maksas

apmēru, līdz ar to atbildētāja nebija tiesīga vienpusēji atkāpties no vienreiz apstiprināta nomas maksas apmēra. Minēto apstiprina arī Civillikuma

1432.pants, kurā noteikts, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk

savu piekrišanu ierobežot. Prasītājs norāda, ka atbildētāja nebija izteikusi nekāda veida pretenzijas sakarā ar nomas maksas paaugstināšanu, bet klusējot

veica nomas maksas samaksu, prasītāja rēķinos norādītajā apmērā. Prasītājs vērš uzmanību tam, ka nomas līgums ir divpusējs darījums, kurā

nepieciešama abu pušu – prasītāja un atbildētājas piekrišana. Prasītājs nav izteicis savu gribu samazināt nomas maksas apmēru, tāpat arī nav paudis savu

piekrišanu nomas maksas samazināšanai, no kā izriet, ka veicot samaksu samazinātā apmērā, atbildētāja vienpusējā kārtā ir izlēmusi samazināt nomas

maksas apmēru, lai gan šādas tiesības atbildētājai neparedz ne likums, ne arī nomas līgums. Jāuzsver, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma nepildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas nav pielaižama.

Kopš 2009.gada atbildētāja neveic nomas maksas maksājumus pielīgtajā apmērā, nekustamā īpašuma nodokļa samaksu pilnā apmērā, kā dēļ

prasītājs sagatavojis un 2013.gada 13.februārī nosūtījis atbildētājai pretenziju par zemes nomas maksas parādu un nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu

ar 2013.gada 1.martu un aicināja atbildētāju atbrīvot zemesgabalu. Neskatoties uz minētās pretenzijas saņemšanas faktu, atbildētāja zemes gabalu nebija

atbrīvojusi un nomas maksas parādu nebija samaksājusi, turpretī turpināja lietot zemesgabalu. Tā kā atbildētāja turpināja lietot zemes gabalu, bet pilnā

apmērā nenorēķinājās ar prasītāju, tad prasītājs, pie apstākļiem, kad nomas līgums izbeigts jau ar 2013.gada 1.martu, sagatavoja un 2016.gada

1.februārī nosūtīja atbildētājai pretenziju par parāda samaksu un nepieciešamību atbrīvot zemes gabalu līdz 2016.gada 10.februārim. Minēto pretenziju

atbildētāja ir saņēmusi jau 2016.gada 2.februārī, tomēr zemes gabalu nav atbrīvojusi un parāda samaksu nav veikusi, tāpat arī nav iesniegusi prasītājam

ne iebildumus, ne priekšlikumus strīda risinājumam. Uz 2016.gada 1.februāri atbildētājas parāds par nomu un nekustamā īpašuma nodokli prasītājam

sastādīja 12 704,98 euro.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. No savas puses prasītājs ir pilnībā

izpildījis nomas līguma nosacījumus un nodrošinājis atbildētāju ar netraucētu zemesgabala lietošanu. Savukārt atbildētāja nav pildījusi savas no nomas

līguma izrietošās saistības, jo nav veikusi nomas maksas maksājumus prasītājam pilnā apmērā, kā dēļ ir konstatējams atbildētājas nomas līguma

nosacījumu un Civillikuma 1587.panta, 2141.panta un 1432.panta nosacījumu pārkāpumi.

Civillikuma 1663.pantā ir noteikts, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu.

Turklāt nomas līguma 7.2.4.punkts paredz, ka nomas līgums var tikt izbeigts pirms termiņa, ja nomnieks vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājis nomas

maksu. Kā arī Civillikuma 2171.pants noteic, ka iznomātājs vai izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu, ja nomas vai īres maksa

nav samaksāta līgumiskā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, likumiskā termiņā [..]. Prasītājs vairākkārtīgi vērsies pie atbildētājas ar lūgumiem godprātīgi

pildīt ar Nomas līgumu uzņemtās saistības pret prasītāju, taču bezcerīgi. Tā kā atbildētāja nekomunicē ar prasītāju, prasītāja lūgumiem un pretenzijām

neatsaucas, kā arī neveic nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus pilnā apmērā, un, neskatoties uz prasītāja pirmstermiņa atkāpšanos

no nomas līguma, turpina lietot zemesgabalu, tad prasītājs ir spiests tiesas ceļā prasīt nomas līguma izbeigšanu un zemesgabala atbrīvošanu no atbildētājai

piederošajām lietām.

2017.gada 22.februārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst un lūdz to pilnībā

noraidīt sekojošu iemeslu dēļ.

Atbildētāja norāda, ka lietā nav strīda par to, ka 2008.gadā atbildētāja veikusi zemes nomas maksājumus palielinātā apmērā. Tomēr pretēji

prasītāja viedoklim, šo maksājumu veikšana nevar tikt uzskatīta par atbildētājas piekrišanu attiecīgas vienošanās noslēgšanai. Saskaņā ar nomas līguma

2.4.punktu nomas maksa, pusēm vienojoties tiek pārskatīta, ja mainās likumdošana, zemes kadastrālā vērtība vai nodokļu apmēri.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja veica zemes nomas maksājumus par 2008.gadu, pamatojoties uz prasītāja atsūtītajiem rēķiniem, kuros zemes nomas

maksa bijusi lielāka nekā noteikts nomas līgumā. Tomēr šādu rēķinu, kuros iekļauts nomas maksas palielinājums, izrakstīšanai nav bijis nekāda tiesiska

pamata, jo atbilstoši līguma noteikumiem (2.4.punkts) lai mainītu līgumā noteiktās nomas maksas apmēru, nepieciešama pušu vienošanas. Uz rēķinu

izrakstīšanas brīdi attiecīga vienošanās nav tikusi noslēgta.

Turklāt, saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu, valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tādējādi, tikai

sabiedrības valde ir tiesīga slēgt pati, vai pilnvarot citu personu slēgt sabiedrības vārdā jebkādas vienošanās.

Periodā no 2006.gada 24.janvāra līdz 2012.gada 7.decembrim SIA /nosaukums/ valde tika piešķīrusi sabiedrības darbiniecei (grāmatvedei) –

/pers. F/ tiesības rīkoties ar sabiedrības norēķinu kontu, tai skaitā veikt tekošo rēķinu apmaksu bez atsevišķas, katra apmaksājamā rēķina saskaņošanas

ar sabiedrības valdi. Prasītāja norādīto rēķinu par zemes nomu 2008.gadā apmaksu no sabiedrības norēķinu konta veikusi sabiedrības grāmatvede –

/pers. F/. Tomēr minētais nenozīmē, ka persona (grāmatvede), kura nekad nav bijusi sabiedrības valdē, būtu pilnvarota slēgt ar prasītāju jebkādas

vienošanās, papildus esošajam nomas līgumam. Līdzko sabiedrības valde atklāja, ka nomas maksa 2008.gadā tikusi bez tiesiska pamata maksāta

palielinātā apmērā, tā deva rīkojumu grāmatvedei pārtraukt šādu maksājumu veikšanu. Tādējādi, palielinātas nomas maksas maksāšana nevar tikt tulkota

kā atbildētāja piekrišana nomas maksas palielināšanai.

Turklāt atbildētāja norāda, kā redzams no lietas materiāliem, līgums par prasītājam piederošā zemesgabala nomu reģistrēts zemesgrāmatās un

tādējādi tas ieguvis lietu tiesību raksturu. Lai grozītu zemesgrāmatās ierakstītas saistības apmēru, attiecīgie grozījumi reģistrējami zemesgrāmatās,

savukārt, atbilstoši Civillikuma 1483.panta 3.punktam, likums prasa darījuma rakstisku formu, kad tas jāieraksta zemesgrāmatās. Tādējādi konkludentas

darbības nebūtu atzīstamas par pietiekošām attiecīgās saistības apmēra grozīšanai.

Lietas materiāliem pievienoti atbildētājas 2017.gada 15.maija paskaidrojumi, kuros norādīts, ka saskaņā ar atbildētājas aprēķiniem,

atbildētāja laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim veikusi maksājumus par summu 9 210,10 euro, tai skaitā maksājumus

par zemes nomu 8 933,77 euro.

Maksājumi par zemes nomu veikti 31.03.2009. Ls 260,80; 28.05.2009. Ls 65,21; 22.09.2009. Ls 326,01; 29.01.2010. Ls 326,01; 28.04.2010.

Ls 326,01; 03.07.2010. Ls 326,01; 23.08.2010. Ls 81,51; 20.10.2010. Ls 300; 05.11.2010. Ls 107.52; 28.12.2010. Ls 150; 03.02.2011. Ls 110;

08.03.2011. Ls 147,52; 14.06.2011. Ls 150; 13.07.2011. Ls 100; 31.01.2012. Ls 100; 24.02.2012. Ls 75; 09.03.2012. Ls 35,37; 23.04.2012. Ls

70; 12.06.2012. Ls 140,37; 06.07.2012. Ls 70; 20.08.2012. Ls 70; 17.09.2012. Ls 68,64; 30.10.2012. Ls 70; 29.11.2012. Ls 70; 21.12.2012. Ls

68,64; 25.01.2013. Ls 70; 18.02.2013. Ls 70; 11.03.2013. Ls 68,64; 16.04.2013. Ls 70; 13.05.2013. Ls 70; 27.06.2013. Ls 68,64; 10.07.2013. Ls

70; 14.08.2013. Ls 70; 10.09.2013. Ls 68,64; 14.10.2013. Ls 70; 13.11.2013. Ls 70 un 11.12.2013. Ls 68,64.

Kopā par periodu no 2009. gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim par zemes nomu samaksāti Ls 4449,18. Turklāt veicot nomas

maksājumus par 2008.gadu izveidojusies pārmaksa Ls 152,61 apmērā, kurus atbildētāja novirzījusi nākamo periodu maksājumu segšanai. Tādējādi,

kopā par minēto periodu dzēsto saistību apmērs ir Ls 4601,79, tas ir 6 547,75 euro.

Savukārt periodā no 01.01.2014. līdz 31.12.2015. veikti maksājumi: 100 euro 28.01.2014.; 100 euro 18.02.2014.; 97,67 euro 11.03.2014.;

100 euro 15.04.2014.; 100 euro 23.05.2014.; 97,67 euro 20.06.2014.; 100 euro 04.07.2014.; 100 euro 12.08.2014.; 97,67 euro 03.09.2014.;

100 euro 14.10.2014.; 100 euro 18.11.2014.; 97,67 euro 15.12.2014.; 100 euro 25.01.2015.; 100 euro 19.02.2015.; 97,67 euro 12.03.2015.;

100 euro 15.04.2015.; 100 euro 13.05.2015.; 97,67 euro 16.06.2015.; 100 euro 09.07.2015.; 100 euro 24.08.2015.; 100 euro 18.09.2015.; 100

euro 20.10.2015.; 100 euro 22.11.2015.; 100 euro 17.12.2015.

Kopā par periodu no 2014. 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim par zemes nomu samaksāti 2386,02 euro, bet par visu periodu no

01.01.2009. līdz 31.12.2015. par zemes nomu samaksāti 8933,77 euro.

Atbilstoši atbildētājas aprēķinam, par zemes nomu atbilstoši zemes nomas līguma noteikumiem (ievērojot izmaiņas PVN apmērā) bijis jāmaksā

sekojošas summas: 2009.gadā – Ls 813,88 (1158,05 euro); 2010.gadā – Ls 834,56 (1187,47 euro); 2011.gadā – Ls 841,43 (1197,25 euro);

2012.gadā – Ls 834,54 (1187,44 euro); 2013.gadā – Ls 834,54 (1187,44 euro); 2014.gadā – 1187,43 euro; 2015.gadā – 1187,43 euro.

Kopā par periodu no 01.01.2009. līdz 31.12.2015. nomas maksa bijusi jāsamaksā 8292,51 euro. Atbildētāja par attiecīgo periodu samaksājusi

8933,77 euro, tādējādi, par attiecīgo periodu izveidojusies pārmaksa 641,26 euro. Minēto summu atbildētāja novirzījusi nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas maksājumiem prasītājam. Turklāt, 2009.gadā atbildētāja samaksājusi prasītājam nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju Ls 194,75

(277,10 euro), kopā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju prasītājam samaksāti 918,36 euro.

Atbildētāja uzskata, ka minētie maksājumi atbilst no zemes nomas līguma izrietošo saistību apmēram un lūdz noraidīt prasību.

2017.gada 24.maijā saņemti prasītāja prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas brīža ir pagājis

zināms laika posms, bet atbildētāja nav veikusi parāda apmaksu, tad prasītājs vēlas palielināt prasījuma apmēru. Uz šī prasības pieteikuma papildinājumu

sagatavošanas brīdi atbildētājas kopējais parāds sastāda 14 894,43 euro, ko veido nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāds par laika

periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza to apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –

īre.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2001.gada 1.jūnijā starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku noslēgts zemes nomas līgums

Nr.1 (turpmāk – līgums), ar kuru iznomātājs nodod nomniekam lietošanā no 2001.gada 1.jūnija līdz 2026.gada 1.jūnijam zemes gabalu /adrese/,

kadastra Nr./numurs/, 2484 m2 platībā, kuras robežas iezīmētas līgumam pievienotajā zemes gabala robežu plānā un nomniekam dabā ierādītas un

zināmas (lietas 23.–26.lapa).

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu atbildētāja apņēmās maksāt prasītājam par iznomāto zemes gabalu šādā kārtībā:

- par autostāvvietai izmantojamo zemi 2114 m2 platībā par 1 m2 Ls 0,3, t.i. Ls 634,2 gadā un PVN 18% Ls 114,2 apmērā, kopsummā Ls

748,40 gadā;

- par ceļam izmantojamo zemi 370 m2 platībā par 1 m2 Ls 0,15, t.i. Ls 55,5 gadā un PVN 18% Ls 9,99 gadā, kopsummā Ls 65,49;

- pavisam par visu zemes gabalu Ls 813,89 (astoņi simti trīspadsmit lati 89 santīmi) apmērā jeb 1158,06 euro.

Atbilstoši līguma 2.2.punktam atbildētāja maksā nekustamā īpašuma nodokli par visu zemes gabalu 2484 m2 platībā.

Prasības pieteikumā un arī tiesas sēdē prasītāja pārstāve norādīja, ka atbildētāja ar savām konkludentām darbībām ir atzinusi nomas maksas

paaugstinājumu, sākot ar 2008.gadu, jo veikusi maksājumus atbilstoši paaugstinātajam nomas maksas apmēram, tomēr kopš 2009.gada atbildētājai ir

izveidojies parāds par nekustamā īpašuma nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem 14894,43 euro apmērā. Savukārt atbildētāja

noliedz vienošanās pastāvēšanu un norāda, ka nekad nav atzinusi nomas maksas paaugstinājumu.

Civillikuma 1488.pants noteic, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās

formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu

uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.

Savukārt Civillikuma 1432.pants noteic, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām

un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

No zemes nomas līguma Nr.1 (lietas 23.–25.lapa) 2.4.punkta izriet, ka nomas maksu pusēm vienojoties var tikt pārskatīta, ja mainās

normatīvie akti, zemes kadastrālā vērtība vai arī nodokļu apmēri, savukārt līguma 8.3.punkts noteic, ka šī līguma nosacījumus var grozīt [..] abām

līgumslēdzējām pusēm vienojoties.

Tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, prasītāja pārstāve norādīja, ka rakstveida vienošanās starp pusēm par nomas maksas

paaugstināšanu nav bijusi noslēgta, tāpat arī norādīja, ka pirms sava nodoma paaugstināt nomas maksas apmēru atbildētāja nav tikusi nekādā veidā

brīdināta.

Izvērtējot atbildētājas veikto maksājumu summas par 2009.gadu, tiesa secina, ka atbildētāja ir veikusi sekojošus maksājumus:

- 2009.gada 31.martā Ls 26,80 apmērā – zemes noma par I cet. 2009.gads (lietas 106.lapa);

- 2009.gada 20.maijā Ls 100 apmērā – nekustamā īpašuma nodoklis zemes par 2009.gada 1.-2.cet. (lietas 108., 182.lapa);

- 2009.gada 28.maijā Ls 65,21 apmērā – zemes noma par I cet. (lietas 109.lapa);

- 2009.gada 22.septembrī Ls 326,01 apmērā – zemes noma par 2009.gada 2.cet. (lietas 110.lapa);

- 2009.gada 5.oktobrī Ls 94,75 apmērā – nekustamā īpašuma nodoklis zemes par 2009.gadu (lietas 183.lapa).

No norādītajiem maksājumiem izriet, ka atbildētāja 2009.gadā ir samaksājusi prasītājam 1264,79 euro, kaut gan atbildētājai būtu bijis jāveic

maksājumi 2191,04 eruo apmērā, ja tā būtu akceptējusi paaugstināto nomas maksu.

No Civillikuma 1488.panta nepārprotami izriet, ka lai konstatētu darījuma, kas nav noformēts rakstiski spēkā esamību, nepieciešams konstatēt, ka

abas puses šo darījumu izpildījušas. Taču konkrētajā gadījumā, ievērojot iepriekš konstatēto, tiesai nav pamata konstatēt, ka pušu vienošanās par nomas

maksas paaugstinājumu būtu spēkā esoša, jo pirmkārt, kā to norādīja prasītāja pārstāve šāda vienošanās nav bijusi, un nomas maksas paaugstinājums

noticis izsakot vienpusēju prasītāja gribu, un otrkārt atbildētāja nav šādu vienošanos izpildījusi. Tāpat nav pamata secināt, ka atbildētāja klusējot izteikusi

savu piekrišanu darījumam par nomas maksas paaugstinājumu (Civillikuma 1432.pants), jo pirmkārt, kā to norādīja prasītāja pārstāve, atbildētāja nav

bijusi informēta par nomas maksas paaugstināšanu, un otrkārt arī no atbildētājas veiktajiem maksājumiem neizriet, ka viņa šo nomas maksas

paaugstinājumu būtu akceptējusi.

Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Ievērojot norādīto un tā kā konkrētajā lietā prasītājs ir izteicis vienpusēju gribu nomas maksas paaugstināšanai, bet atbildētāja to nav akceptējusi,

tiesai nav pamata atzīt, ka starp pusēm ir panākta vienošanās par nomas maksas maksāšanu paaugstinātā apmērā 2008. un 2009.gadā, līdz ar to tiesa

secina, ka asī prasījums daļā par parāda piedziņu saskaņā ar šo vienošanos nav pamatots un ir noraidāms.

Puses, noslēdzot zemes nomas līgumu ir vienojušās par zemes nomas maksas apmēru par autostāvvietai izmantojamo zemi 2114 m2 platībā Ls

0,30/m2, proti Ls 634,2 gadā un PVN, un par ceļam izmantojamo zemi 370 m2 platībā Ls 0,15/m2, proti, Ls 55,5 gadā un PVN. Līdz ar to zemes

nomas maksa gadā sastāda Ls 689,7 jeb 981,35 euro un pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši noteiktajai likmei.

Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 31.12.2012.) 5.panta pirmo daļu un Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā

no 01.01.2013.) 41.panta pirmās daļas 1.punktu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)

likme noteikta 21%, no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam PVN likme noteikta 22%, bet no 2012.gada 1.jūlija PVN likme noteikta 21%.

Pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes 21% sastāda 206,08 euro (21% no 981,35), savukārt pēc likmes 22% – 215,90 euro (22% no

981,35).

Līdz ar norādīto atbildētājai par zemes nomu saskaņā ar noslēgto līgumu jāveic šādi maksājumi:

2009.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2010.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2011.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 2015,90 euro, kopā 1 197,25 euro;

2012.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 210,99 euro, kopā 1 192,34 euro;

2013.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2014.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2015.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2016.gads – zemes nomas maksa 981,35 euro un PVN 206,08 euro, kopā 1 187,43 euro;

2017.gads no 1.janvāra līdz 30.aprīlim – zemes nomas maksa 327,17 euro un PVN 68,71 euro, kopā 395,88 euro.

Laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim atbildētājai bija jāveic maksājumi par zemes nomu un PVN 9 910,05

euro apmērā.

Atbilstoši līguma 2.2.punktam atbildētāja maksā nekustamā īpašuma nodokli par visu zemes gabalu 2484 m2 platībā.

Saskaņā ar prasītājas aprēķinā norādīto un lietas materiāliem pievienotajiem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā

īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumiem (lietas 32.–39., 76.–79.lapa) nekustamā īpašuma nodokļa apmērs sastāda 2009.gadā 277,32 euro,

2010.gadā 346,65 euro, 211.gadā 692,23 euro, 2012.gadā 464,25 euro, 2013.gadā 464,25 euro, 2014.gadā 464,15 euro, 2015.gadā 309,43 euro,

2016.gadā 464,15 euro un 2017.gadā par laika periodu no 1.janvāra līdz 30.aprīlim 152,60 euro.

Laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim atbildētājai bija jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus

3 787,01 euro apmērā.

Līdz ar to atbildētājai laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim saskaņā ar noslēgto līgumu bija jāveic nomas

maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par kopējo summu 13 697,06 euro.

Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot

maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Nomas līguma 2.3.punktā puses vienojušās, ka nomas maks veicama par katru ceturksni par tekošo ceturksni līdz katra ceturkšņa pirmā

mēneša 5.datumam.

No lietas materiāliem pievienotajiem maksājumus apliecinošiem dokumentiem ir redzams, ka atbildētāja ir veikusi sekojošus maksājumus:

- 2009.gada 31.martā Ls 26,80 apmērā – zemes noma par I cet. 2009.gads (lietas 106.lapa);

- 2009.gada 20.maijā Ls 100 apmērā – nekustamā īpašuma nodoklis zemes par 2009.gada 1.-2.cet. (lietas 108., 182.lapa);

- 2009.gada 28.maijā Ls 65,21 apmērā – zemes noma par I cet. (lietas 109.lapa);

- 2009.gada 22.septembrī Ls 326,01 apmērā – zemes noma par 2009.gada 2.cet. (lietas 110.lapa);

- 2009.gada 5.oktobrī Ls 94,75 apmērā – nekustamā īpašuma nodoklis zemes par 2009.gadu (lietas 183.lapa);

- 2010.gada 29.janvārī Ls 326,01 apmērā – zemes noma par III cet. 2009.gads (lietas 112.lapa);

- 2010.gada 28.aprīlī Ls 326,01 apmērā – zemes nomas maksa par 2009.gada 4.cet. (lietas 113.lapa);

- 2010.gada 3.jūlijā Ls 326,01 apmērā – zemes noma 1.cet. 2010.gads (lietas 115.lapa);

- 2010.gada 23.augusta Ls 81,51 apmērā – kompensē. par zemes 1.cet. (lietas 116.lapa);

- 2010.gada 20.oktobrī Ls 300 apmērā – zemes noma par 2010.gada 2.cet. (lietas 118.lapa);

- 2010.gada 5.novembrī Ls 107,52 apmērā – zemes noma par 2.cet. (lietas 120.lapa);

- 2010.gada 28.decembrī Ls 150 apmērā – zemes noma 3.cet. 2010.gads (lietas 122.lapa);

- 2011.gada 3.februārī Ls 110 apmērā – zemes noma par 2010.gada 3.cet. (lietas 124.lapa);

- 2011.gada 8.martā Ls 147,52 apmērā – zemes noma par 3.cet. 2010.gads (lietas 126.lapa);

- 2011.gada 14.jūnijā Ls 150 apmērā – zemes noma par 2010.gada 4.cet. (lietas 128.lapa);

- 2011.gada 13.jūlijā Ls 100 apmērā – zemes noma par 2010.gada 4.cet. (lietas 129.lapa);

- 2012.gada 31.janvārī Ls 100 apmērā – zemes noma par 2012.gada I cet. (lietas 130.lapa);

- 2012.gada 24.februārī Ls 75apmērā – zemes noma par 1.cet. 2012.gads (lietas 132.lapa);

- 2012.gada 9.martā Ls 35,37 apmērā – zemes noma par 2012.gada 1.cet. (lietas 133.lapa);

- 2012.gada 23.aprīlī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2012.gada 2.cet. (lietas 135.lapa);

- 2012.gada 12.jūnijā Ls 140,34 apmērā – zemes noma par 2012.gada II cet. (lietas 136.lapa);

- 2012.gada 6.jūlijā Ls 70 apmērā – zemes noma 3.cet. (lietas 137.lapa);

- 2012.gada 20.augustā Ls 70 apmērā – zemes noma par 08 mēn.2012.gads (lietas 139.lapa);

- 2012.gada 17.septembrī Ls 68,64 apmērā – zemes noma 2.cet. 2012.gads (lietas 141.lapa);

- 2012.gada 30.oktobrī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2012.gada 4.cet. (lietas 144.lapa);

- 2012.gada 29.novembrī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2012.gada IV cet. (lietas 145.lapa);

- 2012.gada 21.decembrī Ls 68,64 apmērā – zemes noma par 2012.gada 4.cet. (lietas 143.lapa);

- 2013.gada 25.janvārī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 01.mēn. (lietas 146.lapa);

- 2013.gada 18.februārī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 02.mēn. (lietas 147.lapa);

- 2013.gada 11.martā Ls 68,64 apmērā – zemes noma par 2013.gada 03.mēn. (lietas 148.lapa);

- 2013.gada 16.aprīlī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 04.mēn. (lietas 149.lapa);

- 2013.gada 13.maijā Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 05.mēn. (lietas 150.lapa);

- 2013.gada 27.jūnijā Ls 68,64 apmērā – zemes noma par 2013.gada 06.mēn. (lietas 151.lapa);

- 2013.gada 10.jūlijā Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gadu (lietas 152.lapa);

- 2013.gada 14.augustā Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 08.mēn. (lietas 153.lapa);

- 2013.gada 10.septembrī Ls 68,64 apmērā – zemes noma par 2013.gada 09.mēn. (lietas 154.lapa);

- 2013.gada 14.oktobrī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 10.mēn. (lietas 155.lapa);

- 2013.gada 13.novembrī Ls 70 apmērā – zemes noma par 2013.gada 10.mēn. (lietas 156.lapa);

- 2013.gada 11.decembrī Ls 68,64 apmērā – zemes noma par 2013.gada 12 mēn. (lietas 157.lapa);

- 2014.gada 28.janvārī 100 euro apmērā – zemes noma par 2014.gada 01.mēn. (lietas 167.lapa);

- 2014.gada 19.februārī 100 euro apmērā – zemes noma par 2014.gada 02.mēn. (lietas 168.lapa);

- 2014.gada 11.martā 97,67 euro apmērā – zemes noma par 2014.gada 3 mēn. (lietas 169.lapa);

- 2014.gada 15.aprīlī 100 euro apmērā – zemes noma par 2014.gada 04 mēn. (lietas 166.lapa);

- 2014.gada 23.maijā 100 euro apmērā – zemes noma 2014.gads 05 mēn. (lietas 165.lapa);

- 2014.gada 20.jūnijā 97,67 euro apmērā – zemes noma par 06.06. 2014.g. (lietas 164.lapa);

- 2014.gada 4.jūlijā 100 euro apmērā – zemes noma par 2014.gada 7.mēn. (lietas 163.lapa);

- 2014.gada 12.augustā 100 euro apmērā – zemes noma 08 mēn. 2014.gads (lietas 162.lapa);

- 2014.gada 3.septembrī 97,67 euro apmērā – zemes noma 09 mēn. 2014.gads (lietas 161.lapa);

- 2014.gada 14.oktobrī 100 euro apmērā – zemes noma 10 mēn. 2014.gads (lietas 160.lapa);

- 2014.gada 18.novembrī 100 euro apmērā – zemes noma 11 mēn. 2014.gads (lietas 159.lapa);

- 2014.gada 15.decembrī 67,67 euro apmērā – zemes noma par 12 mēn. 2014.gads (lietas 158.lapa);

- 2015.gada 25.janvārī 100 euro apmērā – zemes noma 01.01.2015.gads (lietas 181.lapa);

- 2015.gada 19.februārī 100 euro apmērā – zemes noma 2015.gads 02 mēn. (lietas 180.lapa);

- 2015.gada 12.martā 97,67 euro apmērā – zemes noma 03.03/2015.gads (lietas 179.lapa);

- 2015.gada 15.aprīlī 100 euro apmērā – zemes noma 04 mēn. 2015.gads (lietas 178.lapa);

- 2015.gada 13.maijā 100 euro apmērā – zemes noma 2015.gads 05 mēn. (lietas 177.lapa);

- 2015.gada 16.jūnijā 97,67 euro apmērā – zemes noma 2015.gads 06 mēn. (lietas 176.lapa);

- 2015.gada 9.jūlijā 100 euro apmērā – zemes noma 07 mēn. 2015.gads (lietas 175.lapa);

- 2015.gada 24.augustā 100 euro apmērā – zemes noma 08 mēn. 2015.gads (lietas 174.lapa);

- 2015.gada 18.septembrī 97,67 euro apmērā – zemes noma par 2015.gada 09 mēn. (lietas 173.lapa);

- 2015.gada 20.oktobrī 100 euro apmērā – zemes noma 10 mēn. 2015.gads (lietas 172.lapa);

- 2015.gada 22.novembrī 100 euro apmērā – zemes noma 11 mēn. 2015.gads (lietas 171.lapa);

- 2015.gada 17.decembrī 100 euro apmērā – zemes noma 12 mēn. 2015.gads (lietas 170.lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim ir veikusi maksājumus 8 987,40 euro

apmērā. No prasītāja pārstāves norādītā, ko atbildētāja nav apstrīdējusi, izriet, ka atbildētāja no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim ir veikusi

maksājumus 1 600 euro apmērā.

No minētā izriet, ka atbildētāja laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim ir veikusi maksājumus prasītājam par

kopējo summu 10 587,4 euro.

Līdz ar to atbildētājas zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāds ir 3 109,66 euro (13 697,06–10 587,4).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1652.panta trešais punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Savukārt Civillikuma 1662.panta pirmā daļa noteic, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus

zaudējumus.

Ievērojot, ka lietā ir nodibināts, ka atbildētāja ir kavējusi zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samaksu 2001.gada

1.jūnija zemes nomas līguma Nr.1 2.punktā noteiktajā termiņa un nav pilnībā norēķinājusies ar prasītāju par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokli,

tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītām ir piedzenams maksājumu parāds 3 109,66 euro apmērā.

Prasītājs lūdz tiesu izbeigt pirms termiņa starp pusēm 2001.gada 1.jūnijā noslēgto zemes nomas līguma Nr.1, jo atbildētāja nav pilnībā un savlaicīgi

norēķinājusies par zems nomas un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumiem, kā arī uzlikt par pienākumu atbildētājai atbrīvot zemesgabalu 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Civillikuma 2171.panta pirmais punkts noteic, ka iznomātājs vai izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu, ja nomas vai īres

maksa nav samaksāta līgumiskā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, likumiskā termiņā; tomēr šā nokavējuma sekas var novērst, piedāvājot samaksu, iekam

celta līguma atcēluma prasība.

Saskaņā ar Civillikuma 2173.pantu visos tajos gadījumos, kad vienai pusei ir tiesība atkāpties no līguma, viņai jāpaziņo par savu nodomu otrai, lai

dotu vajadzīgo laiku: iznomātājam vai izīrētājam pieņemt, bet nomniekam vai īrniekam atdot vai atbrīvot lietu. Bet nekādā ziņā iznomātājs vai izīrētājs

nedrīkst, kaut arī tāda tiesība līgumā būtu pielīgta, nomnieku vai īrnieku izlikt patvarīgi. Šo noteikumu neievērotājam jāatlīdzina visi zaudējumi.

No lietas materiāliem (lietas 40.–42. un 46.–48.lapa) izriet, ka prasītājs jau 2013.gada 1.februārī un vēlāk arī 2016.gada 15.janvārī

nosūtījis atbildētājai pretenziju, un jau 2013.gada 1.februārī pretenzijā norādījis, ka lūdz atbildētāju 10 dienu laikā samaksāt parādu par zemes nomu un

līdz 2013.gada 1.martam atbrīvot nomāto īpašumu, norādot, ka vienpusēji atkāpjas no noslēgtā nomas līguma.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir savlaicīgi informējis atbildētāju par savu nodomu vienpusēji atkāpties no zemes nomas līguma

un par atkāpšanos no tā.

Ievērojot norādīto un tā kā atbildētāja par zemes nomu nav norēķinājusies pilnā apmērā, apliekot parādā prasītājam 3 109,66 euro, kas

pārsniedz divu gadu maksājumu kopsummu, tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 2171.panta noteikumiem prasība par 2001.gada 1.jūnija zems nomas

līguma Nr.1 izbeigšanu pirms termiņa ir pamatota un apmierināma, līdz ar to pamatots un apmierināms ir arī prasītāja prasījums dzēst Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ III daļas 1.iedaļas 6.1.punktā par labu

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nostiprināto nomas tiesību uz zemes gabalu /adrese/ 2484 m2

platībā, kadastra Nr./numurs/, un uzlikt par pienākumu atbildētājai atbrīvot nomāto zemes gabalu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā norādīto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no

atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda (3 109,66 euro) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Līdz ar minēto no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 577,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. – 97., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Izbeigt starp /pers. B/, personas kods /personas kods/, un Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

2001.gada 1.jūnijā noslēgto zemes nomas līgumu Nr.1.

Uzlikt par pienākumu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, atbrīvot zemes gabalu /adrese/,

2484 m2 platībā, kadastra Nr./numurs/.

Dzēst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ III daļas 1.iedaļas

6.1.punktā par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nostiprināto nomas tiesību uz zemes gabalu

/adrese/ 2484 m2 platībā, kadastra Nr./numurs/.

Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. B/, personas kods

/personas kods/, parādu 3 109,66 euro apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.aprīlim un tiesas izdevumus 577,00 euro,

kopā 3 686,66 euro (trīs tūkstoši seši simti astoņdesmit seši euro, 66 centi), samaksu veicot /pers. B/ norēķinu kontā Nr./numurs/, AS “SEB banka”.

Noraidīt /pers. B/ prasību daļā par parāda 11 784,77 euro apmērā piedziņu no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātā

pamatparāda summas (3 109,66 euro), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei –

10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 30.novembra, Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 21.decembrī.

Tiesnese K.Vinte-Korme