Court allows debt collection claim against apartment owner for unpaid management fees and utilities.

Lietas arhīva Nr. C-02693-24/101

ECLI:LV:RPT:2024:0129.C771213623.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 29. janvārī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale- Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA "/Nosaukums A/" vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā saņemts prasītājas SIA "/Nosaukums A/" vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas

piedziņu.

[1.1] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1590., 1662., 1759. panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu, Eiropas

Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi civillietās un

komerclietās 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 2500 euro, nokavējuma procentus 1032,05 euro un

valsts nodevu 375,92 euro.

[1.2] Prasības pieteikumā un tā precizējumos norādīts, ka saskaņā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieku kopības 2020. gada 13.

novembra balsošanas protokolu prasītāja ir uzņēmusies pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevumu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, kurā

atbildētājai ir valdījuma tiesības uz dzīvokli Nr. 23. Īpašums apzināti netiek ierakstīts zemesgrāmatā, īpašniece saņemot mantojumu, nav nokārtojusi visas

formalitātes īpašuma reģistrēšanai. Pamatojoties uz 2020. gada 13. novembra balsošanas protokolu, prasītāja un īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopības

pilnvarotais pārstāvis biedrība “/nosaukums A/” 2020. gada 16. novembrī noslēdza īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr. /numurs V/. Līguma 5.1. punktā

noteikts, ka prasītājai pienākas īpašuma pārvaldīšanas maksa un atlīdzība 0,49 euro apmērā par vienu dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru mēnesī. Līguma

5.2. punktā ir noteikts, ka papildus atlīdzībai īpašnieki maksā 0,50 euro apmērā par katru attiecīgajam īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma

kvadrātmetru mēnesī uzkrājuma fondā. Līguma 5.1. un 5.2. punkts mainīti ar 2022. gada 25. janvāri uz vienošanās Nr. 1 pamata par grozījumiem

īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/, nosakot īpašuma pārvaldīšanas maksu un atlīdzību 0,63 euro apmērā par vienu dzīvokļa īpašuma

kvadrātmetru mēnesī un 0,60 euro apmērā par katru attiecīgajam īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru mēnesī uzkrājuma fondā.

Līguma 5.6. punkts mainīts ar 2023. gada 2. februāri uz vienošanās Nr. 2 pamata par grozījumiem īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/.

Atbilstoši līgumam prasītāja katru mēnesi ir sniegusi līgumā noteiktos pakalpojumus, izrakstījusi un atbildētājai nosūtījusi rēķinus par sniegtajiem

pakalpojumiem un uzkrājuma fonda iemaksām, taču atbildētāja šos rēķinus nav samaksājusi. Katrā rēķinā prasītāja ir norādījusi arī parāda summu par

iepriekš nesamaksātajiem rēķiniem. Atbildētājas parāda apmērs par periodu no 2022. gada 25. marta līdz 2022. gada 31.decembrim ir par:

pārvaldīšanas darbībām 429,23 euro, par komunālajiem pakalpojumiem 1302,57 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parāds 377,88 euro, parāds par

maksājumiem dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu fondā 390,32 euro. Visi maksājumi tiek veikti uz prasītājas norādīto norēķinu kontu, ko nosaka līguma

5.10. apakšpunkts. Savstarpējos norēķinus nosaka līguma 5.14. apakšpunkts, pārskaitījumus uz īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja biedrības

“/Nosaukums A/” norādīto norēķinu kontu bankā veic prasītāja. Līguma 7.3. apakšpunktā ir noteikts, ka prasītājai ir tiesības pieprasīt atbildētājai maksāt

nokavējuma procentus 0,15% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Nokavējuma procentu apmērs ir 1032,05 euro par periodu

no 2022. gada 25. marta līdz 2023. gada 27. aprīlim. Prasītāja atbildētājai ir nosūtījusi vairākus atgādinājumus par līgumsaistību izpildi. Tā arī regulāri

izsūtīti atgādinājumi par ikmēneša rēķina pēdējās apmaksas dienu, taču pilnīgas samaksas vietā prasītāja vairākkārt ir saņēmusi nepamatotus atbildētājas

iebildumus par rēķinu apmēru un saturu, jo atbildētāja atsakās maksāt līgumā noteiktās iemaksas uzkrājumu fondā un daļēju maksu par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, pamatojot ar faktu, ka dzīvoklī neviens nedzīvo un pakalpojumus neizmanto. Atbildētāja arī iepriekš nav maksājusi minētā

īpašuma apsaimniekošanas maksu un par komunālajiem pakalpojumiem. Tā arī Rīgas pilsētas tiesa 2023. gada 26. janvārī izskatīja rakstveida procesā

civillietu prasītājas vienkāršotās procedūras prasībā pret atbildētāju par naudas piedziņu, lieta Nr. C30498022 un nosprieda piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājai galveno parādu 1533,94 euro, nokavējuma procentus 279,36 euro, valsts nodevu 287,00 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

18,97 euro, kopā piedzenot 2119,27 euro. Lietā Nr. C30498022 uzrādītā parāda kopsumma par periodu līdz 2022. gada 31. janvārim.

Atbildētāja lūdz tiesu dot rīkojumu valsts zemesgrāmatu nodaļai, kad īpašums tiks reģistrēts, par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatas nodalījumā

attiecībā uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese/, Rīga, nosakot aizliegumu bez prasītājas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt,

dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām līdz brīdim, kad veikta pilnīga parāda apmaksa. Šobrīd īpašums tiek tirgots.

[2] Atbildētāja savu rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesā nav sniegusi.

[3] 2023. gada 19. jūnijā prasītājai nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2024. gada 29. janvārī un atbildētājai

2023. gada 14. jūlijā izsniegts prasības pieteikums un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2024. gada 29. janvārī.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas

kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. 8. panta otrā daļa noteic, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju

attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa

īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

No datiem Tiesu informācijas sistēmā apstiprinās, ka nekustamā īpašuma /adrese/ 69,70 m2 platībā, kas sastāv no dzīvokļa Nr. 23 un

6970/408410 kopīpašuma domājamām daļām no būves un zemes īpašniece laika periodā no 2005. gada 22. augusta līdz 2023. gada 21. novembrim

bijusi /pers. B/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; 3) pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību izpilde.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrā prim daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un

otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas

pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas.

Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

[6] Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantu viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir pārvaldīšanas

procesa nepārtrauktība.

Lietā nav strīda, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, apsaimniekotāja, ko apstiprina lietas materiālos esošā 2020. gada 16. novembra

īpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs V/ kopija (lietas 11.-20. lapa). Saskaņā ar 2020. gada 13. novembra balsošanas protokolu īpašnieki aptaujā

ir pieņēmuši lēmumu uzdot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un pienākumus pārvaldniekam.

[7] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir

pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus,

kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu

īpašnieku kopība.

2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs V/(lietas 11.-20. lapa) 5.1. apakšpunktā īpašnieki ir vienojušies ar prasītāju,

ka īpašuma pārvaldīšanas maksa un atlīdzība pārvaldniekam tiek noteikta 0,41 euro apmērā, papildus maksājot PVN (šobrīd 0,08 euro apmērā), kopā

0,49 euro par katru attiecīgajam īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma (nedzīvojamo telpu īpašuma) kvadrātmetru, minētā atlīdzībā sedz atlīdzību

pārvaldniekam un izdevumus obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību veikšanai saskaņā ar līguma 1. pielikumā norādīto (ieskaitot mājas lietas vešanu un

parādu piedziņu), kā arī atlīdzību un izdevumus pārvaldniekam par šī līguma 2.2. punktā minētā izpildi. Atbilstoši minētā līguma 5.2. apakšpunktam

papildus atlīdzībai īpašnieki maksā 0,50 euro apmērā par katru attiecīgajam īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma (nedzīvojamo telpu īpašuma)

kvadrātmetru uzkrājumu fondā, no kura sedzami maksājumi par citām obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajām darbībām (tajā skaitā

dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu un pārbūvi), kā arī maksājumi par Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā minēto darbību veikšanu.

Lēmumu par minētā uzkrājuma izlietojumu pieņem biedrība kā īpašnieku pilnvarotā persona, ja vien īpašnieku kopība tiesību aktos noteiktā kārtībā

nenosaka citādi. 5.3. apakšpunkts noteic, ka papildus 5.1., un 5.2. punktā minētajam īpašnieks maksā pārvaldniekam par komunālajiem pakalpojumiem,

par kuru piegādi dzīvojamai mājai vai īpašnieka atsevišķajam īpašumam centralizēti līgumus slēdz pārvaldnieks. Šādi pakalpojumi atkarībā no apstākļiem

var būt apkure (dzīvoklī un koplietošanas telpās) un ūdens uzsildīšana, ūdens un kanalizācija, koplietošanas telpās un dzīvoklī patērētā elektroenerģija,

sadzīves atkritumu izvešana, uz īpašumu attiecināmie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi valsts un pašvaldību iestādēm, ja to samaksa tiek veikta

ar pārvaldnieka starpniecību. 5.10. apakšpunkts noteic, ka līguma 5.1-5.3. apakšpunktā minētos maksājumus līdz katra mēneša pēdējam datumam

īpašnieks veic ar pārskaitījumu uz pārvaldnieka norādīto norēķinu kontu atbilstoši pārvaldnieka saskaņā ar līgumu īpašniekam nosūtītiem rēķiniem. [..].

5.14. apakšpunktā noteikts, ka [..] Pārvaldnieks ne retāk kā reizi mēnesī pārskaita uz biedrības norādīto norēķinu kontu bankā (vai citu īpašnieku

kopības norādītu kontu bankā) no īpašniekiem saņemtos uzkrājuma fonda līdzekļus. [..].

Ar 2022. gada 26. janvāra vienošanos Nr. 1 par grozījumiem īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/ īpašnieki un prasītāja vienojušies grozīt

īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/ 5.2. apakšpunktu, nosakot, ka papildus atlīdzībai īpašnieki maksā 0,60 euro apmērā par katru attiecīgajam

īpašniekam piederošo dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru uzkrājumu fondā, no kura sedzami maksājumi par citām obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros

veicamajām darbībām (tajā skaitā dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu un pārbūvi), ka arī maksājumi par Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā

daļā minēto darbību veikšanu. Lēmumu par minētā uzkrājuma izlietojumu pieņem biedrība ka īpašnieku pilnvarota persona, ja vien īpašnieku kopība

tiesību aktos noteiktā kārtībā nenosaka citādi (lietas 21. lapa).

Lietas materiālos esošie rēķini (lietas 25.-34. lapa) apstiprina, ka prasītāja ir ievērojusi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, rēķinot atbildētājai

maksu par pārvaldīšanas darbībām, komunālajiem pakalpojumiem un maksājumiem uzkrājumu fondā, par pamatu ņemot viņas kopīpašumā esošo

domājamo daļu apmēru. Savukārt atbildētāja nav izpildījusi 2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/ un 2022. gada

26. janvāra vienošanās Nr. 1 par grozījumiem īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/ noteiktos pienākumus un nav norēķinājusies par dzīvojamās

mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī nav veikusi iemaksas dzīvojamās mājas uzkrājumu fondā, līdz

ar to izveidojies parāds par periodu no 2022. gada 25. marta līdz 2022. gada 31. decembrim.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma 5.1. un 5.2. punkts mainīti ar 2022. gada 25. janvāri uz

vienošanās Nr. 1 pamata par grozījumiem īpašuma pārvaldīšanas līgumā Nr. /numurs V/, nosakot īpašuma pārvaldīšanas maksu un atlīdzību 0,63 euro

apmērā par vienu dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru mēnesī, ko nav apstrīdējusi pati atbildētāja.

Ņemot vērā minēto, tiesa norāda, ka arī gadījumā, ja atbildētāja nav parakstījusi ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, atbildētājas

pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, maksāt par nekustamo īpašumu aprēķinātos nodokļus, veikt maksājumu

uzkrājumu fondā, kā arī, pienākums norēķināties par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem izriet no likuma. Tāpat atbilstoši

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, pamatojoties uz kuru ir noslēgts 2020. gada 16. novembra īpašuma

pārvaldīšanas līgums Nr. /numurs V/ ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk

nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, [..], proti, ir saistošs arī pašai atbildētājai.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētāja savu rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesā nav iesniegusi, nav izteikusi iebildumus pret celto prasību, nav iesniegusi

pierādījumus savu saistību izpildei, tiesa atzīst, ka no atbildētājas ir piedzenams par periodu no 2022. gada 25. marta līdz 2022. gada 31. decembrim

parāds par dzīvokļa īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas darbībām 429,23 euro, parāds par komunālajiem pakalpojumiem 1302,57 euro un parāds par

maksājumiem dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu fondā 390,32 euro, jo atbilstoši 2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs V/

nosacījumiem maksājumi uzkrājumu fondā veicami pārvaldniekam, kurš tālāk tos pārskaita biedrībai.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams arī nekustamā īpašuma nodokļa parāds 377,88 euro par periodu no 2022. gada

25. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, ko atbildētāja nav apstrīdējusi un, kas atbilst 2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma

Nr. /numurs V/ 5.3. apakšpunktā noteiktajam.

[9] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs V/ (lietas 11.-20. lapa) 7.3. apakšpunktā īpašnieki ir vienojušies, ka par

šajā līgumā noteikto maksājumu kavējumu attiecīgais parādnieks apņemas samaksāt attiecīgajam kreditoram nokavējuma procentus 0,15% apmērā no

savlaicīgi nesamaksātās maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo parādnieku no saistību izpildes.

Ar prasības pieteikumam pievienoto līgumisko nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 35. lapa) apstiprinās, ka prasītāja, pamatojoties uz

2020. gada 16. novembra īpašuma pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs V/ noteikumiem ir aprēķinājusi līgumiskos nokavējuma procentus 1032,05 euro

par periodu no 2022. gada 25. marta līdz 2023. gada 27. aprīlim. Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību neizpildi, līdz ar to

tiesai nav pamata apšaubīt līgumisko nokavējuma procentu aprēķinu, ņemot vērā to, ka atbildētāja nav izteikusi pamatotus iebildumus par celto prasību.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami līgumiskie nokavējuma procenti 1032,05 euro par periodu no 2022. gada 25. marta līdz

2023. gada 27. aprīlim.

[10] Bez ievērības tiesa atstāj prasītājas lūgumu dot rīkojumu valsts zemesgrāmatu nodaļai, kad īpašums tiks reģistrēts, par atzīmes ierakstīšanu

zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese/, nosakot aizliegumu bez prasītājas rakstiskas piekrišanas nekustamo

īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām līdz brīdim, kad veikta pilnīga parāda apmaksa, jo, pirmkārt, tiesai nav pienākums sekot

līdzi situācijai, kas notiek ar strīdus nekustamo īpašumu un brīdim, kad tas tiks reģistrēts zemesgrāmatā, tas ir prasītājas pienākums, otrkārt, strīdus

īpašums jau ir atsavināts.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, [..]. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai,

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad

par parādnieka mantu atklāj konkursu.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

[12] Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Ar lietas materiālos esošajiem AS “SEB banka” maksājuma uzdevumiem Nr. 230576 un Nr. 230799 apstiprinās, ka prasītāja ir veikusi valsts

nodevas 375,92 euro apmērā samaksu (lietas 10.,63. lapa). Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodeva 375,92 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14., 15. punkts noteic,

ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta

sūtījumam ir 2 euro; ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,85 euro apmērā par

prasības pieteikuma un tiesas dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem, atvasinājumu izgatavošanu. Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu valstij

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,85 euro.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst

būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 194., 195., 250 ., 204.1, 250. 27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par periodu no

2022. gada 25. marta līdz 2022. gada 31. decembrim parādu par dzīvokļa īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas darbībām 429,23 euro, parādu par

komunālajiem pakalpojumiem 1302,57 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parādu 377,88 euro, parādu par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu

fondā 390,32 euro, līgumiskos nokavējuma procentus 1032,05 euro par periodu no 2022. gada 25. marta līdz 2023. gada 27. aprīlim un valsts nodevu

375,92 euro, nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami SIA „/Nosaukums A/”, AS “/Nosaukums B/” norēķinu kontā Nr. /konta numurs/.

Atzīt SIA „/Nosaukums A/” tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,85 euro, samaksu veicot Tiesu

administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī norādot civillietu identificējošu informāciju. Maksājumu dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu

valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas tiesai, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt /pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2024. gada 21. februāra, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova