Administrative court dismissed SME's appeal against Ministry's rejection of forest fire detection project funding.

Lietas arhīva Nr. A42-01350-22/20

ECLI:LV:ADRJRIT:2022:0704.A420135022.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 4.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas AS ,,SMW Group” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Zemkopības ministrijas pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS ,,SMW Group” pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru tiktu apstiprināta pieteicējas projekta ideja ,,Meža ugunsgrēka meklēšanas sistēma ,,Forest eye””.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja AS ,,SMW Group” vērsās Lauku atbalsta dienestā ar projekta iesniegumu Nr.21-00-A01611-000020 ,,Meža ugunsgrēka

meklēšanas sistēma ,,Forest eye”” (turpmāk – projekta ideja) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma ,,Sadarbība”

apakšpasākuma ,,Projekta idejas iesniegums” projekta ietvaros.

Zemkopības ministrijas (turpmāk - ministrija) Eiropas Inovāciju partnerības projektu ideju atlases komisija, izvērtējot projekta idejas atbilstību

1.posma (Projekta idejas atlase) kritērijiem un atzīstot, ka projekts atlases kritērijos nav saņēmis minimālo punktu skaitu, lai tiktu apstiprināta projekta

ideja, pieņēma 2021.gada 22.decembra lēmumu Nr.9.1-9e/155/2021 par projekta idejas noraidīšanu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums).

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu apstiprināta projekta ideja.

Pieteikums pamatots ar turpmāko.

[2.1] Projektā piedāvātais esošā prototipa uzlabojums ir atzīstams par inovāciju. Atlases komisija ir vadījusies pēc kļūdainas izpratnes par jēdzienu

inovācija, kas bijis par iemeslu kļūdainam secinājumam, ka projekta idejas iesniegumā nav pierādīta inovācija. Līdz ar to vērtējums kritērijā Nr.4

,,Projekta kvalitāte” ir kļūdains un nepamatots.

[2.2] Ņemot vērā, ka projekta idejai, lai pretendētu uz atbalstu, pietrūcis tikai viens punkts, nepieciešams veikt skrupulozu pārsūdzētā lēmuma

analīzi, jo kļūda novērtējumā varētu būt novedusi pie pieteicējai nelabvēlīga un prettiesiska lēmuma.

[2.3] Atbildētāja pārkāpusi privātpersonas tiesību ievērošanas, tiesību normu saprātīgas piemērošanas un samērīguma principu.

[3] Ministrija rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un lūdz noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[3.1] Projekta ideja nerada pārliecību par tās kvalitāti un spēju sasniegt izvirzīto mērķi. Iesniegumā nav aprakstīts, kādā veidā infrasarkanais

lokators fiksēs ugunsgrēka izcelšanos, vai būs nepieciešami sensori, kas izvietoti visā meža teritorijā. Tāpat nav sniegta informācija, vai sistēma spēs

atšķirt viltus trauksmi, kad karstuma avots būtu, piemēram, transportlīdzekļu radītais termiskais starojums. Nav arī skaidrs, vai piedāvātā sistēma var

darboties efektīvi meža apstākļos, kad uguns avots var atrasties slēpts aiz koku stumbriem un to galotnēm lielos attālumos.

[3.2] Infrasarkanā starojuma izmantošana meža ugunsgrēku atklāšanai nevar tikt uzskatīta par inovatīvu pieeju Eiropas mērogā.

[3.3] Projekta ideju varētu izmantot tikai Valsts meža dienests un izņēmuma gadījumā kāds no privātajiem mežu īpašniekiem. Tuvākajos gados

Valsts meža dienests izmantos jau ieviesto meža ugunsapsardzības sistēmu un līdz ar to tuvākajā laikā neradīsies nepieciešamība pēc citiem

ugunsapsardzības jomā izstrādātiem produktiem.

[3.4] Projekta īstenošanas rezultātā nevar tikt novērsti ugunsgrēki, bet gan tikai operatīvi iegūta informācija par ugunsgrēka rašanos.

[3.5] Ugunsgrēku pirms tā izcelšanās identificēt lielās meža teritorijās faktiski nav iespējams, tāpēc projekta idejas iesniegumā nepamatoti norādīts,

ka ar piedāvāto sistēmu būs iespējams noteikt un atklāt ugunsgrēkus jau pirms to izcelšanās, tādējādi neradot finansiālus zaudējumus un nospiedumu

ekosistēmā.

[3.6] Projekta idejas iesniegumā iekļautā tāme nerada pārliecību par efektīvu finansējuma izlietojumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē ministrijas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Šajā lietā ministrija atteikusies apmierināt pieteicējas prasījumu par projekta idejas apstiprināšanu, kas ir priekšnosacījums projekta idejas

tālākai virzībai (secīgi Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupas apstiprināšanai un projekta idejas iesnieguma

izvērtēšanai atbilstoši 2.posmam (Projekta iesniegumu atlase)), un pieteicējas mērķis ir panākt projekta idejas apstiprināšanu un tās tālāku izvērtēšanu

atbilstoši 2.posmam. Konkrētajā lietā pieteicēja apstrīd atlases komisijas vērtējumu kritērija Nr.1 „EIP darba grupas partneru sastāvs” apakškritērijā

„Partneru skaits”, kritērija Nr.4 „Projekta kvalitāte” a) apakškritērijā ,,Jaunrade”, b) apakškritērijā ,,Tēmas aktualitāte”, c) apakškritērijā ,,Identificēto

vajadzību (problēmu) novērtējuma kvalitāte”, d) apakškritērijā ,,Ietekmes novērtējums uz primārajiem ražotājiem”, e) apakškritērijā ,,Ekonomiskās

lietderības novērtējums”, f) apakškritērijā ,,Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģiskā sasaiste ar projekta mērķiem un darbībām”,

g) apakškritērijā ,,Paredzamo mērķu un projekta izdevumu attiecība”, h) apakškritērijā ,,Ieguvums nozarei un sektoram” un i) apakškritērij;a ,,Kopējais

paredzamais finansējums un tā sadalījums partneriem un paredzētajām darbībām, tā atbilstība projekta idejas mērķu sasniegšanai” piešķirtos punktus.

Ja pastāv strīds par komisijas pieļautajām kļūdām, vērtējot projekta ideju, tiesa ir tiesīga pārbaudīt, vai atlases komisijas vērtējums attiecīgajos

kritērijos nav patvaļīgs, proti, vai tas ir objektīvs, vai šajā vērtēšanā ir ievērots procesuālais taisnīgums, vai nav pārkāpts patvaļas aizlieguma un atšķirīgas

attieksmes aizlieguma principi (sal. Senāta 2019.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-68/2019 7.punktu, 2017.gada 14.novembra sprieduma

lietā Nr.SKA-171/2017 8.punktu, 2012.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-30/2012 8.punktu). Tai skaitā, pārbaudot atlases komisijas

vērtējuma objektivitāti, tiesa vērtēs to, vai šajā vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas.

[7] Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts

lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar šo likumdevēja deleģējumu Ministru kabinets izdevis 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.222 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta

piešķiršanas kārtība 16.pasākuma „Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai

lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam „Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un

tehnoloģiju izstrādei” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” (turpmāk – noteikumi Nr.222), kuros noteikta kārtība, kādā atklātu projektu

iesniegumu konkursu veidā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu 16.1.apakšpasākumam. Saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu

16.1.apakšpasākumā atlase notiek divos posmos: 1) projekta idejas atlase un Eiropas Inovāciju partnerības darba grupas apstiprināšana; 2) detalizēti

sagatavotu projektu iesniegumu atlase. Saskaņā ar noteikumu Nr.222 2.pielikumā noteikto 4.kritērijā „Projekta kvalitāte” iegūstamais punktu skaits ir no

0 līdz 45, bet pats kritērijs sastāv no deviņiem apakškritērijiem. Līdz ar to arī noteikts, ka katru apakškritēriju vērtē punktu skalā no 0 līdz 5, kā arī

norādīts kā vērtējams katrs apakškritērijs, proti, katrā apakškritērijā norādīts apstākļu kopums, kas ir par pamatu 0, 3 un 5 punktu piešķiršanai.

Pieteicējai šajā kritērijā piešķirti 15 punkti, atsevišķos apakškritērijos tās projekta ideju novērtējot ar 1 un 2 punktiem, turklāt šī kritērija vērtēšanā

piesaistīto trīs neatkarīgo ekspertu vidējais vērtējums bijis būtiski augstāks – 26 punkti. Tātad komisija 4.kritēriju vērtēja ne tikai ar 0, 3 un 5 punktiem,

bet arī ar 1 un 2 punktiem. Šie ir procedūras jautājumi. Par tiem, kā arī par to, ko nozīmē ņemt vērā ekspertu vērtējumu, tiesa norāda uz turpmāko.

[7.1] 4.kritērija vērtēšana punktu skalā no 0 līdz 5 nozīmē to, ka veselo skaitļu iespējamie vērtējumi ir 0, 1, 2, 3, 4 un 5. Vienlaicīgi arī noteikts kā

vērtējams katrs apakškritērijs, norādot katrā apakškritērijā apstākļu kopumu, kas ir par pamatu 0, 3 un 5 punktu piešķiršanai. Tādējādi tiesai jāvērtē, vai

šāds tiesiskais regulējums pieļauj 4.punkta kritērijus vērtēt ne tikai ar 0, 3 un 5 punktiem, bet arī ar 1 vai 2 punktiem, kas arī ietilpst punktu skalā no 0 līdz

5. Salīdzinot noteikumu Nr.222 2.pielikumā noteikto kritēriju vērtēšanas nosacījumus, ir konstatējams, ka daļa kritēriju tiek vērtēti ar konkrētiem

punktiem (piemēram, 2. un 3.kritērijs, kā arī daļa no 1. un 5.kritērija), bet daļa kritēriju tiek vērtēti punktu skalā (piemēram, 4.kritērijs, kā arī daļa 1. un

5.kritērija). Savukārt noteikumu Nr.222 anotācijā norādīts, ka 16.1.apakšpasākumā, izvērtējot projekta idejas iesniegumu un projekta iesniegumu

atbilstoši atlases kritērijiem (2. un 4.pielikums), katrs kvalitātes kritērijs tiks vērtēts 0 līdz 5 punktu skalā, kopumā maksimāli piešķirot 45 punktus.

Gradācijas skalas piemērošanas principi aprakstīti 2. un 4.pielikumā (sk. https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid= 40409978). Tātad noteikumu Nr.222

2.pielikumā noteikto kritēriju vērtēšanā tiek izmantotas divas atšķirīgas (konkrētu punktu un punktu skalas) vērtēšanas sistēmas. Piemēram, 3.kritērija

gadījumā ir noteikts, ka tas vērtējams ar 3, 5, 10 vai 15 punktiem, bet 4.kritērija gadījumā katrs apakškritērijs vērtējams punktu skalā no 0 līdz 5,

atbilstoši gradācijas skalas piemērošanas principiem. Tādējādi, atšķirībā no konkrētu punktu vērtēšanas sistēmas, vērtējums punktu skalā no 0 līdz 5

pieļauj veselo skaitļu vērtējumus 0, 1, 2, 3, 4 un 5, savukārt katrā apakškritērijā norādītais apstākļu kopums, kas ir par pamatu 0, 3 vai 5 punktu

piešķiršanai, pēc būtības ir vērtējuma vadlīnijas. Turklāt no taisnīguma principa viedokļa, jo precīzāki punkti, jo precīzāks arī vērtējuma rezultāts. Līdz ar

to tiesa secina, ka katru no noteikumu Nr.222 2.pielikuma 4.kritērija deviņiem apakškritērijiem varēja novērtēt gan ar 0, 3 vai 5 punktiem, iegūstot

mazāk objektīvu rezultātu, gan arī ar precīzāku mērījumu – 0, 1, 2, 3, 4 vai 5 punktiem. Tādējādi tiesa atlases komisijas rīcībā, novērtējot atsevišķus

4.kritērija apakškritērijus arī ar 1 un 2 punktiem, nekonstatē vērtēšanas procedūras pārkāpumu.

[7.2] Saskaņā ar noteikumu Nr.222 30., 31., 33., 34., 35. un 37.punktu projekta idejas iesniegumu vērtē ministrijas izveidota atlases komisija ne

mazāk kā triju locekļu sastāvā, kura darbojas ministrijas apstiprinātajā nolikumā noteiktajā kārtībā. Atlases komisija vērtē iesniegto projekta ideju un

potenciālās Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk – EIP) darba grupas izveidošanā ieinteresēto personu atbilstību izvirzītajai projekta idejai, ievērojot

16.1.apakšpasākuma nosacījumus un projekta idejas iesniegumu atlases kritērijus (2.pielikums). Savukārt, lai novērtētu projekta ieguldījumu uz jaunradi

vērsta procesa vai darbības radīšanā, atlases komisija nodrošina vismaz trīs individuālu un neatkarīgu ekspertu piesaisti, kuru viedoklis ir saistošs lēmuma

(par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu un EIP darba grupas apstiprināšanu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem)

pieņemšanā. Atlases komisijas lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ar ministrijas 2021.gada 3.septembra rīkojumu

Nr.99 gan izveidota atlases komisija 11 locekļu sastāvā, gan arī apstiprināts atlases komisijas nolikums. Saskaņā ar minētā nolikuma 8.punktu, lai

novērtētu projekta ieguldījumu uz jaunradi vērsta procesa vai darbības radīšanā, komisija pieaicina projekta idejas vērtēšanā vismaz trīs individuālus

neatkarīgus ekspertus. No nolikuma 10.punkta izriet, ka eksperti saskaņā ar Noteikumu Nr.222 pielikumu Nr.2 vērtē projekta idejas atbilstību atlases

kritērijam – projektu kvalitāte. Saskaņā ar nolikuma 23.punktu katrs komisijas loceklis aizpilda vērtēšanas veidlapu. Komisijas lēmums par projekta

idejas apstiprināšanu vai noraidīšanu tiek pieņemts saskaņā ar kopsavilkuma tabulu, aprēķinot projekta idejas atlases kritēriju vidējo aritmētisko punktu

skaitu. Komisija lēmumu pieņemšanā ņem vērā ekspertu viedokli par kritēriju ,,Projektu kvalitāte”.

Tādējādi saskaņā ar šo tiesisko regulējumu atlases komisija ir tā, kas projekta ideju vērtē atbilstoši visiem noteikumu Nr.222 2.pielikumā

noteiktajiem kritērijiem un pieņem arī lēmumu par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu un EIP darba grupas apstiprināšanu saskaņā ar šo noteikumu

2.pielikumā minētajiem kritērijiem. Savukārt viena kritērija vērtēšanā – projekta kvalitāte – atlases komisija piesaista trīs individuālus un neatkarīgus

ekspertus, kuru viedoklis komisijai ir jāņem vērā. Tātad atbildība par lēmuma pieņemšanu ir atlases komisijai, nevis ekspertiem. Eksperti konkrētajā

gadījumā palīdz novērtēt vienu no kritērijiem, tāpēc viņu viedoklis novērtēšanas komisijai ir jāņem vērā, bet tam nav absolūta ietekme. Pretējā gadījumā

tiesību normās būtu noteikts, ka 4.kritēriju „Projekta kvalitāte” vērtē tikai eksperti. Vienīgi attiecībā uz apakškritēriju ,,Jaunrade” ekspertu viedoklis ir

saistošs lēmuma pieņemšanā. Līdz ar to tiesa secina, ka vērtēšanas komisijas 4.kritērija vērtējums punktos varēja atšķirties no ekspertu rezultāta, tādēļ arī

šis apstāklis pats par sevi nav atzīstams par vērtēšanas procedūras pārkāpumu. Savukārt pieteicējai faktiski piešķirtais punktu skaits ir vērtējams caur

acīmredzamas vērtēšanas kļūdas prizmu.

[8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja plānoja īstenot projektu 498 559,25 euro apmērā. Projekta mērķis ir izstrādāt jaunās paaudzes

automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un vides monitoringa sistēmas prototipu, kurš būs piemērojams visiem laika apstākļiem - meža ugunsgrēka

meklēšanas sistēma „Forest eye”. Saskaņā ar projekta idejas iesniegumā sniegto informāciju, potenciālā EIP darba grupa projekta ietvaros plāno piecu

gadu laikā izstrādāt un aprobēt jaunās paaudzes automātisko ugunsgrēka atklāšanas un vides monitoringa sistēmu, piemērotu visiem laika apstākļiem -

meža ugunsgrēka meklēšanas sistēma „Forest eye” (turpmāk - FFSS), kurā infrasarkanais lokators ir apvienots ar videonovērošanas sistēmu,

meteoroloģiskajiem un radiācijas sensoriem, kā arī radio kanālu, lai nodotu datus par ugunsgrēku un tā atrašanās vietu un citu informāciju attiecīgajiem

dienestiem. FFSS sistēma paredzēta diennakts attālinātai teritoriju, tostarp mežu, ugunsdrošības uzraudzībai. Pieteicēja norādīja, ka projekta īstenošanas

rezultātā ir plānots izstrādāt programmatūru un optiku FFSS prototipam. Tāpat no lietas materiāliem izriet un par to nav strīda, ka projekta iesniegumā

ietvertā informācija un publiski pieejamā informācija (https://aviales.ru/default.aspx?textpage=77) liecina, ka projektā ir paredzēts uzlabot jau esošu

prototipu, kas nav pietiekami funkcionāls jeb ir pārāk apjomīgs. Tādējādi projekta iesnieguma ideja ir esošā risinājuma uzlabojums.

[9] Attiecībā uz pieteicējas projekta idejas atbilstību noteikumu Nr.222 kritērija Nr.1 „EIP darba grupas partneru sastāvs” apakškritērijam

„Partneru skaits” tiesa norāda turpmāko.

Saskaņā ar noteikumu Nr.222 2.pielikumu kritērija Nr.1 apakškritērijā „Partneru skaits” 6 punktus var iegūt, ja partneru skaits ir 9 un vairāk

dažādi partneri, bet 4 punktus, ja ir 6-8 dažādi partneri.

Tā kā projekta idejas iesniegums paredz piesaistīt 7 dažādus partnerus, tiesa secina, ka pieteicējai pamatoti piešķirti 4 punkti šajā apakškritērijā no

maksimāli iespējamiem 6 punktiem.

[10] Tālāk tiesa vērtēs, vai ministrija ir pieļāvusi kļūdas, vērtējot pieteicējas projekta idejas atbilstību noteikumu Nr.222 kritērijam Nr.4 „Projekta

kvalitāte”.

[10.1] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu apakškritēriju ,,Jaunrade” vērtē šādi: 5 punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns

pasaules tirgū vai vairākās valstīs, un tam ir principiāli jauns pielietojums. Jaunrade ļaus iegūt produktu, procesu, metodi vai pakalpojumu, kas ir pārāks

par esošajiem produktiem, kuri tiek piedāvāti tajās pašās tirgus nišās. Projektā izstrādātajam risinājumam ir pārliecinošas iespējas tikt ieviestam praksē; 3

punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns risinājums (pielietojums) nacionālā līmenī. Jaunrade ļaus iegūt produktu, procesu vai pakalpojumu, kas ir

labāks nekā esošie risinājumi un kas sekmētu attīstību pastāvošajā ražošanā un (vai) radītu jaunas tirgus nišas. Projekta izstrādātais risinājums varētu tikt

ieviests praksē; 0 punktu – nav ticams, ka projekta risinājumā plānotā jaunrade ļautu iegūt jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, procesu vai

pakalpojumu. Projekta izstrādātā risinājuma ieviešana praksē ir minimāli iespējama.

No lietas materiāliem izriet, ka komisija pieaicināja trīs ekspertus, proti, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/. Eksperts /pers. E/ piešķīra apakškritērijā

,,Jaunrade” pieteicējas projektam 3 punktus, norādot, ka projektā ir paredzēts uzlabot jau esošu prototipu, kas acīmredzami nav pietiekami funkcionāls

(pārāk apjomīgs), šis nav jauns risinājums, bet esoša risinājuma uzlabojums, ieviešana praksē ir atkarīga no Valsts meža dienesta iepirkuma procedūras,

kurā var uzvarēt arī citi risinājumi. Latvijā nav citu organizāciju, izņemot Valsts meža dienestu, kas būtu atbildīga par uguns apsardzību mežu teritorijās,

tātad risinājumam Latvijā potenciāli ir viens klients, kura iespējas iegādāties šo risinājumu ir tieši atkarīgas no valsts budžeta, kurā var vai nevar tikt

noteikti līdzekļi šāda risinājuma iegādei. Eksperts /pers. C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka projekta

risinājums nav jauns, pieteicēja plāno samazināt esošā prototipa masu no 60 uz 20 kg, tātad šāds prototips jau ir izstrādāts. Turklāt pieteikums nerada

pārliecību, ka izstrādātais prototips tiks ieviests praksē, turklāt pasaulē šādas sistēmas jau ir izstrādātas. Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 3 punktus

pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot piešķirto punktu skaitu.

No minētā izriet, ka eksperti ir atzinuši, ka pieteicēja plāno uzlabot esošu prototipu, viens no ekspertiem norādījis, ka šāda sistēma pasaules tirgū

jau ir izstrādāta, tās ieviešana praksē nav pārliecinoša un ir atkarīga no Valsts meža dienesta vajadzības. Pieteicējai šajā apakškritērijā komisija piešķīra 3

punktus, ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums varētu būt jauns nacionālajā līmenī, taču ne plašākā mērogā.

Secīgi tiesa nekonstatē, ka šajā kritērijā pieteicējai acīmredzami vajadzēja piešķirt maksimālo punktu skaitu, jo eksperti atzinuši, ka piedāvātais

risinājums nav jauns pasaules tirgū vai vairākās valstīs, tā pielietojums nav principiāli jauns, un projektā izstrādātajam risinājumam nav pārliecinošu iespēju

tikt ieviestam praksē, norādot šaubu pamatojumu.

Tiesa papildus norāda, ka tiesas sēdē un pieteikumā pieteicēja kā galveno argumentu izvēlējās argumentu par to, ka minētais prototipa uzlabojums

ir atzīstams par inovāciju, savukārt eksperti un komisija pamatoti akcentēja to, ka tam prototipam, ar vai bez uzlabojumiem, nav pārliecinošu iespēju tikt

ieviestam, neatkarīgi no tā, vai prototipa uzlabojums ir atzīstams par inovāciju.

[10.2] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu b) apakškritēriju ,,Tēmas aktualitāte” vērtē šādi: 5 punkti – projekta ideja paredz risināt nozarei

aktuālas vajadzības, 3 punkti – projekta ideja paredz risināt sektoram aktuālas vajadzības, 0 punktu – projekta ideja paredz risināt maznozīmīgas nozarei

(sektoram) aktuālas vajadzības.

Eksperts /pers. E/ piešķīra apakškritērijā ,,Tēmas aktualitāte” pieteicējas projektam 5 punktus, norādot, ka ugunsgrēku operatīva atklāšana ir

nozarei aktuāla vajadzība. Eksperts /pers. C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 3 punktus, norādot, ka ideja ir aktuāla mežsaimniecības

sektoram. Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 5 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot piešķirto punktu skaitu.

Komisija pieteicējai šajā apakškritērijā piešķīra 2 punktus. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka piedāvātais risinājums tuvākajā laika periodā

potenciālam projekta izmantotājam - Valsts meža dienestam nav aktuāls. Tas sakrīt arī ar eksperta /pers. E/ norādīto pie Noteikumu Nr.222 2.pielikuma

apakškritērija ,,Jaunrade”.

Ņemot vērā šī apakškritērija gradācijas skalas piemērošanas principus (vērtējuma vadlīnijas), proti, lai saņemtu piecus vai vairāk punktus projekta

idejai jāparedz risināt nozarei vai sektoram aktuālas vajadzības, atlases komisijas vērtējumu un ministrijas skaidrojumu, kā arī eksperta /pers. E/ norādīto,

proti, projekta ideja nerisina nozarei vai sektoram aktuālas vajadzības, tiesa nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas

vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.3] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu c) apakškritēriju ,,Identificēto vajadzību (problēmu) novērtējuma kvalitāte” vērtē šādi: 5 punkti -

projekta idejas iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai; 3 punkti -

projekta idejas iesniegumā ir vispārīgi aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai; 0 punktu – projekta idejas iesniegumā nav

identificēta problēma.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 4 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, komentējot, ka pieteicēja ir pārspīlējusi, norādot, ka ar FFSS

sistēmu būs iespējams noteikt un atklāt ugunsgrēkus jau pirms to izcelšanās, tādejādi neradot gan finansiālus zaudējumus, gan nospiedumu ekosistēmā.

Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā apakškritērijā pieteicējas projektam 5 punktus, norādot, ka pieteicējas idejas apraksts ir pietiekošs, bet izbrīnu rada

aprakstā minētais apgalvojums: ,,Būs iespējams noteikt un atklāt ugunsgrēkus jau pirms to izcelšanās”, jo nav skaidrs, kā tas ir iespējams. Eksperts /pers.

C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka idejas iesniegumā virspusēji ir identificējama problēma, bet identifikācijas

līmenis zems, respektīvi šādu novērtējumu var uzrakstīt jebkurš, kurš māk strādāt ar internetu..

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 1 punktu. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka meža ugunsgrēku atklāšanas problēma ir

saskatīta, taču piedāvātais risinājums praksē problēmas nenovērš.

Secīgi, ņemot vērā ekspertu /pers. E/ un /pers. D/ norādes par to, ka pieteicējas piedāvātais risinājums nesniedz risinājumus problēmas novēršanai,

un eksperta /pers. C/ un komisijas secinājumus par to, ka problēma tika identificēta virspusēji un iespējamie risinājumi nav aprakstīti skaidri, tiesa

nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.4] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu d) apakškritēriju ,,Ietekmes novērtējums uz primārajiem ražotājiem” vērtē šādi: 5 punkti -

potenciālie labuma guvēji no projekta īstenošanas aptver plašu lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāro ražotāju loku nozarē, kā arī

pārstrādes uzņēmumus; 3 punkti – potenciālie labuma gavēji no projekta īstenošanas aptver lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāros

ražotājus konkrētajā sektorā; 0 punktu – projekta īstenošanas rezultāta ietekme uz labuma guvējiem nav pārliecinoša.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 5 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 3 punktus, norādot, ka, lai arī var vērtēt, ka ieguvējs no šāda produkta būtu sabiedrība kopumā, tomēr objektīvi ir

jāpieņem, ka tiešais ieguvējs ir meža īpašnieki - valsts vai privātie, pārstrādes uzņēmumus tiešā veidā ugunsgrēki neskar. Eksperts /pers. C/ ir piešķīris

pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka rezultātu ietekme uz labuma guvējiem nav pārliecinoša, vienīgais, par ko rodas

pārliecība, ir tas, ka finanšu piešķiršanas gadījumā labumu gūs pieteicēja.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 2 punktus. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka ietekme uz potenciālajiem labuma guvējiem –

valsts un privāto mežu īpašniekiem var būt tikai neliela.

Secīgi, ņemot vērā divu ekspertu norādes uz to, ka pieteicējas piedāvātais risinājums pārstrādes uzņēmumus tiešā veidā neskar un labuma guvēji

varētu būt tikai meža īpašnieki, kā arī komisijas secinājumu par to, ka ietekme uz valsts un privāto mežu īpašniekiem var būt tikai neliela, tiesa nekonstatē

acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.5] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu e) apakškritēriju ,,Ekonomiskās lietderības novērtējums” vērtē šādi: 5 punkti - projekta idejas

iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir pamatota projekta ekonomiskā lietderība, proti, labākā attiecība starp izmantotajiem resursiem un

paredzamo rezultātu; 3 punkti – projekta idejas iesniegumā sniegts vispārīgi pamatots projekta ekonomiskās lietderības apraksts; 0 punktu – projekta

idejas iesniegumā sniegtā informācija nepierāda projekta ekonomisko lietderību.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 3 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 3 punktus, norādot, ka, projekta aprakstā ir minēts: ,,Ieguldījums [potenciālai iekārtu uzstādīšanai] ir teju vienāds ar

pēdējos 3 gados nodarītajiem kopējiem zaudējumiem”, tomēr jāņem vērā, ka šis projekts nenovērsīs ugunsgrēkus, tas tikai ļaus tos atklāt ātrāk,

joprojām apgrūtinātā piekļuve ugunsgrēku vietās, reakcijas laiks un sarežģītie laikapstākļi tāpat turpinās radīt arī zaudējumus. Eksperts /pers. C/ ir

piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka ekonomiskā lietderība pierādīta netiek, pieteikumā dominē variācijas ar

interneta resursos atrastiem skaitļiem par meža ugunsgrēku nodarītajiem zaudējumiem, par pieteicējas vājo izpratni ugunsapsardzības problemātikā liecina

arī tas, ka pieteikumā tiek solīts ,,ar FFSS sistēmu būs iespējams noteikt un atklāt ugunsgrēkus jau pirms to izcelšanās, tādējādi neradot gan finansiālus

zaudējumus, gan nospiedumu ekosistēmā”, kas nav reāli izdarāms, jo ugunsgrēku pirms tā izcelšanās identificēt nav iespējams.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 1 punktu. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka projekta idejas iesniegums nerada pārliecību

par ekonomisko lietderību.

Secīgi, ņemot vērā divu ekspertu un komisijas secinājumus par to, ka pieteicējas piedāvātais risinājums nesasniedz risinājumus problēmas

novēršanai, tiesa nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.6] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu f) apakškritēriju ,,Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģiskā sasaiste ar

projekta mērķiem un darbībām” vērtē šādi: 5 punkti – projekta idejas iesniegumā ir precīzi noteikts projekta mērķis un ir skaidrs rīcības plāns tā

sasniegšanai. Atspoguļota skaidra un loģiski pamatota projekta mērķa sasaiste ar izvēlētajām darbībām. Projekta idejas iesniegumā ir kvalitatīvi izvērtēti

iespējamie riska faktori, tostarp novērtēts izmaksu sadārdzinājums, paredzētas pamatotas darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai

samazināšanai; 3 punkti – projekta idejas iesniegumā projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir apmierinoši pamatota, bet ne visi aspekti ir

precīzi aprakstīti. Projekta idejas iesniegumā ir apmierinoši izvērtēti iespējamie riska faktori, darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai

samazināšanai noteiktas nepilnīgi; 0 punktu – projekta idejas iesniegumā projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir nepilnīgi atspoguļota un

(vai) nav reāla. Projekta idejas iesniegumā nav sniegts iespējamo riska faktoru izvērtējums, vai tas ir nepilnīgs.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 4 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 5 punktus, norādot, ka projekta mērķis ir noteikts, rīcības tā sasniegšanai ir skaidras, riski ir identificēti. Eksperts

/pers. C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka projekta mērķis un uzdevumi teorētiski ir sasaistīti, bet nerodas

pārliecība, ka tie tiks realizēti.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 2 punktus. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka projekta idejas iesniegumā problēma ir

identificēta virspusēji, bet identifikācijas līmenis ir visnotaļ zems un kopējais projekta pieteikuma sagatavotības līmenis ir zems.

Secīgi, ņemot vērā eksperta /pers. C/ un komisijas secinājumus par to, ka nav skaidrs, kā projekta iesnieguma mērķis tiks realizēts, tiesa

nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.7] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu g) apakškritēriju ,,Paredzamo mērķu un projekta izdevumu attiecība” vērtē šādi: 5 punkti –

paredzamās izmaksas ir pamatotas, lietderīgas un efektīvas, kā arī pilnībā atbilstošas izvirzītajam projekta mērķim; 3 punkti – paredzamās izmaksas ir

vispārīgi pamatotas, lietderīgas un efektīvas; 0 punktu – paredzamās izmaksas nav pamatotas.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 4 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 4 punktus, norādot, ka projekta tāmē nav saprotams, no kādiem izdevumiem veidojas pozīcija ,,Netiešās izmaksas”,

kas sastāda ievērojamu projekta izmaksu daļu. Nav skaidrs, kā veidojas pozīcija ,,Ārkārtas pakalpojumi”, un kādēļ tie ir ārkārtas. Eksperts /pers. C/ ir

piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka izmaksas ir vispārīgi pamatotas un nerada pārliecību par efektīvu to izlietojumu.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 1 punktu. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka izmaksas ir vispārīgi pamatotas un nerada

pārliecību par efektīvu to izlietojumu.

Secīgi, ņemot vērā divu ekspertu norādes, ka izmaksas ir vispārīgi pamatotas un nerada pārliecību par efektīvu to izlietojumu, un identiskus

komisijas secinājumus, tiesa nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[10.8] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu h) apakškritēriju ,,Ieguvums nozarei un sektoram” vērtē šādi: 5 punkti - paredzamais problēmas

risinājums projektā dotu nozīmīgu, būtisku ieguldījumu nozarei; 3 punkti – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu ieguldījumu sektoram; 0

punktu – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu maznozīmīgu ieguldījumu nozarei vai sektoram.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 5 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 5 punktus, norādot, ka maksimālais punktu skaits tika piešķirts, jo tas būtu nozīmīgs ieguldījums nozarei ar

nosacījumu, ka šāda sistēma spētu darboties un tiktu ieviesta visas valsts līmenī. Eksperts /pers. C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā

3 punktus, norādot, ka šāds punktu skaits tika piešķirts ar nosacījumu, ka teorētiski ieguldījums varētu būt, bet praktiski nav pārliecības, ka rezultāts tiks

sasniegts.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 2 punktus. No ministrijas paskaidrojumiem izriet, ka teorētiski ieguldījums varētu būt, bet praktiski

nav pārliecības, ka rezultāts tiks sasniegts.

Secīgi, ņemot vērā divu ekspertu norādītos nosacījumus viņu piešķirto punktu skaitam, kā arī ekspertu un komisijas pārliecības trūkumu par iespēju

sasniegt paredzēto rezultātu, tiesa nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija. Proti, no

ekspertu un komisijas vērtējuma neizriet, ka paredzamais problēmas risinājums projektā dotu nozīmīgu, būtisku ieguldījumu nozarei vai sektoram.

[10.9] Saskaņā ar Noteikumu Nr.222 2.pielikumu i) apakškritēriju ,,Kopējais paredzamais finansējums un tā sadalījums partneriem un

paredzētajām darbībām, tā atbilstība projekta idejas mērķu sasniegšanai” vērtē šādi: 5 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un

izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem ir labi izstrādāts un atbilstošs tām darbībām, kuras ieviesīs katrs sadarbības partneris. Projekta

paredzamais finansējums atbilst projekta idejas mērķu sasniegšanai; 3 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un izmaksu

sadalījums starp sadarbības partneriem visumā atbilst paredzētajām darbībām. Projekta paredzamais finansējums daļēji atbilst projekta idejas mērķu

sasniegšanai; 0 punktu – kopējais paredzamais projekta finansējums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem nav sniegts vai tas ir neatbilstošs.

Eksperts /pers. D/ ir piešķīris 4 punktus pieteicējas projektam šajā apakškritērijā, nekomentējot savu vērtējumu. Eksperts /pers. E/ piešķīra šajā

apakškritērijā pieteicējas projektam 3 punktus, norādot, ka viņu nepārliecina iesaistīto mežsaimnieku un lauksaimnieku aprēķinātā slodze projektā - 3,6

stundas dienā, 6 mēnešus, katrā mēnesī 20 dienas, un ka katrs no lauksaimniekiem un mežsaimniekiem tiks iesaistīts projektā 50 dienas. Eksperts /pers.

C/ ir piešķīris pieteicējas projektam šajā apakškritērijā 0 punktus, norādot, ka finansējums būtu jāpiešķir jau esošu (izstrādātu) risinājumu adaptācijai

Latvijas apstākļos, turklāt sadarbojoties ar organizācijām, kas veic ugunsapsardzību un realizē ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanu, nevis ,,sadarbības

partneriem” visās Latvijas malās, kam nav izpratnes par ugunsapsardzību, turklāt atvēlot katram konstantu finansējuma daļu, kas liecina par finansējuma

sadali ,,uz papīra”.

Komisija šajā apakškritērijā piešķīra pieteicējai 1 punktu, atsaucoties uz eksperta /pers. C/ komentāru, kā arī eksperta /pers. E/ šaubām par

projekta finansējuma un izmaksu sadalījuma starp sadarbības partneriem atbilstību, līdz ar to tiesa nekonstatē acīmredzamas vērtēšanas kļūdas pieteicējas

projekta idejas vērtēšanā pēc šī apakškritērija.

[11] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatē pārkāpumus ne pieteicējas projekta idejas vērtēšanas procedūrā, ne arī acīmredzamas

vērtēšanas kļūdas, vērtējot projektu atbilstoši noteikumu Nr.222 2.pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi izskatāmajā lietā nav konstatējami arī

priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta, ar kuru apstiprinātu tās projekta idejas iesniegumu, izdošanai. Līdz ar to pieteicējas pieteikums ir

pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt AS ,,SMW Group” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu apstiprināta pieteicējas projekta ideja ,,Meža

ugunsgrēka meklēšanas sistēma ,,Forest eye””.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese M.Romanova